Migrantu plūdi tuvākajā laikā var iznīcināt Eiropas Savienību

Horvātijas prezidente Kolinda Grabara – Kitaroviča maijā piedalījās starptautiskā konferencē GLOBSEC 2017, kura notika Bratislavā (Slovākijā). Slovāku žurnālisti sagribēja nointervēt Horvātijas prezidenti un viņa tiem neatteica. Dēļ šīs apstākļu sakritības politisko procesu sekotājiem izdevās uzzināt daudz ko jaunu un interesantu.

[Kolinda Grabara – Kitaroviča: “Mēs nevaram apstādināt migrāciju, tā eksistēja vienmēr, bet šodien tai ir daudz lielāki mērogi. Dēļ sociālajiem tīkliem cilvēki visā pasaulē redz, kur vislabāk dzīvo, un dodas uz turieni. Saskaņā ar pētījumiem uz Eiropu tuvāko gadu laikā var doties līdz pat 200 miljoniem bēgļu. Mums nav iespēju pieņemt viņus visus.”]

Intervijā visa cita starpā Horvātijas prezidente atzina, ka Eiropas Savienība nevar ne apstādināt migrantu ieplūšanas procesu un nevar arī uzņemt visus migrantus. Pēc Grabaras – Kitarovičas kundzes vērtējuma tuvāko gadu laikā Eiropas Savienībā ieplūdīs orientējoši 200 milijoni imigrantu. Te ir jāuzsver, ka Horvātijas prezidente runāja par gadiem nevis gadu desmitiem, attiecīgi šis skaits pēc viņas prognozes ir jāsasniedz ne vēlāk kā 2026.gadā.

Tas nozīmē, ka tuvāko deviņu gadu laikā Eiropas Savienībai būs ik gadus jāuzņem 22 miljonus migrantu un šī termiņa beigās ES iedzīvotāju kopējam skaitam ir jāpalielinās par trešdaļu. Un tā kā pēc Kolindas Grabaras – Kitarovičas ziņām lielākā daļa bēgļu ir vīrieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem bez ģimenēm, tad demogrāfiskai situācijai Eiropas Savienībā arī ir dramatiski jāizmainās.

Lai saprastu par ko iet runa, ir jāzin, ka ceturtajā gadsimtā “lielās tautu staigāšanas” laikā, kuras rezultātā tika iznīcināta Romas impērija, uz dzīvi Eiropā simtpiecdesmit gadu laikā pārcēlās kopsummā apmēram 1,5 – 2 miljoni cilvēku, kas sastādīja 2 – 4% no toreizējā Romas impērijas iedzīvotāju kopējā skaita. Horvātijas prezidente stāsta par 40% no eiropiešu kopskaita migrantu ieceļošanu desmit gadu laikā. Tā pat vairs nav sociālā katastrofa. Milzīgā Tungūzu meteorīta nokrišana uz Eiropas Savienības visapdzīvotākajiem apvidiem radītu daudzkārt mazāku kaitējumu.

Un ja pat Grabaras – Kitarovičas kundze kļūdījās, pārteicās vai apzināti pārspīlēja un runa neiet par divsimts, bet, piemēram, “tikai” par divdesmit miljoniem migrantu, tad Eiropas Savienībai no tā nebūs vieglāk. Vienkārši šausmīgu un tūlītēju beigu gadījumā tad būs šausmas, kurām nav redzamas beigas.

To, ka tas tā ir apliecina gadu atpakaļ Eiropas Savienības migrantu krīze, kura iznīcināja eiropeisko vienotību un ļoti nopietni iedragāja ES pamatus. Toreiz pirms gada Eiropas Savienībā gada laikā ieplūda apmēram miljons imigrantu, bet situācija sāk kļūt nekontrolējama jau tad, kad migrantu kopskaits sasniedza pusmiljonu. Ja Eiropas Savienībai būtu jāuzņem pat ne divdesmit, bet “tikai” divi miljoni imigrantu desmit gadu laikā, tad Lielās tautu staigāšanas sekas tāpat liksies tīrās bērnu rotaļas.

Tomēr ir pamats uzskatīt, ka, ja arī Horvātijas prezidenta pārspīlēja gaidāmo bēgļu kopskaitu, tad maksimums tikai divas – trīs reizes, nevis desmit reizes. Sīrijā pirms pilsoņu kara dzīvoja gandrīz 23 miljoni cilvēku. Tagad tur dzīvo mazāk par 18 miljoniem. Nogalināto skaits tiek lēsts apmēram 200 – 300 tūkstoši. Visi pārējie ir bēgļi. Lībijā pirms katastrofas dzīvoja vairāk kā piecarpus miljoni cilvēku. Pašreiz Lībija ir sagrauta daudz lielākā mērā kā Sīrija un cerības uz normālas dzīves atjaunošanu tur ir daudzkārt mazākas.

Ukraina trīs gadu laikā pēc valsts apvērsuma un valstiskuma sagrāves ir pazaudējusi piecpadsmit miljonus cilvēku, no kuriem tikai pieci miljoni cilvēku (Krimas un DTR/LTR iedzīvotāji) palika savās dzīvesvietās. Pārējie kļuva par migrantiem, pārsvarā ekonomiskajiem migrantiem.

Ja Sīrijas krīzes noregulēšana dod cerības, ka iedzīvotāju bēgšana no šīs valsts drīzumā beigsies, tad Lībijā līdz tam vēl ir tālu, bet Ukrainā pats sliktākais nemaz vēl nav sācies un Ukraina spēj uzģenerēt vēl apmēram 10 miljonu lielu migrantu plūsmu. Bet vēl ir gabalos saraustītā un pilsoņu kara plosītā Irāka. Ir permanentā (nepārtraukta) kara pārņemtā Afganistāna . Un ir melnā Āfrika, no kuras puses valstu iedzīvotāji ir gatavi bēgt no savas valsts gandrīz pilnā sastāvā (lai gan ne visiem izdodas realizēt šo sapni).

Attiecīgi, ja pat tikai virspusēji novērtē globālās migrācijas potenciālu, tad iegūstam vairāk kā 100 miljonus. Latīņameriku, no kuras tauta bēg uz ASV, mēs šajos aprēķinos neieskaitām. Šiem simts (vai divsimts pēc Horvātijas prezidentes vērtējuma) miljoniem cilvēku visērtāk ir migrēt tieši uz Eiropu, nevis ASV, Austrāliju, Kanādu vai Jaunzēlandi. Un viņi uz turieni arī bēgs.

Lieta tāda, ka cilvēki bēg no kolapsējošām valstīm un sagrautām sabiedrībām mazākā mērā tāpēc, ka tur var nogalināt, un pavisam ne tāpēc, ka “slinki un negrib strādāt”. Bēg pārsvarā tie, kuriem dzimtenes kolapsējošā ekonomikā nav darba. Tas ļoti uzskatāmi ir redzams uz Ukrainas piemēra, kuras ekonomisko migrantu skaits trīs gadu laikā visos virzienos ir pieaudzis trīs reizes. Pie tam, kā pareizi uzsvēra Horvātijas prezidente, pārsvarā bēg jaunatne, kura neredz sev mājās nekādas perspektīvas. Cilvēki bēg no turienes, kur never iegūt iztikai, uz turieni, kur pagaidām vēl tāda iespēja pastāv.

Man nav nekāda pamata uzskatīt, ka Lībijas, Sīrijas, Irākas, Afganistānas, Somālijas, Dienvidsudānas, Ukrainas un citu sagrauto vai brūkošo valstu ekonomikas tuvāko gadu laikā spēs atjaunoties. Visdrīzāk tieši otrādi, globālās sistēmiskās krīzes apstākļos situācija tikai turpinās pasliktināties.

Pie tam daudzmiljonu migrantu pūļi, kuri bēg uz salīdzinoši labklājīgām valstīm, rada kritisku noslodzi ne tikai sociālajai sfērai, bet pirmkārt tieši ekonomikai, stimulējot arvien jaunu un jaunu ekonomiku sagraušanu un jaunu migrantu miljonu rašanos no vakardienas salīdzinoši labklājīgajām valstīm.

Krievija, protams, var priecāties par eiropiešu problēmām un var teikt: “Paši vainīgi, nevajadzēja nodarboties ar “demokrātijas” un eiropeisko vērtību virzīšanu pasaulē, tad lībieši un sīrieši mierīgi dzīvotu pie sevis mājās”. Tomēr mūsdienu pasaule ir pārāk šaura, trausla un savstarpēji cieši saistīta.

Desmiti miljoni vai pat miljoni bēgļu iznīcinās eiropeisko stabilitāti un viņi tur neatradīs sagaidāmo labklājību. Un tad nav jābūt īpaši zinošam un tālredzīgam, lai secinātu, uz kurieni šīs migrantu masas dosies tālāk, ja Ziemeļos un Rietumos ir okeāns, no Dienvidiem viņi ir ieradušies, bet Austrumos ir Krievija.

Un te ir laiks gūt rūgtu apmierinājumu no PSRS sabrukuma. Šī divdesmit gadus atpakaļ notikusī ģeopolitiskā katastrofa papildus milzīgiem zaudējumiem ielenca Krieviju ar bufervalstu joslu, kuru vidū ir arī Eiropas Savienībā iekļuvušie mūsu bijušie vienlāgernieki. Tagad tieši viņi uzņems un jau uzņem sevī pirmos migrācijas viļņu sitienus, dodot Krievijai atelpas un sagatavošanās laiku.

Austrumeiropieši, ieskaitot baltiešus, pietiekami veiksmīgi pretojas āfro – aziātu valstu migrantu iekļūšanai savā teritorijā un tai pat laikā noņem no Krievijas daļu no Ukrainas ekonomiskās migrācijas sloga. Migrācija no Vidusāzijas ir kontrolējama, pie tam šīs valstis pašas kalpo kā drošs vairogs no afgāņu un citu centrāl – dienvidāzijas valstu migrantiem.

Bet tas viss neturpināsies mūžīgi. Rietumeiropa viena pati neslīks migrantu plūdos, tā salauzīs Austrumeiropu un piespiedīs “vienlīdzīgi sadalīt” migrantu slodzi starp visām ES dalībvalstīm. Un tā kā Austrumeiropas valstis gan ekonomiski, gan politiski ir daudz vājākas par Rietumeiropas valstīm, tas gandrīz momentāni destabilizēs situāciju tajās. Un tā jau ir robeža ar Krieviju.

Ja situāciju Vidusāzijā iespējams stabilizēt ar Eirāzijas ekonomiskās savienības un Kolektīvās drošības līguma organizācijas mehānismiem, tad Rietumos Krievijai šādu mehānismu nav. Tūkstošiem kilometru robeža ar Ukrainu un Baltkrieviju ir praktiski atvērta jebkurā vietā (ieplānoto sienu Ukraina tā arī neuzcēla). Un to kā notiek migrantu ierašanās varēja redzēt pagājušajā gadā Ungārijā, Serbijā un Maķedonijā, kad tūkstošiem cilvēku intensīvi šturmēja inženiertehniskās būves, kuras apsargāja daudz skaitliski policisti.

Šodien Horvātijas prezidente vairs ne uz ko necer un runā par to, ka Eiropas Savienībai ir jārisina bēgļu problēmas viņu mītneszemē. Vajag nevis uzņemt migrantus pie sevis, bet gan jācenšas tos pārliecināt palikt pie sevis mājās. Visdrīzāk tas ir vienīgais efektīvais līdzeklis kā apstādināt migrantu plūdus (nepielietos taču pret viņiem ložmetējus).

Tā kā Krievijai migrantu potenciālais drauda avots ir nevis Āfrika, bet gan Eiropas Savienība (Krievija saņems otro, pēceiropiešu migrantu vilni), tad ir jāpalīdz Austrumeiropas antimigrācijas buferim iegūt pietiekami lielu stabilitāti, lai tas spētu izturēt migrantu uzplūdus. Gala rezultātā migrācijas kanālam “Rietumeiropa – Austrumeiropa – Krievija” ir jākļūst migrantiem ievērojami sarežģītākam kā kanāls “Rietumeiropa – ASV/Kanāda”.

Ir acīmredzams, ka daudzmiljonu migrantu vilni, kurš jau ir iesācis savu kustību, vairs nevar pagriezt atpakaļ. Šo plūsmu var tikai novirzīt līdzīgi kā agrāk Austrumroma (Bizantija) pārvirzīja “lielās tautu staigāšanas” plūsmu uz Rietumromu. Pēc simts gadiem Rietumroma gāja bojā, bet Bizantija turpināja pastāvēt vēl tūkstots gadus un gāja bojā pavisam citu iemeslu dēļ.

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs un diplomāts, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/01.06.2017/

Avots:
https://cont.ws/@ishchenko/629963
http://www.teraz.sk/zahranicie/chorvatska-prezidentka-do-europy-bude/262042-clanok.html

Informācijas aģentūra
/11.06.2017/

Šis ieraksts tika publicēts BĒGĻU KRĪZE, Kat.: Politika, Reģ.: GEIropa, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to Migrantu plūdi tuvākajā laikā var iznīcināt Eiropas Savienību

  1. Vējš saka:

    (Runa) nekur neiet..tā stāv uz vietas – tā vai nu (ir), vai nu (nav).
    Raksts patika.

    • Māris saka:

      Ta šo Ivaram nav jēga aizrādīt. Viņš uzskata, ka slāvu valoda ir tā tuvākā latviešu valodai, tādēļ viņam “runa iet”. Vienu brīdi arī bija sācis un vietā lietot i, bet tas kkā izzuda.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s