Kā Tramps apspēlēja Baidenu

ASV viceprezidents Džozefs Baidens izrāda “cieņu” Ukrainas valstij, tikšanās laikā ar Ukrainas vadību, sēžot Ukrainas prezidenta krēslā

ASV vēl nav sākusies prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa, bet Tramps jau nodemonstrēja, ka viņa stratēģiskās spējas vest manevrējošu informatīvo karu apstākļos, kad pretiniekam ir pārsvars, ne tikai nav notrulinājušās prezidentūras laikā, bet pat ir uzplaukušas jaunās krāsās. Tā uz līdzenas vietas apspēlēt demokrātus, kuri ir pieraduši visus “masēt” no saviem medijiem, ir jāprot.

Praktiski līdz pašam Trampa un Zeļenska tikšanās Ņujorkā mirklim [25.09.2019] es nesekmīgi mēģināju uzminēt, ko tādu Tramps būs izdomājis, lai šis pasākums nekļūtu par prastu dāvanu viltīgajam ukraiņu klaunam, kurš acīmredzami bija noskaņots ieturēt neitralitāti Trampa un Baidena cīņā, vismaz līdz tam mirklim, kad viens no viņiem neizvirzīsies ievērojamā vadībā, bet ideālā gadījumā līdz pārvēlētā prezidenta inaugurācijai.

Trapms nevarēja nezināt par šo provinciālo viltību. Un tomēr viņš pārliecinoši un priecīgi devās uz šo tikšanos (kurā viņam garantēti neviens neplānoja nodot Baidenu kompromitējošus materiālus). Savukārt demokrāti uztraucās un pat centās uzspēlēt impīčmenta procedūras palaišanu.

Formāli Niksonam bija taisnība, kad viņš atteicās publiskot attiecīgos ierakstus. [Ričards Niksons (1913-1994) – ASV prezidents no Republikāniskās partijas, kurš 1974.gadā t.s. “Votergeitas skandāla” rezultātā atkāpās no amata. Skandāla iemesls – nelikumīga iekļūšana Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu štābā, kuras iniciēšanā tika vainots prezidents. Tā kā Niksons mēdza ierakstīt sarunas savā kabinetā, demokrāti pieprasīja piekļuvi tām, lai pārliecinātos vai Niksons nav devis attiecīgu pavēli.]

Jebkuras valsts prezidenta kabinetā tiek apspriesti pārāk delikāti jautājumi, lai ar to saturu iepazīstinātu simtiem bezatbildīgu deputātu, kuri jebkurā mirklī var pieļaut informācijas noplūdi. Tomēr ASV Augstākā tiesa toreiz atbalstīja Kongresu, prezidents bija spiests nodot ierakstus, daļa no kuriem tika nopludināta presei, kas padarīja par neizbēgamu Senāta atbalstu impīčmenta rezolūcijai.

Acīmredzot arī šoreiz demokrāti cerēja vairāk kā gadu (līdzīgi kā Niksona gadījumā), tas ir līdz pat pašām vēlēšanām, šādi presē lamāt Trampu un iespējams pat izbīdīt caur Pārstāvju palātai, kurā demokrātiem ir vairākums, rezolūciju par impīčmentu. Viņus pilnībā apmierinātu šīs impīčmenta rezolūcijas bloķēšana Senātā, kur vairākums ir republikāņiem.

Bez sarunas stenogrammas publiskošanas (kongresmeņi ļoti labi zin, ka sarunas ar ārvalstu pārstāvjiem ir konfidenciālas un tādēļ nav publiskojamas) demokrāti varētu izvirzīt jebkādus pieņēmumus un apvainojumus balstoties tikai uz tenkām un izdomājumiem. Viņi šādā gadījumā būtu “visi baltā”, kuri cīnās par ASV interesēm pret “necienīgu prezidentu”, kuru no atbildības glābj viņa partijas biedri Senātā. Ar to pietiktu sava elektorāta mobilizēšanai, šaubīgo pārvilināšanai un nepārliecinātības sēšanai Trampa vēlētāju vidū.

Bet tieši pirms pašas tikšanās ar Zeļenski Tramps publiskoja telefonsarunas saturu. Tas bija riskants, bet ļoti spēcīgs solis. Un tas deva rezultātu.

Izrādās, ka ASV prezidents tik tiešām sarunā pieminēja izmeklēšanu pret Baidena dēlu, bet tas tika darīts kopējās cīņas pret korupciju Ukrainā kontekstā. Bet pats galvenais, ka Tramps neizdarīja spiedienu uz Zeļenski. Ukrainas prezidents nepārtraukti un ar prieku piekrita Trampam, solidarizējoties ar Trampa vērtējumu, un apsolīja, ka izmeklēšana noteikti tiks atsākta, pie tam ne agrāk kā septembrī.

Ko tādā veidā Tramps panāca?

Pirmkārt, ASV Tieslietu ministrija, izpētījusi stenogrammu, oficiāli paziņoja, ka prezidents nav pārkāpis nekādus likumus un nav pārsniedzis savas pilnvaras. Demokrātu “izmeklēšana” nu ir “aizrijusies”. Viņi, protams, var “nenoticēt” Tieslietu ministrijas ekspertīzei, bet tas atstātu ļoti negatīvu efektu uz visu ASV valsts pārvaldes sistēmu. Šādā gadījumā jau demokrātu vairākums Pārstāvju palātā varētu tikt apvainots pilnvaru pārsniegšanā un varas uzurpācijas mēģinājumā. Un ir pamats uzskatīt, ka šai gadījumā liela daļa izpildvaras struktūru dēļ korporatīvās solidaritātes nostātos Trampa pusē. Ierēdņiem nepatīk, ja deputāti lien viņu darbības laukā, apšaubot viņu pilnvaras. Vēl jo vairāk, ja likums ir izpildvaras pusē, kā tas ir šajā situācijā.

Visa cita starpā, ASV Kongress, tāpat kā jebkurš parlaments, kaut ko nozīmē tikai tik ilgi, kamēr to atbalsta izpildvaras struktūras. Bez šī atbalsta tas ir tikai ambiciozu niecību pūlis, kura izdzenāšanai vai arestēšanai pietiek ar simts policistiem. Pie tam Trampam paliek vēl netriviāla iespēja noturēt savā pusē Senātu (Kongresa augšpalātu), un nez vai viss apakšpalātas vairākums pilnā sastāvā būtu gatavs novest konfrontāciju ne tikai līdz sabiedrības un elites sašķeltībai, bet līdz valsts varas (tās orgānu un struktūru) sašķeltībai, tas ir – pēc būtības līdz pilsoņu karam.

Tas, ko Tramps izdarīja, pārtvēra no saviem oponentiem politisko iniciatīvu un parādīja tos kā ļaunus muļķus un meļus.

Otrkārt, tā kā tikšanās ar Zeļenski notika uzreiz pēc stenogrammas publikācijas un noritēja savstarpējās sapratnes un gatavības uz konstruktīvu sadarbību gaisotnē, de facto Zeļenskis ar to vēlreiz apstiprināja to pozīciju, kuru viņš pauda telefonsarunas laikā. Tas ir, viņš piekrīt Trampa pozīcijai un ir gatavs veikt caurspīdīgu izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka korupcijas fakts ir tik acīmredzams, ka ukraiņu puse nepievērsa uzmanību “brēcošai” diplomātisko attiecību normu un prakses pārkāpšanai, kad Baltais nams vienpusējā kārtā publicēja konfidenciālu sarunu. Faktiski Kijeva, pati to nemaz nesaprotot, ar atpakaļejošu datumu sankcionēja Trampa rīcību. Attiecīgi Baltais nams un Kijevas varasiestādes nokļuva vienā barikāžu pusē. Tas, ka pats Zeļenskis to nemaz nesaprata, nevienu neuztrauc. Lai to amerikāņu vēlētājiem mēģina paskaidrot demokrāti. Jo kā izrādās tieši viņi (demokrāti) izdara spiedienu uz ASV prezidentu un Kijevu, lai tikai slēptu savu līderu noziegumus.

Tādējādi Tramps uzvarēja arī starptautiskajā cīņas laukā, spējot pat bez dokumentiem iegūt no joprojām manevrējošās Kijevas apstiprinājumu saviem apgalvojumiem Baidena lietas sakarā.

Treškārt, demokrāti veica pārāk spēcīgu gājienu, mēģinot inicializēt impīčmenta procedūru. Šo kikerigū Amerikā izdzirdēja pilnīgi visi. Tas piesaistīja uzmanību tēmai. Tagad Baidena vārdu vēl ilgi visi masus saziņas līdzekļi nesodīti pieminēs korupcijas shēmu kontekstā. Skaitliskais un kvalitatīvais mediju pārsvars, kurš nodrošina demokrātiem kontroli pār informatīvo telpu te vairs nepalīdzēs. Viņi panāca dokumenta publiskošanu. Šis dokuments tagad tiks apspriest, bet no tā izriet, ka Zeļenskis nešaubās par Baidena vainu.

Ko te vēl var piebilst?! Ai, Donalds! Ai, kāds malacis! Uz līdzenas vietas tā apspēlēt savus ienaidniekus, kuriem ir gandrīz absolūts pārspēks, un tā atrisināt savas problēmas uz viņu rēķina! Tas ir jāmāk!

Rostislavs Iščenko , ukraiņu politologs, vēsturnieks, diplomāts
/26.09.2019/

Avots:
https://cont.ws/@ishchenko/1456517

***

Fragments no publiskotās ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska telefonsarunas:

Donalds Tramps: (..) Pašreiz daudz tiek runāts par Baidena dēlu, ka Baidens apturēja izmeklēšanu un daudzi cilvēki grib zināt, kas notika, tāpēc būtu ļoti labi, ja Jūs ar savu ģenerālprokuroru kaut kā palīdzētu. Baidens staigāja un visiem stāstīja, ka viņš ir apturējis izmeklēšanu, tāpēc es lūdzu jūs to pārbaudīt… Man tas izklausās drausmīgi.

Vladimirs Zeļenskis: Es kā reiz gribēju Jums pateikt par prokuroru. Es esmu šīs situācijas lietas kursā. Tā kā mēs ieguvām absolūtu vairākumu parlamentā, tad nākamais ģenerālprokurors simtprocentīgi būs mans cilvēks (…). Viņš vai viņa veiks šīs situācijas izmeklēšanu, jo īpaši tās kompānijas, kuru Jūs minējāt. (…)”

Visa publiskotā sarunas stenogramma: https://www.whitehouse.gov/wp-content/uploads/2019/09/Unclassified09.2019.pdf

***

Bijušā ASV viceprezidenta Džozefa Baidena (pašreiz pretendē uz kļūšanu par ASV prezidenta kandidātu no Demokrātiskās partijas) publisks izteikums 2018.gada janvārī, kurā viņš lielās kā ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli panāca Ukrainas ģenerālprokurora atlaišanu 6 stundu laikā (šis izteikums ir fiksēts videoierakstā):
“[Baidena stāstījums auditorijai]: Es teicu, Jūs [Ukraina] nesaņemsiet 1 miljardu, es aizbraucu pēc sešām stundām un ja tas prokurors netiks atlaists, jūs nesaņemsiet naudu, un tas kuces dēls tika atlaists. [auditorijā smiekli]”

***

Donalda Trampa advokāta un uzticības personas Rūdolfa Džuliani (bijušā Ņujorkas mēra) izteikums TV ēterā: “Obamas administrācijas laikā Baidena dēlam, pilnīgi nekompetentam cilvēkam, tika piešķirta summa 5 – 6 miljonu apmērā. Viņš kļuva par vienas no korumpētākās Ukrainas kompānijas padomes locekli. Man ir dokumenti, kuri apstiprina 3 miljonu pārskaitījumu Baidena kunga dēlam. Man ir visi fakti, visi dati, naudas maršruts no Ukrainas uz Latviju un pēc tam uz Kipru.”

Vēlāk tika publiskota informācija, ka pārskaitījums, par kuru runā Džuliani, tika veikts caur Latvijas “PrivatBank”, kura tobrīd piederēja bēdīgi slavenajam Ukrainas oligarham Igoram Kolamoiskim, par kura cilvēku (marioneti) tiek uzskatīts pašreizējais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, kurš savu galvu reibinošo karjeru izveidoja Kolamoiskim piederošā TV kanālā.

Džuliāni izteikums 45.minūtē: https://www.youtube.com/watch?v=cfZ3hi8eGME

Informācijas aģentūra
/04.10.2019/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Anglosaksija, UKRAINA, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.