Krišjānis Valdemārs: Mācaities latviešu jaunekļi cik vien iespējat krieviski

Krišjānis Valdemārs

Mācaities latviešu jaunekļi cik vien iespējat krieviski un, ja tas ir izdarāms, arī vāciski. Šī mācīšanās, šī svešu valodu saprašana nevienu nepiespiež atšķirties no savas latviešu tautas, it īpaši tad ne, ja jūs nekad neaizmirst nevien sveštautu, bet arī latviešu laikrakstus, grāmatas un avīzes iegūt un lasīt, jo literatūras ražojumi jūs arvienu savienos ar pašu tautu un viņas vajadzībām.

Karstas jūtas par tautas labklāšanu jums nezudīs vis, bet dažu reizi vēl pieaugs, kad dzīves apstākļu dēļ jums gadīsies gandrīz ikvien krieviski vai vāciski runāt un ar šo tautu locekļiem sastapties. Piemēru mēs varam redzēt pie mūsu Baltijas vāciešiem, no kuriem daudzi Pēterburgā un visā Krievijā, kara- un civildienestā stāvēdami un augstas vietas ieņemdami, Baltijas vāciešiem ir vairāk labumu atnesuši nekā tie, kas mājā palikdami, tikai vāciski vien runāja, bet ievērojamu dzīves stāvokli ieņemt neiespēja.

Latvija atrodas vidū starp lielo Krieviju un arī, pēc ļaužu skaita ņemot, diezgan lielo Vāciju. Tad nu tiem viegli var izdoties caur labām skolām un pie diezgan svabadiem dzīves apstākļiem iemācīties abas valodas, un tādā vīzē palikt par bagātākiem un tikt par derīgiem vidutājiem starp abām šīm lielajām tautām, kurām uz priekšdienām v. t. j. pr. vēl daudz vairāk vidutāju būs vajadzīgs nekā līdz šim.

Jau mūsu dienās mēs redzam, cik labi latviešiem veicas vidutāju stāvoklī. “Pēterburgas Avīžu” laikā sāku klaušināt un pēc tiešām pārliecinājos, ka Pēterburgā pie it visiem ārzemju sūtņiem stāv dienastā latvieši: daždažādos amatos; pat pie Turcijas, Brazilijas, Bavārijas un Spānijas sūtņiem. Laikam tagad, pēc 25 gadiem būs tāpat. Visi šie latvieši prot latviski, vāciski un krieviski, daži arī vēl citas valodas. Krieviski jau latvietis var vieglāki iemācīties nekā vācietis, un šī vieglākā iemācīšanās ir latviešu tautai īpašīgs labums, kas vēl vairāk parādīs savu spēku nekā līdz šim, ja tikai to ievērosim.

Zināms, šo labumu varēs sasniegt tikai maza tautas daļa, tikai tie, kas iespēj iemācīties vairāk valodas. Bet šī daļa, caur caurim ņemot, taps turīga, un latviešu dzīvi dažā ziņā stipri varēs stutēt. Tādas stutes (kuru spēku tautai mums neder ne par daudz uzslavēt, nedz arī par daudz nicināt) latviešu tautai laikam drīz pienāks labi lielā skaitā no pārvācotiem latviešiem pilsētās un uz laukiem, — ja tikai tiem atvēlam tikpat lielas tiesības, kā pie citām tautām bauda tie, kas prot vairāk valodas, runāt pēc apstākļiem vienā vai otrā valodā.

Pieminēju Pēterburgas sūtņus. Bet varu arī uzrādīt, ka visās lielās Pēterburgas viesnīcās sulaiņi, šveicari un citi ierēdņi pa lielākai daļai ir latvieši (daži ar itin lielām ienākšanām), lai gan Pēterburgā dzīvo tikai 4—5000 latviešu un desmit reiz vairāk vāciešu, 3—4 reiz vairāk igauņu. Arī tēlegrafu, pastu un dzelzceļu iestādēs visā Krievijā atrodas tik daudz latviešu, ka jābrīnās. Skaidri redzams, ka latviešiem arī vairāk saprašanas dzīvē labi izdodas; tie arī iespēj viegli piemācīties vēl kādu jaunu valodu klāt pie savām jau pazīstamām trim valodām (latviešu, vācu
un krievu valodām).

Arvienu ar valodām jau tā iet, ka pie 2—3 valodām, ja vajadzīgs, vēl var piemācīties citas valodas klāt. To ar prieku redzam pie latviešiem arī uz jūrniecības lauka, kur daudz valodas cik necik saprast, ir tik pat derīgi, ka pie Pēterburgas sūtņiem un lielajās viesnīcās, tēlegrafu, pastnamu un dzelzceļu valdēs.

Tā nu redzam, ka tai latviešu tautas daļai, kurai ir iespējams vairāk valodas iemācīties, liktenis ir novēlējis svarīgus, laicīgai labklāšanai ļoti derīgus uzdevumus nākošiem laikiem. Šos uzdevumus izpildot, latviešu tauta nezaudēs savu nākamību, jo lielāka
tautas daļa paliks gadu simteņiem pie savas mātes valodas, latviešu apkārtnē dzīvodama, kur svešā valoda nav vajadzīga un tādēļ drīz atkal taptu aizcirsta, ja arī to iemācītos.

Krišjānis Valdemārs, latviešu ekonomists, publicists un politiķis, ietekmīgs Krievijas impērijas ierēdnis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, jūrskolu dibinātājs
/1886/

Informācijas aģentūra
/17.05.2017/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Izglītība, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Krišjānis Valdemārs: Mācaities latviešu jaunekļi cik vien iespējat krieviski

  1. Valdemāra un citu jaunlatviešu “slavofilisms” tā laika apstākļos, kad latviešu galvenā cīņa bija ar vācu ietekmi un varu, kas Baltijas provincēs faktiski bija noteicošā, ir labi saprotams. Viņu vēršanās pie cara valdības ar lūgumu, lai arī Baltijā, kā jau tas pienākas Krievijas impērijā, noteicošā būtu krievu, nevis vācu valoda, bija taktisks politisks solis, mēģinot izspiest vāciešus no vadošajām pozīcijām. Diemžēl viņi smagi vīlās. Tikai pēc dažiem gadu desmitiem slavofili uzvarēja un tad sekoja gan aizliegums sarunāties latviski skolās, gan citas valodas represijas. Jaunlatviešu “prokrieviskums” neattaisnojās…

    • Ivars saka:

      Attaisnojās pilnā mērā. Tas labais, kas latviešos ir, sakņojas Valdemārā, tai skaitā arī šajā viņa uzstādījumā un tas ka daudzi latvieši iet prom vai ir aizgājuši no Valdemāra ir viens no latviskuma krīzes iemesliem.

      • Vai tu gribi teikt, ka viss, kas labs latviešos, nāk no krieviem, bet viss, kas ļauns – no vāciešiem? Tas nu būtu pārāk ekstrēmi teikts. Kā jau labi zini, neesmu unnekad nebūšu impērisma piekritējs, kur visas tautas “laimīgi” sadzīvo zem vienas varas un parasti arī vienas lielas “vecākās tautas” jūga. Līdz ar to nevaru tev piekrist, ka rusifikāciju būtu bijis kas labs, bet ģermanizācija – slikta. Abas bija gluži vienādas un nevienanekalpoja latviešu interesēm.

  2. Ivars saka:

    To ervins jakobsons maijs 18, 2017 plkst. 09:20:
    Nē, tā es pilnīgi noteikti negribu teikt. Bet, jā, latviešos ļoti daudz kas pozitīvs ir no krieviem, kādēļ pašreiz izplatītais un uzkurināmais antirkeivisms ir latviešus nogalinošs, kas arī ir labi novērojams. Tai pat laikā ļoti daudz pozitīvā latviešos ir arī no vāciešiem, no tiem vāciešiem, kuru vai nu vairs nav vai arī kuru ir stipri par maz, un paradoksālākais ir tas, ka šis vāciskais elements pietiekami izplatīts un dzīvs ir mūsdienu Krievijā.

    Ja runājam par Krišjāni Valdemāru, tad viņu bez pārspīlējumiem var saukt par latviešu ciltstēvu, kurš pats kalpo par latviešu psihotipa piemēru un kurš gan organizatoriski, gan ideoloģiski izveidoja šo psihotipu, tādēļ latviešu novēršanās no Valdemāra uzstādījumiem un piemēra ir novēršanās no sevis, sevis pazaudēšana kā sekas ir tāda vai cita veida iznīcība.

    Lūk daži Krišjāņa Valdemāra raksturojumi un novēlējumi savai tautai: tiekšanās pēc zināšanām un pēc grāmatām kā pēc galvenā to avota. Ļeņiniskais mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties pilnībā saskan ar Valdemāra uzstādījumiem, kurš lasīja intensīvi un ļoti daudz. Kā taktiski šī uzstādījuma novēlējumi ir veidot publiskās bibliotēkas un savas personiskās bibliotēkas. Tālāk jāmin Valdemāra uzstādījums mācīties valodas un pirmkārt krievu un vācu valodas. Būtiska Valdemāra iezīme ir altruisms un visu savu pūliņu ziedošana sabiedrības labā uz ko viņš aktīvi aicināja arī citus. Visbeidzot Valdemāra novēlējums ir orientēšanās uz Krieviju jeb Austrumu izvēle Rietumu izvēles vietā. Visi tie baltvācieši, kuri pietiekami cūciski izpaudās attiecībā pret latviešiem un kuri tik ļoti neieredzēja Valdemāru, ir mūsdienu Latvijas proeiropiešu un atlantistu analogs, tikai situācijas pikantums ir apstāklī ka maziskums uzvarēja visā Vācijā kādēļ tā zaudēja savu noteicošo globālo lomu un kā mēdz teikt “ar visām parpalām” iegūlās angloamerikāņu krāmu kastē, ko tie tad pa savam mēģina izmantot.

    Bet angloamerikāņiem šeit vajag paklausīgus un stulbus antikrievus, tāpēc no vienas puses Krišjānis Valdemārs kā latviešu ciltstēvs un kā pret vāciešiem noskaņota persona ir pieņemams, bet lielākā daļa viņa uzstādījumu angloamerikāņiem nav pieņemama, kas tiem ir liela problēma, jo Krišjānis Valdemārs ir par lielu, lai viņu tik vienkārši ignorētu, nomelnotu vai pastumtu malā.

    Ja apskatam daudzus mūsdienu latviski runājošos indivīdus ar viņu antikrieviskām noskaņām vai pat naidu pret krieviem, Krieviju un visu krievisko, ar viņu nespēju izlasīt vairāk par 144 zīmēm, ar viņu nepatiku pret grāmatām un pret personiskajām bibliotēkām, ar viņu egoismu, egocentrismu un tiekšanos tikai pēc personiskās labklājības un komforta, negribot neko darīt sabiedrības labā, tad ir jākonstatē, ka viņi ir diametrāli pretēji Valdemāram un tam latviešu ideālam, par ko viņš iestājās, attiecīgi tie nemaz nav latvieši, bet kaut kas cits. Diemžēl tādu latviski runājošu indivīdu ir pārāk daudz, kas ievērojami apgrūtina vai padara neiespējamu valsts uzturēšanu. Tāpēc, ja kādam ir dārga Latvija, tad ievērojiet Valdemāra novēlējumus, tai skaitā “mācaities latviešu jaunekļi cik vien iespējat krieviski”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s