Latvijas Republikas prezidents neciena latviešu valodu un apkauno Latviju, uzstājoties ANO 72.sesijā

Raimonds Vējonis

Lai gan deklaratīvi Latvijā tiek plaši runāts par nepieciešamību cienīt Valsts valodu, jo īpaši attiecinot to uz t.s. “krievvalodīgo” Latvijas iedzīvotāju daļu, faktiski latviešu valodu neciena daudzi latviešvalodīgie Latvijas iedzīvotāji un to skaitā arī augstākās valsts amatpersonas. Kā uzskatāms šī fakta apliecinājums ir Latvijas Republikas prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā 2017.gada 20.septembrī.

2017.gada septembra beigās portālos pietiek.com un apollo.tvnet parādījās ziņa par LR prezidenta Raimonda Vējoņa runu, kurā tika kritizēta prezidenta angļu valodas prasmes. Tomēr šī ziņa visuzskatāmāk parādīja gan Valsts prezidenta administrācijas klajo nekompetenci, gan arī to, ka Valsts prezidents un viss Latvijas Republikas ārpolitikas segments klaji neciena Valsts valodu.

Zemāk portāla pietiek.com publicētā runas montētā versija, kurā ir izdalīti Vējoni apkaunojošākie runas fragmenti:

Īsumā par Raimonda Vējoņa runu

1. Runa tika teikta angļu valodā
2. Runa tika nolasīta no papīra
3. Runas teicējs runu nolasīja ļoti kroplā angļu valodā
4. Pati runa bija uzrakstīta ļoti sliktā (“google translater”) angļu valodā, ko vislabāk raksturo runā izmantotā frāze “people on the ground”, ar ko bija domāts pateikt “Zemes iedzīvotāji”
5. Runas teicējs izskatījās nevis pēc valsts prezidenta, bet gan pēc apmulsuša skolnieciņa, kuram klases priekšā ir jānolasa par savu uzdots svešs sacerējums mazsaprotamā valodā

Vēl jānorāda, ka ANO ir sešas oficiālas valodas, uz kurām tiek tulkotas visas runas. Šīs valodas ir arābu valoda, ķīniešu valoda, angļu valoda, franču valoda, krievu valoda un spāņu valoda. Tas nozīmē, ka, lai varētu sekot līdzi ANO darbam, cilvēkam ir jāpārzin vismaz viena no šīm sešām valodām. Savukārt uzstājoties katras valsts pārstāvis var runāt savā dzimtajā valsts valodā kā to citu valstu pārstāvji arī dara (piemēram, Ziemeļkoreja, Japāna u.c.).

Raimondam Vējonim publiskajā telpā tiek pārmesta gauži zemais angļu valodas līmenis, bet šis jautājums ir stipri sekundārs salīdzinājumā ar to, ka Valsts prezidenta administrācijā strādā izcili nekompetenti darbinieki un salīdzinājumā ar to, ka Latvijas Republikas valsts prezidents klaji un atklāti izrāda necieņu Valsts valodai.

Kādēļ augstākajām valsts amatpersonām ir jārunā dzimtajā valsts valodā un kādos gadījumos ir pieļaujama svešvalodu lietošana

Kad augsta valsts amatpersona (prezidents, parlamenta priekšsēdētājs, premjerministrs) runā, tad izvēlētai valodai ir vairākas praktiskas nozīmes.

Pirmkārt, valoda ir saziņas līdzeklis un tā nepieciešama informācijas nodošanai. Tas nozīmē, ka valoda ir brīvi jāpārvalda, pretējā gadījumā var tikt nodota nepareiza, kļūdaina vai sakropļota informācija. Tā tas ir jebkurā komunikācijā, bet daudz jo lielākā mērā tas attiecas uz diplomātiem un augstākajām valsts amatpersonām, kuru katram izteiktajam vārdam (un pat intonācijai) ir jābūt ļoti rūpīgi pārdomātam un ļoti precīzi formulētam.

Otrkārt, valsts augstākās amatpersonas ir reprezentablas personas, kuras ar savu rīcību (tai skaitā runājot) nodod neverbālus signālus (noskaņojumu). Ja runātājs izvēlas runāt valodā, kuru viņš nepārvalda, tad viņš jūtas par sevi nepārliecināts un tāpēc publikai tiek nodoti kā minimums nepārliecinātības par sevi un šaubu signāli, kas ļoti nopietni grauj gan pašas amatpersonas, gan attiecīgā valsts institūta, gan arī pašas valsts autoritāti gan pašu iedzīvotāju, gan ārvalstnieku acīs.

Treškārt, valodas izvēle ir simbolisks un diplomātisks solis. Izvēloties valodu, var izrādīt cieņu tai valodai, kura tiek izvēlēta, un izrādīt necieņu tai valodai, kuru vajadzētu izvēlēties un kura netiek izvēlēta.

Ierasta un normāla neatkarīgu nacionālu valstu augstāko amatpersonu prakse ir runāt oficiālos pasākumos dzimtajā valsts valodā, izdarot nelielus, fragmentārus izņēmumus, kad ir nepieciešamība parādīt kādam īpašu cieņu vai īpašu necieņu. Runājot dzimtajā valsts valodā, amatpersona pirmkārt jūtas visbrīvāk, jo dzimto valodu pārvalda vislabāk, un spēj vislabāk izteikt savu domu. Šie ir ļoti būtiski apsvērumi kādēļ galvenajiem lēmumu pieņēmējiem un augstākā līmeņa pārrunu veicējiem ir jārunā savā valodā (pretējā gadījumā viņi tiek nostādīti apgrūtinātos apstākļos un vai nu pilnvērtīgi nespēj aizstāvēt savas valsts intereses vai arī burtiski tiek “apčakarēti” un “apvesti ap stūri”). Papildus tam, valsts valodas lietošana ir simbolisks solis, kurš simboliski parāda amatpersonas gatavību iestāties tieši par savas, nevis svešu valstu interesēm.

Savukārt svešvalodu var lietot gadījumā, kad simboliski un/vai ārišķīgi vajag izrādīt uzrunātajiem papildus cieņu. Parasti šādos gadījumos svešvalodā tiek pateiktas dažas frāzes (kaut vai tikko iemācītas un kļūdaini izrunātas) un pēc tam tiek pāriets uz dzimto valodu. Var būt situācijas, kad svešvalodā tiek teiktas arī runas vai notiek pārrunas, bet tas ir pieļaujams tikai tajos gadījumos, kad augstākā amatpersona ļoti labi pārvalda konkrēto valodu. Ja valodas zināšanas ir nepietiekamas, tad civilizētu valstu augstākās amatpersonas izmantot tikai un vienīgi dzimto valsts valodu.

Visbeidzot, svešvalodu var un bieži vien obligāti vajag izmantot neformālās sarunās ar statusā sev aptuveni līdzvērtīgām citu valstu amatpersonām. Ja ieplānotās divpusējās sarunās ir iespējams izmantot tulkus, tad dažādos starptautiskos pasākumos, kuros piedalās daudzu valstu augstākie pārstāvji, tas bieži vien nav iespējams, tāpēc ir jāsazinās tajā valodā, kuru domājams varētu prast sarunubiedrs. Bet arī šajos gadījumos jālieto ir pirmkārt tā svešvaloda, kuru konkrētā amatpersona zin vislabāk (Vējoņa gadījumā tā ir krievu valoda) un tikai pēc tam tās valodas, kuras netiek tik labi pārvaldītas (Vējoņa gadījumā – angļu valoda). Bet tas attiecas tikai un vienīgi uz neformālām sarunām vai atsevišķos gadījumos uz formālām divpusējām sarunām, nevis uz oficiālām runām, kuras augstākajām valsts amatpersonām vienmēr un gandrīz visur ir jāsaka tikai dzimtajā valsts valodā.

Secinājumi. Par ko liecina Raimonda Vējoņa runa ANO 72.sesijā?

1. Par to, ka Valsts prezidenta administrācijai ir zema profesionālā kompetence. Par to liecina gan apstāklis, ka prezidents uzstājās angliski, lai gan varēja un vajadzēja uzstāties valsts valodā (latviski), kā to dara citu neatkarīgu valstu vadītāji, gan arī tas, ka prezidenta runa bija iztulkota burtiski drausmīgā angļu valodā.
2. Par to, ka Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis ļoti slikti pārvalda angļu valodu un viņa oratora spējas, ļoti maigi izsakoties, vajadzētu stipri pilnveidot.
3. Par to, ka LR prezidents netieši izrāda necieņu krievu valodai, kura ir viena no ANO oficiālajām valodām un kuru Raimonds Vējonis pārvalda daudz labāk nekā angļu valodu. Lai gan latviešvalodīgo plānprātiņu masām šis apstāklis var likties pozitīvs, jānorāda, ka gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ runa netiek teikta dzimtajā valsts valodā, normāla un loģiska rīcība no Vējoņa puses būtu runāt krievu valodā, jo šo valodu viņš pārvalda vislabāk.
4. Par to, ka LR prezidents Raimonds Vējonis tieši un atklāti izrāda necieņu Latvijas Republikas valsts valodai – latviešu valodai.
5. Par to, ka zema profesionālā kompetence ir ne tikai Valsts prezidenta administrācijai, bet arī pašam prezidentam Vējonim, viņa konsultantiem un visam LR diplomātiskajam korpusam. Īsāk sakot, Latvijas Republika pēc fakta tāda pusmežonīga “banānu republika” vien ir.
6. Par to, ka Latvijas Republika ir koloniāla pseidovalsts, kuras kolobracionistiskās amatpersonas visādi pielišķojas un pielien saviem anglo-amerikāņu saimniekiem, tai skaitā pilnīgi nevietā lietojot savu jaunāko dzimtkungu valodu.

Avoti:
http://webtv.un.org/watch/latvia-president-addresses-general-debate-72nd-session/5582458568001/
https://www.pietiek.com/raksti/vejona__nasing_spesal__ano_uzrunas_gatavotaji_sarakstijusi_dazadus_prezidentam_nesaprotamus_un_neizrunajamus_vardus
http://apollo.tvnet.lv/zinas/vejonis-ar-manamam-grutibam-anglu-valoda-teicis-runu-ano-generalaja-asambleja/807989
https://gadebate.un.org/en/72/latvia
https://gadebate.un.org/en/70/latvia
https://gadebate.un.org/en/71/democratic-peoples-republic-korea
https://gadebate.un.org/en/71/japan

Informācijas aģentūra
/26.09.2017/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Latvijas Republikas prezidents neciena latviešu valodu un apkauno Latviju, uzstājoties ANO 72.sesijā

  1. Es paklausījos tikai dažas minūtes. Kauns ir ne tikai par to, ka viņš tā runā, bet arī par to, ka viņš to neapzinās. Man ir arī kauns par to, ka es to pieļauju. Vismaz Noam Chomsky saka, ka mēs paši esam vainīgi. Uz jautājumu, Ko var darīt? viņš atbild: “Jūs jau to pieļaujat. Ja jūs nepieļautu, tad tas tā nebūtu”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s