Fabula: Vilks – zālēdājs

Vecs rīkļu rāvējs, rūdīts blēdis –
Vilks, daudzas aitiņas kas ēdis,
Par visu vari cenšas mukt,
Bet ielenkts tiek un tā, ka neizsprukt.

Par visām reizēm nu tam spriedums būs,
Vairs sveikā blēdis neizkļūs,
Jo skaidras liecības
Dod visas tiesas gaita:
Tur nokosts Teļš, tur saplosīta Aita:
Pat nogāzsts kumeļš mazs…

Sen pierādīts, ka noziegumu tam bez skaita,
Bet tiesa gaida vēl, ko slepkava pats sacīs:
“Kā zināms mums,” vilks sāk ar dusmām acīs,
“No laika gala jau it visi vilkus nīst
Un izplata par tiem daudz baumu nepatiesu:
No ganiem miegainiem ja Aita projām klīst
Vai pazūd govs, tad vilkus sauc uz tiesu,
Bet vilki faktiski sen jērus neatzīst,
Uz asinīm i paskatīties nevar
Un pārtiek tik no siena un no graudiem vien.
Tiem gaļas vietā sen jau zaļbarības devas.
Bet, ja nu kādreiz notiek brīnums dabā,
Ja kādu jēru saplēšam mēs gan,
Tad tikai pašu aizsardzības labā…
Es ceru objektīvs būs spriedums man!…”
Un tiesas lēmums skan:
Ja vilku suga neēdot vairs gaļu –
Tam jāizteic rājienu un jādod vaļu.

Ir pagājuši daudzi gadi,
Kopš spriedums dots,
Joprojām vilki tikai lopus kož
Un jūtas labi.

Sergejs Mihalkovs
Atdzejoja Jānis Breicis
/1945/

Avoti:
https://pritchi.ru/id_5531

Informācijas aģentūra
/12.02.2019/

Šis ieraksts tika publicēts DZEJA, Kat.: Izglītība, Reģ.: Krievija, Veids: Apkopojums. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.