Kāpēc nevajag lietot Facebook, Instagram, Twitter un citus negodprātīgus sociālos tīklus

Līdz ar sociālo tīklu parādīšanos dzīve ir ievērojami mainījusies. Sociālie tīkli reāli izmainīja pasauli. Diemžēl ne tikai uz labo pusi. Sociālo tīklu attīstības dinamika rāda, ka tie atstāj nopietnu negatīvu ietekmi uz saviem lietotājiem, tāpēc no cilvēka mentālās un fiziskās veselības, kā arī individuālās attīstības un drošības viedokļa labāk ir būtiski samazināt vai vispār pārtraukt sociālo tīklu lietošanu.

Kāpēc nelietot sociālos tīklus?

1. Atņem brīvo laiku. Sociālie tīkli atņem ļoti daudz brīvā laika. Cilvēki, tā vietā, lai dzīvotu reālu dzīvi un darītu kaut ko lietderīgu, bezmērķīgi un bezjēdzīgi kvern Facebookā, Twitterī vai Instagramā. Tā vietā lai izlasītu grāmatu, kaut ko iemācītos, aizietu ciemos vai satiktos ar draugiem, cilvēki “tup” sociālajos tīklos. Un tāpēc bieži vien daudz ko neuzspēj izdarīt un izjūt nepārtrauktu laika trūkumu.

2. Notrulina. Sociālie tīkli notrulina savus lietotāju un padara tos aprobežotākus. Pieaugušos lēni un pakāpeniski, pusaudžus un bērnus straujāk un pamatīgāk. Tikai notikumu lente ar pārsvarā bezjēdzīgu un trulu saturu, kuru var skrullēt un skrullēt bezgalīgi, vien ir ko vērta. Jau pēc desmit šādas laikpavadīšanas minūtēm rodas “apdullušas mušas” sajūta, bet ja to regulāri dara katru dienu stundām ilgi, tad pat uz pieaugušiem cilvēkiem tas atstāj izteikti negatīvu iespaidu, par bērniem un pusaudžiem nemaz nerunājot. Bet ir jau arī virtuālā surogātkomunikācija cilvēciskas saziņas vietā un vēl lērums piesaistošu bezjēdzību.

3. Neciena savus lietotājus. Tādas sociālo tīklu platformas kā Facebook, Instagram un Twitter neciena savus lietotājus un izturas pret tiem augstprātīgi, nevērīgi, nievājoši, manipulējoši un negodprātīgi. Tās ir izlepušas dēļ sava monopolstāvokļa un milzīgās varas pār lietotājiem, visiem iespējamajiem veidiem mēģina laupīt to brīvo laiku, izspiego lietotājus, manipulē ar tiem un melo, pārdod to personiskos datus, kā “izmēģinājuma trusīšus” izmanto dažādos sociālos eksperimentos, bet sev neērtos prasti cenzē vai bloķē tiem piekļuvi.

4. Individuālā drošība. Savas personiskās informācijas izvietošana publiskā sistēmā rada ļoti nopietnus individuālās drošības riskus. Tos var izmantot (un izmanto) ne tikai noziedzīgi elementi, ne tikai hakeri, ne tikai visāda veida nelabvēļi un skauģi, bet arī visdažādākās komercstruktūras, visu valstu specstruktūras un pašas sociālo tīklu platformas. Cilvēks, kurš izvieto savu personisko informāciju sociālajos tīklos (vārdu, uzvārdu, darba vietu, fotogrāfiju, dzīvesvietu, telefona numuru, paziņu loku, intereses, individuālās īpatnības, paradumus un uzskatus utt.) kļūst viegli ievainojams pret visdažādāko ārējo agresiju. Un visi, kuriem nav slinkums, to arī izmanto.

5. “Pašapkalpošanās” sistēma specdienestu vajadzībām. Sociālie tīkli ir nekas cits kā specdienestu vajadzībām radīta “pašapkalpošanās” jeb neformālas “pašziņošanas” (“pašstučīšanas”) sistēma. Agrāk specstruktūrās bija speciālas individuālās kartiņas, kuras attiecīgi darbinieki aizpildīja un uzturēja, bet līdz ar sociālo tīklu parādīšanos, šī funkcija ir daļēji “outsorcēta” un automatizēta, efektivizējot to darbu un ievērojami paplašinot iespējas. Tagad cilvēki paši norāda par sevi visneiedomājamāko informāciju un to visu var viegli paņemt un apstrādāt.

6. Ārvalstu ietekmes aģenti. Facebook, Instagram, Twitter un citi ārvalstniekiem piederoši sociālie tīkli ir nekas cits kā ārvalstu ietekmes aģenti, kuri rīkojas tās valsts interesēs, kuras ietekmē attiecīgais sociālais tīkls atrodas. Un šī ietekme var būt un bieži vien arī ir nelabvēlīga attiecīgai valstij un konkrētās valsts lietotājiem. Tāpēc jāpārtrauc lietot ārvalstu sociālos tīklus kaut vai tikai patriotisku iemeslu dēļ un aktīvi jāaicina tā rīkoties arī citus līdzpilsoņus.

7. Nopietns drauds bērniem un pusaudžiem. Sociālie tīkli ir ļoti nopietns drauds bērniem un pusaudžiem. Gan to attīstībai (atņem laiku un notrulina), gan personiskai drošībai (personiskas informācijas izvietošana, iespēja jebkuram nepazīstamam lietotājam no jebkuras pasaules malas uzrunāt nepilngadīgo, plašas bērnu “noskatīšanas” iespējas). Tāpēc ne tikai bērni ir jātur cik iespējams tālu no sociālajiem tīkliem, bet pašiem vecākiem nevajag tos lietot, lai nerādītu sliktu priekšzīmi bērniem.

8. Viegli nesankcionēti piekļūt personiskajiem datiem. Sociālajos tīklos ir salīdzinoši viegli piekļūt visiem personiskajiem datiem (arī tiem, kurus lietotājs nav publiskojis). Tā tas ir vispirms tādēļ, ka pašas sociālo tīklu platformas (pirmkārt Facebook) pelna uz saviem lietotājiem un visa cita starpā arī pārdod to personiskos datus. Otrkārt tas ir tādēļ, ka gan paši sociālie tīkli, gan to darbinieki, gan iespējams arī hakeri ir izveidojuši daudzus papildus rīkus, ar kuru palīdzību iespējams nesankcionēti piekļūt sociālo tīklu lietotāju personiskajiem datiem, un šie rīki pietiekami plaši klejo par hakeru forumiem. Katrs, kuram nav slinkums, var tos iegūt un dabūt pilnu piekļuvi slēgtajai sociālo tīklu lietotāju informācijai.

9. Pēta un eksperimentē ar lietotājiem. Sociālo tīklu lietotāji ir visdažādāko pētniecības darbību un sociālu eksperimentu objekti. Sākot no dažādiem lietotāju metadatu pētījumiem un beidzot ar individualizētiem sociālo un individuālo reakciju eksperimentiem.

10. Mēģina “iesmērēt” visādus “draņķus”. Caur sociālajiem tīkliem un izmantojot sociālo tīklu informāciju, cilvēkiem mēģina “iesmērēt” visādus “draņķus”, tai skaitā pašiem cilvēkiem kaitīgus un pat bīstamus.

11. Manipulē ar lietotājiem. Sociālo tīklu platformas (jo īpaši Facebook) ciniski manipulē ar lietotājiem ar mērķi nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas, kā arī iegūt pār lietotājiem pēc iespējas lielāku varu. Sociālo tīklu platformu godaprātam nevar uzticēties, tāpēc nevar ticēt to apgalvojumiem un solījumiem. Un tāpēc to lietošana ir jāpārtrauc, līdzīgi kā ir jāpārtrauc jebkādi kontakti ar krāpniecībās un blēdībās pieķertiem indivīdiem.

12. Neuzticami biznesa partneri. Daudzi cilvēki sociālos tīklus izmanto profesionālu motīvu vadīti. Daļa no šiem lietotājiem velta daudz laika un pūliņu, lai izveidotu un labiekārtotu savu sociālo tīklu pasaulīti. Šiem cilvēkiem ir jāņem vērā, ka tādi sociālie tīkli kā Facebook, Instagram un Twitter ir ļoti neuzticams biznesa partneris un ka jebkurā mirklī visi viņu pūliņi var tik izmesti miskastē. Tagad tas notiek politisku motīvu dēļ, bet tik pat labi tas var notikt arī tīri komerciālu motīvu dēļ (kādas lielas korporācijas jauns biznesa projekts, kuram traucē daudzi mazi biznesiņi; konkurentu prasmīga “nostučīšana” vai sociālo tīklu moderatoru korumpēšana; tehniskas izmaiņas, kuru rezultātā tiek ierobežotas būtiskas iespējas vai zaudēti dati utt.). Tāpēc tiem, kuri sociālos tīklus izmanto profesionāli, kā minimums būtu labi lūkoties pēc alternatīvām, kuras paralēli ir jāattīsta un jāuztur (lai nebūtu kritiska atkarība no Facebook, Instagram, Twitter). Bet vēl labāk vispār spēt iztikt bez šo sociālo tīklu izmantošanas.

Ko darīt?

Pārstāt izmantot sociālos tīklus (pirmkārt, Facebook, Instagram un Twitter). Ja negribas rīkoties radikāli, var vienkārši pārstāt tos lietot. Lai konti stāv neizmantoti. Vienīgi personisko informāciju būtu ieteicams izdzēst vai izmainīt. Bet vislabāk vispār izdzēsties no sociālajiem tīkliem un nekad vairs tur neatgriezties. Dzīve uzreiz kļūs vieglāka un patīkamāka, parādīsies daudz brīva laika.

Informācijas aģentūra
/28.01.2021/

Šis ieraksts tika publicēts FACEBOOK DESTRUKCIJAS, Kat.: Sadzīve, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.