Kāpēc Krievija uzvar informatīvajā karā

00646_russia-direct-cartoon-625-jpg-pagespeed-ce-trlpzkw5mlInterneta un pēc tam arī sociālo tīklu parādīšanās ir izraisījusi strauju žurnālistu, apskatnieku, ekspertu un pārējās par politiku rakstošās publikas kvalifikācijas pazemināšanos. Tam par iemeslu ir divi objektīvi faktori.

Pirmkārt, internets nodrošināja piekļuvi on-line režīmā gigantiskam informācijas apjomam. Normāls cilvēks nespēj visu šo informāciju apstrādāt, atdalīt “graudus” no “pelavām”, informāciju no dezinformācijas, zināšanas no fantāzijām, nejaušu kļūdu no pārdomātiem meliem. Pie tam masu saziņas līdzekļu reakcijas laiks uz notikumiem pieauga tieši proporcionāli interneta sniegtajām iespējām. Tas ir, izdevumiem, kanāliem un informācijas aģentūrām vienkārši neatliek laika pārbaudīt informāciju – kamēr meklēsi apstiprinājumu, sensacionālo jaunumu publicēs kaimiņu izdevums.

Otrkārt, jaunās iespējas (sociālie tīkli, interneta telekanāli un elektriskie izdevumi) radīja milzīgu dažāda tipa blogeru, frilanseru un citu “nesertificētu” apskatnieku armiju, kuri raksta par politiskām tēmām. Daži no viņiem pēc abonentu skaita var veiksmīgi konkurēt ar regulārajiem mēdiju izdevumiem. Daži no viņiem pret savu darbu attiecas pietiekami nopietni un ir vērtīgākas informācijas avots, kā oficiālie mēdiji. Bet daži nekaunīgi melo, uztraucoties tikai par parakstījušos skaitu un nopelnīšanas iespējām. Tomēr viņi visi kopā rada papildus spriedzi informācijas tirgū. Ir grūti tikt skaidrībā ar informatīvo plūsmu, kura iet caur oficiālajām aģentūrām, bet tas ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar feiku, traktējumu, pārspīlējumu un vienkārši izdomātu faktu cunami, ko izplata neoficiālā informācijas armija. Daļēji arī tāpēc Rietumvalstu politiķi ir pārstājuši kautrēties atklāti melot.

Līdz pēdējam laikam veiksmīgi darbojās vienkārša tehnoloģija informācijas jomā. Galvenais – nodrošināt savas realitātes versijas masveida implimentēšanu mērķauditorijas smadzenēs. Otrs uzdevums – norobežot mērķauditoriju no pieejas alternatīvai informācijai.

Balstoties uz šo tehnoloģiju ASV kontrolēja visas pasaules informatīvo lauku visus 1990-os gadus. Kontrolēja un nepamanīja kā “nogulēja” inovāciju. Tobrīd, kad inovācija attīstījās tik tālu, ka kļuva iespējams iegūt reāla laika informāciju no visattālākajiem planētas nostūriem, pilna kontrole pār informācijas lauku vairs nebija iespējama. Informācijas patērētāju vairs nebija iespējams “nogriezt” no alternatīva skatu punkta.

Pie tam informācijas patiesuma problēma nekur nepazuda. Pat otrādi, tā pastiprinājās, jo bijušais informācijas patērētājs kļuva vienlaicīgi arī par tās izplatītāju un radītāju. Agrāk bija iespējams pārņemt kontroli pār avīzēm, radio, televīziju un valsts informatīvā telpa tika slēgta oponentiem. Uz “krāsaino revolūciju” ēras sākuma brīdi ASV izdomāja veidu kā ielauzties šādā slēgtā informācijas tirgū ar algotu blogeru grupu palīdzību.

Amerikāņi, protams, neatstāja bez uzmanības arī tādu senu kā pasaule paņēmienu kā masu saziņas līdzekļu un žurnālistu nopirkšanu upurvalstī, bet ar šādām problēmām valstis prot tikt galā. Ne velti gandrīz jebkuras valsts kriminālkodeksos ir paredzēta atbildība par konstitucionālās kārtības graušanu. Un pierādīt sakarus ar ārvalstu valdībām un ārvalstu naudas saņemšanu specdienesti prot bez pūlēm, tāpēc šādas darbības nenoslēpsi. Attiecīgi kritiskā brīdī upurvalsts var ar vienu “sitienu” atbrīvoties no informatīvās “piektās kolonas”. Pie tam puse no šī kontingenta vēl dos vajadzīgās liecības un apstiprinās tās publiski kameru priekšā.

Savukārt blogeru bandas ir praktiski nenoķeramas. Vēl jo vairāk tādēļ ka melu un dezinformācijas izplatības centri var atrasties ārpus nacionālās teritorijas. Ja ir izdevies radīt informācijas apmaiņas tīklu, tad informāciju bez maksas izplatīs tūkstoši, ja ne desmiti tūkstošu naivu un godīgu izplatītāju, kurus visus neiesēdināsi. Bet, ja mēģināsi, tad pašam būs sliktāk, jo cilvēki būs pārliecināti, ka asiņainais režīms viņus par taisnību vajā.

Šādos abpusējas atvērtības apstākļos, kad informācijas patērētājam kļuva iespējams pašam novērtēt informācijas ticamību intuitīvi – emocionālā (ticu-neticu) līmenī, galvenais kļuva nevis propagandas intensitāte, bet gan tās pārliecināšanas spēks.

Neviens realitātē nevar pārbaudīt vai jūs sakāt patiesību, bet jūsu apgalvojumus var salīdzināt ar realitāti un, ja regulāri tie nesakrīt ar to, ko informācijas patērētājs redz un jūt, tad jums nenoticēs. Tieši tāpēc ASV un ES, kuras strādā pēc ekstensīvā principa un kuras ir pieradušas apspiest ar kvantitāti, vienā jaukā dienā konstatēja, ka zaudē informācijas karu Krievijai, kurai ir tikai daži profesionāli uz ārzemēm orientēti masu saziņas līdzekļi un kura vispār pa tukšo netērē naudu blogeru armiju algošanai.

Panākumi tiek panākti uz sniedzamās informācijas kvalitātes rēķina. Informācija, ko sniedz Krievijas masu saziņas līdzekļi, sakrīt ar to, kas ir redzams aiz loga. Un tāpēc vācietis, francūzis, itālis, amerikānis un pat brits sāk ticēt, ka Krievijas mēdiji arī par Sīriju un Ukrainu saka taisnību, jo situāciju tai pašā Anglijā uz ārvalstīm orientētie Krievijas mēdiji apraksta patiesāk par britu mēdijiem, bet situāciju Vācijā patiesāk par vācu mēdijiem. Tādējādi Krievijas propaganda visā pasaulē, tai skaitā Rietumvalstīs, ieguva miljoniem palīgu – informācijas izplatītājus un pat tādas informācijas savācējus, līdz kurai žurnālisti nekad netiktu.

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/21.10.2016/

Avots:
https://cont.ws/post/406529

Informācijas aģentūra
/25.10.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Kāpēc Krievija uzvar informatīvajā karā

  1. esse saka:

    No globālās pārvaldes viedokļa objektīvi un ilgtermiņā vislabākā “propaganda” ir tā, kur nav nekādas propagandas. Tāpēc ka globālās pārvaldes subjekta galvenais uzdevums mūsdienās ir samazināt patēriņu visā pasaulē, pie tam tādā veidā, lai pats šis pārvaldes manevrs neprasītu jaunus milzīgus resursus (apjomīgus karus, papildu masu administrēšanu, tādas ražošanas un pakalpojumu eskalāciju, kuri objektīvi patēriņa ķēdes galā ražotu arvien vairāk un vairāk atkritumu).
    Nekas nav tik tiešs un sasniedzams, veiktspējas potenciāla piepildīts un resursus saudzējošs kā patiesība. Patiesība ir līdzradīšanas, sadarbības process, nevis nodošanas-pieņemšanas (pārraidīšanas-uztveršanas) process. Informatīvās drošības radīšanā piedalās ikviens tajā mērā, kādā seko sirdsapziņai un strādā pie savas apziņas – pie motīvu izpratnes un izvērtēšanas, atbildības uzņemšanās par visu, kas notiek viņa dzīvē, un pie tādas pašizglītības, kura atbilst iekšējiem jautājumiem savas konkrētās dzīves apstākļos, sapņiem un sirdsdomām, intuitīvajai savas dzīves jēgas un uzdevumu nojautai.
    Svarīgi zināt to, ka informācija ir viena no trim pamatkategorijām (matērija, informācija, mērs), visa informācija ir vienmēr un visur, bet katram tā pieejama un atklājas saskaņā ar objektīvā taisnīguma (tikumības) mēru.
    Lielākā nelaime Latvijā (un ne tikai) – tas, ka humanitārās un sociālās zinātnes neatbilst mūsdienu realitātei. Tas, ka nav apzināts un apgūts realitātei adekvāts jēdzieniskais aparāts, realitātei atbilstoša terminoloģiskā konkrētība.

  2. taisnīgums saka:

    atgādināsim vientiesīšiem, ka no kariem (arī informatīviem) nekāda labuma nav bijis un nebūs – tā ir sēkla jaunām zvērībām vai tautu aplaupīšanai. papētot sīkāk vēsturi, ir jāatzīst, ka ir apbrīnojami, ka visu laiku esam bijuši labi karotāji (kad pārestības vairs nav izturamas), bet naivo cilvēku pie mums netrūkst, kas tic, ka kāds ārpus mums par mums taisnīgi parūpēsies. vēsture būtu citātāka, ja būtu mazāk naivo un vairāk tautas smadzenes darbotos kopā ar ķermeni.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s