Pēteris Sils: Strīds

Reiz kalvē lakta sevi slavēt sāka:
– Man visā dzīvē loma svarīgāka.

Es savos plecos karstu dzelzi turu
Vai tēraudu vai metālu jebkuru. –

– Nē, – laktu apstrīdēja veseris,
Uz manis gulstas darba smagums viss.

Tu tikai sēdi, kliedzot balsi skaļu.
Es darbu daru – dzelzi veidā kaļu. –

Bet ēze iesaucās: – Jā, kā gan kaltu,
Ja es šo dzelzi nekaitētu baltu? –

Un kaktā plēšas nopūtās: – Ak mūžs!
Visvairāk dara tās, kas liesmu pūš! –

Kas zina, kā šis strīds vēl beigtos,
Ja īstā brīdī kalējs nepiesteigtos.

– Bet mani gan jūs gluži piemirsāt.
Es dažus vārdus piebildīšu klāt:

Jums, draugi, pārāk daudz ir tukšas lielības;
Ja darbs mums sokas – visu nopelns tas.

Tik visi kopā esam spēks, kam vara,
Kas dzelzi kaļ un lielu darbu dara.

Pēteris Sils
/1950-ie/

Informācijas aģentūra
/10.09.2018/

Šis ieraksts tika publicēts DZEJA, Kat.: Kultūra, Reg.: Latvija, Veids: Ziņa. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.