Čingishana Likumi (Lielā Jasa)

00630_genghis-khanIk pēc vairākām simtgadēm cilvēci pārņem kārtējais Dižais sociālais Projekts, kurš principiāli maina sabiedrisko kārtību. Tā rezultātā miljonu cilvēku likteņi deg kārtējā sabiedriskajā ugunsgrēkā dēļ cilvēku mūžīgās tieksmes pēc Taisnīgas sociālās Kārtības. Divdesmitā gadsimta sākumā bija pēdējais šāda ugunsgrēka piemērs [Padomju Sociālistisko Republiku Savienība]. Dažiem šķiet, ka pēcteči nekad to neaizmirsīs, bet tas ir kļūdains viedoklis, kurš uzskatāmi parāda, ka cilvēki nemācās no vēstures. Labi to var redzēt uz iepriekšējā cilvēces mēģinājuma nodibināt taisnīgu sabiedrību.

Čingishana (1155 –1227) impērija XII gadsimtā dažu desmitgažu laikā pakļāva gandrīz visu milzīgo Eirāzijas kontinentu [Čingishana lielvalsts, kurā sastāvēja gandrīz visa mūsdienu Ķīna un liela daļa mūsdienu Krievijas, joprojām ir lielākā jebkad pastāvējusī kontinentālā impērija zināmajā cilvēces vēsturē]. Viss milzīgais kontinents padevās vakardienas mežoņiem un klejotājiem. Un pat vēl pēc 800 (!) gadiem pasaules elites bailēs un naidā nodreb šī sabiedriskā projekta mantojuma priekšā un intensīvi turpina to apliet ar samazgām un meliem.

Visdrīzāk mēs nekad neuzzināsim, ko patiesībā gribēja sasniegt “Mongoļu Projekta” arhitekti un dibinātāji, jo droši zināmā informācija par Čingishanu un viņa līdzgaitniekiem ir izkropļota līdz nepazīšanai. Bet metodes, ar kurām Čingishans “pacēla” savus padotos un dzina uz priekšu, ir pārāk efektīvas, lai tās atstātu vispārējai apskatei un zināšanai. Vēl tikai boļševikiem [krievu komunistiem] XX gadsimtā izdevās radīt līdzīgu efektu, satricinot ierasto politisko un ģeopolitisko kārtību.

Atmiņas par “Mongoļu Projektu” dzēsa tik cītīgi, ka mūsdienās ir zudis pat šīs gigantiskās lielvalsts pamatlikuma (Lielās Jasas) pilns teksts. Tas bija salīdzinoši īss dokuments, kurš speciāli tika radīts, lai to iemācītos no galvas un lai to spētu saprast jebkurš neizglītots [lasīt un rakstīt neprotošs] gans. Šie Likumi pārvilināja mongoļu pusē visu nāciju un ticību “lielās gribas” cilvēkus un vadīja viņus ceļā uz “pēdējo jūru” kā dižās taisnības priekš visiem simbols.

Neticiet meļiem! Čingishana karaspēkā nebija paredzēta alga, viņi karoja idejas vārdā. Atmiņas par šo ideju jebkurai aristokrātijai ir tik pat pretīgas kā atmiņas par to ideju, par kuru 2.pasaules karā cīnījās padomju karavīri.

Čingishana Likumu jeb Lielās Jasas teksts, kurš ir dots zemāk, ir jālasa ņemot vērā trīs apstākļus:

1. Likumu teksts ir formulēts tā, lai katru frāzi izteiktu vienā elpas vilcienā. Tā ir tipiska prasība likumu tekstiem, kuri ir jāiemācās no galvas. Tā ir arī oriģināla pazīme.

2. Neviena frāze nepieļauj tās divējādu tulkošanu. Čingishana Likumi ir tiešas [bezstarpnieku] darbības likumi.

3. Ja kādā no daudzajām Likumu versijām tiek pārkāpts kāds no iepriekšminētajiem apstākļiem, tad attiecīgā vieta ir jāpārformulē īsi un skaidri. Kanoniska Likumu varianta nav, to izejas materiāls ir dzeja senmongoļu valodā.

Tādējādi nav vērts pārāk iedziļināties avotu pētniecībā, bet noteikti ir jāatceras, ka Lielā Jasa vairākkārtīgi ir papildināta un pielabota dēļ tekošajām vajadzībām. Čingishans burtiskā tulkojumā nozīmē cilvēks “ar tik plašu dvēseli kā jūra”. Viņš nekad nenolaidās līdz sīkumainai reglamentācijai. Tāpēc Čingishana Likumi kā nenovērtējams kultūras mantojums cilvēcei vēl lieti noderēs, ja ne šajos laikos, tad nākotnē.

Īpaši jāpievērš uzmanība tam, ka atbildība par Čingishana Likumu izpildi ir uzlikta katram sabiedrības loceklim. Tajos nav iespējams “uzvelt atbildību valstij”. “Mongoļu Projekts” balstījās uz “cilvēku vienādas atbildības” par tuvākajiem un tālākajiem paziņām tīklveida sistēmu. Hierahija tur bija tikai kaujas laukā. Neviens nevienu nesauca uz tiesu, nepierādīja vainas pakāpi un nealgoja advokātus. Pieķertos noziedzniekus Dižo Debesu vārdā nogalināja uz vietas liecinieki vai tie, kuri pieķēra noziegumā. Katram iedzīvotājam bija tiesības un pat pienākums to darīt.

Kā tas notika praktiski? No mūsdienu cilvēku skatu punkta – mežonīgi. Čingishana radītās “apbruņotās tautas” tīklveida sistēmas sadursmes ar tradicionālajām hierarhiskajām sabiedrībām vēstures arhīvos atstāja pēdējo vaimanas no sērijas: “Viņi visus nogalināja!” Bet kāpēc visus? Un kādos gadījumos visus? Izrādās Čingishana karavīri patiešām uzskatīja, ka cilvēkiem ir personiski jāatbild par saviem vārdiem un darbiem bez izvairīšanās un izlocīšanās. Tāpēc, ja kādas pilsētas valdnieki, cerot uz sienu stiprumu un noticot savas karadraudzes bravūrīgumam, nogalināja mongoļu sūtņus (kas bija brēcošs diplomātisko normu pārkāpums, kuras, starp citu, pasaules praksē tika ieviestas sākot ar Čingishana impēriju), tad čingishanieši ieņēma šo pilsētu neatkarīgi no tās stratēģiskā nozīmīguma un nogalināja visus tās iedzīvotājus. Nu mežoņi, vai ne?! Vai gan tādiem var ieskaidrot, ka vainīgi ir tikai un vienīgi pavēļu devēji?! Un ka visi, kuri izpildīja noziedzīgās pavēles, tikai centās nopelnīt iztiku savām ģimenēm?! Un ka lielākais vairums, kurš tikai klusi noskatījās uz valdnieku patvaļu, vispār ne pie kā nav vainīgi?! Ka kolektīvās atbildības princips šķiru sabiedrībā ir nepieņemams?! Ka pavalstnieki neatbild par savu vadītāju sastrādāto?!

Čingishana karavīri kā reiz uzskatīja tieši otrādi un centās to burtiski iesist apkārtējo galvās, parādot un pierādot, ka par morālo kropļu noziegumiem ir atbildīgi visi, kuri tos nenoķēra un nesodīja. Ir pamats uzskatīt, ka šis Čingishana Likumu pamatprincips daudz sāpīgāk kā iepriekš var iesist pa mūsdienu “demokrātisko” sabiedrību bezatbildīgajiem pilsoņiem, kuri jūtas komfortabli “mēra laikā” un noveļ savu atbildības daļu uz “priekšniecību”.

Čingishana Likumi

1. Gļēvulim, melim, laulības pārkāpējam, homoseksuālistam, zaglim un nodevējam bez vecuma un augstdzimtības ierobežojumiem pienākas nāve.

2. Tas, kurš palīdz vienam no diviem savā starpā konfliktējošajiem, bez vecuma un augstdzimtības ierobežojumiem, pienākas nāve.

3. Tam, kurš čurā atklātā ūdenstilpnē vai ugunskura pelnos, pienākas nāve. [Dzīvojot stepē gan ūdens, gan ugunskurs ir liela vērtība.]

4. Ir aizliegts dzeršanai ņemt ūdeni ar roku, to drīkst tikai izmantojot trauku.

5. Ir aizliegts mazgāt apģērbu atklātā ūdenstilpnē, pat ja dēļ netīrības apģērbs nav derīgs nēsāšanai.

6. Kurš trīs reizes ir paņēmis preci un trīs reizes ir bankrotējis, tam pēc trešās reizes pienākas nāve.

7. Tam, kurš iedeva gūsteknim ēdienu vai pārtiku bez gūstītāja atļaujas, pienākas nāve.

8. Tam, kurš ir noķēris gūstekni un nav nodevis to gūstītājam, pienākas nāve.

9. Tam, kurš pārgriež lopam rīkli, nesasien tam kājas, uzšķērž tā vēderu, lai saspiestu rokās sirdi, pienākas nāve.

10. Aizliegts no katra kopējai lietai pieprasīt vairāk par desmito daļu mantās, cilvēkos vai lopos. [Tas ir, Čingishana laikā nodoklis bija 10% ar iespēju to nomaksāt “graudā”, salīdzinājumam mūsdienu Latvijā nodoklis kopsummā ir vairāk par 50% ar obligātu tā nomaksu naudā]

11. Aizliegts pieprasīt nodokli no ārstiem, zinātniekiem, apbedītājiem un jebkura [reliģiskā] kulta kalpotājiem.

12. Ir pavēlēts vienādi cienīt visas reliģijas un nevienai no tām nedot priekšroku.

13. Ir aizliegts ēst svešinieka doto, pirms viņš pats to nav nogaršojis, lai pat tas ir valdnieks, kurš cienā gūstekni.

14. Ir aizliegts kāpt pāri ugunskuram, kurā tiek gatavots ēdiens un pāri traukam no kura ēd.

15. Ir aizliegts ēst vienam pašam, ēst vairāk par citiem un ēst, nepiedāvājot ēdienu tiem, kuri atrodas blakām.

16. Ir pavēlēts katram, kurš brauc garām ēdošajiem, nokāpt no zirga un ēst kopā ar viņiem bez viņu atļaujas.

18. Ir aizliegts teikt par jebkuru priekšmetu, ka tas ir netīrs – visas lietas ir vienādi tīras.

19. Ir aizliegts izdalīt sieviešu un vīriešu darbus vai sieviešu un vīriešu pienākumus kara laikā.

20. Ir pavēlēts katra gada sākumā visas pieaugušās meitenes bez izņēmumiem dot līgavu apskatēm.

21. Ir aizliegtas pirmās un otrās pakāpes radinieku laulības.

22. Visi piedzimušie bērni bez izņēmumiem ir likumīgi un manto no tēva, neatkarīgi vai bērns ir piedzimis sievai vai mīļākajai.

23. Mantojuma sadalē vecākais dēls saņem vairāk par jaunākajiem.

24. Pēc tēva nāves dēls pilnībā izlemj viņa sievu, izņemot savas mātes, likteni.

25. Par nomirušā mantu piesavināšanos, izņemot likumīgos radiniekus, pienākas nāve.

26. Noziegumā pieķertais ir jāsoda katram bez vecuma, ranga un augstdzimtības ierobežojumiem [tas ir, nekādu tiesu, jebkura cilvēka pienākums, kurš redz vai zin par noziegumu, ir sodīt tā veicējus].

27. Ir aizliegti pazemojoši sodi vai miesas sodi, vienīgie soda mēri ir slikta slava, trimda vai nāve.

28. Par mēģinājumu izvairīties no soda, aizsedzoties ar augstdzimtību, rangu vai vecumu, pienākas nāve.

29. Par sevis pasludināšanu par vadoni, neesot padomes ievēlētam, pienākas nāve.

30. Cilšu un tautu vadoņiem ir aizliegt nēsāt cienījamus titulus – visi jāsauc tikai vārdā.

31. Ir aizliegts slēgt mieru ar jebkuru ienaidnieku, pirms viņš nav uzvarēts vai padevies.

32. Pavēlu šos Likumus izgriezt uz dzelzs plāksnēm un visiem tos iemācīties no galvas. [Neviena šāda plāksne līdz mūsdienām nav saglabājusies tāpat kā pašu Likumu oriģinālteksts. Līdz mūsdienām ir nonākuši tikai Likumu apraksti un komentāri, no kuriem tos dažādās versijās ir mēģināts atjaunot.]

Avots:
http://samlib.ru/k/kucher_p_a/0011_velikajajasa.shtml

Informācijas aģentūra
/12.09.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Vēsture, Reģ.: Āzija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Čingishana Likumi (Lielā Jasa)

  1. Saprāts saka:

    Tā vietā, lai apjūsmotu svešniekus, komunistus un citu patumšāku matēriju :), daudz nopietnākas, dziļākas lietas var atrast Dainās, kas vairāku 10 tkst gadu vecas. Un vēl ieteicams iepazīties ar grāmatām “Mūsu dižā senatne”
    https://yadi.sk/d/lRIqweKvNwLsx
    Un viedokli par Likteņa vadīšanu

    • Ritvars saka:

      Dainas nav nekas cits, kā dumja, nodevīga baltu genotipa sevi slavinošu eposu huijņa. Tā ka arī Dižā senatne ir hujņa. Senatne tiešām bija diža, bet šīs dumjās pastalnieku tautīņas senatne bija hujņa. Neviens no Latvijai piestādīto sasniegumu saraksta nav lattviešu pašu sasniegums… tā, ka nediršat – PASTALNIEKU KULTA POPULARIZĒTĀJI! N-tie Latvijas kultūrvestures pētnieki, kas tik saņem budžeta nodokļu maksātāju naudiņu par hujņas dzīšanu…!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s