Baltijas valstu iedzīvotājus turpina gatavot karam

00565_w_image_1431096595582_53384Pirmdien 19.10.2015 Latvijā sākās mobilizēto rezervistu militārās mācības. To mērķis – “atjaunot rezerves karavīru individuālās, specializētās un kolektīvās iemaņas, lai tie varētu pilnvērtīgi iekļauties militāro struktūru darbā.” Iepriekš rezervistu mācības notika Igaunijā un Lietuvā. Baltijas valstu armiju dzīvā spēka palielināšana notiek aizsedzoties ar saukļiem par draudiem no Austrumiem un bruņošanās nepieciešamību.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji paziņoja par gaidāmajām mācībām jau šī gada sākumā, bet tobrīd konkrēti datumi netika nosaukti. Tomēr pēdējās dienās rezervistiem sāka nākt pavēstes ar norīkojumu 48 stundu laikā ierasties savā vienībā, lai piedalītos mācībās, kuru ilgums būs vairākas dienas.

Kā paziņoja Latvijas NBS komandieris Raimonds Graube, dalība šajās mācībās nav brīvprātīga. Tādējādi Latvijas armija pirmo reizi praksē pielietoja likumu par mobilizāciju. Tas nozīmē, ka ierašanās un piedalīšanās mācībās ir obligāta un pilsoņiem būs jāpamet uz vairākām dienām visas savas darīšanas, lai “stātos ierindā”. Par izvairīšanos no mobilizācijas rezervistiem LR krimināllikumā paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Tiesa pagaidām tiek mobilizēti tikai rezerves karavīri – militāristi, kuri ir dienējuši profesionālā armijā, bet pēc tam ir atvaļinājušies (tas ir – pirmās kategorijas rezervisti). Par otrās kategorijas rezervistiem (visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem) runa pagaidām neiet. Viņu mobilizācija ir iespējama tikai reālas karadarbības draudu gadījumā.

Militarizācijas sacensībā Latvija ievērojami atpaliek no savām “Baltijas māsām”. Igaunijā un Lietuvā līdzīgas rezerves spēku mobilizācijas mācības jau bija notikušas. Oficiālā Viļņa, lai palielinātu armijas dzīvo spēku, pat spēra bezprecedenta soli, atgriežot militāro iesaukumu.

2015.gada martā Lietuvas Saeima pieņēma lēmumu par obligātu regulāro militāro iesaukumu. “Nepieciešams papildus nostiprināt valsts bruņotos spēkus. Šodienas ģeopolitiskā situācija prasa pastiprināt un paātrināt armijas komplektāciju, “ – paziņoja Lietuvas prezidente Dalija Gribauskaite. Savukārt Lietuvas NBS komandieris Vītauts Žuks pastāstīja, ka iesaukums notiks pēc loterijas principa, kā tas tika darīts ASV Vjetnamas kara laikā. Piecu gadu laikā Lietuva tādā veidā plāno sagatavot apmēram 17 tūkstošus jauniesaukto [stulbu lielgabalgaļu ASV interešu aizstāvībai globālajā cīņā ar Krieviju], savukārt par ļaunprātīgu izvairīšanos no iesaukuma būs paredzēta kriminālatbildība.

Oficiālā Rīga arī gatavojas papildināt savus militāros formējumus. Tā bijušais Latvijas aizsardzības ministrs un jaunievēlētais prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka uz 2018.gadu NBS skaitliskais sastāvs ir jāpalielina par 2 tūkstošiem cilvēku (pašreiz Latvijas armijā ir 5,1 tūkstotis karavīru).

Tiek plānots palielināt arī zemessargu skaitu (Zemessardze – brīvprātīga militāra organizācija, kura ir pakļauta NBS). Saskaņā ar aizsardzības plāniem uz 2020.gadu zemessargu skaitu plānots palielināt no pašreizējiem 8 tūkstošiem uz 12 – 13 tūkstošiem kaujinieku.

Igaunijā, kurā regulārais militārais dienests tika saglabāts kopš Padomju laikiem, ik gadu militāro dienestu iziet 3 – 3,5 tūkstoši jauniesaukto, bet rezervistu skaits ir virs 30 tūkstošiem karavīru.

Papildus dzīvā spēka palielināšanai Baltijas valstis, gaidot draudus no Austrumiem, nodarbojas ar citiem militārās būvniecības jautājumiem. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijās nepārtraukti notiek militāras mācības, tiek iepirkta bruņutehnika, militārām vajadzībām tiek tērēti valstu budžeta līdzekļi. Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, demonstrējot tēmas aktualitāti, izteicās: “Es tagad pat esmu noskaidrojusi, cik cilvēku ir bataljonā.”

“Baltijas māsas” turpina prasīt NATO, lai viņu teritorijā tiktu nodrošināta Alinses karaspēka klātbūtne. “Tas ir nepieciešams drošībai. Mūsu reģionā nav gaidāms uzlabojums, tāpēc tas būs saturēšanas līdzeklis,” raksta Lietuvas NBS pārstāvis kapteinis Mindaugs Neimonts visu trīs Baltijas valstu armiju komandieru vārdā. Kapteinis Neimonts drošības nodrošināšanai prasa dislocēt katrā Baltijas valstī 700 – 800 karavīru lielu NATO bataljonu.

[Idioti, kuri to dara un atbalsta, pat neapjēdz, ka NATO karaspēka esamība daudzkārtīgi palielina visādu incidentu notikšanas un kara sākšanās varbūtību (jo no vienas puses tas dod iespēju amerikāņiem veikt visādus manevrus un provokācijas savām globālajām spēlēm, bet no otras puses Krievija noteiktos apstākļos var būt spiesta dot preventīvu triecienu savas drošības nodrošināšanai). Šie idioti neapjēdz vai negrib apjēgt, ka visefektīvākie drošības pasākumi ir sabiedrības saliedēšana ap konstruktīvām vērtībām (nevis destruktīvām, kādas ir antikrieviskums un Rietumvalstu uzspiežamā cilvēku maitāšana, homoseksualizācija, debilizācija, pataloģiska peļņaskāre, visa komercializācija, egoisma sludināšana utt.), veselīgs patriotisms un tajā balstītu pašaizsardzības struktūru veicināšana un stiprināšana (tai skaitā pret Rietumvalstu struktūru ekspansiju), pārdomāta, saticīga, uz konstruktīvu sadarbību un kaimiņattiecībām vērsta diplomātija (nevis visu saprātīgu spēku dziļi nicināmu amerikāņu kranču funkcijas veikšana, ar ko nodarbojas tādi bēdīgi slaveni personāži kā Rinkēvičs un co). Un tas tā ir tāpēc, ka šie idioti labprātīgi vai piespiedu kārtā ir pagūlušies zem amerikāņiem un pilnībā kalpo ASV interesēm, spļaujot virsū lielākai daļai savas valsts iedzīvotājiem.]

Baltijas valstu elites, biedējot iedzīvotājus ar Krievijas agresiju, turpina savu valstu militarizācijas politiku. Tomēr pagaidām ar draudu no Autrumiem fobijām palīdzību pilsoņu vidū pārlikt problēmu no “slimās galvas uz veselo” neizdodas diez ko labi. Atšķirībā no “kara partijas” varas struktūrās, Baltijas iedzīvotāji ir noskaņoti daudz mazāk militāriski un pagaidām nav gatavi “stāties ierindā”.

2012.gadā Latvijas NBS jau mēģināja veikt mobilizācijas mācības un pat izsūtīja 500 pavēstes rezervistiem. Ieradās tikai 275 cilvēki. Liela daļa rezervistu paziņoja, ka pašreiz dzīvo ārzemēs un tuvākajā laikā negrasās atgriezties valstī.

No 300 Latvijas rezervistiem, kuri ir piesauktie piedalīties mācībās šoreiz , reģistrējušies bija tikai 59. Savukārt iesaukuma kampaņā Lietuvā kara komisariātā ieradās tikai 8% iesaucamo, pēc kā Aizsardzības ministrija bija spiesta meklēt neieradušos ar policijas palīdzību un izmantojot diplomātiskos dienestus.

Ar šādu iedzīvotāju negribēšanas līmeni karot par savu valdību [idiotisko un pašnāvniecisko] ārpolitiku, Baltijas valstu režīmu plāni audzēt armiju dzīvo spēku izskatās patiešām napaleoniski. Bet ņemot vērā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju masu emigrāciju, lai panāktu politiķu iezīmēto bruņoto spēku dzīvā spēka pieaugumu, armijas šinelī nāksies ietērpt bez maz vai visus Baltijas iedzīvotājus.

Laima Kance
/21.10.2015/

Avots:
http://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/211015-pribaltika-gotovitsa-k-voyne/

Informācijas aģentūra
/12.11.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Baltijas valstu iedzīvotājus turpina gatavot karam

  1. Atpakaļ ziņojums: Baltijas valstu iedzīvotājus turpina gatavot karam | TAUTAS MEDIJI

  2. Hris saka:

    Stulbs raksts prokremliskā stilā!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s