Sakarā ar Latvijas un citu valstu valdību covid-lēmumiem aktuāls kļūst Nirnbergas kodekss, kurš regulē pētniecību ar cilvēku iesaisti. Nirnbergas kodekss tika pieņemts pēc Otrā pasaules kara un pēc nacistu noziedznieku tiesas procesa, kad visa cita starpā atklātībā nāca informācija par necilvēcīgajiem nacistu eksperimenti ar cilvēkiem.
Aizsedzoties ar COVID19 apkarošanu, daudzās pasaules valstīs sāk notikt masveida Nirnbergas kodeksa pārkāpšana. Par vienu lielu sociālu un medicīnisku eksperimentu var uzskatīt obligātu prasību veseliem cilvēkiem ilgstoši valkāt sejas maskas, kuru efektivitāte ir apšaubāma un kuras var būt kaitīgas veselībai gan nepareizas lietošanas gadījumā, gan ilgstošas lietošanas gadījumā, gan arī atsevišķām iedzīvotāju grupām. Dati par šo globālo eksperimentu tiek ievākti.
Bet vēl atklātāk un nopietnāk Nirnbergass kodekss tiek pārkāpts covid vakcīnu sakarā, jo, pirmkārt, pilnīgi visas pretcovid vakcīnas ir eksperimentālas, un, otrkārt, mRNA tehnoloģija pati par sevi ir eksperimentāla.
Piemēram, Latvijā no vienas puses plaši reklamē un mēģina informatīvi uzspiest cilvēkiem vakcinēties gan ar eksperimentālām vakcīnām (jebkura pretcovid vakcīna), gan ar jaunas eksperimentālas tehnoloģijas vakcīnām (Pfizer-BioNTech, Moderna, CureVac). Tai pat laikā cilvēki masveidā netiek informēti par vakcīnu eksperimentālo dabu, tiek maldināti šai sakarā un viņiem pat atklāti melo. Un to visa cita starpā dara arī sabiedriskā medija (lsm.lv) žurnālisti (tātad darbinieki, kurus algo valsts).
Visbeidzot cilvēkus mēģina vienkārši piespiest vakcinēties ar eksperimentālām vakcīnām. Armijā tas tiek darīts tieši un atklāti, rupji pārkāpjot karavīru cilvēktiesības, savukārt atsevišķās medicīnas iestādēs cilvēkiem neformāli tika draudēts atlaist viņus no darba, ja tie nevakcinēsies. Pastāv risks, ka šāda veida prakse var tikt turpināta valsts pārvaldē un uzņēmumos, kurus valdība atklāti “aicina” nodrošināt savu darbinieku vakcināciju. Pie tam ir pat ārsti (un ne tikai), kuri tieši un atklāti aicina veikt piespiedu vakcināciju, kas ir augstākās pakāpes necilvēcība.
Zīmīgi, ka dubultā eksperementālās vakcīnas pielietošanas masveidīguma ziņā īpaši izceļas Izraēla, kurā samērā īsā laika posmā tika vakcinēti vairāk kā 25% valsts iedzīvotāju. Ar Pfizer-BioNTech mRNA vakcīnu, plaši to pozicionējot kā amerikāņu vakcīnu, lai gan patiesībā tā ir vācu kompānijas BioNTech vakcīna. Ļoti simboliski – vācieši atkal eksperimentē ar ebrejiem. Un, ja var ar ebrejiem, tad var ar jebkuru. Un drīzumā tad varēs jebko. Viss notiekošais liecina par to, ka nacistu prakse sāk strauji atdzimt.
Nirnbergas kodeksa 10 punkti
1. Absolūti obligāts nosacījums eksperimenta veikšanai ar cilvēku ir viņa brīvprātīga piekrišana tam. (Tas nozīmē, ka eksperimentā iesaistāmas personas, kam ir juridiskas tiesības dot piekrišanu; kam ir brīvas izvēles iespēja dot piekrišanu bez mazākās varmācības, krāpšanas, viltus, piespiešanas, maldināšanas vai citas spaidu vai piespiedu metodes; kam ir pietiekamas zināšanas un izpratne par paredzēto eksperimentu, lai spētu pieņemt saprātīgu un apzinātu lēmumu. No tā izriet, ka, pirms eksperimentā iesaistāmā persona dod savu piekrišanu, tai jādara zināma eksperimenta būtība, ilgums un mērķis; eksperimenta metode un norise; visas paredzamās neērtības un risks; iespējamās sekas, kas var rasties viņa veselībai vai personībai no piedalīšanās eksperimentā. Pienākums un atbildība vērtēt saņemtās piekrišanas kvalitāti gulstas uz katru personu, kas organizē vai vada eksperimentu. Tas ir personisks pienākums un atbildība, kuru nevar nesodīti deleģēt citai personai.)
2. Eksperimentam jādod sabiedrības vispārējai labklājībai tādi nozīmīgi pozitīvi rezultāti, kuri nav iegūstami ar citām pētniecības metodēm vai līdzekļiem, un tas nedrīkst būt nejaušs un tātad būtībā nevajadzīgs.
3.Eksperimentam jābalstās uz rezultātiem, kas iegūti eksperimentos ar dzīvniekiem, uz zināšanām par slimību dabu vai citām eksperimentā pētāmajām problēmām, lai sagaidāmie rezultāti attaisnotu eksperimenta veikšanu.
4. Eksperiments jāveic tā, lai tā gaitā nepieļautu nevajadzīgu fizisku un garīgu kaitējumu un jebkādas nevajadzīgas ciešanas.
5. Nedrīkst izdarīt eksperimentu, ja jau iepriekš ir pamats domāt, ka tā rezultātā var iestāties nāve vai invaliditāte. Izņēmums varētu būt eksperimenti, kurus ārsti veic paši ar sevi kā eksperimenta objektu.
6. Riska pakāpe nekad nedrīkst būt lielāka kā eksperimentā risināmās problēmas nozīmīgums cilvēcei.
7. Jāveic nepieciešamie sagatavošanas darbi un jāparedz eksperimenta objekta iespējami droša aizsardzība pret niecīgāko kaitējumu, invaliditātes vai nāves varbūtību.
8. Eksperimentu drīkst veikt tikai zinātniski kvalificētas personas. Tiem, kas kā vadītāji vai izpildītāji piedalās eksperimentā, visa tā gaitā nepieciešama augstākā meistarība un rūpība.
9. Cilvēkam — eksperimenta objektam ir tiesības jebkurā brīdī prasīt eksperimenta pārtraukšanu, ja viņš nonācis tādā fiziskā vai garīgā stāvoklī, ka eksperimenta turpināšana viņam šķiet neiespējama.
10. Eksperimenta zinātniskajam vadītājam jābūt gatavam pārtraukt eksperimentu jebkurā brīdī, ja viņam, rīkojoties pēc labākās sirdsapziņas un liekot lietā visu savu prasmi un prātu, tomēr ir pietiekams pamats pieņemt, ka eksperimenta turpināšana var sagādāt cilvēkam kaitējumu, izraisīt tā invaliditāti vai nāvi.
Avoti:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Nirnbergas_kodekss
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D1%8E%D1%80%D0%BD%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BA%D0%BE%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D1%81
https://studme.org/255358/etika_i_estetika/nyurnbergskiy_kodeks
Informācijas aģentūra
/22.02.2021/
Informācijas aģentūra 