Informatīvais hibrīdkarš – jaunākais kara paveids

00638_1477425977Nesen man nācās piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē “Ilgtermiņa starptautisko attiecību prognozēšana Krievijas nacionālās drošības interesēs”, kuru organizēja Krievijas Ārlietu ministrijas Militāri – politisko pētījumu centrs. Pasākums nebija slēgts, bet arī netika īpaši afišēts, tāpēc neaprakstīšu to sīkāk, bet tikai izklāstīšu savas uzstāšanās galvenās tēzes, kas attiecas uz pašu atvērtāko no globālās cīņas aspektiem – informācijas sfēru.

Globālo spēlētāju savstarpējās cīņas rakstura nozīmīgas izmaiņas, kuras ir notikušas pēdējo 20 – 30 gadu laikā, ir tik acīmredzamas, ka, manuprāt, tās nav jāpierāda. Ne velti ir ieviests termins “hibrīdkarš”, kurš raksturo tādu starpvalstu attiecību stāvokli, kad kara mērķi tiek sasniegti līdz aktīvas karadarbības sākšanas fāzei. Daudzos gadījumos pretinieku pat cenšas izprovocēt uz īstas un pilnvērtīgas karadarbības uzsākšanu viņam ļoti svarīgā, bet viņa globālajam pretiniekam otršķirīgā reģionā. [Šī iemesla dēļ ASV un Lielbritānija var mēģināt arī tādā vai savādākā veidā izprovocēt karu Baltijā kā viņi to izdarīja Ukrainā.]

Ja valsts padodas uz šādām provokācijām un uzsāk militāru intervenci, tad, pirmkārt, tā zaudē politisko un diplomātisko cīņu un saņem agresora birku kopā ar attiecīgu starptautiskās sabiedrības reakciju. Otrkārt valsts sasaista savus resursus un arvien dziļāk ieslīgst nebeidzamā konfliktā, zaudējot spēju kaut ko likt pretī sava pretinieka aktivitātēm citos globālās cīņas virzienos. Treškārt, nodemonstrē nespēju efektīvi atrisināt savu sabiedroto problēmas.

Tādējādi, ja mūsdienu pasaulē jūs esat spiesti iniciēt karadarbību (kari pašreiz oficiāli vairs netiek pieteikti), tad neatkarīgi no saviem taktiskajiem militārajiem panākumiem jūs stratēģiski jau būsiet zaudējis.

Iebrukumu attaisnojošs blickrīgs vēl ir iespējams tādu spēka samēru gadījumā kā ASV pret Grenadu vai Panamu, jo īpaši, ja runa iet par laikā ierobežotu noteikta mērķa sasniegšanas operāciju (piemēram, ģenerāļa Nortjegas arestēšana un notiesāšana). Bet jau Afganistānas, Irākas, Lībijas un Sīrijas gadījumos ne tikai jebkura lielvalsts, bet arī jebkura koalīcija ieslīgst karadarbības dūksnājā uz ilgu laiku un ar neprognozējamu rezultātu.

Karš pirms kara un kara vietā tiek vests diplomātiskajā, politiskajā un, pats galvenais, informatīvajā sfērā. Te ir svarīgi ne tikai tas, ko jūs esat izdarījis un ko esat panācis, bet arī tas kā tas tika uztverts gan pasaulē, gan pašu valstī. Faktiski orveliskais “Karš – miers, miers – karš” ir pārvērties no fantastiskas antiutopijas kopumā korektā starptautisko attiecību formulājumā.

Mūsdienu kara galvenās sadursmes notiek formāli miera laikā un ārpus pušu bruņoto spēku sadursmēm. Tā rezultātā informācijas tehnoloģijas (informatīvā kara stratēģija) iegūst no valsts drošības viedokļa kritiski svarīgu nozīmi.

Tomēr, ja mēs tikai konstatēsim šo faktu un mēģināsim strādāt pa vecam , izmantojot veco informatīvo instrumentāriju, akurāti savācot un analizējot informāciju un mēģinot vadīt informāciju, tad konstatēsim, ka neglābjami kavējam. Mūsdienu pasaule dzīvo reālā laika (tiešsaistes) režīmā.

Tas ir, mirklī, kad informācija nonāk līdz jums, tā jau ir morāli novecojusi – notikumi turpina attīstīties un jūsu reakcija būs vērsta uz pagātni. Jūs cīnīsieties ar to, kas vairs nepastāv. Labākajā gadījumā jūsu darbības būs bezjēdzīgas, sliktākajā gadījumā tās jums pašam arī kaitēs.

Tieši tāpēc galvenie mūsdienu globālās cīņas notikumi ir pārnesti uz informatīvo sfēru. Klasiskās drošības iestādes vienkārši nespēj laicīgi noreaģēt. Vēl ir nepieciešams laiks lēmuma pieņemšanai un pavēles aiziešanai. Jebkurā gadījumā šis laiks būs lielāks nekā situācijas maiņas laiks.

Ja jūs nepaspējat noreaģēt uz jauniem izaicinājumiem ne tikai tehniski, bet pat informatīvi, tad jums uz šiem izaicinājumiem ir jāatbild preventīvi. Tomēr jūs nezināt kā tieši notikumi attīstīsies, jo informācija par tiem neizbēgami atnāk novecojusi.

Attiecīgi vienīgā adekvātā stratēģiskā informatīvā iniciatīva ir nevis informācijas savākšanā, reaģēšanā uz informāciju un pat ne mēģinājumos vadīt saņemto informāciju. Nepieciešams ar informācijas palīdzību vadīt notikumus. Attiecīgi, informācija ir jārada. Nepieciešams modelēt informatīvajā sfērā “brīnišķīgo jauno pasauli” tādā veidā, lai mērķauditorija (nav būtiski savas valsts vai ģeopolitiskā pretinieka iedzīvotāji) uztvertu to kā reāli eksistējošu. Tad pēc kāda laika reālā pasaule tik tiešām pārveidosies saskaņā ar jūsu uzdoto informatīvo matricu.

Labprātīga PSRS sagraušana ar pašu iedzīvotāju rokām, puses Ukrainas iedzīvotāju apziņas pārformatēšana, koriģētās “eiropas vērtības”, kuras pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir mainījušās uz diametrāli pretējām ir tikai daži rupji, bet efektīvi piemēri informatīvām matricām, kuras pārveido reālo pasauli saskaņā ar saviem uzstādījumiem.

Šie piemēri ir rupji, jo tika realizēti uz pirmsinformācijas un informācijas laikmetu robežas, un arī tāpēc, ka pirmie mēģinājumi pielietot jaunas stratēģijas parasti ir nepilnīgi un neatstrādāti. Tas ir tāpat kā jaunas lidmašīnas izmēģināšanas eksemplārs, kuram papriekšu ir jāpalido, “jāpārslimo” “bērnu slimības” un kurš tikai pēc tam var iet uz sērijveida ražošanu.

Kopumā, ja “miers ir karš”, tad arī “nezināšana ir spēks” un nākotne tiek veidota pagātnē.

Kopējai darbību secībai aktuālās informāciju stratēģijas ietvaros izskatās sekojoši:

Papriekšu valsts vadība nosaka vēlamās “brīnišķīgās jaunās pasaules” formu un aktuālos termiņus tāda stāvokļa sasniegšanai.

Nākamajā etapā specializētas informatīvi – analītiskas struktūras izstrādā informatīvās matricas, kura nodrošina vēlamā rezultāta sasniegšanu.

Trešajā etapā tiek izstrādāts kopējais darbības plāns un tiek noteikts mērķa sasniegšanai nepieciešamais resursu daudzums.

Pēdējā etapā notiek informatīvā kampaņa (jo īsāka, jo efektīvāka, pēc blickrīga analoģijas), kuras laikā formējas uzdotā matrica.

Informatīvās matricas formēšanas un visā tās eksistences laikā ir jāveicv galveno tās parametru korekciju saskaņā ar izmainījušos realitāti (tai skaitā arī dēļ pretinieka pretdarbības).

Tādējādi informatīvā kara process kļūst permanents un nepārtraukts, bet vadošo informatīvo struktūru darbs sāk līdzināties tam darbam, ko iepriekšējo (pirmsinformācijas) laikmetu militārajos konfliktos veica bruņoto spēku virspavēlnieku štābi. Ja iedziļinās situācijā, tad kļūst skaidrs, ka informatīvās matricas nepārtrauktas plānošanas un formēšanas process ne ar ko neatšķiras no bruņoto spēku stratēģisko operāciju plānošanas un realizācijas. Darbība tikai tiek pārnesta uz jaunu (informācijas) vidi.

Un ja jau karš ir pārgājis uz citu dimensiju un pārvērties par hibrīdkaru, tad arī galvenajiem uzvaras panākšanas instrumentiem vajadzēja mainīties. Tas ir, uzvaras panākšanas procesā ir jātiek ieviestām inovācijām.

Savulaik Prūsija (un pēc tam Vācija) nodrošināja sev pārsvaru pār citu Eiropas valstu armijām, ieviešot inovācijas ģenerālštāba veidolā. Tagad tāds ģenerālštābs ir nepieciešams informācijas sfērā un, jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo labāk priekš mums.

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/20.09.2016/

Avots:
https://cont.ws/post/377957

[Šis ir neviennozīmīgs raksts par ļoti aktuālu tēmu, pie kā ir jāpiebilst sekojošais. Pirmkārt, aprakstīts ir tas, kas vismaz no ASV un Lielbritānijas puses jau labu laiku reāli eksistē un nepārtraukti ikdienā tiek izmantots, karojot ne tikai pret saviem ģeopolitiskajiem pretiniekiem, bet arī pret jebkuru sev nevēlamu spēku, tai skaitā arī pret savu tautu nospiedošo vairākumu. Arī Latvijā bez nesen atvērtā NATO informatīvā štāba jau pietiekami pasen eksistē informatīvais štābs, no kura tiek monitorēta un vadīta visa Latvijas un latviešu valodas informatīvā telpa (sākotnēji šis štābs bāzējās Elijas ielā 17, Rīgā).

Anglo-amerikāņu problēma ir izmantoto informatīvo matricu un to uzturošo struktūru sevis izsmeltībā, kā rezultātā strauji ir kritusies masu informatīvās ietekmēšanas kvalitāte, iedzīvotāju apziņas pārsātinātībā, izkropļošanā un dabiskās aizsarg reakcijās, kas viss kopumā rada dažādus pašiem anglo-amerikāņiem nevēlamus rezultātus un efektus, kā arī pietiekami nopietnā Krievijas informatīvajā pretdarbībā.

Otrkārt, jānorāda, ka šāda veida parādības izraisa nozīmīgu tās sabiedrības psihes deformācijas, pret kurām tiek pielietota šī metode. Citiem vārdiem sakot, karš notiek nevis informācijas sfērā, bet gan cilvēku prātos, un no tā šis prāts nopietni cieš, līdz pat pilnīgai nopostīšanai. Tā rezultātā cilvēki burtiski sajūk prātā un kļūst neadekvāti. Vēl kā šīs parādības blakusefekti ir minama cilvēku “ieraušanās sevī”, mēģinājumi izvairīties no jebkādas informatīvās ietekmēšanas, apātiskums, mazenerģiskums, norobežošanās no sabiedriskiem un politiskiem procesiem, kas viss kopumā rada sabiedrisko struktūru sairumu un sabrukumu. Šī procesa un šāda karošanas veida plaša attīstība neizbēgami novedīs līdz globālai trakomājai, kura tādā vai citādā veidā pati sevi iznīcinās.

Treškārt, no raksta var noprast, ka nav jēgas vākt un analizēt informāciju. Tā pilnīgi noteikti nav. Nevācot un neanalizējot informāciju cilvēks vai struktūras pārvēršas par “viendienīšiem”, kuri dzīvo “reālajā laikā”, bet kuriem vairs nav ne pagātnes, ne nākotnes, bet ir tikai tagadne. Ar aprakstīto pieeju pašreiz sabiedrības lielākā daļa tiek degradēta par šādiem “viendienīšiem” un tas var šķist izdevīgi (jo tā tos vieglāk vadīt, jo “nezināšana ir spēks”), bet ilgtermiņā šāda sabiedrība vairs nekam nebūs derīga un nebūs spējīga veikt neko konstruktīvu. Šī ir sabiedrības likvidācijas formula.

Lai pretotos “viendienīšu” tendencēm kā reiz ir jāvāc, jāšķiro un jāanalizē informācija, jānorobežojas no šī “reālā laika” virtuālā flūda un jāiemācās tāda psiholoģiski – organizatoriska tehnika, ko varētu nosaukt par “laika apstādināšanu”. Augstāk minētie apstākļi patiesībā ir to struktūru pastāvēšanas obligāti priekšnosacījumi, kuras ir spējīgas izveidot un koriģēt rakstā minētās informatīvās matricas.

Ceturtkārt, būtisks ir aprakstītās pieejas morālais aspekts. No vienas puses, kā jau tika minēts, šāda pieeja no anglo-sakšu puses tiek plaši pielietota un tās rezultātā ir radīta pietiekami liela stulbu globiku auditorija, kura nespēj izlasīt vairāk par 144 zīmēm. Ņemot to vērā, Krievijas līdzīgu metožu izmantošana var būt attaisnota, ja runa iet par jau degradētās publikas vadības pārņemšanu, lai vismaz neļautu to izmantot pret sevi.

No otras puses, šādu metožu izmantošana tikai pati par sevi arī nav vērtējama negatīvi. Viss ir atkarīgs no tā, kāda ir konkrētā informatīvā matrica. Tā var būt gan labdabīga, gan ļaundabīga. Anglo-sakšu informatīvā matrica ir ļaundabīga, jo tā maldina, atrauj no realitātes, melo un veicina visdažādākās negācijas un destruktīvus sabiedriskos procesus. Ir iespējams izveidot un izmantot informatīvās matricas, kuras veic diametrāli pretējus uzdevumus un, ja Krievija to dara vai darīs, tad tas ir tikai apsveicami. Tomēr autors šo tehnoloģiju apraksta no tehnokrāta un morālā relatīvisma pozīcijām, kas sapratnei varbūt var noderēt, bet kas praksē nedrīkst tikt izmantota dēļ šādas pieejas amoralitātes. Tāpēc, ja vienalga kura valsts, tai skaitā Krievija, pieiet jaunajam kara veidam no šādām pozīcijām, tad tas ir amorāli, kategoriski nosodāmi un tam visiem spēkiem ir jāpretojas, līdzīgi kā pašreiz ir jāpretojas anglo – amerikāņu ciniskajai, augstprātīgajai, nežēlīgajai un nu jau arī stulbajai pieejai.]

Informācijas aģentūra
/16.10.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Vispasaules, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Informatīvais hibrīdkarš – jaunākais kara paveids

  1. esse saka:

    Iščenko (tāpat kā lielākā daļa citu analītiķu) vienmēr uzstājas no ģeopolitikas pozīcijām (valstu, koalīciju un politisko grupējumu savstarpējā konkurence par ietekmes sfērām), bet tāda analītika sapratnei un pārvaldīšanai mūsdienu pasaulē ir nepietiekama (lai neteiktu, ka maldinoša, jo vienmēr šķeļ auditoriju un rada iespaidu, ka no mums nekas nav atkarīgs, tai pat laikā ierobežojot iespēju pamanīt, kā acumirklī topam ievilkti vienas vai otras konfliktējošās puses emocionālā aizstāvībā – līdzīgi kā sporta arēnā).
    Pāri tai stāv globālā politika (par kuru publiski nerunā un neraksta, jo tas tad viegli izvestu ikvienu kaut cik domājošu cilvēku uz aptverošu, adekvātu, precīzu domāšanu un, attiecīgi, ietekmi cilvēces vienotajā informatīvajā laukā). Globālās politikas subjekti analizē un pārvalda (caur speciāli izveidotām struktūrām un bez tām – caur informācijas matricām) globālo vēsturisko procesu kopumā. Ir divas globālās pārvaldes koncepcijas – vai nu savākt visu pārvaldi zem viena subjekta (manuprāt, to īsi var saukt vienkārši par netaisnīgu – attiecībā pret cilvēcību – koncepciju) vai arī vest globālo vēsturisko procesu uz planētas Zeme uz arvien lielākas pašnoteikšanās un pašorganizēšanās spējām, attīstot attiecīgu teoriju un vadot tādas prakses veidošanos, izmantojot visus mainīgos apstākļus atbilstoši savai sapratnei un visu laiku mācoties un paaugstinot savas pārvaldes (pašpārvaldes, līdzpārvaldes) kvalitāti. Tie analītiķi, kuri to saprot, jau sen analizē to, kuri publiski vairāk vai mazāk pazīstami pārvaldes subjekti pasaulē (ikvienā valstī, reģionā un tml.) savā pārvaldē īsteno vietējās elites ambīcijas (katram gribas savu lielāku vai mazāku “karaļvalsti”) un kuri – globālas ambīcijas (pēc vienas vai otras koncepcijas). Tieši tāpēc mēs ikviens varam un mums vajag iemācīties saprast savu psihi un to, kā tā tiek veidota un vadīta, lai ņemtu savās rokās savu piedalīšanos globālajā informācijas laukā (kurš ir vai nu kara lauks vai radošs līdzpārvaldes Dievam process – atkarībā no tikumības). Ir tāda pārvaldes metodoloģija – ikviens to pazīst nākotnei liktenīgajā sirdsapziņas realitātē. Dievs runā caur mūsu dzīves apstākļiem, konkrēti un personiski. Tāpēc jāsāk ar to, lai sāktu meklēt un iepazīt tādu realitāti kā objektīvi augstākā visaptverošā un visvarošā pārvalde, un atskaites punkts ir sirdsapziņā balstīta intuīcija.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s