Par migrantu krīzi Eiropā un tās pasūtītājiem

00553_Germany-fans-refugees-welcome

Sākumā īsumā jāpiemin Eiropas garīgais tēvs. ES politiķi ļoti godā Paneiropas savienības dibinātāju un apvienotās Eiropas ideologu Rihardu Kudenhovu – Kalergi (1894-1972;  Austroungārijas aristokrāta un diplomāta dēls, māte – Aojama Micuko, viena no pirmajām jāpānietēm, kura emigrēja uz Eiropu), kuru viņi sauc par Eiropas Savienības garīgo tēvu. Viņa 20.gadsimtā sarakstītie darbi “Paneiropa” un “Cīņa par Paneiropu” ir labi zināmi un tiek uzskatīti par Eiropas būvniecības manifestu. Šajos darbos ir izklāstīti ES radīšanas mērķi un uzdevumi, kuri līdz pat šai dienai paliek nemainīgi.

Viens no šādiem mērķiem ir vienotas “eiropiešu nācijas” radīšana. Uzskatot, ka nācijas radīšana, balstoties uz asinsradniecību, ir dziļi nepareiza pieeja, Kudenhovs – Kalergi tai pretstatīja gara radniecību, definējot vienoto “eiropiešu nāciju” kā garīgu kopību, kurai ir kopēji garīgie skolotāji (1).

Lai atrisinātu nacionālo jautājumu, viņš piedāvāja atdalīt nāciju no valsts, lai nacionalitāte kļūtu par katra personīgo lietu. Un tā kā šai gadījumā pilsonības jautājums kļūs otršķirīgs, tas pilnībā atrisinās valstu robežu jautājumu: “Ir tikai viens radikāls paņēmiens kā taisnīgi un uz ilgu laiku atrisināt Eiropas robežu problēmas. Tas ir nevis robežu pārnešanas ceļš, bet gan robežu likvidācija” (2).

Rihards Kudenhovs – Kalergi

Rihards Kudenhovs – Kalergi

Tomēr tas ir tikai paneiropiešu sabiedriskā projekta virsslānis [domāts mazzinošajām masām]. Savu Eiropas galējās pārbūves sapratni Kudenhovs – Kalergi izklāstīja 1925.gadā mazā tirāžā iznākušā grāmatā “Praktiskais ideālisms” (3), kurā viņš aprakstīja Eiropas nākotni un parādīja, kā izskatīsies “eiropiešu nācija.”

Galvenā Kudenhova – Kalergi ideja bija jūdaisma garīgās līderības Eiropas civilizācijā pamatojums un nepieciešamība pārvērst ebrejus par “garīgi vadošo Eiropas rasi”. No visas eiropiešu masas, ko Kudenhovs – Kalergi sauc par “kvantitātes cilvēkiem”, viņš izdala divas “kvalitātes cilvēku” rases – dižciltīgo dzimtas un ebrejus, kam pēc viņa domām kopā ir jāveido nākamo eiropiešu aristokrātiju. Bet par Eiropas kodola kodolu viņš uzskatīja ebrejus gan dēļ to “īpašās etniskās attieksmes pret pasauli”, gan arī dēļ to prāta spēju pārākuma. Ebreji pēc viņa domām bija prāta dižciltīgie jeb garīgā aristokrātija, kas ieņem līderpozīcijas cīņā par cilvēces vadību. Par tipiskiem šīs “garīgās aristokrātijas” pārstāvjiem Kudenhovs – Kalergi uzskatīja Ferdinandu Lasalu, Ļevu Trocki – Bronšteinu, Albertu Einšteinu, Anrī Bergsonu un citus.

Kas attiecas uz pārējiem – “kvantitātes cilvēkiem”, tad par viņiem Kudenhovs – Kalergi rakstīja: “Tālākas nākotnes cilvēks būs jauktu asiņu. Rases un šķiras izzudīs dēļ telpas, laika un aizspriedumu pārvarēšanas. Nākamā eirāziešu – negroīdu rase, kura ārēji būs līdzīga seniem ēģiptiešiem, aizstās tautu un personību dažādību.” Eiropas nākotni Kudenhovs – Kalergi redzēja tajā, ka eiropieši sajaucas ar citām rasēm un tautām un izzūd kā nacionālas individualitātes, bet šo tautu elites nomainīs ebreju garīgā vadoņu kasta.

Tas, kas pašreiz notiek Eiropas Savienībā pilnībā iekļaujas tajos projektu aprakstos, ko izklāstīja ES garīgais tēvs. Un ir acīmredzams, ka šie projekti nav savietojami ne ar nacionālu valstu, nacionālo robežu un pašu nāciju saglabāšanu. Tā, ka Eiropas Savienības politiķi, realizējot ārprātīgu migrācijas politiku, pilnībā apzinās, ko dara.

Eiropas saimnieki

Pašreiz mūsu acu priekšā notiekošais labi izplānotais un vadāmais “migrācijas haoss” Eiropā nav nejauši uzplūdi, bet gan ir svarīga taktiska operācija ceļā uz fundamentālu Eiropas pārbūvi, ir daļa no nacionālo valstu demontāžas plāna, kā arī veids kā nostiprināt Eiropas Savienību, kuras vadība pārstāv nevis pilsoņu intereses, bet gan lielā Eiropas transnacionālā biznesa intereses, kurš ir daļa no globālām pārnacionālām struktūrām.

Svarīga loma te ir 1983.gadā izveidotajam Eiropas rūpnieku apaļajam galdam jeb Eiropas apaļajam galdam (EAG), kurš apvieno 45 lielākās Eiropas korporācijas, starp kurām visietekmīgākās ir Bayer, Shell, BP, Daimler Chrysler, Ericsson, Nestlé, Nokia, Petrofina, Renault, Siemens, Solvay, Total un Unilever, kuru vadītāji regulāri piedalās Bildenbergas kluba sanāksmēs. Pašreiz EAG vada zviedru kompānijas Ericsson direktoru padomes priekšsēdētājs Leifs Johansons.
00553_evropejskij-kruglyj-stol-
EAG ir galvenā spiedienu izdarošā grupa, kurai ir izšķiroša ietekme uz augsti stāvošiem Eiropas politiķiem un kura nodrošina stratēģisko aliansi starp lielo biznesu un Eiropas Komisiju. Galvenais EAG uzdevums ir mainīt Eiropas pārvaldības mehānismus lielā biznesa interesēs un viena lēmumu pieņemšanas centra izveide.

Augstākā līmeņa menedžeru “apstrāde” un kadru atlase ir novedusi līdz tam, ka, ja 1980-ajos gados EAG iekšienē vēl bija vērojamas protekcionistu un globālistu grupas, tad uz 1990-o gadu sākumu tika panākta pilnīga vienprātība tirgu un robežu atvērtības ziņā un atlantisma ideju atbalstā (4).

Svarīgākais EAG šodienas jautājums ir Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) parakstīšana, ko Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nosauca par “pašu galveno divpusējo tirdzniecības līgumu vēsturē” (5). TTIP, kāds tas bija iecerēts, ir jānodrošina korporāciju pilnīga kontrole pār ekonomiku un sociālo sfēru, maksimāli minimizējot valstu regulējumus. Tāpēc pārrunas par šo projektu notika aiz slēgtām durvīm un tas tiek turēts slepenībā no Eiropas sabiedrības.

TTIP sagatavošanas hronoloģija ir sekojoša: 1990.gadā tiek pieņemta “Transatlantiskā deklarācija”, 1995.gadā no biznesa pārstāvjiem tiek izveidota “Transatlantiskais biznesa dialogs”, 1998.gadā tiek izveidota konsultatīvā komiteja “Transatlantiskā ekonomiskā partnerība”, 2007.gadā tiek izveidota “Transatlantiskā ekonomiskā padome”, kura sastāv no vadošajām Rietumvalstu firmām. Visbeidzot 2011.gadā tika izveidota ekspertu grupa, kura 2013.gadā ieteica uzsākt pārrunas par līguma noslēgšanu.

Ar TTIP saistītos dokumentus gatavo Transatlantiskais politiskais tīkls (TPT) – ietekmīgs institūts, kurš strādā ne tikai uz transatlantiskā tirgus izveidi 2020.gadā, bet arī uz Eiroamerikāņu militāri – politiskā bloka izveidi. TPT tika izveidots 1992.gadā un tas apvieno Eiropas parlamentāriešus, ASV kongresmeņus un lielā biznesa pārstāvjus. Finansē šo struktūru lielākās korporācijas un bankas (Boeing, Ford, IBM, Microsoft, Siemens, BASF, Deutsche Bank, Bertelsmann) un tā balsts ir vadošie Rietumvalstu smadzeņu centri (Starptautisko attiecību karaliskais institūts (Chatham House), Aspena institūts, Eiropas – Amerikas biznesa padome, Starptautisko attiecību padome, Brukingsa institūts u.c.) (6).

EAG galvenās lomas TTIP projektā rādītājs ir 2013.gada martā (pēc A.Merkeles un F.Olanda tikšanās ar EAG vadību) izveidotā franču – vācu darba grupa par vienotas starptautiskas tirdzniecības stratēģijas radīšanu , kas kalpotu Eiropas lielāko kompāniju interesēm, kuru pārstāvji arī kļuva par darba grupas dalībniekiem. Kā izteicās viens apskatnieks, “EAG prasība ir likt Eiropas Savienībai kalpot saviem uzņēmumiem un nekas vairāk” (7). Šī darba grupa izvirzīja 32 ultraliberāla un antisociāla tipa priekšlikumus, kas arī bija pamats ES – ASV pārrunām par TTIP. Galvenais te ir tirgu atvērtība, investīciju aizsardzība un darba tirgus reformas “konkurētspējas paaugstināšanai”.

2015.gada jūlijā Eiroparlaments, izmantojot tādu ietekmēšanas līdzekli kā “krievu draudi” un eiroatlantiskās solidaritātes nepieciešamība, pieņēma TTIP atbalstošu rezolūciju (436 eirodeputāti bija par, 241 pret). Lai gan šai rezolūcijai nav obligāts raksturs, tā parāda spēku samēru Eiroparlamentā, kuram būs jaratificē TTIP. Īpaši jāuzsver, ka arī šajā etapā ES varasiestādes nepieļāva sabiedrisko apspriešanu, jo lielākā daļa eiropiešu neatbalsta TTIP, kas padarīs korporācijas par visspēcīgām un uz visiem laikiem iznīcinās vēl pāri palikušās Eiropas cilvēku vērtības (8).

Diemžēl nekādu nopietnu pretestību TTIP nesastop dēļ Eiropas sabiedrības dziļās dezintegrācijas, kas ir jau 20 gadus notiekošās demogrāfiskās revolūcijas sekas, kas savukārt ir viens no galvenajiem korporāciju varu nostiprinošajiem faktoriem.

Eiropas valstu nāciju aizstāšana

Šo revolūciju daudzi pētnieki sauc par demogrāfisko, jo Eiropa ir pārstājusi atražot savus iedzīvotājus. Uz 2050.gadu, neskaitot imigrantus, pašreizējo 728 miljonu eiropiešu vietā būs 600 miljoni. Eiropas iedzīvotāju zudums līdzinās pašreizējās Vācijas, Polijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas iedzīvotāju kopsummai. Pēdējo reizi tik ievērojama Eiropas iedzīvotāju skaita samazināšanās notika mēra epidēmijas laikā 1347. – 1352. gadā (9).

Īpaši bēdīga situācija ir Vācijā (uz 250.gadu tās iedzīvotāju skaits var samazināties no 82 uz 59 miljoniem cilvēku), Latvijā, Ungārijā un Portugālē. Tajās valstīs, kurās dzimstība ir salīdzinoši augstā līmenī (Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā), tas tiek panākts pārsvarā uz musulmaņu imigrantu rēķina. Kā atklāti reiz atzinās Vācijas ārpolitikas padomes Krievijas un NVS nodaļas direktors A.Rars, “mēs esam krustcelēs un ir grūti pateikt, kur tas mūs novedīs … Jā, var teikt, ka “baltā rase” izmirst … Atklāti par to runāt pagaidām ir grūti, jo ir elektorāts.”

Politiskā bezspēcība šai jautājumā padara Eiropas Savienību par nespējīgu saglabāt sociālo līdzsvaru: darbarokas drīzumā katastrofāli sāks pietrūkt, kas aktualizēs jautājumu par esošās sociālās nodrošināšanas sistēmas saglabāšanu. Pagaidām Eiropā vēl strādā tās paaudzes, kuras piedzima demogrāfiskā buma laikā pēc Otrā pasaules kara, bet ar viņu aiziešanu pensijā situācija dramatiski mainīsies. Tāpēc Eiropas politiķu drudžainās darbības, paaugstinot pensijas vecumu, pārskatot invalīdu atbalsta shēmas, ir saistītas ar mēģinājumu maksimāli attālināt dzīves līmeņa, sociālo standartu un patēriņa krituma mirkli.

Novērst to var imigrantu plūsmas palielināšanās. Kā ir norādīts vienā no slepeniem Francijas valdības ziņojumiem vēl 2000-ajos gados, Eiropas Savienībai nav citas alternatīvas kā ievest 75 miljonus migrantu (10). Tāda ir ES saglabāšanas cena. Franču eksperti šai ziņojumā vērš uzmanību, ka tas nākotnē radīs daudz problēmu.

Tomēr pašreizējā Eiropas politiķu ģenerācija savu kursu nemainīs: jā viņi skaļi paziņos par multikulturālisma politikas izgāšanos, veiks ārišķīgas uz publiku vērstas antimigrantu akcijas, tomēr kopējais uzsvars uz ieceļotājiem paliks nemainīgs – tā ir transatlantiskās šķiras stratēģiskā līnija, kas atbilst viņu interesēm.

Uz 2000-šo gadu sākumu pēc oficiāliem datiem Eiropas kontinentā katru gadu meklēja patvērumu apmēram 400 tūkstoši cilvēku, bet caur visdažādākajiem nelegālajiem kanāliem uz Eiropu ik gadu izbrauca vairāk kā pus miljons cilvēku. Pašreiz kopējais nelegālo imigrantu skaits Eiropā ir apmēram 5 – 7 miljoni cilvēku (skaitlis ir ļoti aptuvens, jo oficiālā ES statistika šai ziņā nedod nekādus ciparus). Visvairāk nelegāļu ir sakoncentrējušies Francijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā – katrā no tām apmēram 1 – 1,15 miljons un katru gadu to skaits pieaug par 100 tūkstošiem. Galvenās imigrantu plūsmas gāja un iet no Ziemeļāfrikas uz Spāniju un no Turcijas caur Grieķiju un Albāniju uz Itāliju. 2011.gads (amerikāņu izraisītā “arābu pavasara” gads) Eiropai šai ziņā kļuva par robežu, kad tikai pirmo desmit mēnešu laikā tika fiksēti 113 tūkstoši robežu šķērsošanas gadījumi (11). Jau 2014.gadā bēgļu skaits, kuri nokļuva Eiropā šķērsojot Vidusjūru, bija 626 tūkstoši cilvēku (12). 2015.gadā šis rādītājs būs ievērojami lielāks.

Šogad pēc Starptautiskās darba organizācijas (ILO) datiem no 175 miljoniem pasaules migrantu 56 miljoni dzīvo Eiropā, no kuriem 27,5 miljoni veic tur ekonomisko darbību. Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Luksemburgā un Šveicē, nodarbināto migrantu īpatsvars sasniedz 25% no visiem nodarbinātajiem (13). Pārsvarā viņi strādā darbavietās, kas vietējiem iedzīvotājiem nešķiet pievilcīgas: netīrs, smags darbs, kuram nav nepieciešama kvalifikācija, zemas un vidējas kvalifikācijas darbs apkalpojošā sfērā, kopšanas un sakopšanas darbs privātajā sfērā, saimniecības un tūrisma sfēras sezonālie darbi.

Daudzskaitlisks un praktiski nekontrolējams pasaules darba tirgus segments ir nelegālie imigranti, kuru daudzums pēc ILO datiem ir 1/3 no visiem starptautiskajiem migrantiem. Nodarbināti viņi pārsvarā ir mazā biznesa vai ēnu ekonomikas sektorā, kuras apjoms visā pasaulē pastāvīgi pieaug. Pēc Eirokomisijas datiem atsevišķās Eiropas valstīs ēnu ekonomika nodrošina no 8% līdz 30% no IKP, vidēji Eiropā ēnu ekonomika nodrošina 20% no IKP.

Neskaitot Austrumeiropu, valstis ar vislielāko ēnu ekonomiku ir Grieķija (30-35% no IKP), Itālija (27,8%) un Beļģija (23,4%). Vidēji rādītāji ir Īrijai, Francijai un Vācijai – no 14,9% līdz 16,3% (14). Īpaši strauji ēnu ekonomika sāka augt pēc 2008.gada globālās ekonomiskās krīzes. Nozīmīgākais tās elements ir narkotiku tirdzniecība, par kuras bāzi Eiropā kalpo Kosova. Narkotiku tirdzniecība ir plaši sazarota, tajā ir iesaistīti Kosovas albāņi, bulgāru un turku mafija, čehu kurjeri, angļu dīleri un itāļu Cosa Nostra (15). Un tas viss ir tikai zemākais līmenis sistēmai, kurā ir iesaistītas ietekmīgas viseiropas starptautiskas struktūras ar ļoti stingru atbalstu specdienestos. Narkomafija Eiropas valstu valdībās spēlē “neredzamā menedžera” lomu. Nelegālie imigranti narkomafijai ir neaizstājams resurss, no kura narkobiznesa sistēmā tiek uzņemti arvien jauni cilvēki, kurus Eiropas sabiedrība ir atstājusi bezizejas situācijā.

Eiropa ir kļuvusi par vietu, kur notiek dziļa cilvēku etnokultūras pārveidošana, kas drīzumā var pārvērsties par sava veida “kausēšanas krāsni”. Eiropieši sajaukti ar citiem etnosiem, kuri jau ir sajaukušies savā starpā, tik tiešām nākotnē izveidos jaunu klejotāju nāciju.

Dāvana biznesam

Pašreizējais imigrācijas vilnis ir bezprecedenta. Uz Eiropu virzās ļoti labi organizēta bēgļu plūsma, ko galvenokārt ir radījusi situācija Sīrijā, no kuras uz blakusvalstīm jau ir izbraukuši apmēram 4 miljoni cilvēku. Pēc ANO bēgļu aģentūras datiem šī ir visnopietnākā bēgļu krīze pēdējo 25 gadu laikā (16). Eiropā kopš gada sākuma ir ieradušies 500 tūkstoši cilvēku, bet vienā pašā augusta mēnesī tika reģistrēti 156 tūkstoši bēgļu. Tiek prognozēts, ka šī gada laikā uz Vidusjūras piekrasti varētu pārcelties apmēram 1 miljons bēgļu (17).

Interesanti, ka aprakstot bēgļu grūtības, masu mēdiji noklusē jautājumu par to, kurš finansē un organizē šīs bēgļu plūsmas, un kāpēc liela daļa bēgļu ir veselīgi jauni vīrieši, kuri meistarīgi pārvar uz robežām izvietotās barjeras. Tiesa gan pēdējā laikā tomēr sāka parādīties informācija par pārceļošanas sponsoriem, kas ļauj secināt, ka pašreizējā bēgļu krīze ir mākslīgi radīta.

Austrijas žurnālists, atsaucoties uz avotu specdienestos, ziņo, ka ar bēgļu plūsmas organizēšanu ir saistītas amerikāņu organizācijas un fondi, kuri apmaksā bēgļu “gidu” pakalpojumus, kuri arī pārvieto imigrantus uz Eiropu. Citi žurnālisti min “cilvēktiesību aizsardzības organizācijas”, kuras finansē Rotšildu klans. Bet serbu izdevums “Resat”, pēc rūpīgas, labi organizētās kosovas albāņu izbraukšanas mēneša garumā izpētes, nāca klajā ar versiju, ka aiz tā stāv “Islāma valsts”, kura ir uzstādījusi sev uzdevumu nosūtīt uz Rietumeiropu 4000 kaujinieku (2000 it kā jau esot ieradušies uz vietas) (18).
00553_25_20150426_cartoon
Raksturīgi, ka strauji ir izmainījusies arī mēdiju intonācija, runājot par bēgļiem. Arī agrāk imigrantu liktenis bija traģisks. Nelegālā imigrācija ir bijusi visu laiku jau kopš paša Sīrijas konflikta sākuma, bet neviens neizrādīja par bēgļiem tādas rūpes. Un te pēkšņi situācija strauji mainās. Kā raksta Sīrijas žurnālists un rakstnieks Mustafa al Mikdads, “tagad, kad viņu teroristiskais karš ir izlietojis ievērojamus mūsu resursus, mūsu jaunatnes imigrācijas organizēšana ir pieņēmusi ievērojamus vērienus, kas liek domāt, ka ir sagatavots jauns plāns kā atņemt Sīrijai cilvēcisko un zinātnisko potenciālu. Pie tam tas tiek darīts spiežot uz Rietumvalstu sabiedriskās domas jūtām par “neizturamajām migrantu ciešanām”. … Varbūt viņi pat pieņems speciālus noteikumus, kas būs attiecināmi tikai uz migrantiem no Sīrijas.  … Iespējams tas ir pēdējais solis, kurš patiešām var atņemt Sīrijai to vecuma kategoriju, kura var uzvarēt terorismu un atjaunot valsti, kas nozīmē, ka tas ir tikai Rietumvalstu karojošās politikas turpinājums, tikai ar citām metodēm…” (19).

Sāk izkristalizēties notikumu kopējā aina un kļūst redzama Eiropas valdošo slāņu dubultā stratēģija “migrantu krīzes” sakarā: sakoncentrēt Eiropas centrā ekonomiski lietderīgi izmantojamus migrantus un pārsūtīt radikālos elementus (“Islāma valsts” tā saucamos “guļošos aģentus”) uz Austrumeiropu.

Lai gan prese runā par Briseles birokrātijas vājumu un tās bailēm gaidāmā bēgļu pieplūduma priekšā, Eiropas lielajam biznesam šī situācija ir visīstākā dāvana un “brīnumains pārsteigums”, kas ļauj iegūt lētu darbaspēku pirms TTIP spēkā stāšanās. Kā rakstīja A.Rars, “tagad bēgļus nēsās uz rokām.”

Vācijas uzņēmēju aprindas vienbalsīgi atbalstīja migrantu uzņemšanu. Tā Vācijas federālās rūpnieku apvienības (BDI) prezidents un Bildenbergas kluba biedrs Ulrihs Grillo vēl 2014.gada beigās paziņoja, ka Vācija jau sen ir migrantu zeme un ka tai tādai arī ir jāpaliek (20). Viņam piebalso Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Zigmārs Gabriēls, kurš paziņoja, ka migrantu uzplūdi palīdzēs Vācijai tikt galā ar iedzīvotāju novecošanos un kadru trūkumu atsevišķās jomās. “Ja mums izdosies ātri apmācīt pie mums atbraukušos un iesaistīt darbā, tad mēs atrisināsim vienu no galvenajām mūsu ekonomikas nākotnes problēmām – kvalificēta darbaspēka trūkumu” (22). Intervijā Vācijas sabiedriskajai televīzijai ZDF viņš norādīja, ka tuvāko gadu laikā Vācija spēs katru gadu uzņemt vismaz 500 tūkstošus bēgļu (“Es par to nešaubos. Iespējams mēs pat spēsim uzņemt vairāk bēgļu”). Un patiešām, 2015.gadā Vācija, kā tiek plānots, pieņems no 800 tūkstošiem līdz 1 miljonam  bēgļu, kas ir četras reizes vairāk kā 2014.gadā (23).
00553_big4
Zīmīgi, ka Angela Merkele, nosaucot migrantu pieplūdumu Eiropā par graujošu un norādot, ka šis process izmainīs Vāciju, tai pat laikā apsolīja paātrināt patvēruma piešķiršanas procedūru un izdalīt papildus līdzekļus palīdzības sniegšanai bēgļiem, ko viņa aicināja darīt arī citas valstis (24).

Pēc vācu analītiķu atzinuma, 2030.gadā Vācijai būs nepieciešamas 6 miljoni darbavietu tādās sfērās kā viesnīcu bizness, loģistika, veselības aizsardzība un sociālā aprūpe. BDI savukārt norāda, ka pie 6,4% bezdarba līmeņa, valstij trūkst 140 tūkstoši inženieru, programmētāju un tehniķu. Profesionāli – tehniskā apmācību sistēmā, kurā ir iesaistīta lielākā daļa valsts uzņēmumu, nav aizpildītas 40 tūkstoši vietu. Bet analītiskais centrs Prognos norāda, ka gadījumā, ja nekas nemainīsies, darbinieku deficīts palielināsies līdz 1,8 miljoniem uz 2020.gadu un līdz 3,9 miljoniem uz 2040.gadu (25). Ir arī tādas prognozes, kuras apgalvo, ka uz 2030.gadu Vācijas ekonomikai trūks 10 miljoni strādājošo.

Šādos apstākļos tie 10 miljardi eiro, ko Vācija grasās iztērēt bēgļu uzņemšanai 2016.gadā (uz budžeta pārpalikuma 21 miljardu eiro apmērā rēķina), nav nemaz tik liela summa (26). Kas attiecas uz imigrantu integrēšanu darba tirgū, tad tiek plānots paplašināt 2013.gada programmu The Job of my Life ar valodas apmācībām un aroda apguvi, kas tika izstrādāta darba meklētājiem no citām ES valstīm. Jau tagad, kā norāda Grillo, vietējā līmenī arvien vairāk kompāniju atver durvis iebraucējiem. Bizness ir sagatavojis priekšlikumu sarakstu, lai paātrinātu profesionālās kvalifikācijas un izglītības atzīšanas procedūru un piedāvā finansēt valodas apmācības.

Morāli imigrantu pieplūdumam ir sagatavoti arī paši vācieši. Saskaņā ar ZDF aptauju, ja jūlijā bēgļu uzņemšanu atbalstīja 54% vāciešu, tad augustā jau 60%. Bet pēc žurnāla “Spiegel” datiem, augusta beigās puse vāciešu gribēja, lai Vācija uzņem vēl vairāk bēgļu.

Vācu kārtība

Bēgļu pieplūduma gaitā Eiropas mēdiji aktīvi apstrādāja eiropiešus iecietības un viesmīlības garā, pat nekautrējoties veikt falsifikācijas kā tas bija ar Turcijas krastā izskaloto sīriešu bērnu (27). Eirokomisija nepārtraukti atkārto par morālo pienākumu, Ženēvas konvenciju un ES pamattiesību hartu. Ar īpašu daiļrunību izceļas Ž.K.Junkers, kurš Eiropas Parlamentā teica sirdi plosošu runu par Eiropu kā “stabilu ostu un cerības vietu”. Parlaments aplaudēja. Gala rezultātā Eiroparlaments aicināja likt Savienības politikas centrā solidaritāti un radīt “harmonisku un efektīvu patvēruma sistēmu ES mērogos ar mērķi taisnīgi sadalīt patvēruma meklētājus.”

Bet tālāk sekoja proza. Paziņojot par visu 28 valstu morālo pienākumu uzņemt bēgļus, A.Merkele un Zviedrijas premjerministrs pieprasīja sadalīt atbildības (28). Ar tādu plānu nāca klajā Berlīne un Parīze, ko publiskoja Ž.K.Junkers un apstiprināja Eiroparlaments. Tas paredzēja 160 tūkstošu bēgļu (120 tūkstošus no Itālijas , Grieķijas un Ungārijas un 40 tūkstošus bēgļu, kuri jau ir Eiropā) sadalīšanu starp 22 valstīm – 26% Vācijai, 20% Francijai, 12% Spānijai. Pie tam kvotu sistēma ir obligāta izpildei (“mums nav nepieciešama poēzija”, paziņoja Junkers) un pret valstīm, kuras atteiksies uzņemt bēgļus, var tikt pielietotas finansu sankcijas. Šis plāns tika pozicionēts kā steidzams pasākums, pēc kā tiks izstrādāts “pastāvīgs mehānisms”. Tāpat ir paziņots par speciāla fonda izveidošanu nākamajām iespējamajām krīzēm 1,8 miljardu eiro apmērā (29).

Tomēr pieņemot šo plānu, Vācija mēģina aizsargāt sevi no radikāliem elementiem. “Migrācijas haosa” laikā enerģētikas eirokomisārs Gjunters Etingers paziņoja, ka Vācijas konstitūcijā ir jāievieš izmaiņas, kas ļaus paātrināt lēmuma pieņemšanu gan par bēgļa statusa piešķiršanu, gan par atteikumu piešķirt bēgļa statusu. Pie tam otrs variants attieksies uz migrantiem no t.s. drošām valstīm, kurās nenotiek karadarbība. Pie šādām valstīm tiek pieskaitītas visas ES dalībvalstis, Gana, Senegāla, Serbija, Maķedonija, Bosnija – Hercogovina, Melnkalne, Albānija un Kosova. Pie tam no Balkānu valstīm līdz šim nāca līdz pat 40% bēgļu, attiecīgi viņiem vai nu atteiks statusa piešķiršanu, vai aizsūtīs atpakaļ uz mājām (30).

Kvotu jautājums saliedēja Vāciju un Franciju, bet radīja opozīciju no t.s. Višegradas grupas valstīm (Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija), kurām nav pieredzes bēgļu izvietošanā un kuras negrib uzņemt pie sevis pavēlēto daudzumu. Tomēr vāciešiem ir pietiekami daudz paņēmienu kā izdarīt spiedienu uz kaimiņiem. 2015.gada 13.septembrī Vācija ieviesa pasu kontroli uz Austrijas robežas un apstādināja savu dalību Šengenas līgumā. Tas atstāja iespaidu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Vācijas iekšlietu ministrs paziņoja, ka šī darbība tiks realizēta uz visām Vācijas robežām. Gala rezultātā jautājumu par kvotām pārcēla uz ārkārtas iekšlietu ministru sanāksmi 14.septembrī, bet arī tur ne par ko nevienojās. Tālāk jautājumu skatīs Eiropas Padomes ārkārtas sēdē, kam ir jānotiek septembra 20ajos datumos.

***

Žaks Atalī

Žaks Atalī

Tai pat laikā 12.septembrī slavenais globālisma ideologs, Brain Bri biedrs un Francijas ebreju organizāciju (CRIF) prezidents Žaks Atalī deva interviju beļģu avīzei Lesoir, kurā viņš apsveica sagaidāmo tautību un rasu sajaukšanos: “No tā brīža, kad mēs atzīstam, ka brīvībām ir fundamentāls raksturs, pirmā no tām ir pārvietošanās brīvība. … Šie cilvēki pārvērtīs Eiropu par pirmo pasaules lielvalsti. … Ar migrantiem notiekošais novedīs pie daudz saliedētākas un varenākas Eiropas būvniecības. … Viņu atbraukšana ir neiedomājama izdevība, jo viņi izmainīs Eiropas demogrāfiju…” (31).

Atsauces:
(1) (2) Куденхове-Калерги Р. «Пан-Европа» // http://www.paneuropa.ru/home.php?id=4&id2=0&id3=6&lang=
(3) См.: Coudenhove KalergiR. Praktischer idealismus. Adel – Technik – Pazifismus. Wien-Leipzig. 1925 // http://www.mediafire.com/?wwyl5p4stattbqm
(4) Balanya B., Doherty A., Hoedeman O. Ma’anit A. & Wesselius E. Europe Inc. Comment les multinationals construisent l’Europe et l’economie mondiale. Marseille cedex 20, 2005, р. 58.
(5) http://ec.europa.eu/trade/policy/in-focus/ttip/index_fr.htm
(6)http://www.agoravox.fr/actualites/international/article/bloc-euro-atlantique-unifie-en-55452
(7) http://www.politis.fr/Ces-industriels-qui-conseillent,22807.html
(8) http://inosmi.ru/op_ed/20150713/229060533.html
(9) http://crisis-blog.ru/documents/1287.html
(10) Уткин А. Полюс богатства против полюса населения // НГ – 2003 г. 26 марта. – № 59 (2896).
(11) http://www.centrasia.ru/newsA.php?st=1321686240
(12) http://www.voltairenet.org/article188621.html
(13) http://sr.fondedin.ru/new/fullnews_arch_to.php?subaction=showfull&id=1290498889&archive=1290499075&start_from=&ucat=14&
(14) http://polbu.ru/shadow_economy/ch02_all.html
(15) http://www.contrtv.ru/common/2651/
(16) http://www.unhcr.fr/559e2ca6c.html
(17) http://www.alterinfo.net/LE-CHAOS-MIGRATOIRE-COMME-FORME-SUPERIEURE-DE-LA-CRISE-DU-SPECTACLE-MARCHAND-_a117105.html
(18) http://www.mondialisation.ca/les-albanais-font-ils-le-trafic-des-islamistes/5469310
(19) http://www.lelibrepenseur.org/syrie-lhypocrisie-occidentale-des-lumieres/
(20) http://www.businessinsider.com/afp-german-industries-make-economic-case-to-welcome-refugees-2015-9
(21) http://gordonua.com/news/politics/Die-Welt-Glava-soyuza-nemeckih-promyshlennikov-raskritikoval-biznes-Germanii-za-simpatii-k-Putinu-74605.html
(22) http://lenta.ru/news/2015/09/10/germany_changing/
(23) http://www.interfax.ru/world/465544
(24) Bēgļa statuss ļauj palikt valstī 3 gadu laikā, pēc kā cilvēks var iesniegt iesniegumu, lai saņemtu patstāvīgas dzīvesvietas atļauju.
(25) http://lenta.ru/news/2015/09/10/germany_changing/
(26) http://tengrinews.kz/europe/10-milliardov-evro-pridetsya-potratit-germanii-bejentsev-280368/
(27) http://www.voltairenet.org/article188621.html
(28) http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150909_refugees_quotas_merkel
(29) http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150909_refugees_europe
(30) http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150908_germany_migrants_refugees_numbers
(31) http://www.lesoir.be/988143/article/debats/2015-09-13/attali-refugies-vont-faire-l-europe-premiere-puissance-du-monde

Olga Četverikova
/17.09.2015/

Avots:
http://www.fondsk.ru/news/2015/09/17/migracionnyj-krizis-v-evrope-i-ego-zakazchiki-i-35451.html
http://www.fondsk.ru/news/2015/09/17/migracionnyj-krizis-v-evrope-i-ego-zakazchiki-ii-35458.html

Informācijas aģentūra
/26.09.2015/

Šis ieraksts tika publicēts BĒGĻU KRĪZE, Kat.: Politika, Reģ.: GEIropa, TTIP (Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība), Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Par migrantu krīzi Eiropā un tās pasūtītājiem

  1. Atpakaļ ziņojums: Par migrantu krīzi Eiropā un tās pasūtītājiem | TAUTAS MEDIJI

  2. Rolis saka:

    Pastāvīgi tiek uzsvērts (negativizēti) par korporāciju un citu biznesa struktūru aktīvi-vadošo lomu… Nu un? Tad gribētos jautāt, kam tas būtu jādara?
    Varbūt arodbiedrībām vai Bojāra tipa sociķiem (kuri bezatbildīgi iznīcināja, jau sūri sasniegto “0 budžetu” un Rīgas domē demonstrēja pilnīgu Latviešu nācijas interešu ignoranci apvienojoties ar interFronti)???
    Pie mums ir arī slikta pieredze ar Oligarhu tā saukto “demokrātijas privatizēšanu”…
    Taču ja mēs kaut ko demonizējam, tad parādiet ko likt vietā.
    Skaidrs ka EU bez robežām ir pievilcīgs projekts un pat Grieķija nevēlas no tā atteikties (nemaz nerunājot par jauno pāaudzi)!
    Šodienas bēgļu krīze daudz ko sarežģī un rada daudzus jautājumus… Mēs, ka sabiedrība varam radīt spiedienu valdībām sev vēlamajā virzienā (kā tas notiek Vācijā)…
    Un paldies par pārskatāmu situācijas izklāstu… Būs daudz par ko padomāt!!!
    P.S.
    Un kāpēc jums vajadzīgs mans e-psts? Lai es turētu muti, vai???

    • Rolis saka:

      Piekrītu!
      Lasot rakstu tālāk skaidri iezīmējas => Kremļa projekts vai pasūtījums!
      Tomēr vairākas tēzes (patiesībā daudzas) ir mūsu uzmanības vērtas…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s