Andrejs Pumpurs
Divi dievu dēli dzīvo,
Ļoti diži, vareni, –
Bet viens otru tie maz mīļo
Kā jau gari slaveni.
Zem’ un debesi tie šķīra,
Savā starpā izdalīj’:
Pirmo pusi Austrums ņēma,
Otro Rietums paturēj’.
Austrums sauli kaldināja,
Tīra zelta, dimanta,
Un to augšām ripināja,
Lai spīd debess velvē tā.
Rietums zemē viņu vilka,
Nogremdēja jūriņā;
Pusi laika tumsā lika
Saules, zemes mūžiņā.
Austrums tautas audzināja
Pirmradības šūpulī,
Laimīgas tās daudzināja
Drīz pa visu pasauli.
Rietums viņām samaisīja
Pirmo mātes valodu;
Aiz to tautas sataisīja
Savā starpā ienaidu.
Austrums deva dieva dēlus
Tautām līdz kā vadoņus;
No šiem redzam vēlāk cēlus,
Dižu tautu varoņus …
Austrums laida brīvas tautas
Saules zemi piepildīt;
Tiesības tām bija ļautas
Pašām sevi pārvaldīt.
Rietums viņas sagaidīja,
Ķēdes rokās turēdams;
Verdzībā tās ieslodzīja,
Dzimtus laikus ievezdams …
Arī mūsu latvju tauta
Cietusi no Rietuma;
Kamēr laimīgi tā glābta
Vēl nesen no Austruma.
Un tā vēl šo baltu dien
Rietums spītē Austrumam.
Latvieši, lai to arvienu
Sevišķi ievērojam!
Andrejs Pumpurs, latviešu nacionālā eposa “Lāčplēsis” autors
/1889/
Informācijas aģentūra
/27.06.2017/
Informācijas aģentūra 
Diez vai nozombētie latvieš prāti spēs to saprast!