Eksperta skaidrojums, kāpēc vakcīnas var un mēdz būt kaitīgas

Apgalvot es neko nevaru, jo esmu eksperts, nevis speciālists. Ir liela starpība starp speciālistu un ekspertu. Speciālists visu dzīvi nodarbojas ar kaut ko vienu konkrētu. Visbiežāk speciālists zin tikai savu šauro jomu un maz ko saprot no citām. Toties savai jomai viņš ir pamatīgi “izgrauzies cauri”. Bet ekspertam ir jāspēj īsā laika posmā tikt skaidrībā ar krīzes situāciju. Eksperts izmanto metodoloģiju, loģiku, sistēmanalīzi un pēta kaut kādu datu apjomu.

Es pa šo laiku [“kovidlaiks” – apm.1 gads] esmu ļoti daudz izlasījis. Es no skolnieka, kuram nepatika bioloģija, un cilvēka, kuram nepatīk medicīna un kurš nekad nav ārstējies, esmu pārvērties par cilvēku, kurš ir iepazinies ar visu, kas ir jāzin imunoloģijas, virusoloģijas un ģenētikas studentam un aspirantam. Un tā kā es lasu ātri, es paņēmu lielāku apgūstamās vielas diapazonu, nekā to dara tikai vienas jomas pētnieks. Tāpēc kā eksperts šajās jomās es pašreiz atrodos 50% kondīcijā, bet ir speciālisti, kuri ir 100% kondīcijā. Bet speciālistiem neviens neko neprasa un viņus vispār neuzklausa. (…)

Jautājums: Ko Jūs domājat par nesen radītajām vakcīnām pret COVID19?

Ievērojamākie zinātnieki no labākajiem pasaules zinātniskajiem centriem jau sen apgalvo, ka eksistē divas parādības – antigēnu imprintings (antigenic imprinting) un antigēna – antivielas komplekss (antigen-antibody complex). Kas ir antigēnu imprintings? Tas ir pirmais iespaids. Tas nozīmē, ka speciālas antivielas ir limfocītu atmiņa, kas atceras slimību. Cilvēks saslimst un viņa organisms atceras slimību. Viņam uzkrājas atmiņas limfocīti. Un kad otrreiz cilvēks saslimst ar to pašu slimību, atmiņas limfocīti uzbrūk slimības izraisītājiem un sāk tos “žmiegt nost”. Ir arī naivi limfocīti, kuri no jauna sāk “pētīt” jau zināmo antigēnu, dara to lēnām. Bet atmiņas limfocīti sāk uzbrukt tam, ko viņi kādreiz jau ir iepazinuši kā slimību.

Kas ir vakcīna? Tā ir maza slimības deva, lai pastiprinātu atmiņas limfocītus. Bet pati slimība ir liela slimības deva. Tas ir, vakcīnas palielina atmiņas limfocītu skaitu. Bet ir parādības, kad atmiņas limfocīti, uzbrūkot mazliet izmainītiem antigēniem, rada tādu antigēna – antivielas kompleksu, kurš ir sliktāks par pašu antigēnu jeb par pašu slimību.

Jautājums: Kādos gadījumos tas notiek?

Nelielu struktūru atšķirību gadījumos, kad viens pie otra sāk piestiprināties ne tā kā vajadzētu. Tas biežāk gadās ar vīrusiem, retāk ar baktērijām. Ir slimības, ar kurām izdevās tikt galā. Starp citu, cilvēki, kuri “tika galā” ar poliomielītu, sākumā tika galā, pēc tam tika ierosinātas tiesas prāvas, sākās tiesvedības procesi un tika izmaksātas milzīgas naudas summas. Bet tāpat es uzskatu, ka vakcīna pret poliomielītu ir varonīgs cilvēces atklājums. Bet to priekšā, kuri sākotnēji nodarbojās ar vakcīnu izstrādi, – Pastērs, Erlihs, Kohs, Mečņikovs – vispār ir jānoņem cepure. Bet viņi pārsvarā strādāja ar baktērijām! Bet starpība izmēros starp vīrusu un baktēriju ir līdzīga kā starp odu un arbūzu. Pie tam, vīrusam nav pašam savas reproducēšanās sistēmas, tas šiem mērķiem izmanto organismu, kurā iemājo. Bet baktērijai tā ir un pūstošā ķermenī tās strauji vairojas, tāpēc arī savulaik dedzināja holēras un mēra upuru līķus. Bet vīruss nomirst kopā ar ķermeni.

Ar vīrusiem vienmēr ir sliktāk. Ir milzīga pieredze vakcīnas pret AIDS radīšanā. Ar to nodarbojās lielākās pasaules korporācijas. Viņi tos nelaimīgos cilvēkus Āfrikā bez žēlastības spricēja ar tām vakcīnām un pēc tam paši sāka celt trauksmi: “Mēs vakcinējam, bet slimība tikai pastiprinās.” Pēc tam iznāca aizliegums izmantot jebkādas vakcīnas AIDS sfērā. Pēc tam noskaidrojās, ka to nav iespējams radīt šī antigēna – antivielas efekta dēļ. Tādēļ neizdevās radīt vakcīnas arī pret Denges drudzi un noteiktām meningīta modifikācijām. [To, ka Denges drudža vakcīna ir nederīga saprata pēc 3 (!) gadiem, kad tika konstatēts, ka bērni, kuri ir vakcinēti pret Denge drudzi, slimo ar to 7 reizes (!) smagāk nekā tie, kuri nav vakcinēti: https://www.who.int/bulletin/volumes/94/11/15-168765-ab/ru/ ]

Ir Mihaila Supotņicka grāmata “Bioloģiskais karš” (Михаила Супотницккий «Биологическая война»: https://flibusta.site/a/83127 ). Ļoti laba un nopietna grāmata. Personiski autoru es nepazīstu, bet zinu, ka viņš ir militārais biologs, kurš visu dzīvi ar to ir nodarbojies. Viņš atbildīgi pastāsta par citu darbiem Amerikā, Austrālijā, Singapūrā, Korejā, kas liecina par vakcinācijas “balto plankumu”, par šo antigēna un antivielas savienošanos. Un arī viņu mēģina apklusināt. Kas par lietu, kāpēc tā? (…)

Sergejs Kurginjans, analītiskā centra vadītājs, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (Intervijas fragments)
/17.01.2021/

Avoti:
https://eot.su/node/23388
https://www.business-gazeta.ru/article/495831

Informācijas aģentūra
/21.01.2021/

Šis ieraksts tika publicēts COVID-19, Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, VAKCINĀCIJA, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: SERGEJS KURGINJANS. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.