Valsts iekšējās drošības stiprināšanai jāatjauno Policijas akadēmija

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas publiskajā telpā ir pastiprinājusies Valsts policijas darbības kritika, kam ir daļēji objektīvs, bet daļēji subjektīvs un visdrīzāk arī apzināti destruktīvs un kaitniecisks raksturs. Tā rezultātā publiskajā telpā ir arī konstatēts, ka Valsts policijas nepietiekamā kvalitatīvā darbība lielā mērā ir dēļ apstākļa, ka policijai “neļauj strādāt” un šai ziņā kā galvenie vainīgie policijas “saturēšanā” tiek minēta prokuratūra, likumdevēji un politiķi.

Likumdevēji pieņem tādus likumus, kuri faktiski dekriminalizē daļu noziegumu, atstāj tajos “caurumus” un dažādas interpretēšanas iespējas, un formulē tos tik samudžināti un nesaprotami, ka rafinētos noziedzniekus praktiski nav iespējams saukt pie tiesiskas atbildības. Prokuratūra piemēro šos likumus sabiedrībai visneizdevīgākā kārtā, nonivilējot godprātīgo policistu darbu un maksimāli demotivējot Iekšlietu sistēmā strādājošos (“policija ķer noziedzniekus, prokuratūra tos atbrīvo”), bet politiķi nedod finansējumu, deformē un ārda Iekšlietu sistēmas struktūru, atbrīvojas no sev nepaklausīgajiem kadriem un to vietā norīko sev paklausīgākos.

Kā vienas šādas politiķu kaitniecības un Latvijas Iekšlietu sistēmas graušanas piemēru var minēt Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) likvidāciju, kura specializējās augsti kvalificētu Iekšlietu sistēmas kadru sagatavošanā. Var strīdēties par LPA dotās izglītības kvalitāti un tās atbilstību Iekšlietu sistēmas prasībām gan to visideālākajā veidolā, gan piezemēti – praktiskā veidolā, bet tas, ka līdz ar Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju Latvijas Iekšlietu sistēma palika bez jebkādas specializētas augsti kvalificētu kadru sagatavošanas mācību iestādes, ir fakts. LPA likvidāciju var tēlaini salīdzināt ar Iekšlietu sistēmas smadzeņu amputāciju.

Nu šo baiso faktu oficiāli ir atzinusi arī Iekšlietu ministrija. Neatkarīgās Rīta Avīzes rakstā par šo tēmu (09.03.2017) ir teikts: “Vecākie virsnieki otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ar kvalifikāciju – juriskonsults – līdz šim varēja iegūt RSU studiju programmā Tiesību zinātne. Diemžēl šī studiju programma nesniedza visas policijas darbā nepieciešamās specializētās zināšanas, jo to neļāva noteiktais standarts, atzīst IeM, piebilstot, ka publiskajā telpā vairākkārt pamatoti izskanējusi kritika par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes nepietiekamību. Tas zināmā mērā ir saistāms ar izmeklētāju (pamatā vecāko virsnieku) nepietiekamajām profesionālajām zināšanām, arī nenokomplektēto amatu vietu dēļ.”

Diemžēl problēmas atzīšanai nesekoja vienīgā loģiski pareizā rīcība – atjaunot Policijas akadēmiju ar vienalga kādu nosaukumu, bet tā vietā policistu ar augstāko izglītību sagatavošanu plānots uzticēt mācību iestādei (Rīgas Stradiņa universitātei), kurai ir arī tāda slava (neslava), kas ir kategoriski nesavienojama ar policijas pamatbūtību (policistu sagatavošanas nodošana RSU ir salīdzināma ar policistu apmācības organizēšanas uzticēšanu pedofīliem).

Problēmas būtība

Lai saprastu Policijas akadēmijas likvidēšanas un nepieciešamās atjaunošanas problemātiku, pirmkārt ir jāsaprot tas, ko iznīcināja un ko vēlējās iznīcināt, likvidējot LPA. Tālāk ir jāsaprot t.s. “outsorsinga” jeb ārpakalpojumu pieejas problemātika un to, ka šī pieeja lielākajā daļā gadījumu ir kategoriski nepieņemama un nepieļaujama valsts drošības iestādēm. Ja tas top, skaidrs, tad kļūst acīmredzams, ka vienīgais problēmas risinājums ir atjaunot Policijas akadēmiju, radot to pilnīgi no jauna vai arī kā bāzi izmantojot Valsts policijas koledžu (VPK).

Kas bija Latvijas Policijas akadēmija?

Latvijas Policijas akadēmija bija specializēta mācību iestāde, kura deva augstāko izglītību Iekšlietu sistēmas darbiniekiem. LPA tika dibināta 1991.gadā un tās personālsastāvā pārsvarā bija kadri no PSRS Iekšlietu sistēmas, kura pēc saviem kvalitatīvajiem rādītājiem bija viena no labākajām pasaulē. Attiecīgi Latvijas Policijas akadēmija bija vienlaicīgi gan institūcija, kura būtiski ietekmēja Latvijas Iekšlietu sistēmas stratēģisko attīstību, PSRS Iekšlietu sistēmas tradīciju mantiniece, Latvijas Iekšlietu sistēmas “kadru kalve” un Iekšlietu sistēmas teorētisko zināšanu (cilvēku, informācijas, metožu) koncentrācijas un attīstības vieta. Un līdz ar to LPA bija arī ļoti nozīmīga pārpolitiska spēka mītnes vieta (cits, līdzīga veids spēks ir koncentrējies Latvijas Universitātē, kuru Rainis savulaik nosauca par “reakcijas stipro pili”, bet vēl cits – RSU).

Kādēļ tika likvidēta Latvijas Policijas akadēmija? Formāli, lai ietaupītu līdzekļus, optimizētu augstskolas un pastiprinātu divas citas augstākās izglītības mācību iestādes (LU un RSU). LPA likvidāciju vēl var apskatīt arī pārpolitisko spēku cīņas kontekstā, kurā LPA intelektuāļu grupējums tika sagrauts, kā rezultātā to bāzesvieta tika likvidēta un pievienota konkurentiem (ienaidniekiem).

Būtiska nozīme Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijā ir t.s. ”cīņai ar padomju atliekām”, kuras ietvaros paredzēts iznīcināt pilnīgi visu Padomju Savienības atstāto mantojumu, tai skaitā arī lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju un arī lielāko daļu latviešu. Šajā kontekstā visu, kas kaut kādā mērā ir saistīts ar padomju laikiem, histēriski nomelno un pasludina par ļaunuma iemiesojumu. Šīs pieejas ietvaros arī no Padomju Savienības mantotā Iekšlietu sistēma tiek pasludināta par nekam nederīgu, kura ir pilnībā jānojauc un jāveido no jauna. Šādas pieejas ietvaros arī tika likvidēta LPA, kam loģiski ir jāseko tāda vai cita veida visas Latvijas Iekšlietu sistēmas sagraušanai. Tā kā Padomju Savienības Iekšlietu sistēma bija ģeniāli pārdomāta un ar milzīgu izturības rezervi, tā vēl joprojām turpina pietiekami labi pildīt savas pamatfunkcijas, lai gan sabrukuma pazīmes jau ir redzamas. Kā galvenie “cīņas ar padomju atliekām” sponsori un veicinātāji jāmin ārvalstu, pirmkārt Lielbritānijas, Zviedrijas un Norvēģijas, specdienesti un to vietējā aģentūra.

Cits ļoti nozīmīgs faktors Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanā ir dažādu organizētu noziedzīgu grupu (ONG), kuras kapitālisma apstākļos piedzīvoja nepieredzētu uzplaukumu, vēlme vājināt Iekšlietu sistēmu tik lielā mērā, lai tā nebūtu spējīga traucēt to darbībai un saukt ONG dalībniekus pie tiesiskas atbildības. Tieši ONG interesēm visvairāk atbilda LPA likvidācija, saglabājot puslīdz funkcionējošu Iekšlietu sistēmu kārtības uzturēšanai uz ielām. Likvidējot LPA un veicot vēl virkni citu destruktīvu darbību, Latvijas Iekšlietu sistēma gandrīz pilnībā tika “atbrīvota” no spējas un gribas cīnīties ar organizēto noziedzību, kura Latvijā tagad plaukst un zeļ, lēni, bet pamatīgi iznīcinot Latvijas sabiedrību.

Dēļ Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas kļuva iespējama Valsts Policijas “pārprofilēšana” uz kārtības nodrošināšanu ielās (patrulēšanu), atstājot novārtā operatīvo darbu un noziegumu izmeklēšanu. Esam pat nonākuši tik tālu, ka nopietni tiek izskatīti priekšlikumi mainīt kriminālizmeklēšanas sistēmu, dodot legālas iespējas vispār atteikties no kriminālizmeklēšanas veikšanas. Tas ir, tā vietā, lai risinātu ar kriminālizmeklēšanu saistītas problēmas, ir rasts “out of box thinking” risinājums legāli pārstāt veikt kriminālizmeklēšanas. Ja šādas vēsmas gūs virzību, tad Valsts policija un/vai prokuratūra brīvi varēs izvēlēties, kuras krimināllietas izmeklēt, bet kuras nē. Burvīgs, noziedzniekiem draudzīgs un korupcijas riskus ievērojami pastiprinošs risinājums.

Visbeidzot, LPA likvidācija, ir saistīta arī ar noteikta sociālā slāņa napoleoniskām ambīcijām, nepamatotu vēlmi ieņemt neapstrīdami vadošo lomu sabiedrībā un attiecīgas valsts uzbūves koncepcijas realizāciju. Runa ir par juristiem, kuru vairumam to specifiskās domāšanas ievirzes dēļ ir noteiktas kopīgas iezīmes.

Latvijā ir saģenerēts tik daudz juristeļu, ka tos nav kur likt, un tos mēģina “bāzt” visos iespējamajos “caurumos”. Visu valsts pārvaldi mēģina noreducēt līdz juridiskam darbam, kas ir absurds gan no organizatoriskā, gan racionālā, gan arī cilvēciskā un morāli-ētiskā skatu punkta. Šādas koncepcijas ietvaros Iekšlietu sistēmā ir jāstrādā juristiem un tā kā juristus gatavo visi, kam nav slinkums, nav nepieciešama vēl kaut kāda specializēta mācību iestāde, kura gatavos kaut kādus speciālus šaurprofila juristus. Tāpēc LPA tika likvidēta, bet tās studenti pārcelti uz LU un RSU juridiskajām programmām. Tas, ko šie sabiedriskās drošības jautājumu analfabēti ar juridiskajiem diplomu neapjēdz, ka Iekšlietu sistēma ir daudz kas vairāk nekā tikai juridisks darbs un pat savā augstākā vadības līmenī Iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem ir jābūt daudz plašākām kompetencēm un spējām kā prastiem juristeļiem (pat ja tie ir elitārie un pārgudrie LU juristi). No šāda skatu punkta raugoties, LPA likvidācija bija juristu kā šķiras atbrīvošanās no iestādes, kura rada kvalificētākus konkurentus, lai varētu brīvi aizpildīt to nišu.

Būtisks LPA likvidācijas apstāklis ir tā subjekta (intelektuāļu grupējuma) kvalitāte un rīcībspēja, kurš nodrošināja LPA darbību. Ja LPA likvidācijā izšķirošie nebija iekšējā organizatoriskā un intelektuālā nespēka iemesli (bet gan oponentu pārspēks), tad bijušajiem LPA akadēmiskajiem kadriem noteikti būtu vajadzējis turpināt aktīvi strādāt, gatavojot jauno maiņu un veicinot to apstākļu iestāšanos, kuri novestu pie Iekšlietu sistēmas atjaunošanas pienācīgā veidolā. Šai gadījumā Policijas akadēmijas atjaunošana, lai kā arī tā nenotiktu, un visas Iekšlietu sistēmas atdzimšana ir pietiekami reāla. Savukārt, ja LPA likvidācija kļuva iespējama arī dēļ to veidojošā subjekta netālredzības un impotences, tad atjaunošanas process prasīs daudz vairāk laika un intelektuālo piepūli, ar mazākām garantijām sasniegt pienācīgu kvalitatīvu rezultātu, bet arī šai gadījumā tas noteikti ir jādara.

Kāpēc policistu augstākās izglītības mācību iestādei ir jāatrodas tiešā Iekšlietu ministrijas pārvaldībā?

Konstatējot problēmu, ka Latvijā policisti nevar iegūt pienācīgu augstāko izglītību, var izdalīt vairākus šīs problēmas iespējamos risinājumus: 1) specializētas mācību iestādes izveidošana IeM pārvaldībā; 2) specializētas mācību iestādes izveidošana IZM pārvaldībā; 3) privātas specializētas mācību iestādes izveidošana; 4) specializētu mācību programmu izveide kādā no esošajām augstskolām; 5) problēmas nerisināšana, meklējot ārēji smukus un puslīdz pieklājīgus argumentus problēmas noliegšanai vai tās nerisināšanas pamatošanai. Vienīgais pieņemamais risinājums, kurš dod vismaz cerību kaut kad un vismaz kaut kādā mērā atrisināt problēmu, ir specializētas mācību iestādes izveidošana IeM pārvaldībā. Citi risinājumi ir vai nu ļoti mazproduktīvi, bezjēdzīgi vai arī piesegs kaitnieciskai darbībai esošās Iekšlietu sistēmas piebeigšanai.

Specializēta privāta vai IZM pārziņā esoša policistu augstskola būtu pieņemama, ja runa ietu par esošu, tradīcijām bagātu mācību iestādi, kura kā gaismas pils stikla kalnā paceļas virs sistēmas, kuru tā apkalpo un vada. Šai gadījumā nodalītībai no sistēmas ir savas priekšrocības. Tā kā Latvijas Policijas akadēmija ir likvidēta, tad jāatjauno tā ir Iekšlietu sistēmas iekšienē ar attiecīgu pakļautību. Vēl kā pieņemams risinājums būtu līdzīga profila iestādes izveidošana privātā kārtā neatkarīgi no IeM struktūrām, bet tā ir pavisam cita veida darbība, kuras galvenais pamatojuma arguments ir atziņa, ka esošā Iekšlietu sistēma vairs nav glābjama un ka paralēli tai ir jāsāk veidot jauna, alternatīva Iekšlietu sistēma. Iespējams tas arī būs jādara, bet pagaidām vai paralēli tam ir maksimāli jācenšas izglābt darbojošos Iekšlietu sistēmu, aktivizējot tās reģenerācijas procesus, jo Iekšlietu sistēmas sabrukuma sekas būs drausmīgas gan visai sabiedrībai kopumā, gan katram tās loceklim individuāli neatkarīgi no viņa sabiedriskā statusa un materiālā nodrošinājuma līmeņa.

Resursu patēriņa un efektivitātes ziņā šķietami pievilcīgs policistu augstākās izglītības nodrošināšanas risinājums ir specializētas programmas izveidošana kādā no esošām augstskolām. Priekš kam radīt jaunu augstskolu, ja ir daudz esošo?! Galvenais precīzi nodefinēt prasības un kontrolēt to gala izpildi, kas neprasa daudz resursu. Visu pārējo “melno darbu” izdarīs attiecīgā pakalpojuma sniedzējs. Tā ir “outsoursing” jeb ārpakalpojumu pieeja, kam noteiktās situācijās ir savi plusi. Bet tā ir arī sliņķu un nespējnieku pieeja, kuri, no vienas puses, ņemot ārpakalpojumu, atzīstas savā nevarēšanā, bet no otras puses zaudē kompetenci tai sfērā, kuru “outsourcē”.

Kādas ir “outsourcinga” (ārpakalpojumu) priekšrocības? “Outsourcējot” kādu organizācijas darbības jomu, tās vadība (menedžments) atbrīvo vietu savā apziņā un laiku, lai koncentrētos uz organizācijas pamatdarbības virzieniem. Pie tam, pozitīvs efekts tiek panākts tikai tad, ja organizācija spēj izkontrolēt ārpakalpojuma sniedzēju un ja organizācijas vadībai ir iespējas un spējas koncentrēties uz pamatdarbības virzieniem.

Tomēr jākonstatē, ka jau labu laiku “outsoursings” ir kļuvis par modes lietu un tas tiek pozicionēts kā brīnumlīdzeklis pret jebkurām organizatoriskām problēmām. Šādas ārpakalpojumu idejas izplatības iemesli ir gan atsevišķu spēku destruktīvā darbībā, kura ir vērsta pret saviem ienaidniekiem, pretiniekiem vai konkurentiem (“outsorsings” ir labs viltus līdzeklis kā nemanāmi iznīcināt vai nopietni traumēt jebkuru organizāciju), gan consulting (konsultantu) kompāniju, kuras ir galvenās ārpakalpojumu propagandētājas, mārketinga un sava biznesa stimulēšanas aktivitātēs, gan arī cilvēkiem piemītošajā dabiskajā slinkumā un bezatbildības tieksmēs (priekš kam menedžmentam censties vadīt kādu jomu un atbildēt par tajā sastrādāto, ja var to “izmest” ārpakalpojumos un “dzīvot mierīgi”). Apsēstība ar ārpakalpojumiem ir aizgājusi tik tālu, ka “outsourcēt” sāk pat t.s.”pamatbizensu” (pamatnodarbošanos) un to sāk piemērot arī organizācijām, kurām piemērot to kategoriski nedrīkst (piemēram, valsts drošības iestādēm).

Tātad, nenoliedzot pozitīvos ārpakalpojuma aspektus un to, ka atsevišķos gadījumos šī pieeja ir veiksmīgi izmantojama, ir jākonstatē, ka “outsorcings” ir organizācijas vadības nespējas organizēt pilna apjoma darbības ciklu pienācīgā kvalitātē un šī problēma tiek kompensēta sašaurinot un “apgraizot” organizāciju, nodot daļu tās funkciju citu organizāciju rīcībā. Teorētiski vienmēr ir iespējams organizēt darbu tā, lai pati organizācija spētu sevi nodrošināt ar visu savai darbībai nepieciešamo. Tas ir pirmkārt organizācijas vadības spēju un gribas jautājums, kā arī daļēji pieejamo resursu jautājums. Jebkurā gadījumā kompetenta vadība vienmēr ir spējīga rast optimālu ārpakalpojumu un “pamatbiznesa” attiecību (nekompetenta vadība “pavelkas” uz consalting kompāniju ārpakalpojumu lohotroniem).

Kādēļ valsts drošības iestādēs ārpakalpojumu pieeja ir principiāli nepieņemama? Dēļ tiešas kontroles trūkuma gan pār darbības procesu, gan pār tās rezultātu, gan pār personālu, gan pār ierobežotas piekļuves informāciju, kā arī dēļ nepieciešamības nodrošināt pielaidi ierobežotas pieejas resursiem. Citiem vārdiem sakot Iekšlietu sistēmai ir jābūt pilnībā monolītam un integrētam vienam veselumam, nevis dažādu organizāciju un ārpakalpojumu sniedzēju “šļurai”. Ja tā nav, tad Iekšlietu sistēma nespēj pildīt savas funkcijas. Iekšlietu sistēmai ir jābūt kā monolītai klintij, kuras esamība tādā stāvoklī vien nodrošina sabiedriskās kārtības minimumu.

Personāla un kadru sagatavošanas jautājums ir viens no jebkuras organizācijas pamatjautājumiem, kurš tieši ietekmē organizācijas darbības kvalitāti un tas jo īpaši attiecas uz Iekšlietu sistēmu, tāpēc “outsourcēt” un “atdot uz āru” policistu izglītošanu ir pilnīgs neprāts, kurš robežojas ar noziedzīgu nolaidību un apzinātu kaitniecību, kas visnopietnākā kārtā apdraud gan Latvijas sabiedrības iekšējo drošību, gan arī Latvijas valsts pastāvēšanu kā tādu.

Par Policijas akadēmijas atjaunošanas perspektīvām

Kas traucē atjaunot Policijas akadēmiju? Pirmkārt ar Iekšlietu sistēmu saistīto cilvēku sapratnes, līdzekļu, kadru un gribas trūkums, kuru uztur un veicina spēki, kas vēlas iznīcināt esošo Iekšlietu sistēmu vai arī uzturēt to pašreizējajā ierobežotas rīcībspējas stāvoklī. Principā, ja atbildīgās amatpersonas saprot problēmas būtību un pieņem lēmumu rīkoties, tad tām teorētiski ir visas iespējas pietiekami lielā mērā atjaunot Policijas akadēmiju uz Valsts policijas koledžas bāzes. Pie tam izdarīt to var klusi un nemanāmi. Lielā mērā to pat uz “savu galvu” varētu paveikt arī VPK vadība, ja vien stipri sagribētu.

Policijas akadēmijas atjaunošanu nevēlas pieļaut: 1) ārvalstu specdienesti un to vietējā aģentūra (pirmkārt Lielbritānijas, Zviedrijas un Norvēģijas, bet iespējams arī citu valstu); 2) organizētas noziedzīgas grupas (ONG) starp kurām ir izdalāmas politisko varu sagrābušās ONG, politisko varu būtiski ietekmējošās ONG un homoseksuālistu – pedofīlu ONG; 3) pārpolitiskais subjekts, kura bāzes vieta ir Latvijas Universitāte (un visdrīzāk tās Juridiskā fakultāte); 4) politisko un reliģisko ekstrēmistu grupas, kuras par vienu no saviem galvenajiem mērķiem stāda “cīņu ar padomju atliekām”. Šie spēki visticamāk dažādos veidos mēģinās traucēt atjaunot Policijas akadēmiju, lai gan daļu no tiem iespējams saukt pie veselā saprāta, ar daļu var “sarunāt”, bet daļu var sarīdīt savā starpā.

Kā būtisks moments ir jāmin apstāklis, ka līdz ar LPA likvidāciju virkne tās kvalitatīvo īpašību ir zudušas neatgriezeniski, tāpēc atjaunojot Policijas akadēmiju pilnā apjomā nav ne iespējams, ne arī lietderīgi. Šī iemesla dēļ būtisks ir jautājums par tiem pamatprincipiem, balstoties kuros ir jāveic daļējā atjaunošana. Šai ziņā ļoti būtiski ir paņemt pēc iespējas lielākā apjomā pozitīvo Padomju Savienības Iekšlietu sistēmas pieredzi, kuras viens no pamatbalstiem bija Iekšlietu sistēmā nodarbināto idejiskā darbības motivācija un attiecīga kadru politika.  Vēl jāņem vērā, ka Padomju Savienības Iekšlietu un Valsts drošības sistēmu mācību iestādēm bija ļoti augsts kvalitatīvais līmenis, kurš ne tuvu nav salīdzināms ne ar pašreizējajiem Latvijas analogiem, ne ar tām informatīvajām pabirām, ar kurām Latvijas struktūras un pavalstniekus “baro” pašreizējie “partneri un sabiedrotie”, tāpēc to laiku materiāli un zināšanas, kuras nav zudušas un ir pieejamas, jācenšas maksimāli saglabāt, pielietot un attīstīt.

Kas notiks, ja Policijas akadēmija netiks atjaunota? Tad Iekšlietu sistēmā turpināsies stagnējoša lejupslīde, kuru pastiprinās veco kadru nomaiņa ar jaunajiem VPK zaldafoniski orientētajiem kadriem vai LU-RSU-utt. nihilistiskajiem un mazkompetentajiem pārgudreļiem, kas agri vai vēlu novedīs līdz pilnīgam Iekšlietu sistēmas sabrukumam, kurš vienlaicīgi būs arī Latvijas valsts sabrukums un iespējams arī Latvijas sabiedrības gals. Katram, kurš, vienalga kādu iemeslu dēļ, grib dzīvot šajā teritorijā ilgāk par 5 – 10 – 15 gadiem un kurš grib, lai te būtu dzīvošanai kaut cik ciešami apstākļi un kārtība gan pašam, gan bērniem un mazbērniem, ir jāveicina Latvijas Iekšlietu sistēmas stabilitāte un rīcībspēja, kuras ilgtermiņa nodrošināšana ir tieši atkarīga no Policijas akadēmijas atjaunošanas maksimāli tuvu Padomju Savienības Iekšlietu sistēmas mācību iestāžu standartiem.

Informācijas aģentūra
/15.03.2017/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Izglītība, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to Valsts iekšējās drošības stiprināšanai jāatjauno Policijas akadēmija

  1. Puuka saka:

    Jebkurā gadījumā kaut kas ir jādara, vai nu jātais ārpakalpojums, vai arī jāveido jauna policijas akadēmija!

  2. LIELS PALDIES par rakstu ! Lai top Policijas Akadēmija atjaunotā Latvijas Republikas valstī kurā, kā brīvvalsts laikā, ir 49 bankas kas pakļautas Latvijas Republikas valsts valdībai pakļautajai centrālbankai nevis okupācijas Rotšildu Rokefelleru FRB . Kamēr tā nav veidojiem LaBie.lv nodaļas un reģistrējiet noziegumus pret 91.g. pasludinātās bet neizveidotās Latvijas Republikas valsts pilsoņiem un pamatiedzīvotājiem

  3. Guntis saka:

    Jāpiebilst, ka LPA sagatavoja kadrus ne tikai Valsts drošības iestādēm bet arī prokuratūrai, tiesai un arī Valsts pārvaldei. Akadēmijai bija sava specifika un tika apgūtas padziļinātas zināšanas krimināltiesībās kopumā. Pasniedzēji bija zinoši, jo viņu, varbūt pat padomijas laikā iegūtā pieredze un zināšanas bija unikālas. Jo vairāk, viņi sekoja līdz arī ar krimināltiesībām saistīto likumu pilnveidē un grozījumos. Šodien ar krimināltiesībām saistītos likumus un to grozījumus izstrādā ne jau VP bet advokāti un te nu ir rezultāts. Izglītības ieguves laikā ieaudzināja arī amatu hiarhiju un cieņu. Diemžēl jāsaka, ka šobrīd ir zināms bardaks. Pajautājie kādam jaunajam kas ir subordinācija. Reti kaurais spēs atbildēt. Diemžēl jāsaka, ka liela daļa no strādājošiem domā, ka uz viņiem attiecas darba likums bet aizmirst vai nezin, ka mēs esam dienestā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s