Kā ASV arvien vairāk tiek tuvināta pilsoņu karam

Kristofora Kolumba piemineklis Kolumbusā

Pēdējie notikumi ASV (2017.gada vasaras beigas) liecina ne tikai, ka amerikāņi ir jukuši (ārprāta izpausmes ASV iekšpolitikā un ārpolitikā diemžēl jau ir sen plaši zināma norma), bet arī uzskatāmi parāda, ka ASV virzās vai tiek virzīta pretī iekšējam sabrukumam un pilsoņu karam.

ASV ir pretrunu pilna sabiedrība, kas sastāv no daudzām sabiedriskām grupām, kuras ļoti dziļi neieredz viena otru. Līdz šim šīs pretrunas tika slāpētas nosacīti puslīdz saprātīgi un paši amerikāņi ļoti lepojas ar šo savu pretrunu nogludināšanas “know-how”. Tomēr pēdējā laikā liela daļa amerikāņu paši atsakās no savām deklaratīvajām vērtībām un zāģē zaru uz kura paši sēž. Un tā tas notiek ne tikai aprobežoto un nereti stulbo ierindas amerikāņu līmenī, bet arī augstāko aprindu līmenī.

ASV sabiedrības sašķeltība savu kritisko punktu sasniedza pēdējās ASV prezidenta vēlēšanās, kas sadalīja ASV iedzīvotājus divās, aptuveni līdzīgās un nesamierināmās daļās – Hilarijas Klintones un ASV Demokrātu partijas (attiecīgi arī homoseksuālistu – pedofīlu aprindu) atbalstītājos un Donalda Trampa un ASV Republikāņu partijas atbalstītājos, kuru raksturīga iezīme ir ģimeniskums un tradicionālo vērtību cienīšana.

Pataloģiski ambiciozā un egocentriskā Hilarija Klintone ar saviem atbalstītājiem nesamierinājās ar zaudējumu vēlēšanās un, cīnoties par varu (sākumā par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu, bet pēc tam par ievēlētā prezidenta diskreditāciju, paralizēšanu un atstādināšanu no amata), sāka graut ASV valsts pārvaldes sistēmas pamatus.

Vispirms klintonoīdi intensīvi mēģināja ietekmēt t.s. “elektorus”, lai tie nobalso pretēji savam solījumam. Ja tas būtu izdevies, tad ASV konstitucionālo sistēmu varētu uzskatīt par sagrautu un tas uzreiz radītu pilsoņu kara draudus. Nesanāca.

Pēc tam klintonoīdi organizēja pret jaunievēlēto prezidentu vērstas masu demonstrācijas un masu nekārtības, pielietojot ASV t.s. “krāsaino revolūciju” tehnoloģijas, kuras līdz šim amerikāņi pielietoja tikai pret citām valstīm. Atkal nesanāca. (Nozīmīgs ASV “krāsainās revolūcijas” organizators bija bēdīgi slavenais starptautiskais spekulants un blēdis Džordžs Soross.)

Un tad klintonoīdi sāka diskreditēt jaunievēlēto ASV prezidentu, neuztraucoties par to, ka tiek diskreditēta pati ASV un ka ASV starptautiskajam prestižam tas nodara milzīgu kaitējumu, no kura var būt grūti un iespējams pat neiespējami atgūties. Kā nopietnākais trieciens ASV prestižam ir klintonoīdu plaši pa visu pasauli izbazūnētais apgalvojums, ka Krievija (“krievu hakeri”) būtiski iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās, bez maz vai ieceļot sev vēlamu prezidentu. Ja daļa vai pat viss no šiem klintonoīdu apgalvojumiem ir taisnība (bet izskatās, ka nav), tad ar to nav jāplātās, jo tas ir smags apkaunojums, kurš ir jāpārvar pēc iespējas klusāk. Klintonoīdi savukārt nekautrējoties visai pasaulei parāda, ka ASV ir banānu republika ar kodolraķetēm, kura nespēj pat aizsargāt savu vēlēšanu sistēmu. Tātad amerikāņi ir nīkuļi, ar kuriem ne tikai var nerēķināties, bet ar kuriem nopietnos starptautiskos jautājumos pat nevajag rēķināties. Signāls ir dots un pasaule kā rādās to ir sapratusi, tāpēc ASV globālā impērija jūk pa visām šuvēm laukā.

Un tagad ASV Demokrātu partija savās antiamerikāniskajās destrukcijās ir sasniegusi jaunu kaitniecības līmeni, kad notiek intensīvi mēģinājumi noārdīt ASV ideoloģiskos pamatus un aktualizēt aprimušos vēsturiskos konfliktus.

ASV pilsoņu karš (1861 – 1865)

1861.gadā, pēc verdzības pretinieka Ābrahama Linkolna ievēlēšanas par ASV prezidentu, 7 dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa), kuru ekonomika balstījās vergu darbā, paziņoja par izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm un Amerikas Valstu Konfederācijas izveidošanu (vēlāk Konfederācijai pievienojās arī Tenesi, Arkanzasas, Ziemeļkarolīnas un Virdžīnijas štati). Linkolna valdība nepiekrita sarunu uzsākšanai par sadalīšanos un sākās pilsoņu karš, kurš ilga četrus gadus līdz 1865.gadam un kurā gāja bojā vairāki miljoni amerikāņu. Rūpnieciski attīstītie ASV Ziemeļi uzvarēja Dienvidu konfederātus un verdzība ASV tika atcelta.

Nācijas atkalapvienošana un ASV pilsoņu kara seku pārvarēšana

Lai “savāktu” atkal kopā vienā veselumā pilsoņu kara sašķelto valsti, ASV federālā valdība veica virkni pasākumu, kuru skaitā bija ne tikai visu karavīru, bet arī Konfederācijas vadītāju reabilitācija. Kara pensijas izmaksāja visiem kara dalībniekiem, arī konfederātiem. Konfederācijas simbolika (karogs) netika aizliegts, vēsturi nemēģināja ideoloģiski izmainīt un tika pat atļauts būvēt pieminekļus Konfederācijas amatpersonām (līdz neilgam laikam ASV bija apmēram 1500 pieminekļu pilsoņu karā zaudējušai Konfederācijai un tās amatpersonām). Šī pieredze kļuva par ASV tiesiskās “iecietības pret citādo” etalonu, kas ļāva tai veiksmīgi aicināt un iesūkt sevī visas pasaules laimes meklētājus. Tagad ASV Demokrātu partijas sakūdītas agresīvu nēģeru un homoseksuālistu masas mēģina intensīvi iznīcināt vienu no šiem ASV valsts pārvaldes pamatbalstiem.

Pieminekļu nojaukšanas ārprāts ASV

Pieminekļu nojaukšanas ārprātu ASV aizsāka bijušais ASV prezidents Baraks Obama, kurš paziņoja, ka Konfederācijas karogam nav vietas Amerikā, jo daudziem amerikāņiem tas izraisot bēdīgas atmiņas un asociācijas. Obamas laikā tika pirmo reizi pieņemts lēmums nojaukt pieminekli konfederātiem – ģenerālim Li Ņuorleānā, Luiziānas štatā (pati nojaukšana notika jau Trampa laikā). Tomēr tas, kas notika augustā, nekā savādāk kā par histērisku ārprātu nosaukt nevar.

Visā ASV sākās nēģeru un homoseksuālistu masu protesti, kuru viena no izpausmēm ir pieminekļu nojaukšana un apgānīšana, kā arī pieprasījumi nojaukt pieminekļus, pārdēvēt ielas, pilsētas, iestādes utt. Šajā ārprātā cieta ne tikai pieminekļi Konfederācijas karavīriem, pieminekļi Konfederācijas prezidentam Džefersonam Deivisam un citiem konfederātiem Cieta arī komponists Stefans Fosters, kurš ir slavenas konfederātu dziesmas autors.

Bet ar to nebija gana, viens nēģeru aktīvists bijušā prezidenta Endrjū Džeksona vārdā nosauktu ielu pieprasa pārsaukt par Maikla Džeksona ielu, jo Endrjū Džeksons bija vergturis.

Nēģeru “jūtas” pat aizvaino ASV brīvības cīņu karavadonis un pirmais prezidents Džordžs Vašingtons, lielā mērā pateicoties kuram ASV vispār tika nodibināta. Čikāgas kristietības atbrīvošanas centra mācītājs Džeims Djuks (nēģeris): “Džordžs Vašingtons, dažiem ir revolucionārs un nācijas tēvs, bet mums, afroamerikāņu sabiedrībai, viņš ir vergturis, kuram bija 317 vergi.” (Vašingtons bija verdzības pretinieks un savā testamentā visiem saviem vergiem novēlēja brīvību.)

Visbeidzot kronis visam ir notikušais Ahaijo štata Kolombusas pilsētā, kurā sākumā ar sarkanu krāsu tika apgānīts piemineklis Amerikas atklājējam Kristoforam Kolumbam, bet pēc tam “pretnaida” aktīvisti savā stilā pieprasīja šo pieminekli aizvākt. Bet Ņujorkā vandāļi Kolumba krūšutēlu nogāza no postamenta un sadauzīja gabalos.

Zīmīgi, ka visas pieminekļu nojaukšanas un apgānīšanas akcijas notiek zem saukļa “pret naidu” un tās dalībnieki ir izteikti agresīvi un uzvedas naidīgi. Pasaules telekanāli plaši pārraidīja kā agresīvi nēģeri un homoseksuālisti naida pilni dzīvnieciski kliedza uz vienu balto jaunieti konfederācijas karavīra uniformā, kurš ar konfederācijas karogu rokā tikai stāvēja pie nojaukt plānotā pieminekļa. Lūk, tāds “pretnaida” pasākums “atvērtās sabiedrības” un ASV Demokrātu partijas stilā.

Savukārt septembra sākumā notika cits zīmīgs notikums. Tenesi štata Menfisas pilsētas kinoteātris paziņoja, ka nerādīs vairs leģendāro amerikāņu kinofilmu “Vējiem līdzi” (1939), lai gan līdz šim katru gadu augustā kinoklasikas mēneša ietvaros šī filma tika rādīta (“Vējiem līdzi” ir vispopulārākā ASV filma un desmit “oskaru” saņēmēja, viens no kuriem pirmo reizi tika piešķirts nēģerietei). Tas tika pamatots sekojoši: “Kā organizācija, kuras misija ir izklaidēt, audzināt un apgaismot sabiedrību, kam tā kalpo, kinoteātris nevar rādīt filmu, kura aizskar ievērojamas vietējo iedzīvotāju daļas jūtas.” Aizskartie vietējie iedzīvotāji, protams, ir nēģeri, kuri pašreiz sastāda apmēram 2/3 no Menfisas iedzīvotāju kopējā skaita.

“Vējiem līdzi” nerādīšana (pēc būtības – aizliegšana) ir būtiska nevis pati par sevi, bet gan kā precedents, kā viena no kārtējām saprāta robežām, kura tikko ir pārkāpta un kas kā precedents lavīnveidīgi var izplatīties citur. Šai ziņā jāatgādina, ka par amerikāņu tolerances upuriem ir kļuvuši daudzi klasiski darbi, tai skaitā amerikāņu rakstnieka Marka Tvena darbs “Toma Sojera piedzīvojumi”, kurā, ak, šausmas, ir lietots vārds “nēģeris” (no spāņu “negro” vai latīņu “nigrum” – melns).

Nēģeru rasisms

Neoliberālām aprindām ļoti daudz un plaši patīk runāt par drausmīgo rasismu, ar to domājot tieši balto rasismu, bet tiek ignorēts, ka pastāv un aizvien pieņemas spēkā citi rasisma veidi, tai skaitā melnais (nēģeru) rasisms.

Baltie amerikāņi tiek vainoti vergturībā (un pamatoti), bet nezin kāpēc nerunā par to, no kurienes tad tie vergi nāca. Kā vergu tirgotāji ieguva vergus? Nopirka pa “stikla krelītēm” no Āfrikas cilšu vadoņiem. Paši nēģeri lielā skaitā pārdeva savējos verdzībā un tā ir loģiska mežoņu rīcība. Tāpat nez vai daudzi Amerikā zin, ka pirmais ASV legālais vergturis bija nēģeris no Angolas, bijušais vergs Entonijs Džonsons.

Viena no klasiskām kinofilmām, kura šodienas ASV ir vairāk kā neērta un nepolitkorekta, ir 1915.gadā uzņemtā “Nācijas dzimšana” (The Birth of a Nation). Bijušais ASV prezidents un autoratīvs amerikāņu vēsturnieks Vudro Vilsons filmā parādīto nosauca par “drausmīgu patiesību”. Filmā, kuras darbība notiek pilsoņu kara laikā, visa cita starpā tiek parādītas nēģeru vienību un bandu zvērības pret baltajiem un kā, reaģējot uz tām, tiek izveidotas balto pašaizsardzības vienības, kuras vēlāk pārtapa par bēdīgi slaveno kukluksklanu.

Ik pa brīdi ASV sabiedrību satricina kāda nēģera nošaušana no policistu puses. Daudzi no šiem gadījumiem ir drausmīgi (jo īpaši, kad tiek nošauti neapbruņoti jaunieši vai sievietes), bet te nevar neņemt vērā arī apstākli, ka nēģeru padibenes ir ļoti agresīvas un bruņotas. Baltajam atrasties nēģeru kvartālā ir vienkārši veselībai un dzīvībai bīstami.

Vēl jāņem vērā, ka ASV ir ļoti daudz radikālu nēģeru organizāciju, kuras tieši un atklāti sludina visu veidu neiecietību un naidu pret baltajiem (vienas šādas organizācijas biedri bija arī Baraks Obama ar sievu). Ja pret baltajiem rasistiem ASV likumdošana vēršas ar pietiekami lielu bardzību, tad melnie rasisti tiek saudzēti un tiek saukti pie atbildības tikai par izteikti kriminālām darbībām. ASV nēģeriem ir atļauts būt rasistiem, bet baltajiem nē.

Daudzi pie naudas un statusa tikušie nēģeri cenšas nopirkt sev baltās draudzenes un pat baltos bērnus, lai pēc tam visa cita starpā visādi pazemotu tos (sak, tas atmaksa par verdzību).

Visbeidzot absurdais politkorektums ignorē faktiskas nēģeru un balto fizioloģiskās atšķirības. Piemēram, nēģeriem ir pavisam cita smaka kā baltajiem (daudz izteiktāka) un baltajam atrasties nēģeru sabiedrībā var būt vairāk kā nekomfortabli. Nēģeriem neder balto asinis un otrādi. Atšķiras arī nēģeru un balto fiziskā spēka un intelektuālais potenciāls. Ja nēģeri ir neapšaubāmi fiziski spēcīgāki par baltajiem, tad intelektuālā ziņā šī atšķirība ir uz otru pusi un arī tas ir pietiekami acīmredzams (tas gan nenozīmē, ka atsevišķi baltie nevar pārspēt nēģerus fiziskā spēkā vai ka atsevišķi nēģeri nevar pārspēt baltos intelektuālā ziņā). Nēģeri savā vairumā ir dzīvnieciskāki par baltajiem (tāpēc viņus savulaik bija vienkārši padarīt par vergiem un tāpēc ar viņiem mūsdienās ir tik vienkārši manipulēt (vienkāršāk kā ar baltajiem) ).

ASV perspektīvas

ASV sabiedrība ir spridzeklis ar laika degli. ASV sabiedrība ir bruņota (ieroci var nopirkt gandrīz katrs) un tā sastāv no sociālajām grupām, kuras dziļi neieredz viena otru.

ASV ir balto radīta valsts un ASV joprojām ir balto uzturēta valsts, bet balto dominante ASV arvien vairāk tiek apšaubīta. Tam var būt visnopietnākās sekas. Pirmkārt, nebalto ASV būs pilnīgi noteikti pavisam cita valsts un visticamāk ievērojami vājāka. Otrkārt, baltie var negaidīt mierīgi, rokas klēpī salikuši, kā viņiem atņem valsti, lai ne tikai to iznīcinātu, bet, lai arī pēc tam burtiski izkautu un izslaktētu pašus baltos kā tas ir noticis daudzviet Āfrikā.

Pret konfederātiem vērstajā akcijā nēģeri uzskatāmi rāda, ka viņiem nav pieņemams pilnīgi nekas no “balto Amerikas” (pat ne ASV dibinātāji) un ka viņi visu iznīcinās, ja tiem tas tiks ļauts. Tai skaitā arī tos principus, kuros balstās ASV sabiedrība un pateicoties kuriem viņi paši var izpausties (mežoņi paliek mežoņi). “Balto Amerikas” vietā tiek piedāvāta Amerika, kuras galvenais varonis ir nēģeris – prostitūtas dēls – laupītājs – homoseksuālists ar “maigu dvēseli”, kuram tas netraucē darīt visādas nelietības (2017.gada Oskara saņēmjfilma “Mēness gaisma”).

Tas nozīmē, ka, “palaižot nēģerus no ķēdes”, kā tas nesen šķiet ir noticis, droši var prognozēt, ka aktivizēsies balto pretestība, tai skaitā arī bruņota. Bet tas ir ceļš uz pilsoņu karu. Kā rādās tāds arī ir mērķis.

Informācijas aģentūra
/11.09.2017/

Šis ieraksts tika publicēts Homoseksuālisms, pedofīlija, Kat.: Politika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s