Latvijas Universitāte – ļaunuma perēklis, kurš nogalina Latvijas sabiedrību

Sakarā ar RPIVA likvidāciju, pievienojot to LU, kļūst aktuāls jautājums par Latvijas Universitātes patieso lomu Latvijā notiekošajos destruktīvajos procesos. RPIVA likvidācija uzskatāmi parādīja, ka Latvijas Universitāte ir nozīmīgs ļaunuma perēklis, kurš indē un nogalina Latvijas sabiedrību. Un tā tas ir jau sen, vienīgi līdz šim Latvijas Universitātes antisabiedriskā darbošanās nebija tik izteikta, bet līdz ar Latvijas valstiskuma reālu likvidēšanu un Latvijas sabiedrības straujo novājināšanos Latvijas Universitātes nāvējošā daba kļūst arvien acīmredzamāka. Latvijas Universitāte kā ļaundabīgs audzējs pirms donororganisma (un attiecīgi arī savas) nāves izsūc no tā visus resursus, sagādājot tam ciešanas un pilnībā uzrādot sevi.

Vēsturiski Latvijas Universitāte kļuva par antisociālu elementu patvēruma un koncentrācijas vietu sākot ar Latvijas valsts dibināšanu, kad Kārļa Ulmaņa valdība pārveidoja izcilā latviešu ķīmiķa Paula Valdēna vadīto Rīgas Politehnisko institūtu par Latvijas Universitāti. Šo sāpīgo faktu savulaik konstatēja Rainis un nosauca Latvijas Universitāti par “reakcijas stipro pili”. To laiku inteliģentu valodā tas ir liels apvainojums (“reakcija” ir viss tas, kas ir pret humānu progresu, attiecīgi “reakcija” ir saistāma ar nāvi, ar nāves procesiem, ar likvidēšanu, ar sabiedrībai nepieciešamu institūtu un parādību likvidēšanu).

Padomju vara saglabāja Latvijas Universitāti, pārdēvējot to par Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti. Kā rāda tālākā notikumu attīstība, Padomju laikā Latvijas Universitāte saglabāja savu antisabiedrisko būtību, kura tolaik galvenokārt izpaudās kā antipadomiska, un indēja gan Latvijas PSR sabiedrību, gan visas Padomju valsts sabiedrību. Tikai tas tika darīts pietiekami klusi un slēpti. To, ka tas tā ir, labi parādīja pēcpadomju laiki (4.maija Latvijas laiki), kad kļuva redzams ka nozīmīga daļa slēpto Padomju valsts grāvēju tika izaudzināti Latvijas Universitātes dzīlēs. Šie kadri sagrāba varu 4.maija Latvijas Republikā, pie kuras joprojām izmisīgi turas, un plaši izvērsa savu antisabiedrisko darbību, kas izpaudās neciešamu dzīves apstākļu radīšanā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri nīka, iznīka vai arī devās ekonomisko bēgļu gaitās uz ārzemēm. Šo kadru darbības rezultātā Latvijā radās politekonomiskā un demogrāfiskā katastrofa, kas burtiski nogalina Latvijas sabiedrību.

4.maija Latvijas Republikas mitoloģija apgalvo, ka Padomju laikā “Maskava” visu stingri kontrolēja un uzraudzīja, bet tas līdz galam neatbilst patiesībai. Pienācīga kontrole un uzraudzība no “centra” bija tikai daļai sfēru, bet pārējās vietējā vara varēja pietiekami brīvi darīt ko grib, ja vien tas neizvērtās atklātā antipadomiskā darbībā un rupjās antisociālās izpausmēs. Sfēras, kuras “Maskava” praktiski gandrīz nekontrolēja bija latviešu valoda, literatūra, vēsture, māksla un arī … jurisprudence. Šajās sfērās vietējā, nacionālā vara varēja izpausties pilnā mērā, ko tā arī darīja, un tagad ir labi redzams šīs darbošanās rezultāts. No šīm sfērām nāk nozīmīga daļa Padomju valsts grāvēju, kuri ir tieši atbildīgi arī par katastrofālo situāciju Latvijas Republikā un kā šo procesu flagmanis ir Latvijas Universitāte.

Nevar teikt, ka Latvijas Universitātes destruktīvā darbība palika pilnībā nepamanīta. Visdrīzāk šo destrukciju sapratnes vai intuitīvas uztveres rezultātā radās Latvijas Universitāti sadalošie procesi, kad Latvijas Universitātes vadībai tika atņemtas nozīmīgas fakultātes. T.s. “ulmaņlaikā” šādi no Latvijas Universitātes atdalīja lauksaimniecības sfēru, nodibinot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (tagadējo Latvijas Lauksaimniecības universitāti). Padomju laikā no Latvijas Universitātes atdalīja medicīnas sfēru, nodibinot Rīgas Medicīnas institūtu (tagadējo Rīgas Stradiņa universitāti), bet 4.maija Latvijas Republikas laikā tas izpaudās kā dažādu augstskolu rašanās bums, kura ietvaros radās arī tādas sabiedriski ļoti būtiskas mācību iestādes kā Latvijas Policijas akadēmija (LPA) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA).

Apskatot 4.maija Latvijas Republikas laikus, kad Latvijas Universitātes antisabiedriskā daba kļūst aizvien acīmredzamāka, vispirms ir jāmin Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana, kas ir viens no lielākajiem noziegumiem pret Latvijas sabiedrību. LPA likvidēšanas formālie argumenti bija augstskolu optimizācija, līdzekļu taupīšana un studējošo kvalitatīvas sagatavošanas saglabāšana. Uz LPA pievienošanas rēķina tika pastiprināta tai skaitā arī Latvijas Universitāte un LU Juridiskā fakultāte bija viens no nozīmīgākajiem šīs destrukcijas lobijiem. LPA likvidācija tika pabeigta 2010.gadā. 2017.gadā Iekšlietu ministrija (IeM) ir oficiāli atzinusi, ka policisti augstākās izglītības mācību iestādēs netiek pienācīgi sagatavoti.

Ko tas reāli nozīmē? To, ka Latvijas Universitātes darbību rezultātā tika nopietni traumēta Latvijas Republikas Iekšlietu sistēma, pavājinot tās izmeklēšanas un noziegumu atklāšanas spējas. Pie tam šī destrukcijas materializācijai ir tendence ar laiku pieaugt (kamēr strādā “vecie kadri”, sistēma vēl turas kaut kādos rāmjos, bet līdz ar jauno, tai skaitā LU kadru pieplūdumu, sistēmas veiktspēja ievērojami krītas). Bet Iekšlietu sistēmas traumēšana un veiktspējas zudums nozīmē noziedzības pieaugumu, tai skaitā rafinētās noziedzības, tai skaitā korupcijas, tai skaitā seksuālo noziegumu (pirmkārt pedofilijas) utt. un galējā beigu fāzē tas var novest pie Iekšlietu sistēmas sabrukuma, kā izpausme ir pilnīgs haoss, sīku bandu kundzība, visu karš pret visiem un kas var fiziski iznīcināt visu Latvijas sabiedrību (tai skaitā akadēmiskos idiotus no Latvijas Universitātes).

Šodien ir labi redzams, ka LPA likvidēšanas procesā deklaratīvi paustie mērķi netika sasniegti. Studiju kvalitāte kritās un līdzekļi ietaupīti netika, jo Latvijas Universitāte pa šo laiku iedzīvojās tādos parādos, ka tās glābšanai ievajadzējās likvidēt citu sabiedriski ļoti nozīmīgu mācību iestādi. Papildus citām antisabiedriskām un destruktīvām izpausmēm Latvijas Universitāte uzrāda arī melnā cauruma pazīmes, kurš ir spējīgs “aprīt” un iznīcināt bezgalīgi lielu resursu daudzumu.

Pie Latvijas Universitātes antisabiedriskajiem, antitautiskajiem un arī antilatviskajiem nopelniem ir jāpieskaita visa pašreizējā 4.maija Latvijas Republikas likumdošana, kura ir neskaidra, samudžināta, netaisnīga, ar daudzkāršas saprašanas un interpretēšanas iespējām (apzināti atstātiem “beckdoriem” priekš savējiem juristiem) un tās praktiska piemērošana, kura ir izraisījusi pašreizējo politekonomisko un demogrāfisko katastrofu.

Kā pašreiz galvenā Latvijas Universitātes destruktīvo pamatnostādņu realizētāja Latvijas valsts pārvaldē ir jāmin partijas “Vienotība” galvenā “pelēkā kardināle” un ar Latvijas Universitāti cieši saistītā Solvita Āboltiņa. Par visām cūcībām un antisabiedriskajām lietām, kuras realizē Āboltiņa, lielā mērā ir atbildīga arī Latvijas Universitāte.

Vēl Latvijas Universitātes sakarā ir jāmin Administratīvo tiesību ieviešana Latvijā un šī procesa mentāli blondais simbols Jautrīte Briede. Administratīvās tiesības Latvijas izpildījumā deva papildus iespējas valsts struktūru patvaļas tiesiskai nostiprināšanai kā drausmīgākā izpausme ir patvaļīgas bērnu izlaupīšanas no ģimenēm tiesiska legalizācija.

Kopš seniem laikiem cilvēki ir novērojuši un sapratuši vienu sabiedrisku likumsakarību – ļaunums iznīcina pats sevi (ļaunums “apēd” pats sevi, čūska pati sāk “ēst” savu asti). Šī likumsakarība attiecas arī uz Latvijas Universitāti.

Latvijas Universitātes apmācību un mācību procesa organizācijas kvalitāte pietiekami strauji krītas. Iedomīgie LU mācībspēki ar izredzētības sindromu arvien vairāk izlaižas, negrib strādāt, haltūrē, bet viņu privilēģiju un materiālā nodrošinājuma “apetītei” ir tendence pieaug. Tas viss Latvijas Universitāti padara arī par ļoti neefektīvu un smagnēju veidojumu. Tam klāt nāk modernās “slimības” – izlaistā un mazzinošā jaunatne un “klientu orientētība” kā izdabāšana to iegribām. Latvijas Universitāte kā prātu izkūkojis marazmātiķis devās šo reformu virzienā. LU Juridiskā fakultāte jau pietiekami atklāti sāk atteikties no objektīvas atlases un kā būtisku uzņemšanas kritēriju izmanto reflektantu vecākus (reflektantiem, kuriem vecāki ir noteikta līmeņa juristi, ir nopietnas priekšrocības uzņemšanai LU Juridiskajā fakultātē). Visbeidzot tieši Latvijas Universitāte savas nevīžības un slinkuma dēļ nopietni apsprieda iespēju legalizēt un uzsākt apmācības angļu valodā pretēji sakralizētajam vienas valsts valodas principam.

Pēdējā Latvijas Universitātes antisabiedriskā destrukcija ir RPIVA likvidēšana pēc tā paša scenārija, pēc kura tika likvidēta Latvijas Policijas akadēmija. Šī ir Latvijas sabiedrībai daudz bīstamāks un nāvīgāks notikums, jo RPIVA likvidēšana ir ne tikai vienas augstskolas likvidēšana, tā ir ne tikai LU finanšu melnā cauruma īslaicīga aizlāpīšana, bet tas ir arī klasiskās pedagoģijas likvidācijas mēģinājums. Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība labākajā gadījumā var palikt bez pedagogiem (attiecīgi jaunā paaudze lielākā mērā augs savā vaļā kā mazi un pastulbi mežonēni), bet sliktākajā gadījumā klasiskā pedagoģija tiks aizstāta ar tolerantu kompetenču genderpedagoģiju, kad jauno paaudzi ne tikai izlaidīs kā mežonēnus, bet arī mācīs dažāda veida izvirtības un legāli homoseksuālistiem – pedofīliem dos piekļuvi bērniem.

Latvijas Universitātē šī “jaunā” pedagoģijas virziena “celmlauži” ir latviešvalodīgā poliete Malgožata Raščevska (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne) un Zviedrijā mācījies profesors Ivars Austers, bet aktīvu atbalstu šai procesā sniedz cita “Vienotības” politiķe un Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete.

Gan Latvijas Universitāte, gan partija “Vienotība” ir sasniegušas tādu destrukcijas līmeni, ka tās var pamatoti raksturot kā maitas, sprāgoņas vai zombijus (dzīvos miroņus). Šo organizāciju bēdīgais liktenis jau ir pietiekami skaidri saskatāms. Atklāts paliek jautājums par Latvijas sabiedrību un citām organizācijām, kurās vēl ir kādas dzīvības pazīmes. “Maitām” parasti ir vampīriskas tieksmes. Sava miršanas un sadalīšanās procesa paildzināšanai “zombiji” instinktīvi uzbrūk dzīvajiem un mēģina izsūkt no tiem visas dzīvības sulas. Tā LU izrīkojās ar LPA, tā LU izrīkojās ar RPIVA un tā garantēti LU centīsies izrīkoties arī ar citām augstskolām – Liepājas universitāti, Daugavpils Universitāti, Vidzemes augstskolu, Latvijas Jūras akadēmiju utt. Kad visi būs ”aprīti”, LU tā mēģinās izrīkoties pat ar Latvijas Nacionālāo aizsardzības akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Jāzepa Vītola mūzikas akadēmiju un arī ar Rīgas Tehnisko universitāti.

LU deģenerāti savās destrukcijās neapstāsies. Velti ir apelēt pie viņu veselā saprāta, jo tāda pēc būtības tiem nav. Viņus var tikai nolikt pie vietas. Vai nu Latvijas Universitāte un ar to saistīties politekeonomiskie grupējumi iznīcinās Latvijas sabiedrību (un sevi kopā ar to) vai arī Latvijas sabiedrība atradīs sevī spēkus, lai vispirms novērstos no tiem, pēc tam neitralizētu tos un visbeidzot, ja pietiks spēka un saprašanas, maksimāli attīrītu gan Latvijas Universitāti, gan Latvijas sabiedrību no šādiem antisabiedriskiem elementiem. Ja Latvijas sabiedrība, ja Latvijas valsts, ja latvieši grib izdzīvot, viņiem tas agri vai vēlu būs jāizdara. Labāk agrāk, jo vēlāk var būt jau par vēlu.

Informācijas aģentūra
/03.04.2017/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s