Klaiņojot rīta miglā caur ielām,
Redzu, kā dūmakā svešzemju kuģi,
Joprojām stāv Rīgā un algotņu bari,
Klaudzošiem zābakiem dārdina bruģi.
?Uzpurņos? maskotie Sorosa kasēs,
Stāv rindā pēc grašiem un vakcīnu pasēm.
Bet blakus ielās priecājas līksmi,
Tie, kas mums nozaga varavīksni…
Vien brīvība nospiesta ceļos un šņukst,
Kā piesmieta jaunava klusībā čukst…
Un skatās man acīs – kur gan jūs gājāt,
Kāpēc Jūs mani nenosargājāt?
Reiz bijām mēs brīvi, īsti un dzīvi,
Bet tagad – dzeloņstieples guļ sirdī.
Uzpurņos degošās dvēseles kliedz.
Vai Tu viņas dzirdi, kad tām brīvību liedz?
Masku nodzēstie smaidi un sejas
Aiz divmetru barjeras tukšums un rejas
Kangaru ?lāsts? pār Latviju klājas
Pērkon, laiks Tev atgriezties mājās.
Vien brīvība nospiesta ceļos un šņukst,
Kā piesmieta jaunava klusībā čukst…
Un skatās man acīs – kur gan jūs gājāt,
Kāpēc Jūs mani nenosargājāt?
Tu domā, tas viss ir tālu, tai pusē?
Bet tas ir tepat, ja velc masku un klusē.
/10.07.2021/
Avots:
Informācijas aģentūra
/12.07.2021/
Informācijas aģentūra 