PAR MUMS

Informācijas aģentūra ir spontānā privātā iniciatīvā balstīta neformāla un nekomerciāla domubiedru grupa, kuras mērķis ir vismaz kaut kādā mērā radīt vismaz kaut kādu alternatīvu savas patiesās funkcijas arvien mazāk pildošajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Informācijas aģentūras mērķis ir ziņot par būtiskākajiem notikumiem no pēc būtības dzīvību atbalstošu un cilvēcisku (humānu) vērtību skatu punkta, lai veicinātu maksimāli lielāka cilvēku skaita izraušanos no maldinošās, ačgārnās,  melīgās un cilvēcību iznīcinošas ilūziju pasaules, ko uzbur dažādas māņu mācības un ko visplašākajos apmēros tiražē plašsaziņas līdzekļi.

Darbības principi
1) Pozitīva dzīves uztvere
2) Humānistiskas un dzīvību atbalstošs vērtības
3) Darām no labākās sirdsapziņas kā un cik varam (labāk darīt kaut mazliet tā kā sanāk, nekā nedarīt nemaz)
4) Atvērtība katram labas gribas darīt gribošam un varošam cilvēkam (katrs laipni aicināts pievienoties un iesūtīt savas ziņas e-pastā inform.agentura@gmail.com ). Skat sadaļu Brīvprātīgajiem.

Mēs atbalstām
1) Pozitīvu, dzīvību atbalstošu tēlu radīšanu un plašu izplatību
2) Cilvēkus un sociālas struktūras, kas veicina dzīvības procesus un kavē un/vai  ierobežo nāves un amoralitātes procesus
3) Morāles, tradīciju un normatīvas normas, kas veicina dzīvības procesus un/vai kavē un ierobežo nāves un amoralitātes procesus
4) Cilvēku informēšanu par sabiedrību apdraudošiem negatīvajiem procesiem

Mēs neatbalstām
1) Negatīvu, nežēlīgu, skaisto un pozitīvo nivelējošu nāves un amoralitātes tēlu radīšanu un izplatību
2) Pseidopozitīvismu, kurš tiek intensīvi izplatīts un kurš tendē cilvēkus uz „strausa uztveri” „redzēt” tikai „pozitīvo” (kaut vai izdomātu), bet ignorēt reāli esošo negatīvo
3) Cilvēkus un sociālas struktūras, kas veicina nāves un amoralitātes procesus un/vai slāpē dzīvības procesus
4) Jebkādas normas, kas veicina nāves un amoralitātes procesus un/vai slāpē dzīvības procesus

Informācijas aģentūra rada:
1) Pašu rakstītas ziņas
2) Pašu rakstītus analītiskus rakstus par tekošiem notikumiem
3) Pilnībā vai daļēji ar korekcijām pārstāstītas ziņas
4) Pašu pārtulkotas ziņas vai rakstus

Informācijas aģentūra publicē:
1) Pašu radītos materiālus
2) Citu radītus materiālus, kuri ir pieejami internetā, norādot oriģinālu atrašanās vietu
3) Iesūtītus/nodotus materiālus

Darbības apjoms, jeb ziņu (notikumu) pārklājuma lielums: izejot no iespējām, sākumā minimāls cik var paveikt viens nepilnīgs cilvēks ierobežotu resursu apstākļos ar cerībām, ka nākotnē tas varētu pieaugt un būtu iespējams pārklāt lielu vai pat gandrīz visu notikumu kopu.

Visi Informācijas aģentūras materiāli ir brīvi pieejami un katrs tos var izmantot pilnībā pēc saviem ieskatiem bez saskaņošanas un kādiem citiem papildus nosacījumiem.

***

Dažas piebildes un precizējumi (02.09.2014)

1.Subjektīvais reālistiskums
Lai gan būtu labi radīt patiesi objektīvu informācijas izplatīšanas avotu, resursu trūkuma dēļ un vairuma esošo mēdiju neiedomājamas tendenciozitātes dēļ, „Informācijas aģentūras” redakcija pieturas pie subjektīvā reālistiskuma redakcionālās politikas principa, izplatot informāciju saskaņā ar saviem subjektīvajiem filozofiski – politiskajiem ieskatiem un attiecīgā formā, bet tai pat laikā cenšoties neatrauties no realitātes un stingri pieturēties pie patiesas informācijas izplatīšanas principa.

2.Mūsu filozofiski – politiskie ieskati
2.1. Tradicionālo vērtību atbalstīšana;
2.2. Kategoriska izvirtību normalizācijas un izvirtību propagandas nepieņemšana;
2.3. Tradicionālas (normālas) ģimenes kā sabiedrības pamat šūnas principa neapstrīdamība;
2.4. Alkoholisma un smēķēšanas nepieņemšana un maksimāla ierobežošana;
2.5. Seksuālās izvirtības un tās propagandas maksimāla ierobežošana;
2.6. Cilvēku maksimāla izglītošana un apzinātas cilvēku muļķošanas kategoriska nepieņemšana;
2.7. Bērnu un ģimenes neaizskaramības principa neapstrīdamība, kategoriska iestāšanās pret masveidīgu un nekontrolētu bērnu izņemšanu no ģimenēm, bērnu adopcijām uz ārzemēm un uz jebkura veida iedzīvošanos (pelnīšanu) uz bērnu rēķina;
2.8. Antikrieviskuma un antipadomisma kā latviešu degradācijas galvenā cēloņa dedzīga apkarošana;
2.9. Iestāšanās pret ASV (NATO) imperiālistisko un agresīvo politiku, pret ASV vien polāro globālo hegemoniju;
2.10. Reāli daudz polāras pasaules principa atbalstīšana;
2.11. Iestāšanās pret Latvijas neatkarības laupītājiem un Latvijas izlaupītājiem: ES, ASV,  Zviedriju u.c.
2.12. Reālas Latvijas neatkarības idejas atbalstīšana, ja atrodas nepieciešamais attiecīgas kvalitātes cilvēku skaits (prakse rāda, ka ar to ir milzīgas problēmas, bet varbūt tomēr…);
2.13. Padomju Latvijas reālistiski pozitīva uztvere, Padomju Latvijas reabilitācija apmāto tautiešu acīs;
2.14. Neoprostaļinisms un melu par Staļinu un staļinlaikiem kliedēšana;
2.15. Patiess patriotisms un nacionālisms, un jebkāda veida nacisma un fašisma (tai skaitā ebreju, kurš ir visbīstamākais no visiem) kategoriska nepieņemšana;
2.16. Sociālistisko principu atbalstīšana;
2.17. Biznesa pieejas un dzīves biznesizācijas (nauda un peļņa kā galvenais cilvēku motivators) kategoriska nepieņemšana;
2.18. Iestāšanās pret jebkuras agresīvas sociālās grupas mēģinājumiem pacelt sevi virs pārējiem cilvēkiem (pašreiz visagresīvākā sociālā grupa pasaulē ir homoseksuālisti);
2.19. Iestāšanās pret hedonisma un „dzīves baudīšanas” filozofiju un praksi;
2.20. Ieskats, ka kapitālisms ir viens no galvenajiem morālā pagrimuma un civilizācijas degradācijas iemesliem.
2.21. T.s.”atmodas” vērtējums: plašu tautas masu apmuļķošana, kad ārzemju un padomju nelieši (kompartijas nomenklatūra, VDK darboņi u.c.) iznīcināja nebūt ne ideālo, bet pietiekami ciešamo sociālistisko sistēmu, tā vietā radot mežonīgo kapitālismu, paši tajā ieņemot goda vietas un piesavinoties īpašumus, bet vairumu cilvēku atstājot likteņa varā bez cienīga darba un sociālajām garantijām
2.22. Mūsdienu Latvijas politiskās sistēmas vērtējums:
2.22.1 Latvija nav neatkarīga valsts un valsts vispār, Latvija ir pseidovalsts ar ārēji iluzoriem valstiskuma atribūtiem
2.22.3 Latvija ir ES pierobežas province ar ļoti ievērojamu ASV ietekmi tajā
2.22.4 Latvijā nav politisko partiju, bet ir tikai mafioza tipa klani, kuru viena no izpausmēm un pārvaldes formām ir biznespartijas. Visu klanu un biznespartiju saknes sniedzas Padomju laiku struktūrās (kompartijas nomenklatūrā, VDK darboņos) un/vai ārvalstu specdienestos
2.22.5 Latvijā nav tieslietu sistēmas, bet ir pseidotiesas, kuru galvenais uzdevums ir piesegt klanu patvaļu un aizsargāt to intereses. Tiesneši un prokurori Latvijā ir pērkami un vadās nevis no likuma, bet no sava izdevīguma principa, pildot savu pasūtītāju un/vai klanu pārstāvju norādījumus.
2.22.6. Latvijā valda bezprincipiāli nelieši daļa vai pat daudzi no kuriem ir homoseksuālisti-pedofīli (ASV un ES tas apmierina, jo šādu personāžus ir vieglāk vadīt un arī tādēļ, ka šajās valstīs valda līdzīgi kadri)
2.22.7. Vēlēšanas Latvijā tiek dažādos veidos un mērogos viltotas, tādēļ paļauties tikai uz vēlēšanu procedūrām ir gan muļķīgi, gan neproduktīvi. Plaši tiek viltotas arī socioloģiskās aptaujas.
2.22.8. Visa valsts pārvalde ir totāli korumpēta. Ņem visi. Lietu būtība maz kuru interesē, darbā tiek ņemti draugi, radi, paziņas, kā arī pakļāvīgi un aprobežoti norādījumu izpildītāji. Strādāt neviens negrib. Politiķi par to zina un viens no galvenajiem viņu uzdevumiem ir savākt ierēdņu koruptīvo ienākumu krējumu.
2.22.9. Latvijas mēdiji maldina un melo pēc Amerikas mēdiju stila un tradīcijām, kas tos, kuri pārmērīgi lieto viņu produkciju un tic tai, vairāk vai mazāk pakāpeniski padara par tik pat stulbiem un aprobežotiem kā vidusmēra amerikānis

3. Avoti
Galvenie informācijas avoti ir krievu (ar dažiem izņēmumiem). Gan tādēļ, ka krievu valoda ir labāk zināma, gan tādēļ, ka krievu valodā ir jēdzīgāki materiāli. Labprāt pieņemtu publicēšanai no angļu, vācu vai citas valodas pārtulkotus materiālus, kuri atbilst augstākminētajiem principiem.

4.Propaganda
Kad kāds angažēts angloamerikānis tiek iedzīts stūrī, tad pēdējais viņa pretarguments parasti ir: „Tā ir propaganda”. Šādi viegli un bez domāšanas tiek „neitralizēts” jebkurš arguments. Inteliģenti un zinoši angloamerikāņi šo metodi izmanto tikai galējos gadījumos, primāti – pa labi, pa kreisi. Šī ir viena no pazīmēm pēc kuras var virspusēji un netieši spriest par cilvēka piederību angloamerikāņu specaprindām.

5. Krievu propaganda
Ir divi krievu propagandas virzieni. Pirmās pamatlicējs ir PSRS dibinātājs Vladimirs Ļeņins, kurš uzskatīja, ka „masām ir jāsaka taisnība” un kurš, izmantojot šo metodi, realizēja sociālistisko revolūciju un ielika pamatus Padomju Savienībai. Šī metode balstās uz ticību cilvēku spriestspējai un pārliecību ka meli agri vai vēlu pašiem melotājiem negatīvi atspēlēsies. Pēc šīs metodes galvenais propagandā ir uzzināt patiesību un visiem to saprotami pastāstīt.

Otras krievu propagandas metodes autors ir ilglaicīgais VDK priekšnieks Jurijs Andopovs, kura darbības laikā Padomju nomenklatūra bija nodzīvojusies tik tālu, ka pilnībā teikt cilvēkiem taisnību vairs nespēja (paši, kā saka, nebija bez grēka). Andropovs saviem padotajiem stingri noteica, ka katrā izplatāmajā ziņā vismaz 85% ir jābūt patiesībai. Tā kā mūsdienu Krievijas vadība (ieskaitot Putinu) ir „andropova skolas” pārstāvji, šis ir arī pašreizējās Krievijas propagandas stils.

6. Nacistiskās Vācijas propaganda
Nacistiskās Vācijas galvenais propagandists Jozefs Gēbelss teica: „Meli, kuri tiek pateikti simts reizes, kļūst par patiesību. Mēs cenšamies panākt nevis patiesību, bet gan efektu. Kur ir propagandas noslēpums: tie, kurus ir jāpārliecina, ir pilnībā „jāiegremdē” šīs propagandas idejās, lai viņi pat nepamanītu, ka ir pārņemti ar šo propagandu… Galu galā visievērojamākos panākumus sabiedrības ietekmēšanā gūs tas, kurš ir spējīgs noreducēt problēmas līdz visvienkāršākajiem apgalvojumiem un kuram pietiks drosmes nepārtraukti atkārtot šos apgalvojumus, neskatoties uz intelektuāļu iebildumiem.„

Saskaņā ar vācu nacistu ieskatiem realitātei nav pārāk liela nozīmē, galvenais ir paša ziņojuma noformējums, piedodot tam , vienkāršību, emocionalitāti un ticamību. Vācu nacistu propagandisti cilvēku vairumu uzskata par spriest nespējīgiem stulbeņiem, kuri nespēj saprast lietu būtību un kurus ar meliem ir viegli vazāt aiz deguna. Kā šīs propagandas piemēru var minēt nacistu Vācijas ziņojumus par kara veiksmēm laikā, kad Vācijas armija tika sakauta vienā kaujā pie otras un nepārtraukti atkāpās. Šo propagandas veidu izmanto arī pašreizējā nacistiskā Ukraina

7. Amerikāņu propaganda
Amerikāņi ir daļēji vācu nacistu propagandas mantinieki. Tas tā ir tādēļ, ka pēc nacistiskās Vācijas sagrāves, tās intelektuālā elite, tai skaitā psihologi un polittehnologi pārvācās uz ASV un sāka apkalpot amerikāņus. Amerikāņi pilnveidoja vācu nacistu propagandiskās metodes, iekļaujot tajā fantāzijas un fentezi elementus, kā arī pilnveidojot metodes, kas ziņojumu padara ticamāku.  ASV propagandas un vispār darba organizācijas pamatā ir postmodernistu filozofu atziņa, ka patiesība īstenībā neeksistē, bet eksistē tikai sava veida ilozori-informatīvi veidojumi, ko ļaudis pieņem par patiesību. No tā izriet, ka nav jārēķinās ar realitāti, bet ir jārēķinās, kā cilvēki (mērķauditorija) uztvers informatīvos kairinājumus. Tā rezultātā amerikāņu propaganda pilnībā nerēķinās ar patiesību, bet lielu vērību cenšas pievērst mērķauditorijai – tās gaumei, uztveres spējām un kritērijiem, pēc kuriem tā tic vai netic kādām ziņām.  Attiecīgi nozīmīga daļa no ASV propagandas ir mistifikācijas un falsifikācijas.

***

Atbildes uz komentāriem (2015.gada oktobris)

1. Šai lapā rakstus „pasūta” šīs lapas veidotāji, vadoties pēc principiem: ja tas interesē mani, tas interesē vēl kādu; ja tas ir noderīgs un pamācošs man, tad tas ir noderīgs un pamācošs citiem.

2. Šī lapa darbojas pēc principa, labāk tā nekā nekā. Labāk pārtulkot sliktāk, nekā nepārtulkot nemaz. Pedantiem un šaubu māktajiem tiek piedāvāti linki uz pirmavotiem.

3. Šīs lapas saturs visa cita starpā reizēm top liela laika deficīta, interneta trūkuma un darbam mazpiemērotos apstākļos, kādēļ rodas papildus kļūdas un neprecizitātes, kuras citos apstākļos nebūtu.

1. Iespējas ir kādas ir, gramatikas prasmes līmenis ir kāds ir un labāk tā, nekā nekā. Ja kādam latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības cienītājam ļoti griež acīs, tad var droši pamācīt autorus un lasītājus, komentāros pie katra raksta pievienojot kļūdu labojumus. Iespēju robežās apsolamies ņemt vērā.

2. Par stilistiku te ir sava sapratne, kura var atšķirties no pieņemtās akadēmiskās sapratnes. Šeit „runa iet”, „zin” un „dēļ” lieto brīvi, tai skaitā arī pirms. Šeit valda uzskats, ka krievu valoda ir laba, draudzīga un tuva latviešiem un ka no tās ietekmes ne tikai nevajag kaunēties un baidīties, bet tā pat ir vēlama un spēj ļoti daudz dot latviešu valodai un tās nesējiem. Te uzskata, ka ģermānismi un anglicismi ir daudzkārt sliktāki un kaitīgāki latviešu valodas loģikai un latviešu valodas nesēju attīstībai par rusicismiem. Te uzskata, ka „i” ir daudz latviskāka forma par “un” : ja kāds tā neuzskata – Goto J.Pliekšāns.

***

DELFI Ārzemju ziņu nodaļas redaktora Anša Īvāna intervija ar Informācijas aģentūras redaktoru (12.11.2015, e-pasta sarakstē).

Jautājums: Jūs norādat, ka blogu veido domubiedru grupa – cik jūs esat?   Ar ko pats nodarbojaties, cik daudz laika veltāt blogam?

Atbilde: Blogs pārsvarā ir viena cilvēka projekts, lai gan tādā vai citādā formā reizēm piepalīdz arī citi, un joprojām nav atmestas sākotnējās cerības kaut kad nezin kad izveidot saliedētu un veikt spējīgu domubiedru grupu. Blogam tiek veltīts brīvais laiks – reizēm viss, reizēm daudz, bet reizēm tikai mazliet, atkarībā no noskaņojuma, aktuālajiem materiāliem un situācijas. Materiāli tiek atlasīti pēc principa, kas interesē pašam, tas var būt interesants un pamācošs arī cietiem.

Jautājums: Vai ir daudzi, kas iesūta rakstus brīvprātīgi?  (atsaucoties uz blogā minēto, ka labprāt pieņemsiet)

Atbilde: Rakstus iesūta, nevar teikt, ka daudz, bet sūta. Ne viss tiek publicēts, bet tiek.

Jautājums: Jūs minat, ka antikrieviskums un antipadomisms ir latviešu degradācijas iemesls [https://infoagentura.wordpress.com/par-mums/ ]. Kā jūs to skaidrojat?  Tāpēc, ka pretējais ir pakļaušanās amerikāniskajai kārtībai?

Atbilde: Jā, antipadomisms un antikrieviskums ir latviešu degradācijas iemesls, jo tās ir desktrukcijas. Uz naidu un nepatiku nevar neko konstruktīvu uzcelt, pat ja tam ir kāds pamats ( bet, manuprāt, nav). Antipadomisma un antikrieviskuma rezultātā latviešiem viegli sastāstīja un turpina iestāstīt visādas muļķības, kam ir dramatiskas un pat traģiskas sekas. Nebūtu šī naida, tad Latvija plauktu un zeltu, bet diemžēl stulblatvieši guva un gūst virsroku un pašreizējā katastrofa nebūt nav tas sliktākais, līdz kam mūs tas var novest, vēl ir gana zemu, kur krist. Tāpēc arī rakstu un tulkoju, lai izdarītu, ko varu, un pēc iespējas to nepieļautu.

Un vēl, gan antipadomisms, gan antikrieviskums ir visprastākā nepateicība, spļaušana akā, no kuras dzer, un tā zara zāģēšana, uz kura sēdi. Latvijas iedzīvotāju vairums tādā vai citādā mērā joprojām turpina lietot Padomju laiku produktus un tai pat laikā lamā tos laikus. Nu nav labi tā un tas nevar palikt nesodīts, ko arī vērojam.

Kas attiecas uz amerikāņiem, tad viņi tikai izmanto (un pēc tam veicina) cilvēku stulbumu, arī Latvijā. Ja Latvijā ir daudz aprobežotu un stulbu antikrievu, tad kāpēc lai viņus neizmantot savu mērķu sasniegšanai, kas arī tiek darīts. Tiesa Latvijai tas neko labu nesola, ko arī redzam.

Jautājums: Sadaļā par propaganda [https://infoagentura.wordpress.com/par-propagandu/ ] Jūs norādāt, ka pašlaik Krievijā sastopama Andropova stila propaganda, kurā tiek melots. Bet tajā pašā laikā jūs skaidrojat, ka izmantojat pārsvarā krievu avotus – kā jūs izvairaties no melīgas informācijas? Vai izmantojat tikai noteiktus medijus, kuriem uzticaties?  Vai izmantojat Krievijas varas finansētos medijus?

Atbilde: Ne tā sapratāt. Andropovs saviem padotajiem prasīja, lai propagandā meli nebūtu vairāk par 15% un tas ir minēts mūsdienu amerikanizēto mēdiju kontekstā, kuri šai ziņā vispār ir zaudējuši jebkādu mēra sajūtu, kādēļ tos arī vairs nelietoju un citiem neiesaku. Avoti, kas pārsvarā tiek izmantoti, ir norādīti sadaļā “Saites” labajā malā (to starpā arī RTR), tos vismaz pagaidām nav nācies pieķert pārmērīgā tendenciozitātē, melos un amoralitātē.

Jautājums: Jūs rakstāt, ka, lai  glābtos no smagām sekām ir jāizstājas no NATO un jāpārtauc graut Krievija, cik sapratu, lai būtu kāds, kas spēj pretoties ASV dominancei pasaulē. Bet, vai tas nenozīmētu, ka Krievijas stiprināšanās, lai spētu pretoties, būtu bijušo PSRS teritoriju pakļaušana un ietekmes sfēras palielināšana?  Ko tas galu galā nozīmētu Latvijai?  

Atbilde: Nevis, lai glābtos no smagajām sekām, bet, lai nepieļautu vissmagāko seku iestāšanos. Var dažādi izturēties pret Krieviju, bet objektīvi Latvijas interesēs ir, lai Krievija pastāvētu un lai tur būtu kaut kāda kārtība. Šie ir vieni no Latvijas sabiedrības kaut cik ciešamas eksistences priekšnosacījumiem. Angloamerikāņiem un attiecīgi arī NATO ir pavisam citas intereses – lai Krievija tādā vai citādā veidā nepastāvētu. Pie tam, lai kā arī stulblatvieši nemēģinātu izkalpoties angloamerikāņiem, viņi kā bija tā arī paliks angloamerikāņu acīs kā “soviet” un “russian”, tikai provinciālāki un stulbāki par krieviem. Tāpēc no vienas puses angloamerikāņi pret latviešiem izturas un vienmēr izturēsies pēc būtības necienīgi (kā pret pastulbiem, upurējamiem bandiniekiem), bet no otras puses Latvijas teritorijai Krievijas iznīcināšanas gadījumā ir paredzēts bēdīgs liktenis, līdzīgi kā visām teritorijām, kuras angloamerikāņi pieskaita Krievijai (nekā personīga, tikai ģeopolitiskā konkurenta likvidēšana vienreiz un uz visiem laikiem). Un “nacionāļi” var nepārtraukti kliegt, ka viņi nav ”krievi”, un līst zemāk par zāli, bet Latvijas ciešo vēsturisko un mentālo saistību ar Krieviju nekādi par nebijušu nepadarīsi. Aprobežoti prāti to var nesaprast un pat noliegt, bet gudri cilvēki to saprot un ņem vērā. Un angloamerikāņu stratēģiju plāno gana gudri cilvēki.

Ja par NATO runā, tad pēc vairākiem iekarošanas kariem, dalība šajā organizācijā visa cita starpā ir arī amorāla un pilnīgā pretrunā arī “brīvības ideāliem”, aizsedzoties ar kuriem Latvijas PSR tika pārveidota par nu jau vairs neeksistējošo Latvijas Republiku. Tā ir zemiska liekulība klaigāt par okupāciju un pašiem piedalīties citu valstu iznīcināšanā un okupācijā. Par to arī pienākas sods, kas tiek saņemts un kurš pat jau tuvākajā nākotnē var būt ļoti smags un pat iznīcinošs.

Un vēl dalība NATO visa cita starpā ir arī aprobežotības un stulbības pazīme, jo gan no drošības viedokļa, gan no praktiskā viedokļa neitralitāte Latvijai būtu daudzkārt izdevīgāka. Praktiskums, lai paliek, bet drošība tas ir būtiski. Mums blakām ir Krievija, kuras iedzīvotāju vairākums un gandrīz visi militāristi NATO uzskata par savu ienaidnieku, kas, ja radīsies tāda iespēja, fiziski iznīcinās Krieviju. Nav būtiski vai tas tā patiešām ir (manuprāt, acīmredzams, ka tā tiešām ir), bet galvenais, ka Krievijā tā uzskata, attiecīgi iestājoties NATO Latvija pati pieskaitīja sevi Krievijas ienaidniekiem un atdeva savu teritoriju varbūtējai agresijai pret Krieviju. Tāpat Latvija, visdrīzāk savu amerikāņu “draugu” mudināta, nav pievienojusies līgumam par bruņoto spēku skaitlisko ierobežošanu, kas formāli NATO ļauj sakoncentrēt Latvijas teritorijā neierobežotu skaitu karavīru, ko Krievijā uzskata par gatavošanos iebrukumam. Līdz ar amerikāņu okupantu parādīšanos Latvijā šis process jau ir sācies uz ko Krievijas analītiķi jau vērš uzmanību.

Tālāk Latvijā var tikt izvietotas gan amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēma (kas var kalpot kodollīdzsvara izjaukšanai), gan uzbrūkoša tipa raķetes. Tas tieši apdraud Krieviju.

Līdz ar Lielvārdes lidlauka nodošanu amerikāņiem, pastāv iespēja, ka Latvijā izvieto arī kodolieročus (ej nu izkontrolē vai kārtējā atlidojusī NATO lidmašīna nav bruņota ar kodolbumbām), kas vislielākā mērā apdraud Latviju, jo līdz ar to Latvija kļūst par reālu draudu Krievijai, pa kuru noteiktos apstākļos var tik dots preventīvs trieciens, tai skaitā arī ar taktiskajiem kodolieročiem (būtu muļķīgi no Krievijas puses gaidīt, kad ASV sakoncentrēs savus spēkus ap Krievijas perimetru un pirmā izšauj, tāpēc noteiktu ASV darbību gadījumā, ko Krievijas militārais izlūkdienests gana labi fiksē, Krievija var negaidīt).

Visbeidzot, līdz ar iestāšanos NATO un amerikāņu okupantu parādīšanos, ASV Latvijā ir brīvi iespējams organizēt jebkāda veida provokācijas tālākajām globālajām “spēlītēm” pret Krieviju.

Latvijai tas viss var nozīmēt ļoti lielu postu vai pat pilnīgu iznīcināšanu. Jums to vajag? Jūs esat gatavi “ziemeļatlantiskās solidaritātes” dēļ, kas praktiski ir vergošana angloamerikāņu izvirtuļu interesēm, upurēt savu tautu un niecīgās tās valstiskuma atliekas?

***

DELFI Ārzemju ziņu nodaļas redaktora Anša Īvāna intervijas ar Informācijas aģentūras redaktoru turpinājums (29.12.2015 , e-pasta sarakstē).

Jautājums: Vēlos uzdot dažus precizējošus papildjautājumus, kas loģiski rastos lasītājiem. Jūs rakstāt, ka “Antipadomisma un antikrieviskuma rezultātā latviešiem viegli sastāstīja un turpina iestāstīt visādas muļķības, kam ir dramatiskas un pat traģiskas sekas”. Vai varat precizēt, kas ir šīs iestāstītās muļķības (par vēsturi, politiku, ekonomiku, cits…?), un kas varētu būt traģiskās sekas?  

Šo muļķību ir daudz: “okupācijas” mīts, visa Padomju laika noliegšana, meli par to, ka Padomju laikā cilvēku vairums dzīvoja sliktāk kā šodien, Rietumvalstu ar ASV priekšgalā nekritiska uztveršana un aprobežoti provinciāla dievināšana, kas izpaužas absolūtas Rietumvalstu prakses nekritiskā pieņemšanā, pie tam vēl izkropļotā veidā (slikto nekritiski paņem pilnībā, bet labo ievieš nepilnīgi un tik lielā mērā izkropļoti, ka tas zaudē savu jēgu), plānveida ekonomikas, kas ir ievērojami pārāka par t.s. ”tirgus ekonomiku”, demontāža un noliegšana, sociālistiskās sistēmas, kurā tiek ņemtas vērā vairākuma cilvēku intereses un bez kuras nav iespējama tautas izaugsme un attīstība, demontāža un noliegšana, Padomju laiku uzņēmumu un infrastruktūras iznīcināšana, atteikšanās no savas suverēnas ārpolitikas, Latvijas neatkarības idejas nodošana, iestājoties ES un kļūstot par ASV pakalpiņiem un vaukšķiem, savu interešu nesapratne un neievērošana, kurās ietilpst arī normālas politiski – ekonomiskas  attiecības ar Krieviju, naidošanās ar krieviem, kuri etniski un mentāli ir viena no latviešiem tuvākajām tautām, utt.

Traģiskās sekas – demogrāfiskā katastrofa, emigrācija, savas valsts un zemes pazaudēšana, cilvēku morālā un intelektuālā degradācija. Bet tas notiek lēnām, kas teorētiski dod iespēju vienā brīdī strauji mainīt uz iznīcību vedošo virzienu. Bet var iestāties arī citas sekas: pilsoņu karš un/vai hibrīdkarš Latvijas teritorijā, Latvijas somalizācija vai Latvijas kosovizācija (pēc līdzīgām receptēm kā tas pašreiz notiek Ukrainā), lielvalstu karš Latvijas teritorijā, tai skaitā ar kodolieroču pielietošanu, masveida musulmaņu imigrācija un to pēcāka radikāla darbība, vērienīgi teroristiski akti …

Jautājums: Par antikrieviskumu un antipadomismu Jūs rakstāt: “Nebūtu šī naida, tad Latvija plauktu un zeltu” Vai ar to domājat, ka Latvija plauktu un zeltu labās un ciešās attiecībās ar Krieviju, vai, ja būtu NVS, vai vēl kā ciešāk integrēta ar Krieviju, vai pilnīgi neitrāla? Vai, jūsuprāt, Krievijas politika un propaganda nav balstīta uz naidu? (paziņojumi par “fašisma atdzimšanu”, kodolieroču piesaukšana, Krimas aneksija)

Pirmkārt, ja kāds lec ugunī vai dara kādas citas muļķības, tad nevajag uzreiz ķēmoties pakaļ. Ja kāds izjūt naidu vai kurina naidu, tad nevajag to pašam darīt. Naids ir vājuma vai stulbuma pazīme. Latviešu attieksmē pret krieviem naids ir latviešu aprobežota provinciālisma pazīme.

Otrkārt, Krievijas politika ir balstīta nevis naidā, bet gan sevis pašaizsardzībā, un labi, ka tā. Paskatieties uz ASV – NATO karabāzēm (https://infoagentura.files.wordpress.com/2014/04/00323_asv_karabazes2007.jpg  ), to ir daudz un tās ir izvietotas pa visu pasauli ap Krievijas perimetru. Un ko, Krievijai vajadzētu gaidīt, kad atsaldētie amerikāņi viņus ņems un fiziski iznīcinās kā iznīcināja indiāņus, uzmetīs atombumbas kā viņi to uzmeta japāņiem un kā plānoja tās uzmest PSRS lielpilsētām, tai skaitā arī Rīgai?! Nē taču.

Par fašisma atdzimšanu – tas patiešām atdzimst, cita lieta, ka latvieši savā vairumā nemaz nezina, ko šis termins nozīmē. Kodolieročus piesauc abas puses un tas vēl ir jautājums, kurš vairāk. Izlasiet kaut vai Reigana laiku ASV politiķa Stīvena Koena rakstu, tur ir labi pateikts arī par kodolieroču piesaukšanu (https://infoagentura.wordpress.com/2015/08/25/jaunais-aukstais-kars-ir-1000-reizes-bistamaks-par-ieprieksejo/ ). Cita lieta, ka amerikanizētie Latvijas mēdiji tendenciozi visu nostāda par sliktu Krievijai un maksimāli cenšas attaisnot amerikāņus.

Kas attiecas uz Krimu, tad pirmkārt, tā bija pamatota Krievijas reakcija uz ASV organizēto valsts apvērsumu Ukrainā – Sevastopoles karabāzei ir būtiska loma Krievijas drošības nodrošināšanai. Otrkārt, pēc apvērsuma Ukrainā sākās terors un vispārējs sabrukums, kas Krimas iedzīvotājiem gāja secen. Treškārt tur notika referendums. Ceturtkārt Krima pēc būtības ir Krievijas teritorija (no Krimas Krievijā ienāca pareizticība, lielāko daļu pilsētas Krimā uzcēla Krievijas impērijas laikos, vairums iedzīvotāju Krimā ir krievi) un ar Ukrainu tai ir maza saistība. Turcijai ir vairāk pamata pretendēt uz Krimu, nekā Ukrainai, lai gan arī šis pamats ir stipri sens un apšaubāms (pirms pievienošanas Krievijas impērijai Krima bija Osmaņu impērijas protektorātvalsts). Visbeidzot pašai Ukrainai Krima nebūt nebija diez cik nepieciešama, Ukrainas laikā tika izdarīts viss, lai noskaņotu Krimas iedzīvotājus pret Ukrainu.

Kas attiecas uz Latvijas plaukšanu un zelšanu, tad tas notiktu tad, ja Latvija realizētu vismaz saprātīgu, savām interesēm atbilstošu politiku. Pēc PSRS sabrukuma Latvijai bija visas iespējas kļūt par paraugvalsti. Vajadzēja tikai būt patiešām neatkarīgiem, būt patiešām saimniekiem savā zemē, domāt ar galvu un nebaidīties pasūtīt ellē ratā ārvalstu emisārus (tai skaitā arī nodevīgos rietumvalstu latviešus). Vajadzēja saglabāt un attīstīt milzīgo padomju mantojumu, saglabāt sociālistisko vai vismaz sociālistiski ievirzītu sistēmu, saglabāt labas attiecības ar Krieviju (varēja arī iestāties NVS, kas ekonomiski bija un joprojām ir ļoti izdevīgi atšķirībā no pilnās vai asociatīvās dalības ES) un nevajadzēja sākt naida sēšanu cittautiešos. Diemžēl tam nepietika ne prātiņa, ne drosmes – aprobežots un mazisks provinciālisms, kurš meklē, kur bez liekiem pūliņiem pašiem personiski ir labāk un drošāk jeb kurš meklē stiprāko un vairāk barot sološo saimnieku, kuram var atdoties par lēcu virumu, guva virsroku. Tagad šī iespēja ir zudusi un nu pārskatāmā nākotnē runa var tikai iet par izdzīvošanu un kaut cik jēdzīgu un cilvēcisku eksistenci. Un jā, patreizējā situācijā to visdrīzāk var nodrošināt sadarbība ar Krieviju, kas pēc visiem šiem 20+ gadiem (šajā laikā sastrādātā un sarunātā ) nebūs viegla. Bet cita izeja nez vai ir, jo no otras puses ir amerikāņi, kuri paliek arvien vājāki un tādēļ kļūst īpaši zvērīgi, tai skaitā un jo īpaši pret saviem sabiedrotajiem.

Jautājums: Jūs rakstāt, ka iedzīvotāji “joprojām turpina lietot Padomju laiku produktus un tai pat laikā lamā tos laikus”.  Vai tas nozīmē, ka, jūsuprāt, PSRS laiks Latvijai ir nesis labumu un bija attīstības laiks?  Vai totalitārā valsts iekārta, cilvēku brīvības trūkums, Latvijas piespiedu iekļaušana PSRS un represijas, jūsuprāt, bija pieņemama?

Jā, PSRS laiks jeb Padomju Sociālistiskās Latvijas Republikas laiks, kad Latvija, manuprāt, bija savā ziņā neatkarīgāka par pašreizējo amerikanizēto Eiropas Savienības Latvijas Republiku, Latvijai deva ļoti daudz laba un tas tik tiešām bija attīstības laiks. Padomju laikā tika uzcelts vairums mājokļu, kuros cilvēki dzīvo joprojām, lielākā daļa infrastruktūras, kura kalpo joprojām, ļoti daudz rūpnīcu, kuras nacionālidioti izsaimniekoja un iznīcināja, bet no kurām šis tas mazliet ir palicis joprojām. Lielākā daļa skolu tika uzceltas Padomju laikā (tās, kuras “brīvajā” Latvijā slēdz), Padomju laikā nepieredzēti uzplauka latviešu nacionālā kultūra (kino, teātris, cik daudz grāmatu latviski tolaik izdeva, kas nav salīdzināms ar šo laiku mini tirāžām, nerunājot nemaz par kvalitāti, …)

Protams, jebkurai maizei ir sava garoziņa, kas attiecas arī uz Padomju laikiem. Latvija bija pietiekami monolītā, centralizēti pārvaldītā  savienībā, kas gana ievērojami ierobežoja tās neatkarību un bija jārēķinās gan ar “centra” esamību, prasībām un interesēm, gan ar visas kopējās savienības interesēm. Pie tam šī savienība nebūt nebija ideāla un tai bija savi trūkumi, bet, pirmkārt, mūsdienās šos trūkumus neiedomājami pārspīlē, piemelojot klāt citus un noklusējot pozitīvo, un, otrkārt, Latvija atkal ir savienībās, kurās atkal tiek ierobežota tās neatkarībā, bet kuras, atšķirībā no PSRS, pilnībā neņem vērā Latvijas intereses un, prasti runājot, nepārtraukti izvaro Latviju.

Par totalitārismu, brīvības trūkumu, piespiedu iekļaušanu PSRS un represijām – tie ir klasiski antipadomiskās propogandas elementi, kuru atbilstība realitātei ir apšaubāma, bet kas tiek plaši izplatīta kā patiesība pēdējā instancē.

“Totalitārisms” ir stingri centralizētu sabiedrisko sistēmu apzīmējošs termins, kuram tiek piešķirta negatīva nokrāsa un ar kura palīdzību angloamerikāņi nacismu mēģina pielīdzināt komunismam. Manipulācija jau ir apstāklī, ka stingri centralizēta sistēma pati par sevi nevar būt ne slikta, ne laba, tā ir tikai pārvaldes metode, kura ir vērtējama tikai pēc attiecīgās sabiedriskās sistēmas nolūkiem, darbībām, sasniegtā rezultāta un kopējā konteksta. Savukārt mēģinājumi komunismu pielīdzināt nacismam ir ne tikai izteikti manipulatīvi un absurdi, bet arī galēji amorāli, jo komunisms ir ideja par visu cilvēku vienlīdzību un brālību, kas savā būtībā ir ļoti pozitīva ideja, bet nacisms ir vienas tautas kundzības ideja pār citām tautām, apspiežot un iznīcinot tās. Tās ir divas pilnīgi dažādas un nesavienojamas lietas. Tāpēc tad, ja tiek prasīts par totalitārismu, varu vien tikai ieteikt painteresēties par šī termina izcelsmi un palūgt izteikt domu, nelietojot izteikti propagandiskus terminus.

Par “brīvības trūkumu”. Kāda gan brīvība nebija iespējama PSRS? Pirmkārt nebija iespējama visatļautība, kas tagad ir gana izplatīta. Tas bija labi. Otrkārt nebija iespējama visādu amorālu parādību un amorālas informācijas brīva izplatība, kas tagad ne tikai ir iespējama, bet kas apzināti tiek plaši izplatīta. Tas bija ļoti liels PSRS pluss. Treškārt bija ievērojami ierobežota brīvas komercdarbības veikšanas iespējas, kas no vienas puses bija loģiski tās sistēmas ietvaros, bet no otras puses tas ir uzskatāms par pozitīvu apstākli, jo vēlme nopelnīt un dzīšanās pēc zelta vērdiņa maitā un degradē cilvēkus, kas šodien arī ir labi redzams. Ceturtkārt, nebija politiskās brīvības, kas no vienas puses ir loģiski vienpartiju sistēmā, un no otras puses ir savā ziņā pat labi, jo teorētiski komunistiskā partija galvenos akcentus salika pareizi. Bet te ir “bet”, ne visi akcenti tika salikti un pastāv vēl arī teorijas realizācija praksē, tāpēc daļēji jauniegūto politisko brīvību varam uzskatīt par plusu, bet, kā rāda mūsdienu Latvijas pieredze, tā ir tikai teorija un praksē viss ir sanācis daudz sliktāk kā Padomju laikos.  Nu i viss. Pārējās brīvības Padomju pilsoņiem bija, līdz ar daudziem ieguvumiem. Ja rezumējam īsumā, tad Padomju laikā nebija brīvības neliešiem, bet mūslaikos neliešiem brīvība ir dota, ko tie arī pilnā mērā izmanto, graujot sabiedrības pastāvēšanas pamatus.

Par “Latvijas piespiedu pievienošanu PSRS” – tas ir gana apšaubāms apgalvojums. Pirmkārt, notika referendums [šis ir rupji kļūdains apgalvojums, notika vēlēšanas. I.A. radaktors, 16.10.20016]. Otrkārt, bija Latvijā pietiekami daudz cilvēku, kuri patiešām to gribēja un uzņēma ar prieku, un bija daudz cilvēku, kuriem, vienkārši izsakoties, bija vienalga, ka tik lai nepaliek sliktāk. Šīs otrās daļas simpātijas Padomju valsts lielā mērā arī pēc tam zaudēja, kā dēļ antipadomisms un antikrievisms ir tik spēcīgs Latvijā. Visbeidzot bija tie, kuri bija pret, kas savā vairumā bija to laiku “sabiedrības krējums” un bagātnieki, kuri izrīkojās pietiekami bezbēdīgi, bezatbildīgi un arī nežēlīgi (paskatieties / palasiet “Cepli”, tur gana labi tas maigā, mīkstinātā formā ir parādīts). Apgalvojums par “piespiedu pievienošanu” ir pareizs attiecībā tikai uz trešo sabiedrisko grupu, kura bija mazākumā.

Visbeidzot par represijām. Tas ir visiemīļotākais antikrievu un antipadomistu arguments, ar kuru tie mēģina nomelnot visu labo Padomju sistēmā. Pirmkārt, represiju esamība nekādi nepadara nebijušus visus turpmākos Padomju valsts sasniegumus. Otrkārt, represiju apjoms tiek pārspīlēts. Treškārt, represijas nebija totālas (bija iespējams izdzīvot un atsevišķos gadījumos tās pat bija maigas un saudzējošas). Ceturtkārt, represijām bija savas nianses, kas pietiekami būtiski maina to vērtējumu un neļauj tās vērtēt absolutizēti kā to dara vairums represēto, to tuvinieki un Padomju sistēmu nomelnot kāro. Visbeidzot neviens pat nemēģina un negrib saprast šo represiju metodoloģisko jēgu sabiedrības attīrīšanā un labākas sabiedrības izveidošanā, ko ir būtiski saprast, jo Latvijā atkal ir izveidojusies situācija, kāda bija toreiz, pat vairāk, mūsdienu Latvija atrodas sliktākā stāvoklī kā pirmā kapitālistiskā Latvija.

Nu ir Latvijā tiesu sistēma, skaitāmies it kā tiesiska valsts. Bet ko darīt, ja likumos ir “robi”, kuri ļauj veikliem, nelietīgiem cilvēkiem veikt nelietības? Kas notiek, ja prokurori un tiesneši ir pērkami un spriež tiesu kā samaksā, nevis pēc taisnības? Ko vajadzētu darīt, piemēram, ar ārstu, kurš, aiz vēlmes nopelnīt, apzināti neārstē savus pacientus? Ko darīt ar tiesnesi, kurš izliek uz ielas ģimeni ar bērniem? Ko ar ārstu, kurš apzināti padara pacientus slimus, lai tikai paplašinātu savu “klientu” loku? Ko darīt ar bērnu tirgotājiem caur adopcijas procedūrām, kuri savu biznesa interešu vārdā veicina maksimāli plašu bērnu izņemšanu no ģimenēm? Ko darīt ar advokātiem, kuri peļņas nolūkā, “spēlē” uz abām pusēm? Ko darīt ar personām, kuras formāli likumīgi izkrāpj no sirmgalvjiem un vispār lētticīgiem cilvēkiem viņu dzīvokļus? Ko darīt ar augstākā līmeņa amatpersonām – pedofīliem? Ko darīt ar cilvēkiem, kuri tieši un atklāti aizstāv pedofīlus (tādi cilvēki ir, viņi pat sēž Saeimā, Stradiņa universitātē, “Providusā” un par to atklāti runā Valsts Radio ētera primetime)? Šo sarakstu var turpināt līdz bezgalībai. Būtiski te ir nevis tas, ka ar šiem cilvēkiem kaut kas ir jādara, bet gan tas, kas notiek, ja viņi sajūtas brīvi un nesodīti. Tad, lūk, ja šādas personas sajūtas brīvi un nesodīti, tad tās sāk darīt arvien vairāk un vairāk nelietību, par kuru upuriem kļūst sākumā visneaizsargātākā sabiedrības daļa, bet pēc tam, pieaugot šādu personu “apetītei”, visi normālie cilvēki, kas ir sabiedrības pamats. Ja šo procesu neaptur vai neierobežo, tad tas izraisa sabiedrības pagrimumu ar pēcāku bojāeju, ja sabiedrība sevī neatrod spēkus savaldīt nekaunīgos, resursus ieguvušos neliešus.

Tad, lūk, represijas ir ātrs un efektīvs mirstošas sabiedrības, kura pilnībā ir nonākusi nelietīgu personu varā, pašattīrīšanās un sevis saglabāšanas līdzeklis. Bet, represijas tai pat laikā ir līdzeklis kā ātri “piebeigt” sabiedrību. Viss atkarīgs no tā, kurš un kā vārdā veic represijas. Ja represijas veic tas pats tiesnesis – kukuļņēmējs, kurš izliek uz ielām ģimenes ar bērniem, vai premjerministrs – pedofīls, vai advokāts – bērnu tirgotājs, tad ir skaidrs, ka represēti lielā mērā tiks nevainīgi cilvēki un tas nodarīs milzīgu postu. Piemēram, pašreiz Ukrainā veicamās represijas piebeidz Ukrainas sabiedrību un tas beigsies ar Ukrainas valsts sabrukumu (var pat teikt, ka tas jau ir noticis). Savukārt Padomju represijas, neskatoties uz to, ka tajās cieta gana daudz nevainīgu vai mazvainīgu cilvēku, tomēr bija nosacīti “veiksmīgas”, jo gala beigās tomēr izdevās radīt plaukstošu sabiedrību (pēc represijām tika sasniegts vērā ņemams konstruktīvs sabiedriskais rezultāts).

Tātad, represijas ir sabiedrības vadības tehnoloģija, kas spēj palīdzēt kritiskās, katastrofālās situācijās, kad citu sabiedrības glābšanas iespēju vairs nav. Bet šī ir ļoti bīstama tehnoloģija, jo nepareizi veikta, tā var iznīcināt sabiedrību. Citiem vārdiem sakot, represijas jāorganizē un jākontrolē cilvēkiem ar ļoti augstu kompetences, atbildības, morālās tīrības un noturības līmeni. Šādus cilvēkus ir grūti atrast, kur nu vēl piedabūt pie tik netīru darbu izpildes, jo ir tak skaidrs ar ko tas viņiem personiski draud. Bet visādus primātus un sadistus gan var atrast cik uziet, kuri slaktēs pa labi un pa kreisi.

Kādas tad bija Padomju represijas? Pirmkārt, jāsāk ar to, ka Padomju represijas sākās 1918.gadā (t.s. “sarkanais terors”) pēc tam, kad represīvās metodes pilsoņu kara laikā plaši sāka izmantot t.s. “baltie” (“baltais terors”). Tas ir “sarkanais terors” bija atbilde uz “balto teroru”. Tā ir būtiska nianse.

Šīs represijas tika veiktas Krievijas valsts sabrukuma un pilsoņu kara apstākļos pret aktīviem Padomju valsts pretiniekiem. To rezultātā Padomju valsts pretinieki tika apspiesti, padzīti no valsts, iznīcināti vai sasēdināti lāģeros. Šo represiju veikšanā gana liela loma bija arī latviešu sarkanajiem strēlniekiem.

Otrs represiju vilnis notika 1930-gados PSRS iekšējās cīņas par varu rezultātā, kad, aizsedzoties ar cīņu ar “tautas ienaidniekiem”, vienlaicīgi notika gan Padomju valsts attīrīšanās process, gan notika cīņa par varu, gan notika prasta izrēķināšanās ar personiski nevēlamiem cilvēkiem. Šo represiju rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa sarkano latviešu.

Baltijas valstīs tika veikta pirmā tipa represijas (pret Padomju valsts ienaidniekiem), kuras organizēja jau gana attīrītā un pieredzējusī staļinlaiku PSRS. Vērstas tās tika arī pret Latvijas valstiskuma (kapitālistiskā valstiskuma) piekritējiem. Tolaik represētie, kuri nokļuva puslīdz normālos apstākļos, paglābās no kara šausmām.

Otrais represiju vilnis Baltijas valstīs tika veikts apstākļos, kad tikko bija beidzies Otrais pasaules karš, tikko sākās “aukstais karš”, ASV bija pielietojusi kodolieročus pret Japānu, netieši diplomātiskā līmenī šantažēja PSRS ar šāda ieroča esamību, Padomju Savienība paātrinātos tempos un slepenībā mēģināja iegūt savus atomieročus un ASV gatavoja iebrukumu PSRS ar 100 atombumbu pielietošanu pa lielākajām pilsētām (Latvijai bija paredzēts uzmest 8 atombumbas – 3 Rīgai, 2 Liepājai, pa vienai Ventspilij, Daugavpilij un Valmierai). ASV loģika bija sekojoša – karš ar PSRS ir neizbēgams, ASV ir superierocis, kas nodrošina amerikāņu pārsvaru, attiecīgi jāuzbrūk ātrāk, kamēr tāds ierocis ir tikai ASV. Amerikāņu problēma bija lēnais atombumbu izgatavošanas tehnoloģiskais process, kas deva PSRS laiku, un amerikāņu gļēvulība, negribot lieki riskēt, uzsākot karu ar valsti, kurai ir spēcīgākā armija pasaulē ar kaujās tikko gūtu rūdījumu, un vēloties sasniegt 100% garantētu rezultātu. Šī iemesla pēc uzbrukuma sākums tika novilcināts (lai pieražotu vēl papildus atombumbu daudzumu) un pēc tam tas vispār  tika atcelts, kad pie savas atombumbas tika PSRS.

Tad, lūk, otrs represiju vilnis notika tad, kad nebija zināms vai amerikāņu uzbrukums tiks atcelts un tā neafišētais mērķis bija iedzīvotāju dekoncentrēšana. Formālais mērķis un iemesls – cīņa ar “tautas ienaidniekiem”, bet patiesais – aizvest no apdraudētajām teritorijām uz mazapdzīvotiem plašumiem daļu cilvēku, kas amerikāņu uzbrukuma gadījumā izdzīvotu. Ja pirmajā represiju vilnī nejēdzības un nevainīgo upuri bija vairāk saistīti ar tehniskām niansēm, tad šajā represiju vilnī pa lielam bija vienalga, kuru pārvietot. Tad pat bērnus “medīja”, lai aizvestu.

Nevienas represijas, kurās cieš nevainīgi cilvēki, normālam cilvēkam nevar būt pieņemamas un Padomju laiku represijās cieta arī nevainīgi cilvēki, bet tāpēc nav jāpārspīlē, jāmelo, jānoliedz acīmredzamais un jāmetas sava ienaidnieka apskāvienos. Jā, represijas nav pieņemamas, bet vai toreiz bija kāda cita reāla alternatīva? Nezinu. Bet zinu to, ka represiju tēma pašreiz tiek izmantota manipulatīvi un destruktīvi, un ka, izmantojot represiju memu, Latvija ir iedzīta un tiek dzīta arvien lielākā postā. Gala beigās tie desmitiem tūkstoši šajā laikā uz ielas izmesto cilvēku, pašnāvības izdarījušie un ekonomiski izsūtītie vai tad nav represiju upuri? Viņi  ir represiju upuri, tikai netiešo represiju upuri, kad netiek stādīti konkrēti saraksti, bet gan tiek radīti apstākļi, kad izdzīvot spēj tikai noteikts cilvēku skaits, kurš ir mazāks par reāli eksistējošo. Tā ir angloamerikāņu represiju metode, kas ir ne mazāk nežēlīga, bet kuras pielietošanas gadījumā represētāji var mazgāt rokas nevainībā un teikt: “Mēs jau neko, viņi paši…”.

Visbeidzot, runājot par represijām, gribu vērst uzmanību uz vēl vienu apstākli, ar ko Krievija atšķiras no Latvijas. Kādu laiku atpakaļ man bija saruna ar vienu politiski aktīvu cilvēku, kurš meklēja sadarbības iespējas. Sarunas gaitā ātri vien noskaidrojās mana pozitīvā attieksme pret Padomju laikiem, uz ko mans sarunu biedrs paziņoja: “Man vectētiņu izsūtīja!”. Ko tas nozīmē? Ka cilvēks nespēj nošķirt savu personisko likteni (šai gadījumā traģēdiju) no objektīviem procesiem. Cilvēks nespēj pacelties virs personiskā. Krievijā, piemēram, viena ietekmīga sabiedriskā darbinieka un komunista vectētiņš arī gāja bojā staļinlaiku represijās, bet tādēļ viņš nezākā Satļinu un nenoliedz tā personisko ieguldījumu uzvarā pār nacistisko Vāciju un valsts pēckara atjaunošanā. Cita komuniste, kura arī staļinlaikā tika “iesēdināta”, pavadīja ieslodzījumā daudzus gadus un pēc tam sarakstīja grāmatu par to, vēlāk, kad zākāt Staļinu bija atļauts un skaitījās pat moderni, aizstāvēja savu “pāridarītāju”. Viņa uzsvēra, ka tajos apstākļos Staļins nevarēja rīkoties citādi, bet viņa ir viens no nevainīgajiem šādas rīcības upuriem. Savukārt, ja viņš nebūtu rīkojies kā rīkojās, tad upuru būtu bijis daudz vairāk.

Viena no Latvijas traģēdijām ir apstāklī, ka Latvijā ir maz cilvēku, kuri spēj šādi pacelties virs personiskā (gan virs traģēdijas, saprotot to, ka esi nokļuvis vēstures dzirnakmeņos, gan virs šķietamas veiksmes, saprotot, ka barot mēdz arī uz nokaušanu). Latvijā diemžēl pietiekami liela teikšana ir primitīviem cilvēkiem, kuri paši vai kuru radinieki tika represēti un kuriem tādēļ “tas režīms” ir nāvīgs ienaidnieks, pat neskatoties uz to, ka paši šajā režīmā izauga un tika izskoloti.

Vienā pasākumā iepazinos ar interesantu un ļoti darbīgu dāmu, kurai enerģija burtiski pa visām malām spraucas laukā. Dēls strādā SAB, bet pati dāma ir dedzīga antipadomiste. Izrādās dāmas vecāki tika represēti, bet viņa pati uzauga Sibīrijā. Tā nu interesanti bija vērot cilvēku ar Sibīrijas dabisko enerģiju, kurš zākā Padomju valsti.

Pazīstu vēl citu cilvēku, kurš Sibīrijā nokļuva 14 gadu vecumā un tur pavadīja jaunību. Viņš ir milijonārs, daudzbērnu tēvs, daži no kura bērniem arī ir gana turīgi. Viņam ir vairāk kā 70 gadu, bet viņš viens pats dzīvo  savā mežā, mazā primitīvā būdiņā ezera krastā, ir mūsdienīgs, aktīvi seko līdzi jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām, ir politiski aktīvs. Pilnīgs naturāls dzīvesveids. Viņa veselību un enerģiskumu  daudzi mūsdienu trīsdesmitgadnieki varētu apskaust. Lūk, arī tādi represētie ir.

Jautājums: Jūsu vietnē pie informācijas avotiem ir saite uz “Padomju grāmatas” krātuvi. Cik ļoti var paļauties uz PSRS laika grāmatām par politiskām, ekonomikas un vēstures tēmām, ja tajā laikā bija cenzūra un ideoloģiskās prasības, kas jāiekļauj?

Pirmkārt gan cenzūra, gan ideoloģiskās prasības nekur nav zudušas arī mūsdienu Latvijā, mainījusies tikai ir cenzēšanas un ideoloģiskās ievirzīšanas metodes. Proamerikāniskā bezideoloģijas ideoloģija ir pat daudzkārt visaptveroša kā padomju ideoloģija. Otrkārt, ir jāsaprot kas un kāpēc tika cenzēts un kāda bija ideoloģiskā ievirze, jo ne cenzūra, ne ideoloģija paši par sevi nav nekas slikts un nosodāms. Slikta un nosodāma ir amorāla ideoloģija (ideoloģija, kura sludina amoralitāti) un  tādas ideoloģijas pārstāvju veikta cenzūra. PSRS ideoloģija ne tikai nebija amorāla, tā bija vairāk kā morāla, tāpēc informatīvā telpa tika veidota attiecīga, un tas ir viens no lielākajiem PSRS laiku plusiem. Mūsdienās ir pavisam otrādi – valdošā ir amorāla ideoloģija, kas ar savām metodēm novērš citu ideoloģiju, viedokļu un domu plašu izplatību.

Vēlīnās PSRS ideoloģijas trūkums bija tās dogmatisms, sastingtība, kā rezultātā cilvēki vairs nesaprata, ko viņiem stāsta. Ideoloģiskās darbības kļuva svešas un nevajadzīgas, kas tiek izpildīts tikai ķeksīša pēc, tāpēc, ka formāli vajag. Tam sekoja tā visa absolūts noliegums, pat nemēģinot iedziļināties lietas būtībā. Mūsdienās ir labi redzams, ka Padomju ideoloģijai lielā mērā bija taisnība. Nu palasiet kaut vai tā paša Ļeņina darbus, ko pat Rietumvalstīs atzīst par 20.gadsimta izcilāko politiķi. Nu izlasiet kaut vai “Imperiālisms kā kapitālisma augstākā stadija” (http://www.mediafire.com/download/ai3o7gj25tnjfj6/Lenins.+Imperialisms+ka+augstaka+kapitalisma+stadija.+1916.rar ), kas tika sarakstīts 1916.gadā, un salīdziniet tur aprakstīto ar mūsdienām. Gudri cilvēki Rietumvalstīs joprojām lasa Ļeņinu, tāpat kā Marksu. Tas tikai pēcpadomju telpas stulbeņi tupi zākā to, ko sava zemā līmeņa dēļ nespēj saprast un ko samērā nesen tik pat tupi zubrija no galvas.

Vēl būtiski, ka PSRS ideoloģija bija tendēta uz cilvēku, uz tā attīstību, tai skaitā uz cilvēka izglītošanu, kā arī uz zinātni. Mūsdienu prakse gluži pretēji ir tendēta uz cilvēku maldināšanu, kam klāt nāk visparastākais informatīvais spams.

Tāpēc Padomju laiku grāmatām ne tikai var uzticēties, bet tās savā vairumā ir galvas tiesu pārākas par tām, atvainojiet, “drazām”, ko lielā daudzumā izdod mūslaikos. Protams, lasot Padomju laiku grāmatas, ideoloģiskais aspekts ir jāņem vērā, bet tas tieši tāpat attiecas arī uz mūsdienu grāmatām.

Jautājums: No Jūsu atbildes saprotu, ka Latvijai labāk būtu bijis saglabāt neitralitāti, nevis stāties NATO?  Vai Latvija spētu saglabāt neitralitāti, esot blakus Krievijai – attiecīgi, vai Latvija nenonāktu Krievijas ietekmes sfērā un tajā pusē, ko angloamerikāņi grib iznīcināt, kā jūs to norādāt? Tad būtībā Latvijai bīstamība ir abos gadījumos?

Jā, Latvijai bija iespēja kļūt par patiešām neatkarīgu un neitrālu valsti, Latvijā varēja kļūt par Austrumeiropas Šveici (ne kā banku valsts, bet kā patiešām neatkarīga valsts). Latvijai tam bija visi nepieciešamie nosacījumi (tai skaitā ģeopolitiskie), izņemot pietiekamu daudzumu gudru, spējīgu un morāli tīru cilvēku. Tā kā lielākā daļa pie varas nokļuvušie/palikušie indivīdi bija pietiekami stulbi, primitīvi, gļēvi un amorāli, tad šī iespēja ne tikai tika palaista garām, bet valsts tika izlaupīta un burtiskā nozīmē izpārdota un pārdota. Un tas, ka notika tieši tā, nevar neliecināt par noteiktu tautas kvalitāti, jo gan tie stulbeņi taču no kaut kurienes uzradās un nezin kāpēc neatradās gudrie, kuri stulbeņus noliktu pie vietas. Tagad viss, neatkarīgas Latvijas valsts vairs nav, bet ir kolonizēta un atpalikusi pseidovalstele, kura formāli ir pakļauta Eiropas Savienībai, bet kurā faktiski saimnieko amerikāņi (ekonomikā – zviedri).

Jā, tā kā Latvija atrodas blakus Krievijai, tai ir grūti nenokļūt Krievijas ietekmes sfērā. Krievijas kā lielvalsts objektīvās interesēs ir nodrošināt, lai tās kaimiņvalstīs būtu miers, kārtība un nebūtu antikrievijas noskaņojumi. No šāda viedokļa raugoties, būšana Krievijas ietekmes sfērā nav nekas slikts. Savukārt Krievijas ienaidnieku objektīvās interesēs ir gluži pretējais, un salīdzinošs miers viņiem te ir nepieciešams tikai gadījumā, ja šo teritoriju plāno izmantot kā placdarmu naidīgām darbībām un/vai iebrukumam.

Baltijas valstīm tāpat ir militāri stratēģiskā nozīme. Baltija ir Maskavas aizsardzības pirmais priekšpostenis un atrodas blakām Krievijas “otrai galvaspilsētai” Pēterburgai, tāpēc no Krievijas drošības viedokļa ir būtiski, lai šo teritoriju nekontrolētu ienaidnieks un tajā neatrastos ienaidnieka karaspēks. Tas, ka Latvija ir NATO un tajā atrodas amerikāņu armija, Latvijas iedzīvotājiem var ļoti dārgi maksāt.

Kas attiecas uz bīstamību nokļūt Krievijas ietekmes sfērā, tad, kā jau teicu, angloamerikāņi latviešus uzskata par “krieviem” un Latviju par Krievijas teritoriju un tas ir neatkarīgi no tā, ko par to domā paši latvieši. Nē, nu, protams, viņi labi saprot, ka latvieši nav krievi, ka latviešiem ar krieviem ir sarežģītas attiecības (ko viņi ar prieku maksimāli izmanto) utt., bet viņi uz to skatās plašāk un vienkāršāk bez provinciālas aprobežotības un sentimentiem. Tāpēc latviešiem un Latvijai angloamerikāņu uzvaras gadījumā ir sagaidāms tieši tāds pats liktenis kā Krievijai un krieviem – varbūt vēlāk, ja latviešus iesauks kārtējā leģionā, bet varbūt arī ātrāk, ja Latviju, līdzīgi kā Ukrainu, izmantos par tupu Krievijas tarānu.

Rezumējot, Latvijai no Krievijas ienaidnieku puses ir tādi paši draudi, kādi Krievijai, tikai tie var pieņemt savādākas formas dēļ Latvijas atšķeltības. Īstermiņā tam var būt pat šķietami pozitīvs efekts (ja ienaidnieks sākumā plāno tikt galā ar galveno spēku – Krieviju, un tikai pēc tam “tīrīt” visu Krievijas valstiskuma telpu), bet var būt arī pat ļoti negatīvs un pat iznīcinošs efekts, ja sāk notikt reālas cīņas. Lai kā arī nebūtu, Latvijas interesēs ir, lai Krievija pastāvētu un lai uzbrukumi Krievijai tā arī nesāktos. Latvijai ļauj pastāvēt un Latvijas sabiedrību aizsargā pats Krievijas pastāvēšanas fakts.

Jautājums: Par dalību NATO Jūs rakstāt: “Par to arī pienākas sods, kas tiek saņemts un kurš pat jau tuvākajā nākotnē var būt ļoti smags un pat iznīcinošs”.  Ko Jūs saprotat ar šo sodu?

Ja cilvēks zāģē zaru uz kura pats sēž, tad viņš ir pelnījis nokrist un tādējādi saņemt sodu par savu stulbumu. Ja cilvēks spļauj akā no kuras dzer, tad viņš ir ne tikai pelnījis dzert piespļautu ūdeni kā sodu par savu stulbumu, bet arī palikt vispār bez ūdens kā sodu par savu amoralitāti. Līdzīgu sodu ir pelnījuši saņemt daudzi latvieši un tas jau tiek saņemts. Kāds sods var piemeklēt latviešus dēļ dalības NATO un raušanās kaitēt krieviem, jau pateicu.

Jautājums: Jūs rakstāt:  “Visbeidzot, līdz ar iestāšanos NATO un amerikāņu okupantu parādīšanos, ASV Latvijā ir brīvi iespējams organizēt jebkāda veida provokācijas tālākajām globālajām “spēlītēm” pret Krieviju”.  Kāpēc NATO karavīrus Latvijā uzskatāt par okupantiem?

NATO karavīri ir svešu valstu karavīri manā zemē, ko es te neaicināju un ko neaicināja arī Latvijas tauta, bet gan saujiņa nacionālnodevēju, kurus kontrolē amerikāņi. Kā jau teicu, Latvija vairs nav neatkarīga valsts, bet ir kolonizēta psaidovalstele. Ja pirms NATO karaspēka parādīšanās Latvijā varēja runāt par ekonomisko okupāciju, tad tagad Latvija ir okupēta arī militāri.

Jautājums: Apskatīju Jūsu ieteiktās sadaļas un arī Re:Baltica pētījumu (raksts “Miglā”, publicēts žurnāla “Rīgas laiks” 2015.gada maija numurā: http://www.rebaltica.lv/lv/petijumi/krievijas_nauda_baltija/a/1246/migla.html ). Kas Jums par šo publikāciju ir sakāms, cik pareizi vai nepareizi tur raksturots jūsu blogs?  

Re:Baltica rakstu saukt par pētījumu ir patiesu pētījumu noniecināšana. Jemberga pat nemēģināja kaut ko pētīt (lai gan katrs to var brīvi darīt, kaut vai tikai izlasot materiālus), ķeksīša pēc autoratīvā formā uzdeva pāris jautājumu un pēc tam uzrakstīja, ko gribēja. Izdaudzinātais „otras puses” viedoklis nav atspoguļots, lapas saturs aprakstīts tendenciozi, atlasot un izraujot no konteksta tikai savai bildei piemērotās lietas un visbeidzot pieņēmuma formā viskaut ko fantazējot. Zemiski, vienīgi labi, ka tik nekvalitatīvi. Jemberga rakstīja par propogandu un uzcepa klasiski propagandisku darbu. Tā nav ne žurnālistika, kurai ir arī sava ētika, ne arī pētījums. Bet viens gan ir labi, viņa nemaz neslēpj, ka tiek finansēta no ASV valsts struktūrām, tā ka viss kārtībā, kas maksā, tas pasūta mūziku.

Jautājums: Cik saprotu pēc Sanitas Jembergas raksta, un Jūsu atbildēm, jūs esat Ivars Prūsis.

Informāciju par redakcijas personālsastāvu nesniedzam.

Jautājums: Vai Re:Baltica rakstā sniegtā informācija par jums ir patiesa (vadības zinātņu bakalaurs; strādājis Lattelecom)? Ar ko Jūs nodarbojaties pašlaik?

Jā, Ivars Prūsis ir strādājis Lattelecom un ir Vadības zinātņu bakalaurs.

Jautājums: Ko varat atbildēt uz šo Sanitas Jembergas jautājumu rakstā, vai kaut kas no tā ir patiesība (“apmaksāts trollis” vai “dzelžaina pārliecība”)? : “Es nezinu, vai Prūsis ir viens no Kremļa apmaksātajiem troļļiem algotņiem; tikpat labi varu pieļaut domu, ka viņš runā un raksta aiz dzelžainas pārliecības.”

Par Jembergu jau visu pateicu.  Pie teiktā vēl varu piebilst, ka cilvēkiem ir tendence par citiem spriest pēc sevis. Cilvēks, kurš strādā tikai par naudu un ir pieradis pārdot savu profesionālo “godu”, līdzīgi var domāt arī par citiem cilvēkiem. Patiesībā ir cilvēki, kuri nepārdodas un ir spējīgi kaut ko darīt arī bez naudas.

Informācijas aģentūra un cilvēki, kas to veido, nesaņem atlīdzību par savu darbu. Cik pašu spēkiem tiek izdarīts, tik ir.

Jautājums: Jūs esat tulkojis Muamara Kadafi Zaļo grāmatu? Vai tulkojāt no oriģinālvalodas?

Muammara Kadafi “Zaļo grāmatu” izdeva trīs cilvēki, par pamatu ņemot publiski jau pieejamu tulkojumu latviešu valodā, kurš tika nedaudz izkoriģēts.

Jautājums: Vēl par blogam veltīto laiku, skatos, ka ir tulkoti apjomīgi gabali, tostarp atšifrētas video intervijas. Sanāk, ka projektam sanāk veltīt diezgan daudz resursu?  

Informācijas aģentūrai tiek veltīts tieši daudz laika, nevis resursi. Viss, kas nepieciešams Informācijas aģentūras darbībai ir dators, vismaz pareta piekļuve internetam, laiks un apņēmība izzināt, meklēt, mācīties un strādāt (tulkot un rakstīt). Daudziem cilvēkiem varētu būt grūti saprast kā ar minimālu resursu patēriņu var paveikt tik lielus darba apjomus, bet var. Ja zini kāpēc tas ir nepieciešams un strādā ar iedvesmu, tad “rokas darba nebīstas” un “darbs dara darītāju”.

Jautājums: Blogā ir dzejas un ieteicamās literatūras sadaļas – pēc kāda principa izvēlējāties dzeju un literatūru? Jūs vēlaties panākt, lai cilvēki vairāk lasa, bet tieši konkrētu literatūru, nevis visu, kas pagadās?

Literatūra tiek izvēlēta pēc izglītošanas, personības attīstības, redzesloka paplašināšanas, informatīvās bagātības, patiesuma un tikumības principa. Dzeja papildus arī pēc estētikas un horizontu došanas principa.

Jā, lasīt visas “drazas”, ar ko ir pārpildīta informatīvā telpa, nav prātīgi, jo īpaši tādēļ, ka papildus spamam, kas tikai atņem laiku, enerģiju un piedrazo atmiņu, ir arī gana kaitīga literatūra, kas var arī sakropļot nesagatavotus prātus. Lasīt jācenšas augstvērtīga un informatīvi bagāta literatūra, tad cilvēks aug, attīstās un pieņemas prātā (lai gan nākas reizēm lasīt “drazas” un arī no tām var gūt kādu labumu). Diemžēl mūsdienās to ir grūti izdarīt, jo visas robežas ir “izskalotas” un cilvēkiem ir grūti noteikt, kas ir augstvērtīga literatūra, viņi to vairs nesaprot. Un pats traģiskākais, ka cilvēki nemaz vairs negrib to saprast un netiecas pēc skaistā un cēlā – pūlis pieprasa tikai maizi, izpriecas un komfortu.

***

Latvijas Avīzes žurnālists Ģirts Zvirbulis 12.09.2016 nosūtīja Informācijas aģentūrai korekti formulētu lūgumu sniegt interviju. Lai gan Zvirbuļa kunga 16.09.2016 Latvijas avīzē publicētais raksts maigi izsakoties ir tendenciozs un tam ir mazs sakars ar žurnālistiku un pat lasītāju informēšanu, tomēr e-pasta sarakstē dotais solījums tika izpildīts. Latvijas avīzē pilnībā bez būtiskiem labojumiem tika publicēta dotā intervija. Paldies par to. Latvijas apstākļiem tas jau ir kaut kas.

Jautājums: Vai piecos gados kopš portāls darbojas (ja nekļudos – tas izveidots 2011. gadā? ) Jums izdevies pietuvoties mērķim – “veicināt maksimāli lielāka cilvēku skaita izraušanos no maldinošās, ačgārnās,  melīgās un cilvēcību iznīcinošas ilūziju pasaules, ko uzbur dažādas māņu mācības un ko visplašākajos apmēros tiražē plašsaziņas līdzekļi”?

Atbilde: Grūti novērtēt, bet domāju, ka jā.

Jautājums: Cik liela ir portāla apmeklētība (varbūt varat padalīties ar statistiku par klikšķus skaitu nedēļā, dienā, mēnesī)? Cik aktīvi cilvēki iesūta savus tekstus?

Atbilde: Dažādi, atkarībā no rakstiem. Vidēji apmēram 400 klikšķi dienā. Ir raksti, kuri savāc tūkstošus, daži desmitus tūkstošus skatījumu. Raksti tiek iesūtīti reti.

Jautājums: Vai portāla veidotājs ir Ivars Prūsis? Cik cilvēki veido portālu un vai varat atklāt komandas vārdus, uzvārdus?

Atbilde: Informācija par redakcijas personālsastāvu netiek sniegta, tāda ir portāla organizatoriskā politika. Galveno darbu portāla uzturēšanai veic viens cilvēks tam veltot savu personisko brīvo laiku.

Jautājums: Autoru anonimitāte mazina lasītāju uzticēšanos portālam. Kādu iemeslu dēļ IA slēpj bloga veidotāju datus?

Atbilde: Apšaubāms apgalvojums un manipulatīvs jautājums. Bloga veidotāju dati netiek slēpti, tie netiek sniegti.

Jautājums: Vai blogā publicēto uzskatu paušana Jums radījusi problēmas ikdienas sadzīvē, karjerā un tamlīdzīgi? Kādas? Vai esat jutis drošības dienestu interesi par sevi un citiem IA veidotājiem?

Atbilde: Nezinu, tieši radītas problēmas nav justas. Netieši varbūt. Drošības dienestu interese noteikti ir, nav iespējams, ka viņas nebūtu. Esmu pārliecināts, ka attiecīgās iestādes cītīgi seko līdzi portāla un tā veidotāju aktivitātēm. Tas ir labi.

Jautājums: Intervijā DELFI paudāt domu, ka piespiedu iekļaušana PSRS un padomju režīma īstenotās represijas esot “antipadomiskās propogandas elementi, kuru atbilstība realitātei ir apšaubāma”. Uz kādiem avotiem vai faktiem balstat šo viedokli? Vai jūsuprāt arī 1941. un 1949. gada Latvijas iedzīvotāju deportācijas ir pārspīlētas vai izdomātas?

Sarežģīts jautājums ar manipulatīvu piegaršu. Represijas bija, bet informācija par tām mūsdienu Latvijā tiek pasniegta tendenciozā, sakropļotā un pat nepatiesā formā. Tas nav labi. Tā cilvēki tiek atrauti no realitātes, kam ir negatīvas sekas.

Jautājums: Portālā apgalvojat, ka Andropova īstenotajā padomju propogandā esot 85% patiesības. Uz kādiem faktiem vai pētījumiem balstat šo apgalvojumu?

Atbilde: Nekorekts atstāstījums. Pēc krievu politologa Sergeja Kurginjana liecinātā Jurijs Andropovs saviem padotajiem stingri prasīja, lai viņu izplatītās ziņas saturētu vismaz 85% patiesības. Kurginjans ir ne tikai politologs un politiķis, bet arī pasaules līmeņa specstruktūru un specmetožu eksperts. Viņš bija arī pēdējā VDK priekšnieka Kručkova uzticības persona.

Jautājums: Daudz rakstāt par Krievijas šodienas politiku. Vai politiķu un pētnieku apgalvojumi par Krievijas īstenoto informatīvo karu un pret rietumiem un “maigās varas” politiku arī ir propagandas izdomājumi?

Atbilde: Sarežģīts un plašs jautājums. Bet vairums šādu “pētnieku” paši ir informatīvā kara pret Krieviju elements un Krievijai nereti pieraksta to, ko dara paši.

Jautājums: Noprotu, ka portāls ir bezpeļnas projekts un reklāmas tajā netiek publicētas. Vai par portāla veidošanu saņemat kādu atalgojumu un vai autori saņem honorārus? Vai saņemat finansiālu palīdzību portāla veidošanai? Ja jā – no kā?

Atbilde: Portāls ir bezmaksas projekts un atalgojums par to netiek saņemts, honorāri arī netiek maksāti.

Jautājums: Ja nē – tad kā nopelnat līdzekļus iztikai un portāla veidošanai?

Atbilde: Portāla veidošanai līdzekļi nav nepieciešami, tikai prasme un griba strādāt. Iztikas līdzekļi tiek gūti strādājot algotu darbu, kad tāds ir pieejams.

Jautājums: Droši vien esat pazīstams ar politoloģijas teminu “useful idiot” – cilvēki, kas naivu, romantisku vai citu apsvērumu vārdā, izplata savā valstī tai bīstamu ārvalstu propagandu. Vai jūs nebiedē risks, ka portāls līdzīgi rīkojas Latvijā izplatot Krievijas propagandu?

Atbilde: Nē, nebiedē. Pirmkārt, šī termina brīva un patvaļīga lietošana ir klasisks manipulācijas paņēmiens un, otrkārt, šo birku var viegli piekarināt jebkuram aktīvam pilsonim.

Jautājums: Ivars Prūsis savulaik darbojies klubā 415 (vēlāk Latvijas Nacionālistu klubā), kas bija izteikti anti-Krieviskas organizācijas, bet tagad portālā IA pauž pretējus uzskatus. Kas noveda pie tik krasas vērtību un uzskatu maiņas? Vai vēl uzturat kontaktus ar tā laika domubiedriem no nacionālistu organizācijām?

Atbilde: Ivars Prūsis vairs neuztur kontaktus ar agrākajiem domubiedriem no nacionālistu organizācijām. LNK tāpat kā LA tāpat kā daudzu citu latviešu problēma ir, atvainojiet par tiešu atklātību, aprobežota un maziska nostāja no kā izriet daudzas citas problēmas, kuras Latviju ir novedušas līdz pašreizējam katastrofālajam stāvoklim. Tāpēc kaut cik gudri cilvēki Latvijas apstākļos kā minimums ir ļoti piesardzīgi savā politiskajā pozicionēšanā, bet kā maksimums tādā vai citādā veidā novēršas no mūsdienu Latvijā valdošajām ideoloģiskajām konstrukcijām. Pie tam šim procesam, manuprāt, ir pieaugoša tendence. Ar tiem kas paliek un turpina ticēt oficiozajai presei  ir stipri par maz, lai bez ārējas vadības uzturētu valstiskumu. Un tikai nevajag vainot tajā “Krievijas propagandu”, sliktam dejotājam arī grīda traucē, vienkārši Latvijas valsti pārvalda kā minimums mazintelektuālas personas ar šauru apvārsni un redzesloku, bet kā maksimums arī nelietīgas personas kā rezultātā no Latvijas dažādos ceļos plūst projām arī “smadzenes”. Latvijas politiķu, žurnālistu un daļēji ierēdņu intelektuālais potenciāls ļoti maigi izsakoties varētu būt augstāks. Tur intelekts nav raksturīgs, intelekts nav pieprasīts, intelekts kaitina, intelekts netiek veicināts, tāpēc intelekts šajās vidēs nerodas, tāpēc tas iet no tām prom. Cilvēki tādēļ ne tikai emigrē fiziski, bet arī iekšēji, norobežojoties no Latvijas varasiestādēm un visu, kas ar to ir saistīts, un arī migrējot uz citām informatīvām telpām.

***

Latviju gatavo karam ar Krieviju: “Latvijas avīzes” raksta “Padomju propagandas sekotāji” analīze: https://infoagentura.wordpress.com/2016/10/10/latviju-gatavo-karam-ar-krieviju-latvijas-avizes-raksta-padomju-propagandas-sekotaji-analize/

***

Visu “Informācijas aģentūras” rakstu uz 16.10.2016 lejupielāde:
http://www.mediafire.com/download/ab4uidry9yjc4b3/Informacijas_agenturas_rakstu_apkopojums_lidz_03052015.zip ;
http://www.mediafire.com/download/33orliie3biunwk/Informacijas_agenturas_rakstu_apkopojums_no03_052015_lidz_14012016.zip;
http://www.mediafire.com/file/gs0l5k7trcfpy11/Informacijas_agentura_no_15012016_lidz_16102016.zip

Informācijas aģentūras wordpress faila lejupielāde:
http://www.mediafire.com/file/4sa531snctlocnt/infoagentura-wordpress-com-2016-10-16-11_32_10-ynl01uj3fhcqbzk9prjiuu6x6mem1ixx.zip

Pēdējais “PAR MUMS” papildinājums: 16.10.2016

 

 

 

54 Responses to PAR MUMS

  1. joo saka:

    No sirds vēlu panākumus !

  2. atklāsme saka:

    tiešām apsveicama iniciatīva! 😉

  3. anatolio1 saka:

    Var gadīties, ka ziņas bez bez meliem.

  4. Jānis saka:

    Lai Jums veicas,katrs sākums ir grūts!

  5. playdough saka:

    “pozitīvi” 😀
    tendenciozākā un tā teikt, negatīvākā lapele, kādu esmu redzējis 😀

  6. Hūgo saka:

    NO SIRDS APSVEICU LATVIJU AR NEATKARĪGU INFORMĀCIJAS LAPU !!!
    LAI DARBINIEKIEM IR TIKAI KREPTĪGA VESELĪBA UN PRIEKS PAR SAVU DARBU !!!

  7. Alma saka:

    Viens nepilnīgs cilvēks izrādās spēj daudz vairāk nekā neskaitāmi „pilnīgi” cilvēki!
    Man patīk Jūsu ziņas. Lasu tās arī šad tad Dienas blogā.

  8. Sākums ir cerīgs.Ja pa “”vidu””nesabojāsieties””-būšu priecīgs ,ka ” Hau!esmu runājis””komentāros. Veksmi darbā.

  9. Atpakaļ ziņojums: Ziņas un domas latviešu valodā | Basic Rules of Life

  10. viedums saka:

    Sveicināti! Izskatās, ka jums ļoti nepilnīgs priekšstats par nāvi, tās funkciju un nozīmi.
    Uzticību neizraisa arī lapas saimnieku anonimitāte.

  11. rudace saka:

    Realitātes atspoguļošana prasa parādīt 2 puses – gan pozitīvo, gan negatīvo. Bēgšana no negatīvā ir bēgšana vai izvairīšanās no dzīves. Tā ir ilūzija. Tas, manuprāt, nav pareizi.

  12. Lelle saka:

    Man prieks, ka beidzot, varbūt būs kāds medijs, kas spēs tautai acis atvērt uz visu notiekošo.

  13. Ainars saka:

    Nu ta beidzot!

  14. Plānā galdiņa urbēju aģentūra – kautkas šitik tendenciozs un plānprātīgs sen nebij lasīts!

  15. Stjopa saka:

    Baigi jau no lobējat un faktus sagrozat,kauna nemaz nav?

  16. aldis saka:

    Gribetos ar jums sazinaties,bet man dators nenem preti adresi.

  17. edgars saka:

    Kremļa propogandas tulkotāji – pētnieki jebio.

  18. Egles dēls saka:

    Čekistu propogandas mantinieki. Gan jau, ka daži no jums orgānos strādā un Latvija apmaksā jūsu smirdēšanu. Tāteikt administratīvo resursu savtīga izmantošana jeb zagšana ar nolūku graut Latvijas valsti.

  19. Spi saka:

    Kas Jūs finansē?

  20. vxvxvx saka:

    Jāaizsūta Drošības Policijai par šo saitu, izskatās pēc terorisma atbalstīšanas

  21. IvarsP saka:

    Ivarp! Kas šo lapeli finansē? Kas tev maksā par šo maigi sakot tendenciozo lapeli? Kas tu vispār tāds esi?

  22. Pēteris saka:

    Man no šīs kloākas nāk vēmiens !

  23. Juris saka:

    Liels sveiciens jums! Beidzot es varu izlasīt, patiesību par kuru pie mums nerunā mēdijos. No sirds atbalstu jūsu aktivitāti un darbību. Man prieks, ka Latvijā vēl ir tie, kas pa īstam domā par mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

  24. Kaspars saka:

    Kā teica Vitolds Šneps (lai miers Viņam Dieva valstībā): “Visvieglāk runāt tiem, kas vismazāk zina”, šajā gadījumā – saprot. Iesaku visiem studēt pasaules vēsturi nevis faktoloģiski, bet gan kontekstā – meklējot sakarības starp notikumiem. Tas noteikti lielai daļai anonīmu palīdzēs nerakstīt dumjus komentārus un nedaudz ietaupīs viņu enerģiju, ko savukārt novirzīt kam noderīgākam.

  25. Hardijs saka:

    Apsveicu ar izlīšanu no Putina tūpļa un siltās vietiņas slavināšanu.

  26. reko saka:

    TĀ NAV NEKĀDA NEATKARĪGA INFO, TĀ IR KRIEVU PROPOGANDAS IZVEIDOTA ZOMBĒŠANAS LAPELE, TIKAI VIENTIEŠI TO NESAPROT!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  27. wofka saka:

    Interesanti, vai šo var nosaukt par objektīvu? – Visi mēs taču esam subjektīvi un tik pat subjektīvi ir arī šīs infoaģentūras pārstāvji, kuri, starp citu, slēpjas aiz anonimitātes plīvura… Padomājiet par to kārtīgi…

  28. Jana saka:

    Kur varētu izlasīt kaut vienu vārdu uzvārdu, kas ir atbildīgs par šīs lapas saturu un administrēšanu? Ir normāli, ja kontaktos vai “par mums” ir norādīts konkrēts cilvēks. Šeit to neatrodu.

  29. Rihards saka:

    Malači! Ir kāds kas normāli domā. Tā turpināt!

  30. Lutausis saka:

    Anonīms komunistisks murgs. Biedri – pagrīdes žurkas.

  31. Rozīne saka:

    Vai tauta drīkst uzzināt domubiedru grupas vārdus? Es vēlos uzzināt, kurš man grasās reabilitēt Staļinu!
    2.Mūsu filozofiski – politiskie ieskati:
    2.13. Padomju Latvijas reālistiski pozitīva uztvere, Padomju Latvijas reabilitācija apmāto tautiešu acīs;
    2.14. Neoprostaļinisms un melu par Staļinu un staļinlaikiem kliedēšana

  32. wofka saka:

    Trakākais ir tas, ka portāls Diena.lv (!!!!) citē šos murgus! Prijehaļi!

  33. wweak saka:

    Mazliet tomēr mulsina, ka sakat vienlaikus, ka krievu info ir tikpat maldinoša, kā asv, tai paša laikā sakot, ka pamatinfo tiek ņemta no krievu kanāliem.
    Vai nevar ņemt info arī citām apvienībām dažādās valstīs, kā arī būt resursam , kas noved pie tās?

    • Alonso saka:

      Šķiet, ka Tev ir iespēja palīdzēt veidotājiem ar savu artavu. Ir atšķirība vai resursi krievu valodā vai resursi no krievu kanāliem, daudz kas zinātnisks ir ievietots krievu valodā you tube, bet tas nav krievu kanāls. Ir jāanalizē informācija, nevis jāatšķir kādā krāsā staigā cilvēciņi.:)

  34. Anna saka:

    Esmu šokā, nejauši atradu šo lapu – vai no valsts drošības viedokļa ir pieļaujami, ka šāda informācija cirkulē? Saprotu vārda brīvību utt, bet nu dažbrīd šermuļi pār kauliem iet par to, ka eksistē cilvēki, kas (laikam taču) tam visam tiešām tic!

  35. okupanti saka:

    Ļoti atvainojos par savu komentāru visiem krievu okupantiem! :DD

  36. Rolis saka:

    Ar ko Jums nepatīk EU, ASV un vienpolārā pasaule?
    Cilvēce ir nogājusi ilgu un grūtu ceļu lai pie tādas tiktu! Daudz polārā pasaule ir neprognozējama, bīstama un nestabila! Par tādu visskaļāk iestājās Krievija. Mani neiedvesmo “aukstā kara” laiki un ja ir kādu jāizvēlas, tad es atbalstu ASV!!! Bet Krievija tikai mums traucē mierīgi dzīvot un attīstīties. Tā kā lūdzu nepataisiet viņas problēmas par mūsējām! Bet Krievijai problēmas ir vienmēr (viņa ir problēmu ģenerators)…

  37. Ro saka:

    Šī anonīmā autoru grupa ir nacionālā naida kurinātāja starp tautām ar nepatiesu informāciju izplatīšanu. Domāju, ka te būtu darbs DP !

  38. Vova saka:

    Hi Hi Hi, mēs – dīvānu armijas filiāle Latvijā, drīz Jums liksim dejot pēc Maskavas stabules, pastaliņu valkātāji… 😀 INFORMĀCIJAS ĀĢENTŪRAI URA URA URA!

  39. Nils Starts saka:

    Kā krievi saka – “prijehaļi!”.Tas ir pat interesanti, kā var samiksēt (samaisīt) tupeļnagliņas ar putraimiem. Šiem “IA” čaļiem galvās ir totāls ķīselis. Šķiet, ka te pat medicīna jau ir bezspēcīga. Nosaukt bijušo Padomju Savienību par saules zemi var tikai garīgi slims cilvēks un Staļinu – noziedznieku – par gudru vadītāju… Trūkst vārdu. Bet par šobrīd Latvijā piekopto vadības stilu gan nav ko iebilst. Tas diemžēl patiesi ir tāds – nekāds, maigi izsakoties (lai nebūtu jālieto necenzēta leksika). Tomēr visi šie savārstījumi ir pārāk gari, lai tiem veltītu laiku sistemātiski. Un ko tad čaļi piedāvā vietā? Ļeņinu un Fidelu? Nē, paldies! Jau esam atēdušies līdz lūpai. Jā – ASV ir kroplas morāles midzenis, bet Krievija ir miskaste un bidlostāna. Mums neder ne viena, ne otra!

  40. Kremlinu sūkātājiem tagad pašiem savs vortāls, varēs riet cik spēka! Putina mēsli smird pa gabalu, ceru DP jau jūs ivarsus p.erversus ir izčekojusi. Domāju, ka ilgi nav jāgaida, kad redzēsim jūs varoņus ar trīsošām apakšlūpām.
    e-pasts obligāts, vārds obligāts, bet paši suņi slēpjas aiz Kremļa sarkanajiem mūriem! Smilkstēdāmi ņemas aiz Kremļa vārtiem, iznāciet mērgļi Sarkanajā laukumā: kas ir, bail vai? Ja bail no tautas, tad kakova mārutka pēc jums šī ,,lapele,, pie apoloniem vai delfinārijā riet varējāt anonīmi un vēl joprojām varat, neviens jūs prom nedzen. Ak mīnusi! Nu plusot jūs sovoku atbiras es negrasos!

  41. LLLLL saka:

    Cilvēki! Kur jums smadzenes? Kā šādu lapu, kas tikai kritizē Rietumus un slavina PSRS var vispār nosaukt par objektīvu? Kā var par pozitīvu uzskatīt rakstu kur rakstīts, ka aptuveni 2 miljoni staļiņisma upuru ir tikai darvas piliens PSRS “labo darbu” jūrā? Raksta, ka angļu valoda izspiež latviešu valodu, ka materiāli angļu valodā netiek tulkoti. Tad kāpēc lielākā daļa jūsu latviešiem ieteicamās literatūras ir krievu valodā?

  42. Edgars Kļaviņš saka:

    Saber visu vienā katlā,samaisa un piedāvā kā kaut ko labu un veselīgu !
    (un vēl pie tam anonīmi )

  43. Jānis Ozols saka:

    Sveiks, Jāni!
    Saku Tev paldies par rakstu “Par fašisma būtību”, kurā daudz vērtīgas informācijas! Man netraucē Tavi uzskati un finansētāji, jo pašam šķiet, ka tīri labi šķiroju graudus no pelavām. Gribēju iebilst par vienu lietu, kur, izskatās, esi saputrojies. Bērnu adopcija uz ārzemēm ir glābiņš viņiem, jo Latvijas valsts bērnunami, diemžēl, ražo emocionālus un sociālus kropļus. Bet daudzi no viņiem tur nonāk pateicoties Tava kādreizējā (?) sadarbības partnera un domubiedra Jāņa Gulbja veiktajām iestrādēm. Advokāti ar adopciju uz ārzemēm pelna ļoti maz, zinu to labi (vidēji 700 līdz 1200 eur par bērnu, kad process ilgst vismaz gadu). Izņemšanu no ģimenēm kārto lielākoties sociāli aizvainoti, bērnībā traumēti cilvēki, kuri arī raujas un nonāk bāriņtiesu sastāvā. Arī J.Gulbis piedzima 1940.g., augā kā bārenis un likumsaskarīgi nonāca PSRS specdienestā, kur viņa karjeru veicināja precības ar Kremļa funkcionāra meitu.
    Bet IA portāls man visumā patīk. Veiksmi Tev šajā darbā!
    Jānis Ozols

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s