Vienalga man vai mani redz,
Vai manus vārdus maska sedz;
Es elpu ievelku bez naida –
Nav bail no korupcijas praida.
Kur pazuduši gadi tie –
Post Padomijas aizmirstie,
Kur zudusi ir cilvēcība
Un savstarpēja mīlestība?
Mēs eksistējam baiļu jūgā
Un griežamies kā centrifūgā;
Ko “augšā” teiks, to izdarīsim
Par visu “paldies” pasacīsim.
Tad izklausieties paši sevi
Par to, ko jūti, dzirdi, redzi –
Vai tiešām hipnotiskās varās
Ik vienam katra diena sākās?
Man smeldz, ka valda neticība,
Kas līdzi nāk kā netiklība –
Aiz interneta vietņu rēgiem
Ar melu shēmām integrētiem.
Kaut kas no latvieša mīt mūsos
Nu vairāk mīnusos kā plusos;
Ja taisnību vēl spēj Tu just,
Tad Tevī latvietis vēl pukst.
Par vergu tautu padarīti,
Mums aust ik dienu skumji rīti,
To visu mainīt varam mēs,
Gan vainīgos drīz arestēs!
Tiek solīts visu apmaksāt,
Kas neticami izklausās.
Ir krietns laiks jau pagājis,
Ko Jums tas dzīvē mainījis?
Tik nabadzībā slīgstam mēs
Vien paslēpušies pagultēs –
Ko nesīs Rītdiena vai zinat?
Šķiet pasakām arvien vēl ticat.
Kad visus izindēs mūs lēni,
Gan paši cietīsim, gan bērni,
Par upuriem no genocīda
Lēnām zudīs mūsu tauta.
Tad dzīves lapaspusi šķirsim,
To nedarot, mēs visi mirsim –
Un dodiet savām domām spēku,
Lai Melno spēku uzvarētu!
Sintija Jaunzeme
/28.01.2021/
Informācijas aģentūra
/04.02.2021/
Informācijas aģentūra 