Kā Krievija ar vienu raķetes šāvienu iznīcināja mītu par ASV militāro visvarenību

Neviens nepievērsa uzmanību tam, ka Krievijas aviācijas grupa Sīrijā skaitliskā un lidmašīnu nomenklatūras ziņā ir gandrīz vai identiska tiem Ukrainas gaisa spēkiem, kuri 2014.gadā mēģināja bombardēt Donbasu. Šo spēku bāze ir lidmašīnas SU-24 un SU – 25. Tikai Ukrainas aviāciju dažu nedēļu laikā no gaisa padzina ogļrači, frizieri, taksisti un supermārketu apsargi, bet Krievijas aviācijai neko nespēj padarīt ļoti labi sagatavoti “Islāma valsts” teroristi ar ilgstošu kara pieredzi. Pat vairāk, no Krievijas aviācijas izvairās Izraēlas, Turcijas un vispār visas amerikāņu “antiteroristiskās” koalīcijas lidmašīnas.

Tas liecina gan par Krievijas pilotu augsto sagatavotības līmeni, gan par 1970-ajos gados radīto un nesen modernizēto lidaparātu iespējām, gan apliecina to, ka Krievijas gaisa spēki, atšķirībā no Ukrainas, ir labi “noskaņots” un efektīvs instruments, kurš papildus pašu militārajam triecienspēkam ir integrēts arī kopējā pretgaisa aizsardzības sistēmā (PAS), radio – elktronās cīņas sistēmā, globālajā pozicionēšanas sistēmā (ГЛОНАСС) un kosmiskās izlūkošanas sistēmā.

Kijeva izmantoja aviāciju Pirmā pasaules kara līmenī – atsevišķas lidmašīnas pacēlās gaisā, atrada atsevišķus mērķus un bombardēja tos (vai arī lidmašīna tika notriekta). Krievija savukārt visiem nodemonstrēja pilnu aviācijas triecienu komplektu, kurā lidmašīna un to vadošais pilots ir svarīgs, visvairāk redzamais, bet tomēr tikai viens no daudziem elementiem, kuri nodrošina efektīvu ienaidnieka iznīcināšanu un pašu drošību.

Tomēr Krievijas gaisa spēki Sīrijā ir pārāk maz skaitliski, pretiniekam nav pilnvērtīgas un mūsdienīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas un Rietumvalstu aviācija tieši nav stājusies pretī Krievijas aviācijai, bet Ukrainas armija militāro spēku ziņā ir salīdzināma ar kādas Čadas Republikas spēkiem, tāpēc Sīrijas paraugdemonstrējums nav pietiekams iemesls, lai runātu par Krievijas gaisa spēku pārākumu pār “potenciālo pretinieku” [tas ir – ASV].

Raķešu trieciens no Kaspijas jūras

Pavisam cita situācija ir ar jūras spēkiem. 2015.gada 7.oktobrī Krievijas Kaspijas jūras militārā flotīlija veica vienlaicīgu 26 raķešu “Kalibr” šāvienu pa “Islāma valsts” bāzēm un līdz ar to uz ilgu laiku (bet visdrīzāk uz visiem laikiem) noņēma ASV floti okeānos kā reālu faktoru, kurš spēj nodrošināt tā saucamo spēka projekciju (agrāk to sauca par “karakuģu diplomātiju”).

Kas tad patiesībā notika un ko tas reāli nozīmē? Pirmkārt, Krievija eksportēja to raķešu analogus, kuras tika izmantotas 7.oktobrī. Eksportējamo raķešu mērķa sasniegšanas attālums bija 300km, bet ASV rēķinājās ar to, ka patiesībā šīs raķetes var sasniegt mērķi 400 – 600 km attālumā. Kaspijas flotīlijas šāviens sasniedza mērķi 1500km attālumā un spriežot pēc vairākām pazīmēm tā nebūt nav galējā robeža. Jau ir parādījušās ziņas, ka šo raķešu mērķa sasniegšanas attālums varētu pat pārsniegt 4000km.

Otrkārt, ne tikai Kaspijas jūras flotīlija, bet arī Krievijas Melnās jūras un Baltijas jūras flotes no “potenciālā pretinieka” [ASV] viedokļa tika apskatītas kā spēki, kuri ir spējīgi tikai aizsargāt attiecīgo teritoriju piekrastes, ķert kontrabandistus un malumedniekus, kā arī veikt desanta operācijas savās ierobežotajās akvatorijās. Melnās jūras flote papildus vēl nodrošināja aizmuguri Vidusjūras eskadrai.

Kā reālus draudus ASV uzskatīja tikai iepriekš atklātā okeānā izvērstas eskadras un triecienkuģus, kā arī Klusā un Ziemeļu okeāna flotes, kuras nopietna militāra konflikta gadījumā vismaz teorētiski bija spējīgas izrauties Klusā un Atlantijas okeānu plašumos.

Treškārt, no augstākminētajiem apsvērumiem ASV sanāca, ka viņu aviobāzes kuģu grupējumi ir praktiski neaizskarami. Pēc amerikāņu stratēģu aprēķiniem, lai iznīcinātu vienu ASV aviobāzes kuģu grupējumu, Krievijas flotei vajadzētu izšaut vismaz 100 raķetes, ko varētu izdarīt tikai sakoncentrējot vienā vietā gandrīz visus Ziemeļu un Klusā okeāna flotes triecienkuģus (raķešu kreiserus, raķešu esmīniešus un universālās atomzemūdenes). Vašingtonā uzskatīja, ka katra no abām slēgtā akvatorijā neiesprostotajām Krievijas flotēm sliktākajā gadījumā spēj nopietni (vai pat ļoti nopietni) kaitēt vienai ASV aviobāzes kuģu grupai un līdz ar to tās triecienspēki būs izsmelti un atlikušo ASV jūras spēku kundzību pasaules okeānu ūdeņos vairs neviens neapdraudēs.

Ceturtkārt, tagad izrādās, ka praktiski pat nelielu Krievijas karakuģu šaušanas attālums ir nevis 400 un pat ne 600, bet daudz vairāk kā 1500 kilometri. Tas nozīmē, ka Kaspijas flotīlija un Melnās jūras flote ir spējīga iznīcināt jebkuru pretinieku Vidusjūras austrumos un Persijas jūras līcī, bet Baltijas flote spēj turēt uz tēmekļa Ziemeļu jūru, Lamanšu un Norvēģijas jūru. Ņemot vērā Ziemeļu flotes spēju kontrolēt Ziemeļu Atlantiju no pretinieka neaizsniedzamības zonas un tādas pašas Klusā okeāna flotes spējas nogremdēt visu, kas peld Klusajā okeānā ziemeļos no Havaju salām, ASV izrādās tagad nav spējīga projicēt draudus Eirāzijas piekrastei.

Tā kā raķešu triecienu var dot pilnīgi neredzami kuģi no tuvākajām jūrām tūkstošu kilometru attālumā, ASV jūrnieki ieraudzīs raķetes tikai trāpījuma brīdī vai arī tad, kad tās pielido un kad vairs nav iespējams veikt aizsardzības pasākumus. Tādējādi strauji samazinās raķešu skaits, kurš ir nepieciešams ASV aviobāzes kuģu grupējumu iznīcināšanai. Zūd nepieciešamība to atbildes trieciena sasniedzamības attālumā nosūtīt karakuģus. Savukārt sekot līdzi katram sargkuģim, kurš Ohotskas vai Kaspijas jūrā ķer malumedniekus (bet kurš ir spējīgs negaidīti dot triecienu pa aviobāzes kuģiem) ASV vienkārši nespēj.

Līdz 7.oktobrim  Vašingtona bija pārliecināta, ka Krievija nav spējīga efektīvi pretoties ASV militārām darbībām, neizmantojot kodolieročus. Tieši šī pārliecība arī bija ASV nekaunīgās starptautiskās politikas pamats. Amerikāņi pat neslēpa, ka izmanto spēku tikai tāpēc, ka neviens ar parastajiem ieročiem tai atbildēt nespēj, bet kodolkaru Krievija neuzsāks ne dēļ Irākas, ne dēļ Sīrijas un pat ne dēļ Ukrainas. Amerikāņi līdzinās pusaudzim, kurš pieradis, ka kompānijā visi par viņu ir vājāki, uzprasās uz konfliktu pēc principa: “Nu tad dod pretī, ja vari”, ar pilnu pārliecību, ka neviens nevarēs. Un te pēkšņi izrādās, ka Krievija var.

Amerikāņi tādējādi ir nokļuvuši ļoti sarežģītā situācijā. Visa pēdējo gadu ASV politika balstījās apstāklī, ka kritiskā brīdī Vašingtona samērā nesodīti var izmantot spēku. Tagad vairs nevar.

Pat vairāk, projicējot flotes iespējas uz aviāciju, Pentagona ģenerāļi jau ir izskaitļojuši, ka Krievijas gaisa spēki ir spējīgi apšaudīt ASV teritoriju, nepametot Krievijas gaisa telpu. Amerikāņi pirmo reizi vēsturē jūtas apdraudēti parasto (ne kodol) ieroču priekšā.

Bet visbīstamākais ASV nav tas, ka Krievijai ir iespēja piesegt savu teritoriju un savu Eirāzijas sabiedroto teritoriju no amerikāņu flotes, kas tagad pēc būtības kļūst par lieku un ļoti lielu nodokļu maksātāju slogu (jo kara flote tagad ir likvidēta kā militāri- politisks arguments). Un pat ne tas, ka Maskava tagad, ja sagrib, var no droša attāluma ar parastiem ieročiem pašaudīties pa mērķiem ASV teritorijā līdzīgi kā ASV to darīja Irākā.

Pats galvenais, ka to tagad ir sapratuši arī ASV sabiedrotie, vairums, no kuriem jau sen ir uzticīgi pasaules hegemonam tikai dēļ bailēm no tā militārās varenības, no kuras viņuprāt neviens nespēj aizsargāt. 7.oktobrī Krievija nodemonstrēja, ka tā spēj aizsargāt un tas pašā saknē maina visu militāri politisko situāciju pasaulē.

Protams, ASV savienības un koalīcijas sāks brukt ne jau uzreiz, bet amerikāņiem tagad būs daudz grūtāk komandēt savus sabiedrotos, neievērojot viņu intereses, jo partneriem tagad ir pie kā aiziet. Vašingtonai tagad būs jāpārliecina un jātirgojas, ko amerikāņi jau sen kā vairs neprot. Un resursi sabiedroto apmierināšanai arī nav paredzēti. Argumenti amerikāņiem arī ir ļoti vāji. Ja ticam Obamam, tad ASV ir labākie tāpēc, ka ASV ir labākie un viņiem visi ir parādā tāpēc, ka viņiem visi ir parādā. Šis arguments bija vērā ņemams līdz 2015.gada 7.oktobrim, bet tagad tas ir tikai viena cilvēka personiskais viedoklis.

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/08.10.2015/

Avots:
http://cont.ws/post/131821

Informācijas aģentūra
/15.10.2015/