Vladimirs Putins par kodoluzbrukuma draudiem Krievijai: “Pasaules sabiedrība dzīvo neziņā par to, kas notiek”

Vladimirs Putins

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 01.06.2017 Santktpēterburgā, tiekoties ar pasaules informācijas aģentūru vadītājiem, pateica sekojošo: “(..) Tiek veidoti pretraķešu aizsardzības sistēmas elementi, kas mūs ļoti uztrauc un mēs nepārtraukti par to runājam desmit gadus. Tas iznīcina globālo stratēģisko spēku līdzsvaru. Jūs visi te esat pieauguši cilvēki, jūs visi esat pieredzējuši, jau desmitiem gadu strādājat informācijas sfērā, bet jūs visi klusējat par to. Pasaule klusē, it kā nekas nenotiktu. Mūs neviens nedzird jeb dzird, bet tālāk netranslē. Un pasaules sabiedrība dzīvo neziņā par to, kas notiek. Bet notiek ļoti nopietns un ļoti satraucošs process.

Aļaskā un tagad Dienvidkorejā rodas pretraķešu aizsardzības sistēmas elementi. Un ko, mums uz to vienkārši ir jānoskatās, tāpat kā uz to, kas notiek Krievijas robežu Rietumu pusē?! Nu nē taču. Mēs domājam, kā mums atbildēt uz šiem izaicinājumiem. Tas mums ir izaicinājums.”

Lai saprastu, kas tika pateikts, pirmkārt ir jāsaprot, ka Putina minētie “stratēģiskie spēki” pirmkārt ir kodolspēki, attiecīgi “globālais stratēģisko spēku līdzsvars” ir t.s. “kodollīdzsvars”.

Kodollīdzsvara būtība ir sekojoša: katrai valstij (ASV un Krievijai) ir tāds infrastruktūras un kodolieroču arsenāls, kurš katrai no tām ļauj pretiniekam dot iznīcinošu kodolpretuzbrukumu pēc tam, kad otra valsts pirmā ir veikusi pilna apjoma kodoluzbrukumu. Tā kā neviena no valstīm negrib tapt iznīcināta kaut vai kodolpretuzbrukuma rezultātā, kodollīdzsvars garantē, ka nebūs arī kodoluzbrukuma. Tas attiecīgi izslēdz (jeb maksimāli minimizē) intensīva kodolkara iespējamību un arī atklāta kara starp ASV un Krieviju iespējamību. Tas savukārt dod attiecīgas garantijas, ka nebūs liela mēroga pasaules kara un ka pasaulē valdīs relatīvs miers. Tiesa gan šī iemesla dēļ vadošo kodolvalstu asās domstarpības bieži tiek risinātas ar “citu rokām” un trešo pušu teritorijās, kas izvēršas dažādos lokālos militāros konfliktos un jukās.

Tā kā kodollīdzsvars ir izdevīgs visiem, kuri grib dzīvot relatīvi mierīgā pasaulē, tai skaitā abām kodollielvalstīm, tā nofiksēšanai starp PSRS un ASV tika noslēgts virkne militāru līgumu par militāro spēku līdzsvara uzturēšanu. Viens no šādiem līgumiem paredzēja kodollielvalstīm ierobežojumus veidot pretraķešu aizsardzības sistēmas, jo to esamība var daļēji vai pilnībā izjaukt kodollīdzsvaru un līdz ar to radīt apstākļus bruņošanās sacensībai un kodolkaram.

Lielākai daļai sabiedrības, kura neizprot kodollīdzsvar būtību, var šķist absurdi, ka pretraķešu aizsardzības sistēma, kura ir aizsardzības sistēma, var kādu apdraudēt (šo apstākli propagandiskos nolūkos anglo – amerikāņi arī plaši izmanto), tomēr tā tas ir. Ja kādai no kodollielvalstīm ir efektīva pretraķešu aizsardzības sistēma, kura spēj aizsargāt tās teritoriju no otras kodollielvalsts “atbildes trieciena”, tad zūd kodollīdzsvara galvenais balsts – abu pušu bailes tapt iznīcinātiem no “atbildes trieciena”. Ja vienai pusei ir šāda pretraķešu aizsardzības sistēma, tad var nebaidīties arī veikt kodoluzbrukumu, jo ir zināms, ka “atbildes trieciens” tiks neitralizēts. Šī iemesla dēļ vienas kodollielvalsts pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošana ir tiešs un visnopietnākais apdraudējums otrai kodollielvalstij.

Citiem vārdiem sakot, ja ASV veido visaptverošu pretraķešu aizsardzības sistēmu, tad tas ir tiešs Krievijas apdraudējums un tas nozīmē, ka ASV gatavojas kaut kad nākotnē veikt kodoluzbrukumu Krievijai. Tāpēc arī Krievijas prezidents saka: “Un ko, mums uz to vienkārši ir jānoskatās?! (…) Nu nē taču. Mēs domājam, kā mums atbildēt uz šiem izaicinājumiem.” Tas ir, Krievija attiecīgi veiks pretpasākumus, kuri tādā vai citādā veidā neitralizēs vai apies ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu vai arī padarīs to bezjēdzīgu. Un Krievija to darīs par katru cenu, jo tas ir Krievijas un vairuma Krievijas iedzīvotāju fiziskas izdzīvošanas jautājums.

ASV šādu pretraķešu aizsardzības sistēmu oficiāli un atklāti sāka veidot sākot no Džordža Buša (jaunākā) administrācijas laikiem, kad ASV vienpusējā kārtā izstājās no līguma par pretraķešu aizsardzības sistēmas ierobežojumiem. Krievijas amatpersonas nepārtraukti publiski izsaka par šo faktu un par pašas pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu savu “visdziļāko satraukumu”, bet tas nekādi neietekmē ASV nostāju un politiku. Šis apstāklis arī ir galvenais Krievijas un ASV attiecību straujā saasinājuma cēlonis, jo dēļ tā, ka ASV atklāti gatavojas veikt kodoluzbrukumu Krievijai, Krievijas amatpersonas arī vairs īpaši necenšas tēlot draudzību.

Kādēļ ASV sāka veidot pretraķešu aizsardzības sistēmu?

Dēļ šķietamā Krievijas vājuma. Pēc PSRS sabrukuma un 1990.-1998.gadu jukām Krievijā ASV šķita ka Krievija kā globāla lielvalsts ir norakstāma un attiecīgi var jau atklāti gatavoties “izņemt kodoldzeloni” no piebeidzamā pretinieka. Krievijas ekonomika un rūpniecība bija sagrauta, jaunu kodolieroču ražošanas iespējas gandrīz likvidētas, esošo kodolieroču kopapjoms saskaņā ar abpusēju līgumu tika samazināts, dēļ politekonomiskajām jukām esošo kodolieroču un infrastruktūras uzturēšana nenotika pienācīgā apmērā, kas deva cerības, ka pietiekami liela daļa palikušo kodolieroču ir lietošanai nederīgi.

Šādos apstākļos pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošana šķita tālredzīgs un efektīvs solis pilnīgai un neatgriezeniskai Krievijas pakļaušanai, jo kopējais kodollādiņu skaits, pret kuriem jāveido sistēma, bija ievērojami samazinājies, ar tendenci laika gaitā samazināties vēl un vēl. Tādējādi pamatoti varēja cerēt, ka izdosies izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu, kura spēs garantēti un pilnībā bloķēt potenciālo “atbildes triecienu”, ja vispār juku pārņemtā Krievija saglabātu spējas tādu dot.

Un pēc tam, kad šāda pretraķešu aizsardzības sistēma būtu izveidota, tad ASV ar sabiedrotajiem jau varētu uzstādīt Krievijai jebkādas kategoriskas un ultimatīvas prasības, tai skaitā labprātīgi atteikties no kodolieročiem un veikt pašsadalīšanos. Ultimātu neizpildes gadījumā varētu draudēt ar kodoluzbrukumu, bet, ja draudi netiktu ņemti vērā, tad varētu arī šādu kodoluzbrukumu veikt. Angloamerikāņiem šai ziņā nav nekādu morāla rakstura ierobežojumu (ASV ir vienīgā pasaules valsts, kura ir pielietojusi kodolieročus, tai skaitā pret lielu daudzumu civilpersonu, joprojām lepojoties ar to, un ir nopietni gatavojusies veikt PSRS lielpilsētu (tai skaitā Rīgas) kodolbombardēšanu, kad Padomju Savienībai kodolieroču vēl nebija).

Jāatzīmē, ka virkne autoratīvu Krievijas ekspertu uzskata, ka angloamerikāņi, ja tiem radīsies iespēja nesodīti dot kodoltriecienu pa Krieviju, noteikti to darīs un nelīdzēs nekādas Krievijas piekāpšanās. Tas ir, ja Krievija izpildīs pilnīgi visas, pat visabsurdākās angloamerikāņu prasības, viņi pašās beigās tāpat veiks Krievijas teritorijas kodolbombardēšanu. Tas, lai citi baidītos, un neviens vairs, nekad vairs neiedomātos apšaubīt angloamerikāņu globālās kundzības ambīcijas.

ASV – Krievijas militāra konflikta sekas Latvijai

Vispirms jānorāda, ka, neskatoties uz lielas daļas latviešu antikrievisko dabu, no angloamerikāņu skatu punkta visi latvieši ir “krievi” un Latvijas teritorija ir atšķēlusies Krievijas teritorija. Izejot no tā latviešus un Latviju angloamerikāņu stratēģisko plānu realizācijas gadījumā sagaida tāds pats liktenis kā krievus un Krieviju. Starpība tikai tāda, ka latviešus angloamerikāņi uzskata par “noderīgiem idiotiem”, kurus var veiksmīgi izmantot cīņai pret Krieviju. Šī iemesla dēļ latvieši var necerēt uz kaut kādu angloamerikāņu žēlastību vai saudzīgu attieksmi pret sevi. Angloamerikāņi latviešus pilnīgi noteikti kā lielgabalgaļu dzīs kaujā uz pilnīgu iznīcināšanu.

Angloamerikāņiem Latvija ir pretiniekam atņemts placdarms un bāzes vieta. Miera laikā – informatīvā, diplomātiskā un “maigā spēka” kara vešanai pret Krieviju. Reāla kara gadījumam – bāzes vieta karaspēka koncentrācijai (gan sauszemes karaspēka, gan flotes, gan gaisa un raķešu spēku). Šādas izmantošanas liels trūkums ir Baltijas reģiona militārā ievainojamība, tāpēc šādi tas var tikt izmantots tikai noteiktu stratēģiju un taktiku gadījumā.

Vēl Latvija ir NATO dalībvalsts, kura robežojas ar Krieviju, kas ļauj to izmantot dažādās politiskās un diplomātiskās spēlēs, izmantojot to kā attiecību saasināšanas vai pat kara iemeslu. Šī iemesla dēļ sabiedrotajiem var būt izdevīgi veikt Latvijas teritorijā dažādas provokācijas, kurās apvainot Krieviju. Visbeidzot viens no ilgtermiņa kara pret Krieviju elementiem ir pilnīga haosa izraisīšana valstīs, kas robežojas ar Krieviju, jo haoss kaimiņvalstī dabiski tieksies izplatīties arī uz Krieviju, destabilizējot to un saistot tās resursus (šis scenārijs tiek realizēts Ukrainā). Tas attiecas arī uz Latviju un šī iemesla dēļ sabiedrotajiem var būt izdevīgi pilnībā iznīcināt Latvijas valsts pārvaldes struktūras un/vai pat izraisīt Latvijā pilsoņu karu.

ASV – Krievijas kodolkara gadījumā visa Latvija sadegs kodolliesmās jau pirmo kara stundu laikā. Pirmkārt Krieviju iznīcinošie kodollādiņi neizbēgami atstās nāvējošu ietekmi arī uz Latviju. Otrkārt, arī Latvijas teritorijā kritīs abu pušu pretraķešu aizsardzības sistēmu notriektās kodolraķetes. Treškārt, Krievija var dot militārus triecienus pa NATO objektiem Latvijā. Kodoluzbrukuma Krievijai gadījumā tie var būt arī kodoltriecieni. Ceturtkārt, Krievija var dot preventīvus militārus triecienus pa NATO objektiem Latvijā, ja tai ir droši zināms par neizbēgamu uzbrukumu (šāda varbūtība ir salīdzinoši maza, bet tomēr pastāv). Ja NATO Latvijā būs izvietojusi kodolieročus, tad tie var būt kodoltriecieni vai to rezultātā var notikt kodolsprādzieni.

Viens no labākajiem ASV – Krievijas militārā konflikta iznākumiem Latvijas iedzīvotājiem ir pēkšņi no rīta konstatēt Krievijas tankus Rīgas ielās. Šāds variants teorētiski ir iespējams, ja ASV – Krievijas militārs konflikts izceļas citā pasaules malā, Krievija nolemj preventīvi neitralizēt NATO grupējumu Baltijā un tas neizraisa kodolkonfliktu. Tiesa gan šāda militāra konflikta scenārija varbūtība ir ļoti niecīga.

Daudz kas no augstāk minētā tik pat lielā mērā attiecas arī uz citām angloamerikāņu Austrumeiropas vasaļvalstīm, jo īpaši tādām kā Rumānija un Polija, kuras jau ir piekritušas savā teritorijā izvietot ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas raķetes, kuras salīdzinoši vienkārši ir transformējamas uzbrukuma raķetēs.

Vladimira Putina izteikuma “skaidrojošais tulkojums” no diplomātu valodas

“ASV gatavojas kodoluzbrukumam Krievijai, kas mūs ļoti uztrauc un mēs nepārtraukti par to runājam desmit gadus. ASV pretraķešu aizsardzības sistēma iznīcina kodollīdzsvaru. Jūs visi te esat pieauguši cilvēki, jūs visi esat pieredzējuši, jau desmitiem gadu strādājat informācijas sfērā, tāpēc jūs visi saprotat, ka tas ir ceļš uz intensīvu un izmisīgu bruņošanās sacensību, krasu starptautiskās situācijas saasinājumu un uz kodolkaru, bet jūs visi nezin kāpēc klusējat par to, lai gan jūsu pienākums ir kliegt par to uz visiem stūriem, mēģinot vest neprāšus pie saprašanas.

Pasaule klusē, it kā nekas nenotiktu, lai gan tā strauji tiek virzīta uz bezdibeni. Mūs neviens nedzird jeb dzird, bet tālāk netranslē. Un pasaules sabiedrība dzīvo svētlaimīgā neziņā par to, kas notiek. Bet notiek ļoti nopietns un ļoti satraucošs process, kurš var izraisīt lielus globālus satricinājumus un kodolkaru.

Aļaskā un tagad Dienvidkorejā rodas pretraķešu aizsardzības sistēmas elementi. Un ko, mums uz to vienkārši ir jānoskatās, tāpat kā uz to, kas notiek Krievijas robežu Rietumu pusē?! Mums ir mierīgi jāgaida, kad ASV būs pilnībā sagatavojusies kodoluzbrukumam Krievijai?! Nu nē taču. Mēs nesēdēsim rokas klēpī salikuši un negaidīsim, kamēr mūs visus iznīcinās kā Ziemeļamerikas indiāņus. Mēs domājam, kā mums atbildēt uz šiem izaicinājumiem. Mēs domājam kā novērst radušos draudus Krievijas fiziskai pastāvēšanai. Mēs domājam kā atbildēt agresoram, mēs domājam kā apiet viņa aizsarg sistēmas un kā sevi drošāk un efektīvāk pasargāt. Tas mums ir izaicinājums. Kā redzams poļu, franču, vāciešu un “citu zviedru” bēdīgo pieredzi amerikāņu partneri negrib ņemt vērā. Mēs negribam atkal to uzskatāmi pierādīt, bet, ja būs nepieciešams, mēs to izdarīsim.”

Avots:

Informācijas aģentūra
/11.06.2017/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Oriģinālziņa, W: VLADIMIRS PUTINS. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

9 Responses to Vladimirs Putins par kodoluzbrukuma draudiem Krievijai: “Pasaules sabiedrība dzīvo neziņā par to, kas notiek”

  1. Māris saka:

    Bet pēc šādas loģikas mēs arī būtu buferzona un gaļa Kreivijai, ja mēs teorētiski būtu Krievijas pusē,jo jebkurā gadījumā meš robežotos ar civilizēto Eiropu un Krievija arī mūs izmantotu kā buferzonu nevis auklētos ar mums. Kā arī pirmais, ko darītu NATO būtu neitralizēt Krievijas bāzes Latvijā, vai tad nē?

    Šādā gadījumā tomēr labāk būt NATO pusē, jo militārs pārspēks tomēr liktu Krievijai atturēties no kaut terētiskiem “tankiem Rīgā”

  2. Māris saka:

    Tā nav atbilde uz manu jautājumu 🙂

    Un pats saproti, ak neitralitāte nav reāla atrodoties starp divām pusēm. Šo zemi ieņemtu momentā, ja sāktos globāls konflikts, vai nu tā būtu Krievija (visticamākais, dēļ pieejas jūrai) vai arī Alianse, lai būtu tuvāk Kievijas robeža.

    Tādēļ domāju, ka NATO tomēr ir drošākais varinats. Ļoti dziļi šaubos vai Putina kungs iedomāsies kaut mazliet riskēt šeit ienākt, kā arī rietumiem nav īsti iemesla uzbrukt Krievijai.Tik cik viens otram krata ar pirkstu.

    • Ivars saka:

      Tā ir koncentrēta atbilde uz primitivizētu jautājumu, kuras pamatojums tomēr prasa plašu izklāstu.

      Neitralitāte ir reāla atrodoties vienalga starp kādām un cik pusēm. Tas nav ārēju apstākļu, bet gan sabiedrības, tautas garaspēka un gribasspēka jautājums. Ja nozīmīga sabiedrības daļa ir aprobežoti, mazspējīgi un amorāli indivīdi, kuri tikai meklē, kur labāk, komfortablāk un krāšņāk vilkt savu eksistenci un kuri ir gatavi tieši vai pastarpināti pārdoties jebkuram, tad jā, tad Jums ir taisnība. Man šāda pieeja ir kategoriski nepieņemama un pat, konstatējot, ka diemžēl liela manu tautiešu daļa ir pieskaitāma šai kategorijai, es kategoriski atsakos to pieņemt.Lai maziskie latvietīši dara kā viņiem dziņas liek, viņi jebkurā gadījumā dabūs, ko pelnījuši, es tajā nepiedalos un daru to zināmu visiem, kuri ir spējīgi to saprast vai nojaust. Tālāk katrs savu izvēli izdara pats.

      NATO ir drošāks variants, atvainojos, priekš muļķiem un neliešiem. Neliešiem tādēļ, ka NATO ir agresīvs militārs veidojums. Muļķiem, jo tie nesaskata, ka angloamerikāņu impērija ir milzis uz māla kājām, kurš jebkurā gadījumā nav dzīvotspējīgs. NATO ir drošākais variants priekš gļēvuļiem, kuri redzot laupītāju bandu, kura aplaupa sevi aizsargāt nespējīgos, steidzas pievienoties bandai, lai no tā gūtu labumu un būtu “drošībā”. Bet drošības nebūs, jo tā ir banda un tāpēc, ka milicis tomēr agri vai vēlu atnāks (tāds ir sabiedriskais pieprasījums).

      Jums par prieku Putina kungs un viņa pēcnācēji te maksimāli centīsies neienākt un atstās latviešvalodīgos mežoņus savā vaļā un/vai zem angloamerikāņu vai vienalga kā tupeles. Lai izbauda “brīvību”. Ne tādēļ gāja prom, lai atkal te šādi nāktu. Un gāja prom tādēļ ka resursu taupīšanas nolūkos atbrīvojās no liekā balasta, kā uzturēšana prasa daudz resursus un par ko tiec aizmuguriski apspļaudīts.

      Neitralitātes gadījumā NATO šo zemi ieņem ne spētu (Krievija nepieļautu), ne arī tam būtu kāda jēga. NATO šeit ir jēga atrasties tikai un vienīgi, ja te ir pietiekami nozīmīgs vietējo nodevēju un kolobracionistu atbalsts. Savukārt Krieviju pilnīgi apmierinātu, ja šeit nebūtu NATO.

    • Pareizi, šeit vairs nav kon diskutēt un NATO ir šeit. Nekāda vienošanās ar Krieviju izslēgta! Jāniovāc no ētera panikas sējēji! PANIKA IR PATS
      ĻAUNĀKAIS , KO VAR SAŅEMT CILVĒKI!

  3. Kaķis Muris saka:

    Šī retorika jau vairākus gadus skan no Krievijas medijas ruporiem. Pilsonis kurš izlasa nedaudz vairāk par pāris teikumiem Russia today vai Sputnik sapratīs cik praksē sistēmas kā AEGIS, THAAD un GMD ir patiesi efektīvas – respektīvi mēs vēl nedzīvojam laikmetā kad pretraķešu sistēmas garantē absolūtu pretinieka balistisko raķešu pārtveršanu un iznīcināšanu pat ja raķete tiek palaista sākumstadijā(boost phase). Rumānijas AEGIS pretraķešu bāze, kura atrodas vistuvāk krievijas robežai vislabākajā gadījumā tikai ar zemu procentuālu iespējamību var atvairīt masīvu raķešu uzbrukumu itīpaši ja raķetes Voevoda R-36 vai Topol M startē ar kodolgalviņām kuras beidzamajā fāze manevrē ar neiedomajamu ātrumu, neskaitot vēl to ka tās ir papildus aprīkotas ar mānekļu sistēmām. Apbrīnojams ir fakts,ka mūsdienās ignorance zaškaļivajet. Cilvēki bez analīzes uzskata šādus mēdijus par leģimitīviem. Šādos mēdijos tā ir sitemātiska prakse – solīt 3 pasaules karu vadoties pēc fantasmagorijām. Starpcitu atceramies kad Krimas pašpasludinātas republikas pašaizsardzības spēki armijas džipus Tigr iegādājās medību veikalos vadoties pēc Krievijas prezidenta teiktā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s