Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis skatās TV. Žurnāliste emocionāli stāsta par kārtējo krievu okupantu nakts triecienu pa skolu, kurā gāja bojā 500 bērnu.
“Cik drausmīgi,” skumju mākts saka Zeļenskis savam galvenajam runasvīram Oleksijam Aristovičam.
“Tu ko?!”, iesmejas Aristovičš. “Tā ir mūsu kara propaganda. Tie maitas iebelza pa terabaronas štābu. Simtu noguldīja, bet bērnu tur nebij.”
“Zinu, Ļusja, zinu, bet tas tāpat ir drausmīgi,” bēdīgi nosaka Zeļenskis. “Es vairs tā nevaru. Pasauc apsardzi, lai viņi arestē mani. Es esmu Putina aģents. “
Klusums. “Un ilgi jau?”, nedroši jautā Arestovičs.
“Kopš KVN laikiem.”
“Zini, nevaru. Arī es esmu Putina aģents.”
“Un ko lai tagad dara? Būs jāpazvana Geraščenko.”
“Labāk nevajag, arī viņš ir Putina aģents,“ skumji nosaka Arestovičs. “Es arī gribētu padoties, bet nav kam. Viņi ir visur. Nevaru iedomāties nevienu no mūsējiem, kurš nebūt Putina aģents. Parunā ar poļiem, viņi varbūt varēs palīdzēt.”
***
Zeļenskis tiekas ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu.
Kad abi palikuši divatā, Zeļenskis saka: “Ziniet, man tāds neparasts lūgums. Lūdzu, arestējiet mani. Es esmu Putina aģents.”
Klusums. “Tev pistoli iedeva?”
“Nē,” pārsteigts atbild Zeļenskis.
“Bet man iedeva,” draudīgi saka Duda. “Bet neuztraucies, saprotu, es ar gribētu padoties, tomēr nav kam. Parunā ar amerikāņiem, varbūt viņi varēs palīdzēt.”
***
Zeļenskis Ovālajā kabinetā runā ar ASV prezidentu Džozefu Baidenu.
“Prezidenta kungs, lūdzu, piedodiet man un palīdziet. Es esmu Putina aģents.”
Klusums. “Kāds ir Tavs uzdevums?” prasa Baidens.
“Karot līdz pēdējam nacistam un pēc tam noslēgt mieru,” cerīgi saka Zeļenskis.
“Tad ņem un izpildi, un netraucē cilvēkiem strādāt,” atbild Baidens.
P.S.
Stāsta sižeta pamatā ir Vladimira Putina publiski pastāstīta anekdote:
Informācijas aģentūra
/21.04.2022/
Informācijas aģentūra 