Raiņa intelektuālais mantojums 21. gadsimtā

06.03.2012 Latvijas Universitātē Raiņa bulvārī 19 notika Artura Priedīša lekcija „Raiņa intelektuālais mantojums 21. gadsimtā”. Arturs Priedītis ir viens no Raiņa akadēmisko kopotu rakstu sastādītājiem un Raiņa daiļrades pētnieks, sava darba rezultātu apkopojis grāmatā „Mans Rainis” („A.K.A.”, 1996). Grāmata bez maksas ir pieejama internetā:  http://www.artursprieditis.lv/files/Mans_Rainis.pdf

Lekcijas konspektīvā videoversija (15 minūtes):

Pilna lekcijas videoversija (1 stunda):

Artura Priedīša lekcijas „Raiņa intelektuālais mantojums 21. gadsimtā” konspekts

Mākslinieka mantojums:
– Materiālais mantojums – fiziski priekšmeti, celtnes, bērni utt.;
– Garīgais mantojums;

Garīgais mantojums:
– Radoši mākslinieciskais mantojums – dzeja, proza, dramaturģija utt.,  iedarbojas uz mantojuma saņēmējiem ar saviem tēliem, tēlu valodu;
– Estētiskais mantojums – uzskati par daiļradi, mākslu, stilu, dažādām poētiskām kategorijām, daiļrades metodēm utt., iedarbojas uz mantojuma saņēmējiem emocionāli subjektīvā veidā, tas ir, ar autora pozīcijas spēku, ar viņa viedokļa dziļumu. Raiņa estētiskais mantojums nav sistemātiski apkopots.
– Intelektuālais mantojums –  racionāli prāta spriedumi par zinātni, politiku, reliģiju, filozofiju utt. , ar intelektuālo spēku, ar gudrību, ar domas dziļumu, domas vērienu. Arī Raiņa intelektuālais mantojums nav sistemātiski apkopots.

1. Rainis kā intelektuālais kreditors – potenciālais un perspektīvais

1.1. Intelektuālā mantojuma potenciāls.

Mākslinieka intelektuālās spējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā viņš spēj pārvarēt sava laikmeta robežas. Cik tas materiāls, par kuru autors spriež, izsaka savas atziņas, savus vērtējumus, spēj atrauties no attiecīgā laikmeta (Raiņa gadījumā 19.gs.beigas un 20.gs.sākums).

Svarīga ir domas universiālā precizitāte, cik šī doma ir vispārināta, cik šī doma balstās uz iepriekšējo intelektuālo mantojumu par attiecīgajām tēzēm un cik šī doma ir  leksiski, terminoloģiski precīzi formulēta, lai to varētu izmantot.

Raiņa intelektuālā potenciāla sakarā visvērtīgākās ir Raiņa Saeimas runas, kuras nav iekļautas Raiņa kopotos rakstos, bet ir izdotas atsevišķi (J.Rainis “Runas un intervijas”, R., Zinātne, 1993).

1.1.1. Raiņa pašapziņa

Raiņa pašapziņa ir dažāda, bet to labi raksturo ieraksts Raiņa dieneasgrāmatā 1919.gada 10.jūnijā, ko viņam bija neērti rakstīt latviešu valodā (ieraksts ir vāciski): “Uzrakstu man kopš gadiem attīstītos vārdus: stipram būt, uzvarēt visus savus ienaidniekus, uzvarēt visus nelabvēlīgos apstākļus, uzvarēt visu ļaunumu, man vienmēr jāatjaunojas, vienmēr jātop jaunam, stipram, veselam un neizsakāmi laimīgam, vienmēr jābūt kopā ar progresu, vienmēr jātop un jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man sava mīļā Iniļa, sava mīļā tauta, visa mīļā pasaule, savi mīļie draugi un sevi pašu jādara jaunu, stipru, veselu, neizsakāmi laimīgu, man jāizveido sava mīļā Latvija par brīvu, politiski un ekonomiski neatkarīgu valsti vēl šajā gadā (1919.g.-A.P.), man tā jādara par pirmo pasaules nākotnes valsti, man tā jādara laimīga, man jātop par tās pirmo prezidentu vēl šajā gadā (1919.g.-A.P.), man jātop par latviešu, krievu un eiropeiskās republikas prezidentu vēl šinī gadā, man jātop par Raini Lielo, man jāsasniedz apbrīnu radoša laime, man jābūt stipram un jāuzvar, man jātop par pasaules un proletariāta pirmo dzejnieku, man jātop par pirmo Eiropas valdnieku, man jātop par pirmo jauno cilvēku, man jātop par jaunās nākotnes proletriskās dramatikas, lirikas un epikas dibinātāju un piepildītāju, man jādzīvo ilgāk par 300 gadiem pilnā gara un miesas spēkā, sirdsapziņas tīrībā, man jāiegūst Nobela prēmija un bezgalīga bagātība, man jātiek uzaicinātam un sauktam vēl šajā gadā (1919.g.-A.P.) par Latvijas, Krievijas revolūcijas un sociālisma glābēju, man tās jāglābj un jākļūst par latviešu, krievu un Eiropas republiku pirmo prezidentu vēl šajā gadā, man jākļūst par pasaules valdnieku.”

Pret Raiņa ambīcijām jāizturas mierīgi un kritiski.

No intelektuālā potenciāla viedokļa ir svarīgi, ka Rainis pats sevi uzskatīja par intelektuāli spējīgu, par sociālisma vedēju un sagatavotāju Latvijā, par proletariāta pārstāvi, par cilvēku, kurš spēj vadīt tautas lielāko daļu. Rainim proletariāts bija tautas vairākums.

Raiņa pašapziņu ietekmēja tas, ka viņu sāka publiski saukt par ģēniju, sākot no 1903.gada – tūlīt pēc “Fausta” tulkojuma latviešu valodā un vēl pirms Raiņa paša pirmā dzejoļu krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā” izdošanas. Tas ir unikāls gadījums pasaules literatūras vēsturē, kad kādu cilvēku publiski sauc par ģēniju pirms pirmo viņa daiļrades darbu publiska apkopojuma.

1.1.2. Laikabiedru vērtējums

Fēlikss Cielēns rakstīja, ka Rainis ir ideoloģisks dzejnieks un ka Raiņa dzeja, Raiņa daiļrade galvenokārt spēj piesaistīt ar savu intelektuālo ietekmi, ar savu racionālo ietekmi, nevis ar emocionālo ietekmi. Gan Fēlikss Cielēnss, gan arī citi autori rakstīja, ka Rainis ir viens no dziļākajiem latviešu nacionālās domas izteicējiem un Latvijas valstiskuma idejas paudējiem.

1.1.3. Raiņa ideju perspektīvas

Perspektīvas tiek saskatītas un vērtētas, ņemot vērā šodienas vajadzības (aktualitātes).

Pirmajā vietā šai ziņā ir Raiņa izteikumi par tautas morāli, par garīgo nostiprināšanos. Tautas morāli garīgais aspekts arī šodien ir viens no galvenajiem jautājumiem. Otrais – valstiskuma un etnopolitikas problemātika. Trešais – tautas vēsturiskās nākotnes perspektīvas. Uz visiem šiem jautājumiem Rainis sniedz atbildes, un šajā ziņā Raiņa mantojums var noderēt.

2. Ideoloģiskā metafizika

2.1. Pamatvērtības jeb cilvēces dzinējspēki

Pamatvērtības jeb cilvēces dzinējspēki ir paši būtiskākie jautājumi cilvēka dzīvē. Tie ir spēki, kas virza cilvēci, uz kā cilvēce balstās, uz kā cilvēce ir balstījusies agrāk, uz kā cilvēce balstīsies turpmāk.

Galvenās cilvēces vērtības un dzinējspēki:
1.Garīgums;
2.Mīlestība;
3.Māksla un garīgā kultūra;
4.Izglītība.

Garīgums ir vissvarīgākais cilvēka elements, cilvēka darbības pamats.

2.2. Ideoloģiski – politiskā sfēra

Rainis sevi uzskatīja ne tikai par dzejnieku, bet arī par ideologu un politiķi. Ar praktisko politiku Rainis nodarbojas visai maz, jo mūža lielāko daļu pavadīja ārpus Latvijas. Cita lieta ir Raiņa paša ieskati par viņa ietekmi ideoloģiski politiskajā sfērā. No šī viedokļa Rainis sevi vērtēja ļoti augstu.

Rainis ideoloģiski politiskos jautājumus vērtē no iepriekš minēto cilvēces dzinējspēku viedokļa. Rainis politiku un ideoloģisko darbību vērtē no garīguma viedokļa, jo visam pāri stāv garīgums un visam pāri stāv mīlestība (morālā stāja).

Rainis politiku un ideoloģiju saista ar kultūru kopumā šī vārda visplašākajā nozīmē (kultūra – cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas sfēra).

2.3. Sociālā taisnīguma likums

Sociālā taisnīguma likums – vienlīdzīgas tiesības visu šķiru pārstāvjiem.

Rainis asi izjuta sociālo taisnīgumu.  Rainis par sociālo taisnīgumu daudz izsakās dienasgrāmatā, daudz izsakās Saeimas runās, bet Raiņa pašaprāt vispilnīgāk to pateikt viņam ir izdevies t.s.”Zaļenieku runā” 1894.gadā, kad viņu kā “Dienas Lapas” redaktoru uzaicināja uz pasākumu Zaļeniekos un viņš tur uzstājās kā politiķis. Rainis noteikti nebija politisks orators un politisks tribūns. 1905.gada revolūcijas laikā teiktajās runās Rainis izgāzās, cilvēki nespēja tās noklausīties līdz galam. Bet Zaļeniekos acīmredzot viņam izdevās pateikt to,  ko viņš vēlējās, tā kā viņš vēlējās un publika viņu uztvēra pietiekami normāli, tāpēc šī runa uz Raini atstāja ļoti lielu iespaidu un viņš to nekad neaizmirsa.

Zaļenieku runā Rainis lielu uzmanību velta sociālam taisnīgumam. Šai runā Rainis dala cilvēkus nevis šķirās, bet gan godīgos un negodīgos cilvēkos, gudros un ne visai gudros. Tajā laikā jau sāka veidoties t.s. latviešu buržuāzija jeb latviešu jaunbagātnieki, kuri sāka uzvesties savādāk.

Rainim sociālā taisnīguma izjūta bija ļoti attīstīta, un tā nebija nekāda izlikšanās, tā nebija manipulācija, tā nebija pielabināšanās proletariātam, tā nebija izpatikšana sociālistiski marksistiskai ideoloģijai.

Zaļenieku runā Rainis arī ļoti asi kritizēja miegainību un atpakaļrāpulību. Raiņa darbībā šis virziens ieņem ļoti lielu lomu. Visvairāk latviešu pašu necienītā Raiņa luga ir “Pusideālists”, kurā viņš izsmej latviešu tautā visas tās negatīvās iezīmes, kuras ir radušās,  attīstoties vietējai buržuāzijai – veikalnieciskums, savtīgums, augstprātība, uzpūtība, zems izglītības un inteliģences līmenis.

Rainis asi kritizē miegainību, atpakaļrāpulību un latviešu jaunbagātnieku negatīvās iezīmes – veikalnieciskumu, savtīgumu, augstprātību, uzpūtību, zemu izglītības un inteliģences līmeni.

3. Tautas kapitāls

Rainis tautas kapitāla jautājumam pievēršas daudz,  un viņa pieeja šim jautājumam tā laika pasaules prakses kontekstā ir ļoti nopietna.

3.1. Tautas attīstība

Rainis, runājot par latviešu tautas attīstību, par latviešu tautas ģenēzi, kas ir pirmais aspekts tautas kapitāla jautājumā, izmantoja t.s. filoģenēzes likumu, kurš tolaik bija populārs un arī mūsdienās pilnībā nav zaudējis savu nozīmi.

Saskaņā ar filoģenēzes likumu atsevišķi cilvēki, atsevišķas tautas savas dzīves laikā koncentrētā veidā iziet visu cilvēces vēsturi.

Raiņa iecerētā luga “Imants” ir par latviešu tautas rašanos, attīstību un garīgo izaugsmi.

Runājot par tautas ģenēzes problemātiku Rainis uzskatīja, ka latviešu tauta var bāzēties tikai uz garīgo spēku un ne uz militāro, ekonomisko spēku. Rainis ir viens no tiem, kurš ir attīstījis šo domu.

Mēs esam garā pārāki par visiem.
Ar garu varam visus uzvarēt.
/Rainis/

Protams, Rainis šo momentu neattīstīja vienpusīgi, viņš ļoti labi saprata, kāds ir tautas potenciāls, cik tālu tauta ir tikusi viņa laikā, kādas ir tautas attīstības izredzes turpmāk, tādēļ ne tikai “Pusideālistā”, bet arī Saeimas runās viņš pamatīgi nolika pie vietas tos, kas šo mītu centās uzturēt un demagoģiski izmanto.

3.2. Mācīšanās

Ir jāmācās nepārtraukti un ir jāmācās no citiem.

Mācīšanās problemātikā Rainis izdala īpašu momentu – mesiānisma izjūtu. Šī mesiānisma izjūta tiek piedēvēta arī latviešu tautai un tiek apskatīta latviešu tautas attīstības sakarā. Mesiānisma izjūta Raiņa izpratnē ir spēja glābt citus, spēja glābt citu tautu utt. Šī mesiānisma izjūta Raiņa variantā ir gan tīri individuāla, gan arī kolektīva.

Mesiānisms – spēja glābt citus.

3.3. Nākotne

Nākotnes tēma Rainim ir ļoti svarīga. Par nākotni Rainis izsaka visraibākās lietas. Viņš pat izsakās, ka cilvēces nākotne izvērtīsies vientautībā, kosmopolītismā, starptautībā, ka galu galā uz planētas būs viscilvēce, vientauta.

Nākotnes doma ir ideāli. Tauta bez ideāliem ir mirusi.

3.4. Sociālais taisnīgums nacionālā aspektā

Rainis sociālo taisnīgumu saista ar latviešu tautas pastāvēšanas iespējām vispār.

Rainis asi kritizē jaunlatviešu kustības arhaisko spārnu. Rainis ļoti asi izsakās, ka jaunlatviešu labās idejas tika trivializētas un radās virkne pseidopatriotu, kuri veicināja nevis modernu attīstību, bet veicināja stagnāciju un arhaiska laikmeta iestāšanos.

Rainis sociālo taisnīgumu saista ar citu terminu – veikalniekiem. Mūsdienās mums ir citi termini, bet Rainis runāja par veikalniekiem. Veikalnieki Raiņa tekstos parādās jau ļoti agri, 80-ajos gados, bet 20-ajos gados viņi uzplaukst un par to ir runāts ļoti asi un ļoti bieži, tāpēc Raini 20-ajos gados vairs reti kurš mīlēja, jo īpaši deputāti.

Bez sociālā taisnīguma tautai nav nākotnes.

Rainis kritiski izteicās arī par lieliniekiem (boļševikiem) dēļ to vienpusīgās pieejas sociālā taisnīguma izšķiršanā. Boļševiku pieeja bija šķiriskā pieeja, un tā bija vienpusīga pieeja, jo tā atbalstīja tikai noteiktu sabiedrības daļu, kas Rainim nebija pieņemams.

Rainis boļševikus kritizēja arī par viņu vienaldzību pret pamatvērtībām (dzinējspēkiem) – garīgumu, mīlestību, mākslu un izglītību.

Rainis sociālo taisnīgumu saistīja arī ar baltvācu likteni, kas daudziem nepatika. Rainis saprata, ka tauta, kura tagad ir pie varas, nedrīkst vienpusīgi izturēties pret tik svarīgu lietu kā sociālais taisnīgums.

3.5. Personības loma sabiedrībā, kultūrā

Šis aspekts Raiņa daiļradē ir pamatīgi izstrādāts. Rainis uzskatīja, ka cilvēka personība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas virza sabiedrības, valstu dzīvi.

Runājot par personību lomu vēsturē, tautas liktenī, Rainis šim jautājumam piegāja diferencēti. Tas ir, Rainis ļoti labi saprata, ka viņš pats pieder mazai tautai. Šai ziņā Rainis tautas diferencēja un apzinājās, ka to ignorēt ir aplami. Rainis runāja par mazu tautu pašsajūtu, mazu tautu mentalitāti, par mazu tautu dažādām fobijām, par mazu tautu dažādām stihijām, Rainis ļoti dzēlīgi runāja par mazu tautu tieksmi visus vienādi nivilēt, par mazu tautu nespēju novērtēt personības, no kā viņš pats daudz cieta.

Lai gan Raini ļoti agri publiski nosauca par ģēniju, tas drīz beidzās un viņu lamāja nepārtraukti praktiski visu mūžu. Raiņa liktenis ir traģisks, jo visi par viņu runā, bet neviens viņu nelasa, ko Rainis jau redzēja savā dzīves laikā.

Raiņa traģēdija: visi par Raini runā, bet neviens viņu nelasa.

Runājot par personības īpašībām, Rainis pirmajā vietā izvirzīja mesiānistisko spēju un arī spēju ziedot sevi tautai. Personības lielumu nosaka spēja ziedot sevi tautai. Personībai ir jākalpo tautai un visa sava darbība ir jāvelta sabiedrībai.

Lieli domātāji ir atkarīgi no sava laika, bet viņiem jāspēj iet pāri laika robežām. Pats sevi Rainis vērtē no šī viedokļa un visas savas domas, visas savas idejas cenšas tā formulēt, lai tās noderētu pēcnācējiem citos laikos.

Personības liktenis ir traģisks – tā ir varoņa traģēdija. Cilvēki, kas kalpo savai tautai, kas spēj palīdzēt savai tautai agri vai vēlu iet bojā. Šī fatālā varoņa bojāejas nots Raiņa darbībā ir ļoti izteikta.

Personības vērtējumā Rainis atceras filoģenēzes likumu. Viņš raksta, ka “katrs indivīds izdzīvo sevī visu pasauli”.

Rainis jebkuru parādību centās izvērtēt ļoti plašā kontekstā.

Rainis saprata personību un viduvējību konfliktu. Rainis savos darbos asi pārdzīvo konfrontāciju, saskarsmi ar viduvējībām, kuras traucē, cenšas ierobežot personības darbību, nesaprot to vai izliekas, ka nesaprot. Kā risinājumu Rainis redz viduvējību pacelšanā, viduvējību izglītošanā.

Viduvējības traucē personībai, cenšas ierobežot tās darbību, nesaprot to vai izliekas nesaprotam. Tāpēc jāceļ viduvējības, tās izglītojot.

********************************

Lekciju videofailu lejupielāde:
http://www.mediafire.com/?dtskp27uurc9877
http://www.mediafire.com/?dde73veza3m3sq9

Rainis, “Pusideālists”
www.ppf.lu.lv/v.3/eduinf/skoleniem/Rainis/pusidealists.pdf

Raiņa darbi internetā:
http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/rainissat.htm