Ivana Krilova fabula “Suns un zirgs”
Pie viena lauksaimnieka kalpojot,
Suns ņēmās zirgu noniekot.
– Lūk, – saka Poģis, – kas par lielu kungu!
Es neskumtu, ja tevi padzītu ar rungu.
Liels nopelns art vai vest!
Par tavu mākslu cits nekas nav zināms;
Vai esi tu ar mani salīdzināms?
Ne brīdi man nav vaļas mieru mest:
Pa dienu ganāmpulks ir manā uzraudzībā,
Un naktī māju sargāju.
– Jā, – atbild zirgs, – tas viss ir patiesība;
Bet tomēr, ja es neartu,
Ko tad tu šeit gan sargātu?
***
Mūsdienu novērojums: Ierēdnis un cilvēki
Kopā vienā valstī dzīvojot,
Jurists ņēmās ļaudis noniekot.
– Lūk, – saka ierēdnis, – kas katrs nu par lielu kungu!
Es neskumtu, ja visus slānītu ar rungu.
Liels nopelns vieglus darbus veikt!
Par ļaužu mākslu cits nekas nav zināms;
Vai maz ar viņiem esmu salīdzināms?
Ne brīdi man nav vaļas mieru mest:
Pa dienu viss ir manā uzraudzībā,
Un arī naktī valsti sargāju.
– Jā, – redz cilvēki, – valsts pārvaldē nav saprašanas;
Ja ļaudis valstī nebūtu,
Ko tad tie politiķi darītu?
Informācijas aģentūra
/28.01.2021/
Informācijas aģentūra 