ASV varasiestādēm nevar uzticēt slepenu informāciju

Terēza Meja un Donalds Tramps NATO samita 2017 laikā

Pēdējā mēneša laikā notika virkne notikumu, kuri nepārprotami liecina, ka Amerikas Savienoto Valstu varasiestādēm nedrīkst uzticēt slepenu informāciju un ka jebkurai sabiedroto valstij, kura amerikāņiem dod piekļuvi saviem noslēpumiem, ir jārēķinās, ka tie ar lielu varbūtību var ne tikai tapt nodoti trešām personām, bet arī parādīties presē.

Jaunākais skandāls sākās dēļ ASV iekšpolitiskās cīņas turpinājuma un antikrievisko noskaņu uzkurināšanas. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās, ASV publiskajā telpā plaši un intensīvi tika izplatīts apgalvojums, ka ASV prezidents it kā esot nodevis Krievijas Ārlietu ministram sevišķi slepenu informāciju. Drīz vien presē tika konkretizēts, ka tā ir Izraēlas specdienestu amerikāņu kolēģiem sniegta informācija par DAESH plānotu teroristisku aktu, ko sniedza DAESH rindās iefiltrēts izraēliešu slepenais aģents.

Lai gan ar slepenas informācijas nopludināšanu presē acīmredzami tika cerēts dot kārtējo informatīvo triecienu pa Donalda Trampa popularitāti, faktiski kā ierasts Demokrātu partijas atbalstītāji parādīja savu antivalstisko (antiamerikānisko) un nihilistisko dabu.

Pirmkārt, ASV prezidents ir tiesīgs atslepenot gandrīz jebkuru slepenu informāciju vai, ja ir tāda politiska nepieciešamība, nodot to citu valstu attiecīgu iestāžu pārstāvjiem. Viens no iemesliem, kādēļ valsts vadītāji regulāri tiekas, ir apstāklis, ka viņi visa cita starpā apmainās ar slepenu informāciju. Tāpēc, pat ja ir taisnība, ka Tramps Lavrovam nodeva slepenu informāciju, tad tas nav nekas īpašs un tas minimāli apdraud informācijas pamatavotu, jo informācija tika nodota slepenības režīmā.

Otrkārt, tieši tie ASV valsts pārvaldes darbinieki, kuri informēja presi par šo gadījumu, ļoti rupji pārkāpa likumu, kā rezultātā slepena informācija kļuva publiski zināma, kas savukārt var būtiski apdraudēt informācijas pamatavotu (šiem informācijas nopludinātājiem pēc būtības pienākas liels cietumsods). Publikācija presē pievērsa šim apstāklim visas pasaules uzmanību, bet konkretizētās detaļas var DAESH dot iespēju vai nu atrast izraēliešu aģentu vai arī sašaurināt aizdomās turamo loku. Pie tam, šai gadījumā līdzatbildīgs par notikušo ir medijs, kurš pirmais izplatīja šo informāciju.

Apmēram šajā pat laikā ASV prese pamanījās publicēt fotogrāfiju, kura satur ASV Aizsardzības ministra Džeimsa Matisa personiskā mobilā tālruņa numuru.

Visbeidzot kronis visam ir Lielbritānijas slepenās informācijas par Mančesteras terora aktu, ko tā sniedza ASV kolēģiem, parādīšanās amerikāņu presē. Šis atgadījums bija nopietnu nesaskaņu iemesls starp ASV prezidentu Donaldu Trapmu un Lielbritānijas premjerministri Terezu Meju NATO samita laikā, par ko ASV bija spiesta pat oficiāli atvainoties (amerikāņi parasti tā nedara un atklāti spļauj visiem virsū bez jebkādas atvainošanās).

Tagad par ASV slepenas informācijas noplūdēm var sacerēt arī anekdotes: “Britu valdības pārstāvis: “Amerikāņi atsakās publicēt mūsu sniegto informāciju.”
Kolēģis: “Pamēģini to noslepenot un nodot ASV prezidenta administrācijai.” ”

No šiem un citiem gadījumiem ir acīmredzams, ka ASV valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti nopietnas problēmas ar noslēpumu glabāšanu un ka tajās strādā pietiekami daudz kadru, kuri apzināti un nekaunīgi pļāpā pa labi un pa kreisi, zinot, ka viņiem par to tāpat nekas nebūs. Un nav brīnums, ka tā, jo, ja jau Hilarija Klintone drīkst nevērīgi apieties ar valsts noslēpuma objektiem un viņai par to nekas nav, lai gan nu visa pasaule zin, ka viņa atklāti uzspļāva virsū visiem drošības nosacījumiem (iespējams pat apzināti nopludināja slepenu informāciju), tad kādēļ gan lai tā nedarītu arī viņas domubiedri. Un viņi to dara un darīs vēl un vēl. Tas visiem ir jāņem vērā.

Bet Donaldam Trampam, ja viņš grib šo lietu pārtraukt, ir kārtīgi jāķeras klāt šīm klintonoīdu midzenim un jāsāk nežēlīgi sēdināt par katru šādu gadījumu. Un ideoloģiskai ASV labās noslēpumu glabāšanas un principiālas likumības slavas atjaunošanai, protams, ir jāiesēdina arī Hilarija Klintone.

Informācijas aģentūra
/01.06.2017/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Specdienesti, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s