Hērodots par Persijas vienvaldību

Persijas valdnieks Dārijs I

Persijas valdnieks Dārijs I

Par “vēsture tēvu” dēvētais Hērodots (484.g.p.m.ē.-425.g.p.m.ē.) ir sarakstījis apjomīgu traktātu “Vēsture”, kurā apraksta grieķu – persiešu karus un Vidusjūras reģiona vēsturi no Homēra laikiem līdz savam laikam. Hērodota “Vēsture” ir fundamentāls klasisks darbs, kurš ļoti būtiski ietekmēja visus nākamos rakstniekus, vēsturniekus un politiķus. Šī iemesla dēļ Hērodota “Vēsture” ir iztulkota visu kulturālo un civilizēto tautu valodās.

Savā darbā Hērodots apraksta arī Persijas vienvaldības rašanos un dod koncentrētu vienvaldības priekšrocību aprakstu. Šis fragments ir pieskaitāms politisko tekstu klasikai un zelta fondam, kurš dod ieskatu vienvaldības priekšrocībās. Hērodots ir grieķis, pati antīkā Grieķija tiek uzskatīta par demokrātijas jeb tautvaldības dzimteni un tieši grieķi iznīcināja un iekaroja uz to brīdi jau pilnībā sapuvušo Persijas impēriju. Tikai jāatceras, ka sapuvušo Persijas vienvaldību iznīcināja nevis Atēnu demokrātija, bet gan Maķedonijas – Grieķijas vienvaldība.

Piedāvātais Hērodota “Vēstures” fragments sākas no brīža, kad 7 persiešu sazvērnieki ir gāzuši no Persijas troņa varu uzurpējušo mīdiešu priesteri Gaumatu, kurš 522.gadā pirms mūsu ēras gāza Persijas valdnieku Kambisu II, uzdodoties par viņa brāli Bardiju, kuru pats nogalināja. Pastāv versijas, ka Gaumata patiesībā bija pats Bardija, kurš pieņēma Gaumatas vārdu, lai ieņemtu troni brāļa vietā. Jebkurā gadījumā Gaumata pēc septiņu mēnešu valdīšanas tika gāzts un sazvērnieki (starp viņiem arī nākamais Persijas valdnieks Dārijs I (valdīja līdz 486.g.p.m.e.)) sāka domāt kādu Persijas valsts pārvaldes formu labāk izvēlēties. Šo dialogu un argumentus Hērodots arī aprakstīja.

Hērodota “Vēsture”, fragments

“80. Kad uztraukums bija norimis un piecas dienas pagājušas, sazvērnieki sāka savā starpā apspriest nākamo valsts iekārtu. Viņi uzstājās ar runām, kuras daudziem grieķiem liekas neticamas, tomēr šīs runas patiešām tika teiktas. Tā Otans izteica domu, ka visa vara ir jānodod persiešu tautai. Viņš teica: “Manuprāt nav vērts vairs atdot varu viena neierobežota valdnieka rokās. Tas ir gan nepatīkami, gan slikti. Jūs taču zināt līdz kam noveda Kambisa patvaļa un paši uz savas ādas izbaudījāt priestera augstprātību. Kā gan vispār valsts var tikt labiekārtota, ja tās valdnieks var darīt visu, kas viņam ienāk prātā? Un patiesi, ja pat viscēlākajam cilvēkam tiktu dota tāda vara, tad nez vai viņš paliktu uzticīgs saviem iepriekšējiem principiem. No krāšņuma un bagātības, kas to ielenc, rodas augstprātība, bet skaudība vispār ir cilvēka būtības sastāvdaļa. Bet cilvēkam, kuram ir šie divi trūkumi, uzreiz parādās arī visi pārējie. Un tad viņš pastrādā daudzus noziegumus: vienus dēļ varas pārsātinātības, bet citus aiz skaudības. Protams, šādam valdniekam nevajadzētu būt skaudīgam, jo viņam kā valdniekam pieder viss. Tomēr absolūts valdnieks dēļ savas būtības izrīkojas ar saviem padotajiem, vadoties no pretējiem ieskatiem. Viņš apskauž “labākos” cilvēkus tikai par to, ka viņi ir sveiki un veseli, bet mīl viņš vissliktākos no padotajiem. Visvairāk viņam ir tieksme ticēt meliem. Tas ir cilvēks, ar kuru sadzīvot ir visgrūtāk pasaulē. Par savaldīgu piekrišanu viņš dusmosies, saskatot tajā nepietiekamu goddevību, bet ar cieņas apliecinājumiem viņš nebūs mierā, saskatot tajā pieglaimību. Un tagad es pievēršos vissliktākajam: viņš pārkāpj sentēvu paražas un likumus, izvaro sievietes, bez tiesas soda ar nāvi. Kas attiecas uz tautas pārvaldību, tad tai ir priekšrocības citu pārvaldes formu priekšā, ko labi raksturo jau tās nosaukums – isonomija [cits demokrātijas nosaukums, kurš nozīmē “vienlīdzība likuma priekšā”]. Pie tam tauta neatļaujas neko tādu, ko atļaujas absolūts valdnieks, jo tauta valda, izdalot atbildīgos amatus izlozes kārtībā [to laiku demokrātiskā prakse], bet lēmumi ir atkarīgi no tautas sapulces. Tādējādi es piedāvāju izbeigt vienvaldību un ieviest tautvaldību, jo tikai tautvaldībai ir vieni vienīgi plusi un priekšrocības.”

81. Tāds bija Otana viedoklis. Megabizs ieteica nodot varu oligarhijai un teica sekojošo: “To, ko teica Otans par vienvaldības atcelšanu, atkārtošu arī es. Kas attiecas uz otru priekšlikumu atdot varu tautai, tad tas nebūt nav tas labākais padoms. Patiesi, nav nekas bezprātīgāks un izlaidīgāks par nekam nederīgām padibenēm. Tāpēc mums ir nepieļaujami, glābjoties no tirāna augstprātības, nokļūt neapvaldāmu padibeņu varā. Tirāns vismaz saprot, ko dara, bet tauta to nesaprot. No kurienes lai tautai rodas saprāts, ja tā nav mācīta un tai nav nekādu iedzimtu goda jūtu? Līdzīgi kā pavasara plūdi tauta strauji bez kādas jēgas un apspriešanas metas pie vadīšanas stūres. Tāpēc tautas varu, lai ciena tas, kurš vēl persiem ļaunu! Mēs savukārt augstāko varu dosim šauram augstmaņu lokam (starp kuriem būsim arī mē), jo tikai labākie cilvēki, protams, spēj pieņemt labākos lēmumus.”

82. Tāds bija Megabisa viedoklis. Trešais savu viedokli izteica Dārijs šādos vārdos: “Manuprāt Megabizs pareizi izteicās par tautu, bet uz oligarhiju man ir cits skatījums. Ja mēs apskatām visas trīs piedāvātās pārvaldes formas to visspilnīgākajā veidā, tas ir pilnvērtīgu demokrātiju, pilnvērtīgu oligarhiju un pilnvērtīgu monarhiju, tad pēdējā, manuprāt, ir daudz pieņemamāka. Jo šķiet nav nekas labāks par viena patiešām vislabākā valdnieka valdīšanu. Viņš nevainojami pārvalda tautu, vadoties no viscēlākajiem nodomiem, un šādas pārvaldes formas gadījumā vislielākā mērā var palikt slepeni pret ienaidniekiem vērsti lēmumi. Savukārt oligarhijā, ja pat daži labākie mēģina dot labumu sabiedrībai, tad parasti viņu starpā rodas lieli strīdi, jo katrs vēlas realizēt savus nodomus. Tā starp viņiem rodas dziļš naids, kurš izraisa juku laikus, kas pāraug asinsizliešanā. No asinsizliešanas savukārt lieta nonāk līdz vienvaldībai, kas labi parāda, ka tā ir vislabākā pārvaldes forma. Demokrātijā savukārt netikumi ir neizbēgami un tā kā zemiskums un nelietība ieplūst sabiedriskajās lietās, tad tas izraisa nevis nelietīgo cilvēku savstarpējo naidu, bet gan no tā tieši pretēji rodas viņu draudzība, jo šie sabiedrības kaitnieki parasti sadarbojas un darbojas uz vienu roku. Tā lietas arī notiek līdz kāds tautas vadonis to visu neizbeidz. Par to šo cilvēku tauta ļoti ciena un viņš ātri vien kļūst par vienvaldi. No tā atkal kļūst skaidrs, ka vienvaldība ir vislabākā pārvaldes forma. (…)” “

Avots:
http://vehi.net/istoriya/grecia/gerodot/index.shtml

Informācijas aģentūra
/04.09.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Tuvie Austrumi, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Hērodots par Persijas vienvaldību

  1. nezinitis saka:

    Hērodots nekad nav sarakstījis darbu ar nosaukumu Vēsture! Tas ir vēlāku laiku pielikums. Viņš iesāk savu sacerējumu ar vārdiem: Hērodots no Halikarnēsas (Ion.) savāca un pierakstīja šīs ziņas… (ἱστορίης ἀπόδεξις). Tas, ko jūs apzīmējat ar vārdu ‘vēsture,’ pie jonieša Hērodota ir ‘ziņas,’ kas iegūtas iztaujas ceļā vai skatītas vaigu vaigā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s