Priekšlikumi demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai (Vladimira Putina programmatoriskās runas fragmenti)

15.01.2020 Krievijas prezidents Vladimirs Putins teica ikgadējo uzrunu Federālajai Sapulcei, kurā visa cita starpā deva virkni konkrētu uzdevumu, kuru mērķis ir pārvarēt demogrāfisko krīzi. Tā kā Krievijā šos uzdevumus patiešām grasās realizēt, arī Latvijai ir vērts no tiem pamācīties. Runa ir pietiekami universāla un vairums tajā paustās tēzes ir aktuālas arī Latvijai (daudzviet vārda “Krievija” vietā droši var likt/lasīt/saprast arī vārdu “Latvija”).

Vladimira Putina Vēstījuma Federālajai Sapulcei fragmenti

“(…) Krievijas liktenis, tās vēsturiskā perspektīva ir atkarīga no tā, cik mūs būs, ir atkarīga no tā, cik bērnu piedzims Krievijas ģimenēs pēc gada, pēc pieciem gadiem, pēc desmit gadiem, kādi viņi būs, par ko kļūs, ko izdarīs valsts attīstības labā un uz kādām vērtībām viņi balstīsies savā dzīvē.

(…) Mēs esam ienākuši grūtā, ļoti grūtā demogrāfiskā periodā. Tā īpatnība ir tajā, ka pateicoties darbībām, kuras mēs veicām sākot no 2000-šo gadu vidus, mums izdevās sasniegt pozitīvus demogrāfiskos rādītājus un pat panākt dabīgu iedzīvotāju pieaugumu. [Latvijai, atšķirībā no Krievijas, to panākt neizdevās, tāpēc Latvijai šī problēma ir aktuālāka un kritiskāka nekā Krievijai. Minēto darbību vidū īpaši izceļama ir t.s. “mātes kapitāla” programma, kas deva iespēju pēc otrā bērna piedzimšanas no valsts iegūt ievērojamus naudas līdzekļus ilgtermiņa ģimenes vajadzībām (mājokļa iegādei, bērna izglītībai utt.)]

(…) Tomēr tagad ģimenes veido mazskaitliskā 1990-to gadu paaudze. Jaundzimušo skaits atkal krīt. Lūk, kur ir tā demogrāfiskā perioda, caur kuru pašreiz iziet Krievija [arī Latvija] problēma.

Tāds atslēgrādītājs kā summārais dzimstības koeficients, tas ir, dzimušo skaits uz vienu sievieti, 2019.gadā (pēc sākotnējiem aprēķiniem) bija 1,5. Tas ir daudz vai maz? Mūsu valstij – maz. Jā, tas ir apmēram tik pat liels kā daudzās Eiropas valstīs. Bet mūsu valstij tas ir maz.

Salīdzinājumam: 1943.gadā, Lielā Tēvijas kara [1941-1945] laikā, šis rādītājs bija 1,3. Tiesa gan vēl sliktāks tas bija 1990-tajos gados. Piemēram, 1999-tajā gadā – tikai 1,16. Divu bērnu ģimene tad bija liels retums un bieži vien cilvēki vispār bija spiesti atlikt bērna dzimšanu.

Pašreizējās negatīvās prognozes nevar mūs nesatraukt. Mūsu vēsturiskais pienākums ir atbildēt uz šo izaicinājumu. Ne tikai tiekot laukā no demogrāfiskajām lamatām, bet arī uz tuvojošās desmitgades vidu nodrošinot stabilu valsts iedzīvotāju dabīgo pieaugumu. 2024.gadā dzimstības koificientam ir jābūt 1,7.

Demogrāfija ir tā sfēra, kurā nav kāda universāla, vēl jo vairāk šauri resoriska risinājuma. Katru mūsu soli, jaunu likumu, valsts programmu mums ir pirmkārt jāapskata no šīs augstākās nacionālās prioritātes (Krievijas tautas saglabāšanas un pavairošanas) skatu punkta.

Veidojot ilgtermiņa ģimenes atbalsta politiku, ir jāsāk ar konkrētām dzīves situācijām, ir jātiek skaidrībā ar tām grūtībām, ar kurām saskaras jauna, daudzbērnu vai nepilna ģimene.

(…) Ir ļoti sāpīga problēma, kura rada tiešus draudus mūsu demogrāfiskai nākotnei – tie ir nozīmīgas daļas mūsu iedzīvotāju, ģimeņu zemie ienākumi. Pēc dažādiem datiem 70 – 80 procenti ģimeņu ar zemiem ienākumiem ir tieši ģimenes ar bērniem. Bieži vien šādos gadījumos ģimenes ienākums ir ļoti pieticīgs pat tad, kad strādā nevis viens, bet gan abi vecāki.

Kādus lēmumus mēs šajā sakarā jau esam pieņēmuši? Sākot ar 2020.gada janvāri ģimenes, kuru ienākums nepārsniegs divus iztikas minimumus uz cilvēku [vidējais iztikas minimums Krievijā 2017.gadā – 10329 rubļi (149,75Eiro)/mēnesī], saņems ikmēneša maksājumus par pirmo un otro bērnu. Pie tam nevis līdz pusotram gadam, kā līdz šim, bet gan līdz 3 gadu vecumam. Izmaksas lielums ir atkarīgs no bērna iztikas minimuma konkrētā reģionā. Vidēji valstī tas būtu 11 tūkstoši rubļu uz bērnu mēnesī [158,48Eiro; šeit un turpmāk – konvertācija pēc LB kursa uz 30.01.2020 (1Eur = 68.97550Rbl)]

Bez tam, ar federālā [valsts] budžeta atbalstu ir uzsāktas izmaksas par trešo un nākamajiem bērniem 75 Federācijas subjektos – tagad arī ieskaitot visus Urāla, Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionus.

Tas ir būtisks atbalsts. Bet, lūk, par ko es padomāju, un, domāju, jūs arī to saprotat: kad bērnam paliek trīs gadi, šie atbalsta maksājumi tiek pārtraukti un ģimene uzreiz var nokļūt grūtā ekonomiskā situācijā. Un tā arī notiek. To nedrīkst pieļaut. Pie tam ir labi saprotams, ka, kamēr bērni nav sākuši iet skolā, mammai ir ļoti grūti apvienot darbu ar rūpēm par bērnu. Mēs pēc saviem bērniem un mazbērniem labi zinām, ka bērniņi šajā vecumā, kā mēdz teikt, iepazīstas ar vīrusiem un bieži slimo. Un mamma nevar strādāt. Tāpēc piedāvāju sākot no 2020.gada 1.janvāra paredzēt ikmēneša atbalsta maksājumu par bērnu vecumā no 3 līdz 7 gadiem. (…) Šo maksājumu saņems ģimenes, kuru ienākumi nepārsniedz 1 iztikas minimumu uz cilvēku, tas ir ģimenes ar patiešām grūtu ekonomisko situāciju.

Lai saņemtu šo maksājumu, pietiks tikai iesniegt iesniegumu, kā arī norādīt savu legālo, oficiālo ienākumu. Īpaši gribu vērst uzmanību, ka šai procedūrai ir jābūt iedzīvotājiem maksimāli ērtai un vienkāršai, lai viņi to varētu noformēt bez rindām un jebkādiem šķēršļiem, vai arī attālināti caur attiecīgo valsts portālu.

(…) 2006.gadā, arī Vēstījumā Federālajai Sapulcei, es piedāvāju realizēt mātes kapitāla programmu. Tās galvenais mērķis bija palīdzēt ģimenēm, kuras pieņem lēmumu par otra bērna piedzimšanu. Pašreiz šī programma ir paredzēta līdz 2021.gada 31.decembrim.

Zinu, ka bieži izskan daudzus cilvēkus interesējošs jautājums: ko valsts plāno darīt pēc 2021.gada 31.decembra? Mēs pagarināsim šo programmu kā minimums līdz 2026.gada 31.decembrim. Tas ir obligāti jāizdara, bet ar to vien vairs nepietiek.

Mums ir jāatbalsta jaunie cilvēki, kuri uzsāk ģimenes dzīvi un, esmu pārliecināts, grib bērnus. Tāpēc gribu piedāvāt jaunus papildus lēmumus mātes kapitāla sakarā, kuriem arī ir jāstājas spēkā sākot ar 2020.gada 1.janvāri.

Jau piedzimstot pirmajam bērnam, ģimene saņems tiesības uz mātes kapitālu tā tagadējā apmērā. Pēc 2020.gada janvāra indeksācijas tie ir 466617 rubļi [6765 eiro]. Tieši tik daudz līdz šim pienācās pēc otrā vai nākamā bērna piedzimšanas. Šāds atbalsts ļaus ģimenei sagatavoties otrā bērna piedzimšanai.

Tomēr uzskatu, ka mūsdienu apstākļos, ņemot vērā tos izaicinājumus, ar kuriem valsts ir saskārusies, arī tas ir par maz. Piedāvāju palielināt mātes kapitālu vēl par 150 tūkstošiem rubļu [2175 eiro]. Tiesības uz šiem papildus mātes kapitāla līdzekļiem ģimene iegūs jau pēc otrā bērna piedzimšanas.

Tādējādi kopējais mātes kapitāla apjoms ģimenei ar diviem bērniem būs 616617 rubļu [8940 eiro] un tas turpmāk katru gadu tiks indeksēts [palielināts par inflācijas daļu].

Pie tam uzskatu, ka, ja ģimenē tagad jau ir bērns, tad pēc otra bērna piedzimšanas mātes kapitāls ir jāpiešķir jaunajā, palielinātajā apmērā.(…)

Vēl papildus gribu norādīt, ka mēs jau pieņēmām lēmumu, ka, piedzimstot trešajam bērnam, valsts dzēš ģimenes hipotekāro kredītu [mājokļa iegādei] 450 tūkstošu rubļu [6524 eiro] apmērā. Tas ir kopumā ģimene ar trim bērniem ar valsts palīdzību varēs ieguldīt savas dzīvesvietas problēmas risināšanā vairāk kā 1 miljonu rubļu [14500 eiro]. Lielā daļā reģionu, pilsētu un pat apgabalu centru šī summa sastāda gandrīz pusi no dzīvokļa vai mājas vērtības. [Atsevišķos Latvijas novados šī summa sedz pat visu mājokļa vērtību.]

Tāpat atgādinu, ka pazemināto hipotekārā kredīta procentu (6% gadā) ģimenēm ar vairāk kā diviem bērniem mēs noteicām uz visu kredīta laiku. Tā rezultātā to skaits, kuri izmantoja šo atbalstu, pieauga gandrīz desmit reizes.

Bet Tālajos Austrumos ir uzsākta sociālā programma jaunajām ģimenēm: hipotekārais kredīts ar procentu likmi 2% gadā. (…)

Vēl viens svarīgs jautājums. Jau šodien pateicu par jauno maksājumu par bērniem vecumā no 3 līdz 7 gadiem. Bet tas nav viss, ko mēs varam un ko mums vajag izdarīt. Jā, kad bērns sāk iet skolā, tad vecākiem, jo īpaši mammām, rodas lielākas iespējas atsākt strādāt un iegūt papildus ienākumu. Tomēr arī ģimenes izdevumi, lai sagatavotu bērnu skolai, arī pieaug, ģimenei rodas papildus rūpes un arī šajā posmā tā ir jāatbalsta. Šai sakarā piedāvāju nodrošināt ar bezmaksas karstajām pusdienām visus sākumskolas skolēnus no 1. līdz 4. klasei.

Neslēpšu, ka šai sakarā mums bija spraigas diskusijas. Un daži kolēģi iebilda pret to ne jau tāpēc, ka negrib atbalstīt bērnus, bet gan tāpēc, ka tas nav godīgi, ka cilvēki ar pieklājīgu ienākumu un cilvēki ar pieticīgu ienākumu saņem vienāda apmēra atbalstu no valsts puses. Šim argumentam ir sava loģika, tas tiesa, bet ir arī cita veida loģika, kura ir raksturīga mūsu sabiedrībai, [tas attiecas arī uz Latvijas sabiedrību] – visiem ir jājūt, ka viņiem ir vienādi apstākļi, nedrīkst bērni un viņu vecāki, kurus bieži pašreizējais stāvoklis pazemo, justies tā, ka viņi pat savus bērnus pabarot nespēj. (…) Es domāju, ka šis atbalsta pasākums sevi attaisnos.

Lai organizētu bezmaksas karsto un, jo īpaši gribu uzsvērt, veselīgo ēdināšanu, piedāvāju šim mērķim novirzīt līdzekļus no federālā [valsts] un pašvaldību budžetiem. Bet jautājums te nav tikai naudā. Skolās ir jārada attiecīga infrastruktūra, iekārtojot tur ēdnīcas un bufetes, izveidojot kvalitatīvu produktu piegādes sistēmu. (…) Tas, protams, prasīs laiku, bet tajos reģionos un skolās, kas tehniski tam ir gatavas, bezmaksas karstajam ēdienam ir jābūt pieejamam no 2020.gada 1.septembra. (…)

Ko vēl, cienījamie kolēģi, es gribētu kopumā šai sakarā pateikt? Visu šo izmaiņu jēga, to gribu īpaši uzsvērt, ir radīt valstī spēcīgu, vērienīgu un pats galvenais efektīvi darbojošos ģimenes atbalsta sistēmu, lai to mūsu iedzīvotāju ienākums, kuri audzina bērnus, būtu pietiekams cienīgai dzīvei.

Otrkārt, tas, ko jau teicu: darbības, kuras mēs veicām demogrāfijas sfērā iepriekšējos gados, jau ir devušas rezultātu. Tad tās deva rezultātu, tāpēc Krievijā aug daudzskaitliska jaunā paaudze. Tie ir bērni, kuri pašreiz iet bērnudārzā un mācās skolā. Ir ļoti būtiski, lai bērni uzņemtu daudzbērnu ģimenes patiesās vērtības – mīlestību, laimi, prieku būt par māti un tēvu, ka ģimene tā ir vairāku paaudžu cieša saikne, kur cieņa pret vecākiem cilvēkiem un rūpes par bērniem vienmēr apvieno, dod aizsargātības, drošības un pārliecības par sevi sajūtu. Ja augošajām paaudzēm tas viss kļūs par dabīgu tikumisku normu, viņu pieaugušo dzīves neatņemamu sastāvdaļu un balstu, tad mēs tik tiešām varēsim izpildīt savu vēsturisko uzdevumu – garantēt Krievijas kā lielas un veiksmīgas valsts attīstību.

(…) Ģimenes un tās vērtību atbalsts tā ir vēršanās nākotnē, uz paaudzēm, kurām būs jādzīvo kolosālu tehnoloģisko un sabiedrisko izmaiņu laikmetā, nosakot valsts nākotni XXI gadsimtā. Un, lai jau tagad viņi varētu piedalīties šīs nākotnes veidošanā un pilnā mērā atklāt savu potenciālu, mums viņiem priekš tā ir jārada visi nepieciešamie apstākļi. Un pirmkārt šai sakarā runa iet par to, ka katram bērnam, lai kur arī viņš dzīvo, ir jābūt iespējai iegūt labu izglītību.

Daži uzskata, ka ietekmēt objektīvos procesus demogrāfijā ir grūti un tādēļ piešķirt lielus līdzekļus demogrāfiskai attīstībai neesot lietderīgi. Tomēr praksē mēs redzam diametrāli pretējo: ģimenes atbalsta pasākumi darbojas un to rezultāti reizēm pat pārsniedz visoptimistiskākās mūsu cerības. Tas ir brīnišķīgi, ka mūsu skolās atkal ir tik daudz bērnu. Tai pat laikā tas nedrīkst radīt diskomfortu un atstāt negatīvu iespaidu uz mācību procesa kvalitāti.

(…) Te ir jāmeklē elastīgi risinājumi: ne tikai jāceļ skolas [Latvijā skolas slēdz], bet šim mērķim ir jāizmanto visa izglītības (un ne tikai) infrastruktūra, jaunāko tehnoloģiju iespējas bērnu izglītošanas interesēs.

Pašreiz gandrīz visām Krievijas skolām ir pieslēgums internetam. 2021.gadā tām ir ne tikai jābūt pieejai globālajam tīklam, bet jāiegūst ātrgaitas interneta pieslēgums, kas ļaus pilnā apjomā uzsākt mūsu skolu digitālo transformāciju, nodrošināt pedagogiem un skolniekiem piekļuvi jaunākajām izglītības programmām, ieviest individuālo pieeju mācību procesā, kas ir vērsta uz katra bērna spēju atklāšanu [ko visa cita starpā vislabāk var izdarīt pasniedzējs, kuram ir maz skolnieku, attiecīgi mazās skolas nav jāslēdz, jo tās dod iespēju uzlabot izglītības kvalitāti].

Mums dinamiski attīstās bērnu tehniskie un inženierpulciņu centri. Tik pat mūsdienīgiem ir jākļūst apstākļiem mūzikas, glezniecības un citu mākslas veidu apmācībās. Nacionālās programmas “Kultūra” ietvaros iekārtu un mūzikas instrumentu iegādei šajās skolās tiks piešķirti 8 miljardi rubļu [116 miljoni eiro].

(…) Mūsdienu skola tas ir mūsdienu skolotājs, tā augstais sabiedriskais statuss un prestižs. (…) Vistuvāk skolniekam ir tā klases audzinātājs. Šis regulārais darbs, kurš ir saistīts ar bērnu mācīšanu un audzināšanu ir ļoti liela atbildība, tāpēc šim darbam ir nepieciešami īpaši labi sagatavoti pasniedzēji, kurus ir īpaši jāatbalsta. Šai sakarā uzskatu, ka sākot ar 2020.gada 1.septembri no federālā [valsts] budžeta ir jāievieš speciāla piemaksa klases audzinātājiem ne mazāka kā 5000 rubļu [72,50 eiro] apmērā. Šai sakarā arī bija daudz strīdu, jo tā taču esot reģionu [pašvaldību] funkcija. Bet kas tad ir klases audzinātājs? Tas ir audzinātājs, bet tā jau ir federālā [valsts] funkcija.

(…) Tuvākajā laikā skolu absoloventu skaits pieaugs. Ņemot to vērā, ir svarīgi, lai mēs saglabātu vienmērīgu un taisnīgu piekļuvi bezmaksas augstākajai izglītībai. Šai sakarā piedāvāju palielināt budžeta vietu skaitu augstskolās, pie tam (tas ko tagad teikšu ir ļoti svarīgi) prioritārā kārtā šīs budžeta vietas ir jāatdod augstskolām reģionos. [Tas ir, kamēr Latvijā reģionālās un specializētās augstskolas cenšas iznīdēt, lai visus līdzekļus “iekačātu” jau pietiekami degradētajā Latvijas Universitātes “caurajā maisā”, Krievijā domā par diametrāli pretēju rīcību.] (…)

(…) Par veselības aizsardzību cilvēki spriež ne pēc cipariem un rādītājiem. Cilvēkam, kurš ir spiests braukt desmitiem kilometrus uz poliklīniku, iztērējot tam veselu dienu stāvot rindā, vai arī gaidot nedēļas [Latvijā – daudzus mēnešus] ilgi, lai tiktu pieņemts pie šaura profila speciālista, maz interesē par cik ir pieaudzis valsts iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma rādītājs. Viņš domā par savu dzīvi, par savu veselību, par to, kā bez šķēršļiem iegūt kvalitatīvu un mūsdienīgu medicīnisko palīdzību, un tas ir saprotams. Tāpēc mums ir jākoncentrē visi spēki uz veselības aizsardzības sistēmas pirmējo posmu, ar kuru saskaras katrs cilvēks un katra ģimene.

Šogad mums ir pilnā apjomā jāpabeidz izvērst feldšeru – akušieru punktu (FAP) tīklu. Bet tas nenozīmē, ka visas problēmas ar FAP būs atrisinātas. Gribu uzsvērt, ka to darba jēga ir nevis izrakstīt zīmes, nosūtījumus un uzreiz aizvadīt cilvēkus uz rajonu centriem. Speciālistiem uz vietas ir jābūt iespējai sniegt cilvēkiem reālu palīdzību, izmantojot mūsdienīgu aparatūru un ātrgaitas internetu.

(…) Ar [2020.gada] 1.jūliju tiks uzsākta veselības aizsardzības sistēmas pirmējā posma modernizācijas programma. Ir paredzēts izremontēt un aprīkot ar jaunāko aparatūru poliklīnikas, rajonu slimnīcas, ātrās palīdzības stacijas visos valsts reģionos. Šo uzdevumu izpildei mēs papildus piešķirsim 550 miljardus rubļu [8 miljardus eiro]. (…)”

Avoti:
http://kremlin.ru/events/president/transcripts/messages/62582

Informācijas aģentūra
/06.02.2020/

Šis ieraksts tika publicēts !!! PAR BĒRNIEM !!!, Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Apkopojums, W: VLADIMIRS PUTINS. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Priekšlikumi demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai (Vladimira Putina programmatoriskās runas fragmenti)

  1. Jozaps Stonkus saka:

    Kad Latvijā sāks runāt par demogrāfisko situāciju un citām aktuālām lietām?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.