Kaspara Dimitera covidlaiku dziesmas: par brīvību, politiķiem, komendantstundu, sejas maskām, nāvīgām ziņām un sirdsapziņām

1. NE TAUTAS VARAI – TAUTAS UZVARAI ES DZIEDU

NE TAUTAS VARAI – TAUTAS UZVARAI ES DZIEDU

nav nāves iemesli šai pasaulē vairs citi –
nu tikai “kroņa” nāve aptur asinsriti.
ne vēzis kauj, ne sirds vai asins vainas.
mirst tik no vīrusa, kam spējas pasakainas.

ja cilpā ielīdi vai prātā jukdams smējies,
tas tev no vīrusa, jo biji inficējies.
ja kāju auto avārijā pazaudēji,
tas viss no vīrusa, kas pielipa tev spēji.

nu laiki meliem globāliem un lētiem,
ka veselīgāk nomirt vakcinētiem.
tad veicies tam, kas vakcinēts jau kapā,
kam “sveiks un vesels” rakstīts mirstamlapā.

kas “kroņa” kulta baiļu propagandai ticēs,
pēc vienas formulas tos visus modificēs.
kā gurķi ģenētiski perfekti vai laši –
mēs būsim tādi, tik nekad vairs kā mēs paši.

nav tauta duraki – tai netīk lēti ponti.
no tiem, kas nedursies, jau izveidot var fronti.
lai pirmie duras tie, kas turas varas beņķiem.
tie tautai neklausa – vien briselei un jeņķiem.

nu maskā pazemots tu dusmojies vai raudi.
bet nu jau bērnus smacēt maskās pavēl draudi.
ja dēlus, meitas “kroņa” kultam upurēsim,
kā tauta turpināties vai vairs spēsim?

kad maskās maskēti pa lielveikaliem klīstam,
kā vergi jūtamies un sevi nepazīstam.
tik tad no “kroņa” brīva būs ik tauta,
ja kopā vienota un bailēm nepakļauta.

ne tautas varai – tautas uzvarai es dziedu,
ne kapu vaiņagam, ne klēpim naftas ziedu,
ne tiem kas nomirs būrī izolētā, “jaukā”,
bet tiem, kas dzimuši mirt drosmīgi un brīvi
kaujas laukā

***

2. POĒMA PAR KREKLIEM MIRDZOŠI BALTIEM UN ČETRIEM

POĒMA PAR KREKLIEM MIRDZOŠI BALTIEM UN ČETRIEM
Veltījums visai Latvijas tautai

Pār lielajiem meliem vien Milda stāv augstu.
Ne seju slēpj maskā, ne muti ar plaukstu.
Trīs brīvības zvaigznes paceltas stalti,
Tās pakājē varoņi akmenī kalti.

Pakājē bariem nu dīvaiņi čāpo.
Reizi kas gadā dedz sveces un lāpo.
Kam dzīvā vēl atmiņā Atmoda maigā,
Nu visi kā dresēti uzpurņos staigā.

Ik dienas tos portālos, drukātā presē,
TV un radio vienādi dresē,
Līdz nāvei ar nāvi lai baidītu pūli,
Lai ieslēgtu būros ar maskētu mūli.

Un vada šo dresūras līderu listi
Vien politiķi un žurnālisti.
Kodējot masas ar vienīgo trumpi –
Latvijas globusa ekspertu Dumpi.

Pie kājas vai maskas tiem zinātņu prāti,
Pat Nobela prēmiju laureāti,
Jo mērķis ir meli gan priekšā, gan fonā,
Lai visi kā zeki – pa kamerām zonā.

Mērķis – lai cilvēks no cilvēka baidās.
Cerība, prieks lai pārvēršas naidā.
Tos, kas bez maskām, lai nostučī mentiem
Un saukā par Covid disidentiem.

Bērni lai gadžetos dzimtu un mirtu,
Tuvos no tuvajiem tālums lai šķirtu,
Lai tiktos ne dzīvē vairs, nu tikai Zoomā –
Ar nāves bailēm ik skatienā drūmā.

Ne tāpēc šai zemē par latvieti dzimu,
Lai brīvo un veselo testē kā slimu.
Pierāda zviedri, kā vīruss šis lipa –
Nopļāva nāve, ne vairāk kā gripa.

Milda tik nemelo – zvaigznes met staru,
Apgaismo prātus par melīgo varu.
Ja Baltijas ceļš šodien turpinātos,
Vairums nu tajā ar uzpurņiem stātos.

Par savējo maskējies prezidents tērgā,
Būros liek padomāt brīvi šai sērgā,
Maskas ļauj nevalkāt likums bez strīdiem
Vien psihiem un kustību invalīdiem.

Lai smok tas, kam astma, vēl vairāk kā smacis,
Lai smok sirdī slimais, ko kaps vēl nav racis.
Maska no Covid vīrusa bargā
Kā marles prezervatīvs sargā.

Režīms nav lokāls, bet globāls – to zinu.
Es lādēju stobrus ar dziesmām, ne svinu.
Lai arī sen, tomēr liecinieks biju,
Dziedot ar dziesmoto revolūciju.

Pār lielajiem meliem vien Milda stāv augstu.
Ne seju slēpj maskā, ne muti ar plaukstu.
Trīs brīvības zvaigznes paceltas stalti –
Pēdējie varoņi akmenī kalti.

Bij Atmoda. Nu ir klāt aizmigšana.
Jau vakcīnu zvaniņi atvadas zvana.
Reiz VDK rūpes bij, lai tev nav seja.
Šodienas VDK –
“Veselības Drošības Komiteja”.

Nav poēma mana par kariņa metriem,
Bet krekliem mirdzoši baltiem un četriem.
Pret meliem šī dziesma un nāvīgām ziņām,
Par mūsu vēl dzīvajām sirdsapziņām.

***

3. ПОЭМА ПРО ЧЕТЫРЕ СОРОЧКИ СВЕРКАЮЩЕ БЕЛЫЕ

ПОЭМА ПРО ЧЕТЫРЕ СОРОЧКИ СВЕРКАЮЩЕ-БЕЛЫЕ
Посвящается всему народу Латвии

Над ложью великой три звёзды Свободы.
Лик Милды без маски в дни Covid моды.
Троица звезд — свет в пути моем млечном.
Герои последние в граните вечном.

Чудаки раз в году у подножья стекаются.
Свечи там пламятся, факелы зажигаются.
Кто эхо Атмоды в памяти слышат,
Теперь как собаки в намордниках дышат.

Ежедневно порталы, печатные строки
Лжепропаганды льёт в нас потоки.
Пугать смертью до смерти решили нас лорды:
«Заткнитесь все в клетках! И маски на морды!»

Смотрю списки лидеров лживой дрессуры —
Журналисты, политики, из попсы фигуры.
Цифры втирая насущным десертом
Одним лишь Думписом — суперэкспертом.

По барабану наука, факты, трактаты,
Честные медики нобелеаты.
Цель их одна — нас покрыть ложью, страхом,
Разделить всех по зонам, где станем мы прахом.

Люди людей чтоб страшились как звери,
Друг друга чтоб предали, режиму поверив.
Настучать, кто без маски, стать у лордов агентом,
Клеймить несогласного Covid диссидентом.

Дети чтоб в гаджеты переселились,
Папы и мамы чтоб вешались, спились,
Чтоб жизнью не жили, торчали лишь в Zoom-е,
Со страхом смертельным в прельстительном шуме.

Здоровых больными делать вы горды.
Латышом я родился не для этого, лорды.
Как шведы про Covid нам всем доказали,
Не больше, чем от гриппа, у них умирали.

Звезды как Троица светит лучами.
Пусть идут против нас. Господь будет с нами.
Дни баррикад вернуть если б дали,
Многие там бы в намордниках стали.

Президент под маской народного друга,
Велел всем в пещерах жить, думая туго.
Без маскок законно инфицировать чихом
Позволено только инвалидам и психам.

Пусть астматику дышится туже и туже,
Пусть сердечнику станет все хуже и хуже.
Маски от вирусов предохраняет,
Как презервативы из марли, кто не знает.

Локдауны глобальны, я это знаю,
И ствол свой я песнями заряжаю.
Пусть и давно, мой народ пробуждался.
Боролись все песнями — пел кто не сдался.

Над ложью великой три звёзды Свободы.
Лик Милды без маски в дни Covid моды.
Троица звезд — свет в пути моем млечном,
Герои последние в граните вечном.

Пробуждаться отвыкли. Сном сморили нас — они знают.
Вакцин колокольчики у порога играют.
КГБ забота в прошлом — чтоб не было гласности.
КГБ в наши дни — «Комитет Госпитальной Безопасности».

Поэма моя не про вирусы смелые,
Но про сорочки четыре сверкающе-белые.
Против лже-цифр и госбестолковости.
Воскресить пора совесть. Последние новости.

***

4. BAIGI GRIBAS DZĪVOT BAIGI 2020

BAIGI GRIBAS DZĪVOT BAIGI 2020

Baigi gribas lai ir labi,
Nervu zāles rīt un šņabi.
Un kad Panorāmu dzirdi,
Nāvīgs prieks lai pārņem sirdi.

Baigi gribas valsti mīlēt,
Kura būros steidz jau spīlēt,
Pavēl uzpurņos mums staigāt,
Retāk elpot, mazāk klaigāt.

Baigi gribas lai nav darba,
Lai vien pabalsts, ubagtarba.
Lai nav samaksājams kredīts,
Pats lai paliec neapbedīts.

Piedz: Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…
Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…

Baigi gribas lai mūs baida,
Vergu paklausību gaida,
“Eksperti” lai tekstiem knapiem
Tautu aizārstē līdz kapiem.

Baigi gribas nebūt brīvam,
Izolētam būt, ne dzīvam.
Sportot, dejot lai liedz doties,
Lai ļauj tikai aptaukoties.

Baigi patīk int’liģenti,
Ko no tautas sargā menti.
Baigi patīk, ka tie klusē,
Nenostājas tautas pusē.

Piedz: Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…
Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…

Baigi gribas ienīst brāli,
Distancēties sociāli –
Bīties, ka par tuvu biju,
Ienīst to kā baktēriju.

Baigi gribas tautai minēt,
Kādus svētkus rīt liegs svinēt.
Baigi gribas, ka nav prieka
Un neviena tuvinieka.

Baigi gribas kaut par centu
Vēlreiz dzirdēt prezidentu.
Baigi patīk viņa rēbuss:
“Beigtiem Ziemassvētku nebūs”.

Piedz: Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…
Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…

Baigi lai, ka nav kur dēties
Tiem, kas negrib vakcinēties,
Tiem, kas neļaus sevi āzēt,
Savus bērnus eitanāzēt.

Baigi gribas, baigi gribas,
Policija lai lauž ribas,
Lai ar brīvvalsts himnu fonā
Nevakcinētos slēdz zonā.

Baigi gribas, lai kāds vajā
Veidā fašistiskākajā.
Katru lai, kā es, kas gvelžos,
Aizved, slēgtu roku dzelžos.

Piedz: Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…
Baigi gribas, baigi gribas
Dzīvot, mirt aiz bezcerības…

Baigi gribas laikus šitos,
Nekad nepārvērš lai citos.
Lai no brīvības, kas bija,
Atbrīvo mūs policija.

Baigi gribas dzīvot baigi,
Laiki bijušie lai svaigi,
Lai ir jauna diktatūra,
Stūra nams uz katra stūra.

Ou, maķ tvaju zanagu!
Kā gribas par vāveri – vanagu…
Ou, maķ tvaju zanagu!
Kā gribas par vāveri – vanagu…
Un prom, prom, prom…

***

5. Komandantstunda

Sigurdam Graudiņam kāds policists apliecināja, ka neba nu viņi tik ļoti tvarsta komandantstundas pārkāpējus, cik reaģē uz stukaču zvaniem un dodas nostučītajos virzienos. Tad nu piešķīlās šis viegli džankājamais apcerējums. No stukačiem brīvu jauno gadu! [02.01.2021]

Komandantstunda

rīga vai skrunda
iet vaļā junda
nu visiem vara
jo komandantstunda

var pamanīt
var nostučīt
var nosodīt
var ieslodzīt

vai kāds vēl brīnās
ka karantīnās
lūr kāds pa spraugu
un stučī draugu

no ādas lecam
viss būs pa vecam
kad uzticība
zūd drauga plecam

draugs neklusēs
un cik vien spēs
ko neredzēs
to sacerēs

nekā te jauna
nekāda kauna
reiz tā jau bija
kad izsūtīja

sistēma šancē
un elegancē
bez sirdsapziņām
sev kadrus štancē

vai deputāts
vai sazin kāds
vai jūdas prāts
vai pats tu tāds

tev nu dod spēju
par nodevēju
kļūt tautas labā
jo ļaužu dabā

ir stučīt brāli
vai ģenerāli
vai zaldātiņu
ar viltus ziņu

un stučīs tie
viscēlākie
gan agrākie
gan vēlākie

gan tēvzemieši
gan saskaņieši
gan progresīvie
gan it kā brīvie

tik mazāk jautā
cik tādu tautā
tas sirdsapziņai
tev jāpajautā

vai pamanīt
vai nostučīt
vai nosodīt
vai ieslodzīt

tu bomzi spētu
kas klīst pa sētu
rīgā vai skrundā
komandantstundā

rīga vai skrunda
iet vaļā junda
nu visiem vara
jo komandantstunda

var pamanīt
var nostučīt
var nosodīt
var ieslodzīt

vai kāds vēl brīnās
ka karantīnās
lūr kāds pa spraugu
un stučī draugu

(es ne)

***

6. DIVAS LATVIJAS

DIVAS LATVIJAS

Vēl ne tik sen, pirms jaunā normāluma,
Bars pukojās, bet pārāk nenoskuma.
Bij stadionos, arēnās un klubos,
Kur priecāties, līdz kamēr neizrubos.

Bij mūzika, ko konvejieri ražo,
Bij masām brīvība, kas panesami važo,
Un lielveikalu milzu katedrālēs,
Kur ticēt mūžībai, kas tepat preču zālēs.

Bij sodu daudz kā kūtspakaļā nātru.
Jā, radari, lai nenesies par ātru,
Jā, nodokļi, bet vai no tiem kāds ģība.
Bij iekš kā aizmirsties, un tā bij mantkārība.

Te pēkšņi bāc! – un pīrsings tavs zem maskas!
Visapkārt policisti, bākugunis, kaskas.
Ne draugu pabučot, ne šefam gurnus gorīt.
Nu lomkas tādas – skrobi grūti norīt.

Nu pēkšņi tvarsta tevi naktī ielās.
Cik tautā sodīto nu Panorāmā lielās.
Viss apstājies – kā mocīts, skrējis mūrī.
Kas pārāk lecas, notiesā, liek būrī.

Bet tie tak savējie, ko paši ievēlējām –
No tautas labākie, ar izredzēto spējām.
Par mums tie rūpējas. Un armija nāks talkā –
Ar varu izārstēs, ne veidā pārāk smalkā.

Nu vīruss tāds, ka visi potējami.
Nu visi slimnieki un slimi visiem nami.
Ar mūsu balsīm nokļuvušie spicē
Kā slimus dzīvniekus mūs testē, dezinficē.

Un policists, kas tevi ņems pie žaunas,
Vien klausīs pavēlēm, kas tam ik dienas jaunas.
Kā kādreiz “troikas” – plika politika –
Vien darīja, ko priekšniecība lika.

Tā arī nacisti, kas līķus kalniem krāva,
Vien darīja, ko pavēles tiem ļāva.
Tāpat ar tiem, kas šodien karavīri –
Liks šaut un šaus. Un papīri būs tīri.

Ir divas Latvijas, ko dalīs divās pusēs.
Kas pavēl, vienā būs. To pusē būs, kas klusēs.
Bet otrā tie, kas pirmo plānus minēs,
Tos pirmie izolēs, ar varu novakcinēs.

Vairs nav ko brīnīties – viss notiks acu priekšā.
Nav jāliek cietumā – jau visi tajā iekšā.
Varbūt vēl Saeimu šo veco atlaist spēsim
Un jaunu, labāku, sirds mieram ievēlēsim.

Varbūt tie dzeloņdrātis sudrabos vai zeltīs.
Varbūt liks barakās un neļaus nosalt teltīs.
Varbūt tie pažēlos – bez sāpēm iemidzinās.
Bet to, ka tauta mēs, neviens vairs neuzzinās.

Ir tautām dziesmas – mūžīgas un svētas.
Ir tautās vienots spēks – tās Dieva izredzētas.
Ja vergu bars, kam ‘draivs’ ir mantkārība,
Tad lai vairs neesam. Un tā būs Dieva griba.

LAI ESAM TAUTA
TĪRA ZELTA VĀTĪM.
LAI BAIĻU NAV MUMS
NO VARAS DZELOŅDRĀTĪM.

***

7. В БЕДЕ ПОБЕДЫ НЕТ, ПОКА РАСКОЛОТЫ

В БЕДЕ ПОБЕДЫ НЕТ, ПОКА РАСКОЛОТЫ

беда у нас у всех одна
сидит в короне у окна
без глаз как пугало с рожками
талдычит ложь из ТВ рамы

накрыли ядом небосводы
как в лагере тут нет свободы
химичат зла нам биомаги
все города земли Гулаги

ни пуль, ни бомб, катюш не стая
но знаем – третья мировая
мир заминирован иглами
но страха нет – Бог будет с нами

мы тут не made in china и не индусские
мы тут один народ – и латыши и русские
в беде победы нет, пока расколоты
пусть латыши как серп
пусть русские как молоты

и вдруг вся тут – веками дальность
пришла как “новая нормальность”
стоит у каждого порога
и врёт без творческого слога

нет пол беды – беда вся в целом
и твой косяк отмечен мелом
по одному убрать нас метит
короне пир такой не светит

и тут ей лжи отец советник
отравить мир, создать бездетник
пока безды шустрит народом
нам овощным быть огородом

мы тут не made in china и не индусские
мы тут один народ – и латыши и русские
в беде победы нет, пока расколоты
пусть латыши как серп
пусть русские как молоты

твоим фейсбуком будет мало
чтоб свастикой тут не воняло
вставай, забыть пора обиду
толпой снесём корону с виду

кто за себя по одиночке
надежды столь, сколь жира в мочке
один за всех – успех на сто %
тогда и все за одного

тогда и выдохнется гидра
преподнесём самой ей сидра
чем отравить пришла миллиарды
поможет Бог, народ и барды

мы тут не made in china и не индусские
мы тут один народ – и латыши и русские
в беде победы нет, пока расколоты
пусть латыши как серп
пусть русские как молоты

***

8. KĀ BRĪVAS BITES DIEVA TAUTAS DZĪVĀ STROPĀ

Pēdējā vecgada dienā šis teksts atnāca plkst. 12. Pēc 4 stundām steidzu to uzlikt uz vienkāršas meldijas. Tādas, lai katrs, kas zina kaut 4 akordus, to pats varētu nodžankāt ar savējiem. Gribēju paspēt palaist ēterā vēl līdz gadumijas stundai. Vieglāk, ērtāk, protams, nāk tīrā, smalkā dzeja. Panti uz kaujas karodziņiem rakstās daudz smagāk. Ar sajūtu, ka jau karo un esi ievanots. Brīžiem zinu, ka rakstu ar asinīm. Reāli. Iedziedāju pēdējiem spēkiem, jo vajadzēja ātri. Sirds leca pa muti laukā, bet paguvu. Režīma galma dzejdari un mūziķi tādas banalitātes nevar atļauties. Es varu. Vārdi “Tauta”, “Atmoda”, “Tēvzeme”, “Latvija” arī ir novalkāti un banāli. Režīma smalkajiem, ne man. Lai arī jums tie nekad, nekad nekļūst banāli. Un bez patosa, bez sirds pacelšanas Dievup nevienu karu uzvarēt nevar. Es pacēlu savu sirdi Dievup. Paceliet arī savējās. Štrunts par maskām, karantīnām un komandantustundām. Lai jaunajā Kovid 21.gadā Atmodu modinām no jauna. Visi kopā un vairs nekad, nekad pa vienam! [31.12.2020]

KĀ BRĪVAS BITES DIEVA TAUTAS DZĪVĀ STROPĀ

MUMS REŽĪMS ŠIS, KAM TIK DAUDZ ĻAUNU KAIŠU,
VĒL SAVOS PORTĀLOS TE GADUMIJU GAIŠU.
KOPŠ PIRMĀS SPULDZĪTES CIK LAIKS MUMS GADUS MIJIS,
TIK TUMŠAS GADUMIJAS SEN PIE MUMS NAV BIJIS.

BIJ KARU JAUNGADI UN ĻAUNAS DIKTATŪRAS,
BIJ MĒRI, HOLĒRAS UN CITAS SĒRGAS SŪRAS.
BET NU AR NEESOŠU PANDĒMIJU
100 TAUTAS PRIEKŠSTĀVJI MUMS NODZĒŠ GADU MIJU.

NU IESLODZĪTI TUPAM KATRS SAVĀS MĀJĀS
UN SKAIDRI JŪTAM: PAR MUMS PAŅIRGĀJĀS.
STEIDZ MELUS ATMASKOT SEN ZINĀTNIEKU SIMTI,
BET REŽĪMS MELO, MELO, MELO NENORIMTI.

JA ĶĪNAS MILJARDAM CEĻŠ TĀLS LĪDZ TAUTAS ŠĶIRSTAM,
MĒS TE BEZ PANDĒMIJĀM PAŠI LĒNĀM MIRSTAM.
NU SMACĒ MASKĀS, MĒRDĒ BAIĻU KARANTĪNĀS.
KA IZMIRUŠI NEESAM, PAT MILDA BRĪNĀS.

SEN KLUSĒ ZIEDOŅI UN VĀCIEŠI UN ČAKI.
AR MUMS TIK SPĒLĒJAS ŠIE VARAS MANIAKI.
MUMS PAŠIEM JĀCEĻAS KĀ CĒLĀS DIEVS NO VĀRDA
UN JĀSAVALDA TIE, KAS MŪSU TAUTU ĀRDA.

NEKĀDU PARTIJU, NEVIENA DEPUTĀTA!
IR TAUTA PARTIJA! LAIKS TAUTAI NĀKT PIE PRĀTA.
TĀ PATI IZLEMS, KAS NO LABA, KAS NO ĻAUNA.
IR TAUTAI JĀMODINA ATMODA NO JAUNA.

DIEVS PIEĻĀVIS MUMS PIEDZĪVOT ŠO KRĪZI,
LAI ELLI NESAUCAM NEKAD PAR PARADĪZI.
LAI PAŠI APJĒDZAM: MĒS STIPRI TIKAI KOPĀ.
KĀ BRĪVAS BITES SALDA MEDUS PILNĀ STROPĀ.

TIK VISI KOPĀ, VAIRS NEKAD, NEKAD PA VIENAM,
NEVIENAI PARTIJAI LAI TE VAIRS NEPIELIENAM.
TAD NEŠĶELS MŪS UN ATKAL PIEAUGS PLECS PIE PLECA,
KĀ JAUNA SKANĒS HIMNA MŪSU MĪĻĀ, VECĀ.

DIEVS SVĒTĪS LATVIJU UN VISAS DAUDZĀS TAUTAS,
KAS VIENĀ NELAIMĒ NU CIEŠI KOPĀ KĻAUTAS.
TIK NE PA VIENAM VAIRS, BET VISI VISI KOPĀ,
KĀ BRĪVAS BITES DIEVA TAUTAS DZĪVĀ STROPĀ.

Kaspars Dimiters
/2020-2021/

Avoti:







Informācijas aģentūra
/04.02.2021/

Šis ieraksts tika publicēts Reg.: Latvija. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Kaspara Dimitera covidlaiku dziesmas: par brīvību, politiķiem, komendantstundu, sejas maskām, nāvīgām ziņām un sirdsapziņām

  1. ivarsp saka:

    СТРАШНО ЖАЖДУ ЖИТЬ Я СТРАШНО (Латвия 2021)

    дико жажду уважать я
    нашу власть, её объятья
    верить цифрам всем воздушным,
    быть в наморднике послушным.

    дико жажду я побочки
    для себя, жены и дочки,
    каждый вечер панораму,
    где мне врут про ковид драму.

    дико жажду съесть заначки,
    выживать на гос подачки,
    чтоб полезным быть в их плане
    всех зарыть нас в целлофане.

    рад от жажды, рад от жажды,
    чтоб кололи нас тут дважды,
    чтоб народ наш был на веки
    полулюди и калеки.

    дико жажду чтоб пугали
    и по зонам загоняли,
    чтоб религия микроба
    проводила всех до гроба.

    дико жажду жить как в клетке
    у экрана на кушетке,
    спорт и танцы чтоб затухли,
    чтоб толстели и опухли.

    дико милы инт’лигенты,
    кто у дьявола клиенты:
    их молчание как ода
    за концлагерь для народа.

    рад от жажды, рад от жажды,
    чтоб кололи нас тут дважды,
    чтоб народ наш был на веки
    полулюди и калеки.

    брата жажду ненавидеть,
    только дистанционно видеть.
    от родных всех отчуждаться,
    как бактерий их боятся.

    жажду я запретов больше,
    жить как в лагере по дольше.
    госсовету верить тупо:
    ‘превратись в живого трупа’.

    дико жажду, хоть не цента,
    вновь услышать президента.
    «праздники», как он нам метит,
    «у покойников не светит».

    рад от жажды, рад от жажды,
    чтоб кололи нас тут дважды,
    чтоб народ наш был на веки
    полулюди и калеки.

    жажду я, чтоб для всех наций
    тут не жить без вакцинаций,
    чтоб детей кололи силой,
    всех пугая нас могилой.

    жажду я, чтоб в морду дали,
    рёбер чтоб менты ломали,
    чтоб под гимном и свободно
    был покорным, скок угодно.

    дико жажду тесты в сраки,
    вместо скорых автозаки
    и всем тем, кто громче пели,
    чтоб наручники надели.

    рад от жажды, рад от жажды,
    чтоб кололи нас тут дважды,
    чтоб народ наш был на веки
    полулюди и калеки.

    жажду я, чтоб всех глушили,
    чтоб детей как нас душили,
    карантин чтоб ежегодно
    от свобод спасал свободно.

    страшно жажду жить я страшно,
    чтоб режим мутил безбашно,
    города чтоб все Гулаги,
    все без веры и отваги.

    оу, мать твою за ногу!
    kā gribas par vāveri – vanagu… *
    оу, мать твою за ногу!
    kā gribas par vāveri – vanagu…
    и валить, валить, валить.

    – – –
    каспарс димитерс –
    православный бард и поэт

    8 февраля 2021 года
    Латвия

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.