Par “Krievu pasauli”

00641_1329381307_kino-ussr-ru-semya001Divarpus gadus atpakaļ, kad Krima tikko bija atgriezusies Krievijā, man sanāca Jaltā piedalīties konferencē, kura bija veltīta Krievu pasaules perspektīvai. Tad mani pārsteidza lielākās daļas dalībnieku aprobežotā pieeja šim jautājumam.

Kāds uzskatīja, ka Krievu pasaule ir Krievija tās pašreizējajās robežās. Īpaši uz to uzstāja krimieši, kuri tikko šajās robežās bija nokļuvuši. Cits Krievu pasauli noteica bijušās PSRS robežās. Pēc monarhijas alkstošie aizstāja PSRS ar Krievijas impēriju. Pie tam lielākā daļa piekrita, ka Aļaska noteikti ir Krievu pasaule, bet Polija noteikti nē. Par Somiju domas dalījās. Visbeidzot vēl cita grupa uzskatīja, ka Krievu pasaule plešas līdz bijušā Varšavas pakta valstu rietumu robežām.

Kā redzams, neatkarīgi no tā cik tālu katrs no viņiem ir gatavs pārbīdīt Krievu pasaules robežas, visi viņi iziet no tā, ka Krievu pasaule ir tikai daļa, pie tam salīdzinoši neliela, no nekrievu pasaules. Un neviens tā arī neatbildēja uz jautājumu ar ko jakuti vai kamčadāli atšķiras no frančiem vai vāciešiem, ja vienus bez nosacījumiem laiž Krievu pasaulē, bet otrus nelaiž. Lai gan daļa vāciešu (Vācijas Demokrātiskā republika) bija Varšavas pakta robežās un tādēļ varētu pretendēt uz iekļaušanos Krievu pasaulē.

Šai aprobežotai pieejai ir vēl viens trūkums. Pilnīgi visi Krievu pasaules piekritēji  (neatkarīgi no robežām kādās viņi to redz) apgalvo, ka, lai Krievu pasaule pa īstam kļūtu par realitāti, tai pasaulei ir jādod kaut kāda globāla ideja – jānorāda kāds attīstības virziens. Bet kā var “dot” Krievu pasaules “ideju” tiem, par kuriem jau iepriekš ir zināms, ka viņi šai pasaulei nepieder?

Salīdzinājumam, kad mēs nosakām mūsdienu pasauli kā Pax Americana, mēs saprotam, ka runa iet par globālo pasauli, nevis par pasauli ASV robežās vai nevis par pasauli anglo – sakšu robežās, vai nevis par pasauli ziemeļatlantiskās robežās. ŠĪs idejas maksimālās robežas sakrīt ar planētas robežām un, ja cilvēce dzīvotu ārpus planētas Zeme, tad Pax Americana ideja izietu arī ārpus tās.

Un lieta te nav englo-sakšu ekspansionismā vai krievu miermīlībā. Arī Krievijā ir pietiekami daudz starptautisko problēmu risināšanas ar militāru spēku piekritēju. Visinteresantākais, ka krievu ekspansionisti, kuru ideāls ir trikolors virs Baltā nama un desmitiem triecienaviokuģu grupas brīvi peldošas pasaules okeānos, līdzīgi kā viņu miermīlīgie oponenti atdala “patiešo” Krievu pasauli no pārējās pasaules. Viņi uzskata 3/4 pasaules par kaut ko svešu, par kaut ko tādu, kas ir jāsagrauj ar militāru spēku, par kaut ko tādu, ko var attālināti vadīt, bet kas nav integrējams.

Interesanti ka šādas idejas ir pretrunā Krievijas vēsturei, Krievijas valstiskuma uzbūves pamatprinciepiem gan caristes, gan impērijas, gan savienības formātos. Ja cari, imperatori vai ģenerālsekretāri domātu par krievu/padomju pasaules robežām, tad Krievijas valsts neizietu ārpus Ivana III [1440-1505] laiku Krievijas robežām un pat to laiku robežās bija pietiekami daudz cittautiešu.

Ja ASV radīja “kausējamo katlu”, kurā pilnīgi visi, tai skaitā arī angļi, izzuda bez vēsts, pārvēršoties par jaunās amerikāņu nācijas sastāvdaļu, tad Krievija vienmēr ir cēlusi kopmītni, kurā dzīvoja visi pievienojušies un kur katra nacionālā identitāte netraucēja kopējam krieviskumam.

Šo principu ļoti labi saprata Krievijas ienaidnieki, tāpēc iebrūkot viņi centāas tikt skaidrībā ar nacionālo daudzveidību un izmantot jebkuras at’’sķirības, lai sarīdītu cilvēkus savā starpā. Tomēr kad viņi runā par Krieviju no ārpuses, viņi par visiem saka – krievi [attiecīgi arī latvieši anglo-amerikāņu izpratnē ir krievi neatkarīgi no tā, ko paši latvieši par to domā].

Pēc būtības tā arī ir Krievu pasaules ideja, kura cīnās ar Pax Americana ideju. Amerikāņu pasaule ir vidējā aritmētiskā pasaule. Tās ideālā visām nācijām un rasēm ir jāsajaucas un jāizkūst, izejā dodot kaut kādu vienu kopēju rasi. Diviem dzimumiem ir jāsajaucas un jādod kaut kāds “trešais dzimums”. Supertolerancei tās ideālā ir mākslīgi jāierobežo intelektuāļu iespējas, jo tās ir netaisnīgas attiecībā pret idiotiem un traucē izveidot vidējo aritmētisko intelektuālajā sfērā.

Savukārt Krievu pasaule piedāvā vienotību, kura neapdraud dažādību. Līdzīgi kā ģimenē, kurā visi ir dažādi (un ne visi ir savstarpēji asinsradinieki), bet visi ir apvienoti ar kopējiem mērķiem un interesēm.

Tieši tāpēc ASV tik aktīvi cīnās ar Krieviju kopš XX gadsimta vidus, kad tika noformulēti Pax Americana ideāli, jo Krievija ir Amerikāņu pasaulei alternatīva pasaules kārtība. Pie tam Krievija ir veiksmīga un stabila alternatīva.

Krievu pasaule savās pamatīpašībās radās XVI gadsimta sākumā, kad ASV pat nebija vēl ieprojektēta. Nepazaudējot nevienu tautu, neveicot neko tādu, kas pat attālināti atgādinātu genocīdu pret indiāņiem, Krievu pasaule ir nodzīvojusi pus tūkstošgades, nepārtraukti paplašinoties.

Krievijai un ASV nav ideoloģisku un finansu-ekonomisko pretrunu (šīs pretrunas ir tikai citu pretrunu izpausmes ārējā forma). Krievijai un ASV ir sistēmiska pretruna – mazākā mērā pasaulskatu, lielākā mērā pasaules uztveres. Krievija un ASV dzīvo uz vienas planētas, bet dažādās pasaulēs. Šīs pasaules var viena otru pabīdīt, bet tās nevar sajaukties. Pie tam Krievu pasaule var sadzīvot ar blakām esošo Amerikāņu pasauli, bet Amerikāņu pasaule nevar koeksistēt ar Krievu pasauli. Šo neiespējamību nosaka pamatvērtības. Krievu pasaulei nav nekas īpašs atzīt citas, alternatīvas pasaules tiesības uz eksistenci, savukārt no ASV skatu punkta Amerikāņu pasaule ir vienīgā pareizā un ideālā cilvēces eksistences forma. Viss pārējais ir jāiznīcina.

No tā izriet sekojoši secinājumi:

Pirmkārt, Krievija nevar mākslīgi ierobežot Krievu pasaules robežas, jo lēmumu par iekļaušanos Krievu pasaulē katra tauta pieņem patstāvīgi. Krievija te nevar ne atļaut, ne aizliegt, ne pavēlēt, jo tas nonāktu pretrunā ar Krievu pasaules pamatprincipiem.

Otrkārt, tā kā Pax Americana pretendē uz izredzētību un vienīgumu, tā vienmēr apdraudēs Krievu pasauli. Amerikāņu ideja neparedz Krievu pasaules (un jebkuras citas pasaules) eksistenci. Un tā kā Krievu pasaules pamatvērtības ir pretrunā agresīviem mēģinājumiem likvidēt briesmas kopā ar tās avotu, Krievu pasaules paplašināšanās ir iespējama tikai dodot aizsardzību tiem, kuri mēģina paglābties no Amerikāņu pasaules un tās pamatvērtībām.

Pašreiz Sīrijā Krievija realizē tieši šo politiku. Un Krievijas mēģinājumi nevis iznīcināt opozīciju, bet gan piespiest pilsoņu kara dalībniekus salīgt mieru kā reiz balstās Krievu pasaules pamatvērtībās, kas paredz nevis iznīcināt citādos, bet gan sadzīvot ar viņiem.

Treškārt, pēc fakta Krievu pasaule ir amerikāņu globālās idejas alternatīva – ideāla visplanētas tautu kopdzīvošanas organizācija. Protams, ka ir skaidrs, ka uz šādas pasaules centru, kāda ir Krievija, gulstas atbildība par kārtības nodrošināšanu šajā pasaulē, līdzīgi kā uz ASV gulstas atbildība par kārtības nodrošināšanu Pax Americana.

Un te ir ļoti būtiski nepadoties ātru un vienkāršu risinājumu kārdinājumam un neiet pa ASV ceļu, kuri atteicās no pasaules tiesneša lomas, uz kuru attiecas visi tie paši noteikumi, kas uz visu pārējo kopienu, par labu mežonīgo Rietumu šerifa lomai, kura kolts bija absolūts likums. Tāpēc, ja krievu globālā valsts kļūs par tādu pašu kā mūsdienu amerikāņu valsts, tad Krievu pasaule pārvērtīsies par amerikāņu, tikai ar citu nosaukumu. Bet liet asinis, lai tikai nomainītu cietumā izkārtnes, pasaules tautām nav interesanti.

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/29.09.2016/

Avots:
https://cont.ws/post/385179

Informācijas aģentūra
/16.10.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Par “Krievu pasauli”

  1. esse saka:

    Galvenais metodoloģiska (konceptuāla) līmeņa jautājums: KĀ mēs varam priekšstatīt to, ka, no vienas puses, “Krievija nevar mākslīgi ierobežot Krievu pasaules robežas, jo lēmumu par iekļaušanos Krievu pasaulē katra tauta pieņem patstāvīgi. Krievija te nevar ne atļaut, ne aizliegt, ne pavēlēt, jo tas nonāktu pretrunā ar Krievu pasaules pamatprincipiem?” un, no otras, “Krievu pasaule piedāvā vienotību, kura neapdraud dažādību. Līdzīgi kā ģimenē, kurā visi ir dažādi (un ne visi ir savstarpēji asinsradinieki), bet visi ir apvienoti ar kopējiem mērķiem un interesēm.”? KAS var būt – reāli – kopīgi mērķi un intereses? Manuprāt, ja mēs (arvien vairāk cilvēku pasaulē, atrodoties vienā kopīgā “zemūdenē” – reālajā globālo notikumu situācijā apzināsimies:
    1) cilvēka objektīvo īpašo stāvokli attiecībā pret visu Biosfēru un ikviens – savu konkrēto personisko līdzatbildību;
    2) to, ka, atšķirībā no visām citām dzīvo radību sugām uz planētas Zeme, par cilvēku nepiedzimst, bet jākļūst, un ka šī uzdevuma “kļūt par cilvēku” sapratne ir visas mācīšanās (formālās un neformālās izglītības) visaptverošā jēga un rezultāta sasniegšanas vai nesasniegšanas (izglītības un kultūras efektivitātes) galvenais indikators un mērs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s