Vienas Baltijas valstu ārpolitiskās muļķības analīze

00640_b67ec8b5ec8c469ba62a98524a360578_18Trīs jauniņās NATO Baltijas valstis ir norūpējušās par Krievijas militārās aviācijas lidojumiem un Baltijas flotes kuģu manevriem. Sak peld “tuvu” (desmit jūdzes) teritoriālajiem ūdeņiem un tieši ekonomiskajā zonā, tādējādi provocējot. Aviācija lido ar izslēgtiem transponderiem un apdraud civilās aviācijas lidmašīnas.

Šīs bažas var saprast. Pēc “kaspijas zalpiem” [Krievijas raķešu “kalibr” triecieniem no Kaspijas jūras kuģiem pa DAESH mērķiem Sīrijā] ir skaidrs, ka katrs jaunais Krievijas flotes kuģis pārsniedz jebkuras Baltijas valsts armiju kopējo spēku. Un Krievija nāca pretī, piedāvājot apspriest darbības uzticības atjaunošanai reģionā. Pie tam, tā kā kaimiņi parasti neuzticas tieši no Krievijas nākošām iniciatīvām, Maskava par pamatu sarunām pieņēma tā saucamo “Nīniste plānu”.

Šīs iniciatīvas, kuras izvirzīja Somijas prezidents, paredzēja sākt ar visvienkāršāko – aizliegt jebkuras valsts militārai aviācijai lidojumus ar izslēgtiem transponderiem. Transponderi ļauj momentāni noteikt ne tikai lidmašīnas nacionālo piederību, bet arī konkrētās lidmašīnas tipu. Attiecīgi uzreiz ir skaidrs vai jūsu robežām tuvojas civilā lidmašīna, iznīcinātājs, bumbvedējs vai izlūklidmašīna. Pēc būtības jūs to tāpat jebkurā gadījumā noteiksiet, tikai, ja transponders ir izslēgts, tad mazliet vēlāk. Un lai tas nenotiktu par vēlu drošības labad tādēļ gaisā paceļas iznīcinātāji, lai nepieciešamības gadījumā to pārtvertu, identificētu un pavadītu.

Lidošanu virs Baltijas jūras ar izslēgtiem transponderiem jau sen praktizē ASV un NATO militārā aviācija. Tādējādi viņi cenšas atvieglot savu izlūklidmašīnu darbu un daļēji “uzlauzt” Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu. Nevarētu teikt ka šī metode būtu diez ko efektīva, tomēr Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas spēki ir spiesti reaģēt un uzticības līmenis no tā nepaaugstinās.

Tā kā Baltijas jūras akvatorija ir kritiski svarīga Krievijas ziemēļ – rietumu robežu aizsardzībai, tā kā tur atrodas flotes bāze, tā kā Kaļiņingradas anklāvs prasa īpašu uzmanību, dabiski ka Krievijas Federācija ir spiesta reaģēt uz NATO aktivitātēm, tai skaitā veicot tehnisko izlūkošanu gan uz jūras, gan gaisā. Attiecīgi arī Krievijas aviācija praktizē lidošanu ar izslēgtiem transponderiem, kas tik ļoti satrauc Baltijas valstis.

Somijas prezidentes iniciatīva bija vairāk kā loģiska un caurspīdīga. Aizliedzam pilnīgi visiem lidot ar izslēgtiem transponderiem  un tādējādi paugstinām uzticību un samazinām saspīlējumu. Krievija atbalstīja šo priekšlikumu Krievijas – NATO padomē.

Igaunija atteicās uzreiz. Latvija – nākamajā dienā. Lietuviešiem priekšlikums pat iepatikās un viņi gatavojas to izskatīt. Tai pat laikā pēc igauņu paziņojuma nekādas divpusējās konsultācijas šai sakarā vairs nav iespējamas, jo uzreiz var pateikt ka “Nīniste plāns” netiks realizēts. Igaunija atsaucas uz to, ka Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis un tāpēc nevarot vest nekādas separātas sarunas ar Krieviju. Lēmumu šai jautājumā it kā ir jāpieņem blokam kopumā.

Ņemot vērā to, ka Krievija atbalstīja Somijas prezidenta priekšlikumu Krievijas – NATO padomē nav saprotams, kas patraucēja igauņiem un viņu kaimiņiem tur uzreiz arī apspriest šo jautājumu, vēl jo vairāk tādēļ, ka par savas drošības apdraudējumu želojas nevis Kanāda, bet Baltijas valstis.

Bez tam Somijas prezidenta priekšlikumi uzticības paaugstināšanai pilnībā iekļaujas esošajā starptautisko tiesību formātā, tai skaitā arī uzticības veicināšanas pasākumu vienošanās starp Krieviju un NATO, tāpēc to realizācija neprasa visu alianses valstu sankciju.

Visbeidzot tieši Baltijas valstis uzstāja, lai viņu debesīs patrulētu NATO aviācija. Viņi paši, savas suverenitātes ietvaros, arī ir tiesīgi noteikt noteikumus, pēc kuriem jāvadās alianses lidmašīnām reģionā. Vismaz ne Kanādas lidmašīnas virs ASV, ne amerikāņu lidmašīnas virs Kanādas nelido kā viņiem pašiem ienāk prātā, un tie taču ir Baltijas valstu tuvākie partneri, un ne tikai NATO ietvaros.

Īsāk sakot, kurš patiešām grib atrisināt problēmu, tas meklē veidus kā to izdarīt, bet kurš to negrib, tas meklē iemeslus, lai problēmu nerisinātu. Igaunija, Latvija un Lietuva meklē iemeslus, lai nerisinātu problēmu, kura viņus pašus apdraud. Un tas nav nekas neparasts, jo pēc Baltijas valstu iniciatīvas saspringtība reģionā jau desmitgades garumā tikai pieaug. Viņi pieprasīja savas gaisa telpas “aizsardzību” ar NATO aviāciju. Viņi gribēja izvietot savā teritorijā alianses pastāvīgos sauszemes spēkus un tagad pieprasa to palielināt. Viņi uzstāj uz NATO jūras spēku patstāvīgu klātbūtni Baltijas jūrā. [Citiem vārdiem sakot, Baltijas valstis realizē pilnībā pašnāvniecisku ārpolitiku, uzkurinot militāru saspīlējumu, kas viegli var pāraugt karā, kurš Baltijas valstis pirmās noslaucīs no zemes virsas.]

Šādā situācijā ir smieklīgi pieņemt, ka Krievija vienpusējā kārtā pārtrauks savu militāro aktivitāti reģionā, ļaujot NATO spēkiem “aizstāvēt” Baltijas valstis līdz pat Čuhotkai.

Maskava viennozīmīgi ir ieinteresēta, lai tiktu realizēti uzticības paaugstināšanas mēri reģionā un lai militārais saspīlējums Baltijā tiktu samazināts. Krievijai ir citi reģioni, kur tai ir nepieciešams karaspēks, kuģi un lidmašīnas. Bet tos nevar izmantot kamēr netiek samazināta vai vispār pārtraukta citu lielvalstu (ne no Baltijas reģiona) militārā klātbūtne reģionā.

Un, ja izrādīsies, ka pārrunas par darbībām uzticības paaugstināšanai reģionā Baltijas valstis praktiski nevar vest bez NATO “vecāko biedru” atļaujas, tad Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir jāsamierinās, ka visus reģionālos jautājumus Krievija apspriedīs ar tiem, kuri reāli ir tiesīgi to darīt, lai arī cik tālu no Baltijas reģiona viņi neatrastos. Bet pašām Baltijas valstīm atliks tikai starptautiskās politikas objekta liktenis, kuri nevis tirgojas, bet ar kuriem tirgojas [pie tam Baltijas valstis šo likteni izvēlējās pašas, pilnībā paguļoties zem amerikāņu okupantiem].

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/27.09.2016/

Avots:
https://cont.ws/post/383746

Informācijas aģentūra
/16.10.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: GEIropa, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Vienas Baltijas valstu ārpolitiskās muļķības analīze

  1. esse saka:

    “Uzticēšanās paaugstināšana” ir Globālās pārvaldes līmeņa jēdziens. Nīniste ir globālās pārvaldes subjekts (nav tikai skaidrs, kāpēc šajā Infoģentūras tulkojumā Somijas prezidents Sauli Nīniste tiek atspoguļots siev.dzimtē…). Savukārt, “Īsāk sakot, kurš patiešām grib atrisināt problēmu, tas meklē veidus kā to izdarīt, bet kurš to negrib, tas meklē iemeslus, lai problēmu nerisinātu.” – precīzs vietējo elišu raksturojums (neatkarīgi no tā, pret kurām no tām viens vai otrs no mums izturētos ar simpātijām vai gluži pretēji, – elites vienmēr pārvalda šķeļot).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s