Kā izvirtuši indusi un islāmisti caur Hilariju Klintoni pārvaldīja ASV

Huma Abedin un Hilarija Klintone iepērkas (2016.gada oktobris); Hilarija Klintone un Saleka Abedin; Abdula Omārs Nasifs

Huma Abedin un Hilarija Klintone iepērkas (2016.gada oktobris); Hilarija Klintone un Saleka Abedin; Abdula Omārs Nasifs

ASV mēdz salīdzināt ar Romu un dēvē to par Ceturto Romu. Pašreiz droši var apgalvot, ka ASV līdzinās pagrimuma laiku Romai, kad tajā valdīja izvirtības un kad to pārvaldīja nevis paši romieši, bet gan impērijas pārvaldes struktūrās salīdušie barbari. Kā kļuva plaši zināms priekšvēlēšanu laikā, Hilarijas Klintones vistuvākā palīdze, uzticības persona un visticamāk arī mīļākā jau 20 gadus ir persona, kura ir cieši saistīta ar radikālajiem islāmistiem.

Huma Mahmūda Abedin ir dzimusi 1976.gadā ASV (Mičiganā). Viņas tēvs Saids Abedins ir indiešu musulmaņu garīdznieks, bet māte Saleha Abedin ir pakistāniete. 1978.gadā ģimene pārvācās dzīvot uz radikālā islāma sakrālo centru – Saūdu Arābiju. Viņas tēvs tur nodibināja pētniecības institūtu, kura uzdevums ir paplašināt sadarbību starp Rietumiem un Austrumiem reliģiskajā praktikā un filozofijā. Pēc tēva nāves 1993.gadā šo darbu turpināja viņas māte Saleha Abedin, kura ir socioloģijas profesore un vienas no pirmajām Saūdu Arābijas sieviešu koledžas dibinātājām. Savukārt Huma Abedin atgriezās ASV, kur pabeidza Džordža Vašingtona universitāti un 1996.gadā tika nosūtīta kā praktikante uz Balto namu, kur 19 gadu vecumā iepazinās ar Hilariju Klintoni. Kopš tā laika Huma Abedin un Hilarija Klintone jau 20 gadus ir nešķiramas. No FIB publicētajiem Klintones e-pastiem (”e-pastu skandāla” lietā) izriet, ka Humai Abedin bija ļauts nākt pie Klintones nakts laikā guļamistabā. Savukārt baumas (sākumā ASV augstākajās aprindās) par Hilarijas Klintones homoseksualitāti sāka izplatīties pēc tam, kad Hilarijas kaķi ārstējošais veterinārs pieķēra viņu Baltā namā maigojamies ar sievieti.

Uz Saūda Arābiju Abedin ģimene pārvācās pēc Saida sena paziņas Abdulas Omāra Nasifa uzaicinājuma, kurš bija Abdulazizas universitātes viceprezidents. Viņš arī piedāvāja viņam izveidot un vadīt “Musulmaņu minoritātes institūtu”, kas kopš paša sākuma līdz pat šai dienai ir pakļauts Saūdu Arābijas Reliģisko lietu ministrijai un kura uzdevums ir islāma propaganda Rietumvalstīs.

Īpaši jāatzīmē Abdula Omāra Nasifa ciešā saistība ar “Al kaida” teroristu grupu un tās sākotnējo formālo līderi Osamu ben Ladenu. Tāpat Nasifs ir grupas Rebita Trust līderis, kura ir oficiālajā ASV valdības ārvalstu teroristisko organizāciju sarakstā.

Saids Abedins sāka izdot arī “Musulmaņu minoritātes žurnālu” (Journal of Muslim Minority Affairs: http://www.imma.org.uk/index.htm), ko pēc viņa nāves turpināja sieva Saleha. Šajā žurnālā 10 gadus (no 1998. līdz 2008.gadam) nostrādāja arī pati Huma Abedin. Par 2001.gada 11.septembra terora aktiem, kurus realizēja Saūdu Arābijas pilsoņi un kā organizēšanā neoficiāli tiek vainotas Saūdu Arābijas struktūras, Huma Abedin tieši un atklāti izteicās, ka paši amerikāņi pie tā ir vainīgi.

Humas māte Saleha Abedin ir cieši saistīta ar radikālo islāmistu organizāciju “Brāļi musulmaņi”. Tāpat viņa vada organizāciju “Islāma sievietes un bērna komiteju”, kas ir “Labā savienības” (Union for Good) sastāvā, kuru amerikāņi arī ir iekļāvuši teroristisko organizāciju sarakstā. Šo organizāciju vada viens no “Brāļu musulmaņu” līderiem šeihs Jusufs al Karadavi, kurš kļuva slavens ar savām reliģiskajām pamācībām, kas liek nogalināt Tuvajos Austrumos esošos amerikāņu karavīrus un civilpersonas, kā arī svēta terora aktus Izraēlas teritorijā.

Saleha Abedin vēl ir grāmatas “Sieviete islāmā” autore, kurā tā attaisno sieviešu apgraizīšanu, nāvessodu par atteikšanos no islāma, aklu un absolūtu sievietes pakļaušanos vīrietim un sieviešu līdzdalību t.s.”džihādā”, kas islāmistu interpretācijā ir karš pret neticīgajiem (nemusulmaņiem).

Humas brālis Hasans Abedins arī ir cieši saistīts ar “Brāļiem musulmaņiem”. Viņš ir tādas organizācijas kā “Oxford Centre For Islamic Studies“ padomes loceklis. Šīs organizācijas padomē ir arī jau pieminētie Omārs Nasifs un Jusufs al Karadavi. Gan Hasans, gan Humas māsa Heba ir jau minētā izdevuma “Musulmaņu minoritātes žurnāls” galvenā redaktora vietnieki un kā tādi viņi strādāja kopā ar Humu.

Huma Abedin ir Hilarijas Klintones priekšvēlēšanu štāba viceprezidente, strādāja Klintonu fondā, bija Hilarijas Klintones Valsts sekretariāta administrācijas vadītāja ar augstākās pakāpes piekļuvi ASV valsts noslēpumam, Klintones palīdze un padomniece priekšvēlēšanu laikā 2008.gada prezidenta vēlēšanās un 2000.gada Senāta vēlēšanās. Klintones ievēlēšanas gadījumā Abedin pretendēja uz prezidenta administrācijas vadītājas amatu. Huma Abedin bija viens no galvenajiem saistelementiem starp Baraka Obamas administrāciju un ASV specdienestiem no vienas puses un radikālajām islāmistu teroristu grupām (t.s.”labajiem teroristiem”), kuras ASV mēģina izmantot savās interesēs. Šīs teroristiskās grupas finansē un ideoloģiski motivē Saūdu Arābija, bet tehnisko, militāro, administratīvo un masu mēdiju atbalstu sniedz ASV. Ar Humu Abedin arī tiek saistīti musulmaņu, vispirmām kārtām Saūdu Arābijas, lielbagātnieku “ziedojumi” Klintonu fondā.

Kad Klintone vēl bija Valsts sekretāre, Valsts departaments saņēma vēstuli no vairākiem konservatoriem, kuri apvainoja Abedin sakaros ar “Al kaidu” un “Brāļiem musulmaņiem”. Toreiz Valsts departaments šos apvainojumus noliedza. Ir eksperti, kuri pašu Humu Abedin uzskata par vienu no “Brāļu musulmaņu” līderēm un t.s. “Monikas Levinskas” skandālu, kura rezultātā Bils Klintons varēja tikt atstādināts no prezidenta amata, saista ar noteiktu ASV aprindu sapratni par veidojošos islāmistu un augstākās ASV vadības koalīciju un mēģinājumiem (kā redzams – nesekmīgiem) pretoties tai.

2010.gadā Huma Abedin aprecējās ar strauju politisko karjeru izveidojušo hinduistu politiķi Entoniju Vineru. Viņš 27 gadu vecumā kļuva par jaunāko Ņujorkas parlamentārieti un 35 gadu vecumā tika ievēlēts ASV Kongresā no Demokrātu partijas, kur nostrādāja 12 gadus. Un būtu nostrādājis vēl, ja ne viņa aizraušanās ar nepiedienīgām bildēm un sarunām… Tieši Hilarija Klintone ieteica Abedin doties uz “randiņu” ar Vineru un pēc tam visādi atbalstīja viņu attiecības. Interesanti, ka Abedin radinieki ar radikālajiem islāmistiskajiem uzskatiem neiebilda viņas laulībām ar “neticīgo”.

Tomēr jau pēc gada – 2011.gadā izcēlās skandāls dēļ Vinera nepiedienīgām sarakstēm ar vairākām sievietēm. Kļūdas pēc pats Viners izlika savu nepiedienīgo fotogrāfiju Twiter kontā. Dēļ skandāla Viners bija spiests pamest kongresmeņa posteni. Abedin publiski piedeva vīram.

Huma Abedin ar vīru Entoniju Vineru un dēļu (reklāmas publikācijas žurnālā People bilde); Entonija Vinera čatbildes, tai skaitā - ar dēlu.

Huma Abedin ar vīru Entoniju Vineru un dēļu (reklāmas publikācijas žurnālā People bilde); Entonija Vinera čatbildes, tai skaitā – ar dēlu.

2013.gadā Viners balotējās Ņujorkas mēra postenim un izgāzās Demokrātu partijas pirmsvēlēšanās, kad tika publicētas kārtējās viņa nepiedienīgās vēstules sievietēm. 2016.gadā Viners atkal nespēja atturēties no savas kaislības un pievērsa FIB uzmanību, kad uzņēma nepiedienīgu fotogrāfiju, kurā bija redzams arī viņu ar Abedin kopējais dēls un kad veica nepiedienīgu saraksti ar nepilngadīgu meiteni. Tieši šīs FIB izmeklēšanas laikā Humas Abedin datorā un telefonā tika atrasti jauni ”Klintones e-pasta skandāla” faili, uz kā pamata dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām FIB atjaunoja izmeklēšanu iepriekš izbeigtajā “Klintones e-pastu” lietā (ko tiesa gan dienu pirms vēlēšanām atkal izbeidza).

“E-pastu skandāls” izcēlās dēļ Hilarijas Klintones komfortmīlestības, visvarenības sajūtas un nihilistiskās attieksmes. Klintone, esot ASV Valsts sekretāres amatā, darba vajadzībām izmantoja personisko e-pastu. Tas ir, sarakstes, kuras saturēja valsts noslēpumu, tika veiktas no neaizsargāta e-pasta, kuram speciālisti var samērā vienkārši piekļūt. Tas ir nopietns drošības noteikumu darbam ar valsts noslēpumu pārkāpums, ko pie noteiktiem nosacījumiem var pat interpretēt kā apzinātu valsts nodevību (šādā veidā ir iespējams apzināti izpaust valsts noslēpumu – izpaudējs it kā to dara aiz neuzmanības, bet saņēmējs it kā nejauši “uzlauž” aizmāšas e-pastu).

Izmeklēšanā Klintone liecināja, ka nedarīja to apzināti un ka šādi nepārsūtīja īpaši slepenu informāciju. Lūgta precizēt kādu tieši konfidenciāla rakstura informāciju viņa šādi pārsūtīja, Klintone atbildēja ka neatcerās un atsaucās uz savu vēlāk gūto smadzeņu satricinājumu. Hilarija Klintone iesniedza izmeklētājiem it kā visus šādi nosūtītos e-pastus, bet Huma Abedin izmeklētājiem apstiprināja Klintones liecības, līdz ar to izpestot savu protežē no nepatikšanām. Kā izrādījās, ne visus e-pastus Klintone nodeva. Jau pirms tam publiski bija izskanējusi informācija, ka no Hilarijas Klintones nodotajām ierīcēm ir izdzēsti 30 tūkstoši e-pastu, kuri saturēja valsts noslēpumu.

Tāpat šajā skandālā tika konstatēts, ka Klintone deva nepatiesas liecības, kas ASV ir nopietns pārkāpums. Un lai gan lieta par nepatiesu liecību došanu netika ierosināta, tas atstāja iespaidu uz Klintones reputāciju amerikāņu iedzīvotāju vidū un samelotais kā Dēmakla zobens palika karājoties virs Klintones, jo jebkurā mirklī var uzpeldēt kārtējais Klintones apzināto melu izmeklēšanas iestādēm pierādījums.

Ja apskata Klintones laiku Valsts departamenta iniciētā “arābu pavasara” sekas, tad virknē musulmaņu valstu tika gāzti nereliģiozi proamerikāniski diktatori un to vietā pie varas nāca radikālie islāmisti. Visspilgtākais piemērs šai ziņā ir Ēģipte, kurā tika gāzts Hosni Muberaks un pie varas nokļuva Humas Abedin protežētie “Brāļi musulmaņi”.

Ar Humu Abedin tiek saistīta arī Muamāra Kadafi nogalināšana. Tieši caur viņu Katara, kurai bija problēmas ar Kadafi, esot “pasūtījusi” amerikāņiem atrisināt savas problēmas. Savukārt pati Klintone cerēja Lībijas diktatora gāšanu izmantot savā prezidenta vēlēšanu kampaņā. Baraks Obama esot bijis pret ASV tiešu iejaukšanos Lībijā un uz to uzstāja tieši Hilarija Klintone.

Ar Hilariju Klintoni tiek saistīta arī ASV vēstnieka Lībijā Kristofera Stīvensa nogalināšana. Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Stīvens neilgi pirms nogalināšanas ir vērsies Klintones vadītajā Valsts departamentā ar lūgumu pastiprināt viņa apsardzi un uz to nav ticis pienācīgi reaģēts. Pēc vienas no versijām tā bija Departamenta un Klintones nolaidība. Pēc citas versijas Stīvensa nogalināšana kļuva iespējama dēļ slepenas informācijas noplūdes (un kā gan lai tādas noplūdes nebūtu, ja sadarbība ar teroristiem notiek visaugstākajā līmenī un tādas personas kā Huma Abedin ieņem nozīmīgus amatus un ir pielaistas ASV valsts noslēpumiem). Vēl pēc citas versijas Stīvens bija Klintonei nevēlams liecinieks, kurš pārāk daudz zināja par Lībijas kampaņas un Kadafi nogalināšanas detaļām.

Hilarija Klintone – Saūdu Arābijas un Lielbritānijas ietekmes aģente

Ir tāda Romāna Polanska filma “Rēgu rakstnieks” (The Ghost Writer). Filmas pamatā ir Lielbritānijas žurnālista Roberta Harisa romāns, kura sižets gan pēc satura, gan pēc paša autora teiktā līdzinās notikumiem ap Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru un 2003.gada Irākas karu, kad ASV un Lielbritānija, bez ANO mandāta, iebruka Irākā. Filma vēsta, ka Lielbritānijas premjerministra sieva, kurai uz to ir liela ietekme, ir ASV specdienestu aģente.

Un patiešām, Tonijs Blērs Lielbritānijā tika ļoti asi kritizēts par to, ka viņš darbojās ASV, nevis Lielbritānijas interesēs. Tomēr, ar šodienas acīm raugoties uz starptautisko politiku un ņemot vērā Hilarijas Klintones biogrāfiju un politiku, var izteikt pamatotu pieņēmumu, ka Klintone un daudzi citi ASV augstāko aprindu pārstāvji (ieskaitot Bušu ģimeni) patiesībā strādāja pirmkārt Lielbritānijas labā un ka pieredzējušie britu specdienesti līdz šim brīdim smalki apspēlēja un vazāja aiz deguna savus jaunākos kolēģus no ASV.

Vispirms par Saūdu Arābiju. Tā ir ne tikai radikālā sunītu islāma sakrālais centrs (Saūdu Arābijā atrodas galvenā islāma svētvieta – Meka), bet arī valsts ar absolūtās monarhijas sabiedrisko iekārtu. Saūdu Arābijas augstākās aprindas bez pārspīlējumiem ir cilvēki ar Senās Romas laiku vergturu mentalitāti un domāšanu. Tie ir patiešām drausmīgi cilvēki. Tad, lūk, šādu cilvēku pavadā caur Humu Abedin visus šos gadus atradās Hilarija Klintone. Jā, visdrīzāk pareizs būs apgalvojums, ka Klintone mēģināja izmantot islāmistus savā labā, bet ir jākonstatē, ka šie cilvēki un viņu pakistāniešu kolēģi ir daudz gudrāki un tālredzīgāki par amorālu, egocentrisku dāmīti, kurai viņas milzīgās ambīcijas atstāj graujošu ietekmi uz veselo saprātu un spriestspēju.

Kad un kā izveidojās Saūdu Arābija? XX gadsimta sākumā Osmaņu impērijas brukšanas un sabrukuma rezultātā. Un nozīmīgu atbalstu Saūdu Arābijas izveidošanā deva Lielbritānija. Var pat apgalvot, ka Saūdu Arābijas valsts rašanās un valstiskā sistēma lielā mērā ir Lielbritānijas struktūru darbības produkts.

Vēl jāatzīmē, ka Lielbritānijas valstiskā sistēma līdzinās Saūdu Arābijas valsts iekārtai. Lai gan Lielbritānijas karaļnams jau ilgu laiku acīmredzami ļaunprātīgi neizmanto savu varu, tā formālās pilnvaras ir ļoti plašas (daudz plašākas kā prezidentālu republiku prezidentiem), kas atsevišķiem ekspertiem Lielbritāniju liek pielīdzināt absolūtām monarhijām.

Gan ASV, gan Lielbritānijā, Kanādā un Austrālijā plaši tiek runāts par “angļu vienotību” un anglosakšu pasauli. Plaši tiek lietots termins anglo-amerikāņi un vairumam cilvēku ir grūti tikt skaidrībā par ASV un Lielbritānijas interešu robežām un pretrunām. Patiesībā šīs pretrunas ir un tās ir ļoti asas.

Kas ir ASV? Tā ir bijusī Lielbritānijas kolonija, kura karoja ar metropoli, lai iegūtu neatkarību. Britu aristokrātiem savukārt amerikāņi ir dumpīgi plebeji, kuri uzdrošinājās mest izaicinājumu “viņu ekselencēm”. Naids un nepatika starp ASV un Lielbritāniju ir valdījis visu laiku līdz XIX gadsimta beigām. Jaunizveidotās ASV – Lielbritānijas alianses rezultātā Pirmā pasaules kara laikā ASV iesaistījās karā Lielbritānijas pusē un šī alianse ļāva Lielbritānijai iznīcināt četras citas savas konkurentes uz globālo varu – Krievijas impēriju, Vācijas impēriju, Austroungārijas impēriju un Osmaņu impēriju.

Pēc Pirmā pasaules kara Lielbritānijas impērija un ASV bija spēcīgākās pasaules valstis un pretrunas to starpā saasinājās tik lielā mērā, ka to starpā varēja sākties tieša karadarbība. Tā tomēr nenotika un Lielbritānija ar ASV Otrā pasaules kara laikā savus rēķinus kārtoja netieši ar citu rokām (Lielbritānija galveno uzsvaru lika uz Hitlera Vāciju, ASV uz Staļina Padomju Savienību). Pēc Otrā pasaules kara Lielbritānija bija novājināta, iedzīta parādos un ASV prezidenta Franklina Rūzvelta spiediena rezultātā bija spiesta “brīvlaist” savas kolonijas un likvidēt Lielbritāniju kā impēriju. Drīz pēc tam Rūzvelts mīklainos apstākļos nomira, britu aristokrāts Čērčils aizsāka “auksto karu” un ASV varas struktūrās ieplūda liels daudzums nacistizētu elementu.

Ņemot to visu vērā, ir vairāk kā reāli ka Lielbritānijas aristokrātu struktūras, kurām ir senas un dziļas spec metožu pielietošanas tradīcijas, mēģinās atgriezt sev dumpīgās un atšķēlušās kolonijas, centīsies izmantot tās savā labā, kā arī diskreditēs amerikāņus tik lielā mērā, lai pieliktu punktu ASV varenībai (pie reizes sodot dumpīgos plebejus).

Šodien ir acīmredzams, ka vismaz pēdējo divdesmit gadu ASV varasiestāžu realizētā politika ir bijusi neizdevīga ASV valsts un tās iedzīvotāju interesēm un ka tā netieši strādāja Lielbritānijas labā. Briti, amerikāņu aizsegā un ar viņu rokām, grāva visus savus ienaidniekus, tai skaitā arī pašus amerikāņus, diskreditējot tos un uzveļot tiem vainu par sekām. Tāda bija arī Hilarijas Klintones darbība ASV politikā. Huma Abedin ir cieši saistīta ar Saūdu Arābiju, bet pašai Saūdu Arābijai ir ciešas vēsturiskas saiknes ar Lielbritāniju un tās pašas Abedin mātes žurnāls tiek izdots Lielbritānijā. No šāda skatu punkta raugoties Donalda Trampa uzvara vēlēšanās savā ziņā ir amerikāņu tautas mēģinājums atbrīvoties no jaunā, smalkā un neredzamā Lielbritānijas imperiālā jūga.

Savukārt caur Lielbritāniju pie varas globalizētajā pasaulē raujas vistumšākie spēki no bijušās Britu Indijas, kuriem ir izcilas elastības un piemērošanās spējas, kuri savām vajadzībām ir piemērojuši dažādos hinduisma paveidus, budismu, islāmu un citus reliģiskus strāvojumus un kuri jau labi laiku pa visu pasauli aktīvi pielāgojas un integrējas visdažādākajās sabiedriskajās struktūrās (tai skaitā kristiešu, ebreju un ateistiskajās).

Avoti:
http://www.vesti.ru/doc.html?id=2790092
http://www.pravda.ru/news/world/22-08-2016/1310640-islam-0/
http://poistine.org/seksualnyy-recidiv-chety-klinton-ili-kak-kuyotsya-politika-v-ssha#.WB28Q8klrE8
https://ria.ru/us_elections2016/20161105/1480706754.html
http://www.fondsk.ru/news/2016/11/03/o-chem-molchala-huma-abedin-42981.html
http://maxpark.com/community/4391/content/2137323
http://www.spletnik.ru/buzz/love/69640-seks-skandal-v-okruzhenii-khillari-klinton-pochemu-ee-pomoshcnitca-khuma-abedin-rasstalas-s-muzhem.html
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%B1%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D0%BD,_%D0%A5%D1%83%D0%BC%D0%B0

Informācijas aģentūra
/09.11.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Homoseksuālisms, pedofīlija, Kat.: Politika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s