Stambulas konvencija – homoseksuālistu – pedofīlu aprindu kārtējais sabiedrības maitāšanas mēģinājums

Vispirms par pašu “Stambulas konvenciju” jeb par “Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Konvencija tika pieņemta 11.05.2011 Eiropas Padomes (EP) sēdē bez balsošanas. Konvencijas formālais mērķis ir cēls – cīņa pret vardarbību pret sievieti, tomēr faktiski konvencijā ir iestrādāti juridiski mehānismi, kuri ļauj pilnībā izkropļot un iznīcināt ģimenes sabiedrisko institūtu. Konvencijas pilns teksts un tās atbalstītāju (Labklājības Ministrijas) sagatavotie materiāli pieejami te: http://www.lm.gov.lv/news/id/7115 ; http://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/treaty/210

Ko patiesībā paredz Stambulas konvencija

1. Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu

Konvencijas Preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.” Tādējādi ne tikai tiek noliegta vīriešu loma laulībā, ģimenē un bērnu audzināšanā, bet arī tiek ieviesta visu vīriešu vainas prezumpcija. Visā konvencijas tekstā dominē uzskats par vīrieti kā varmāku un par sievieti kā upuri.

Konvencija ļoti plaši runā par “dzimumu vai dzimuma lomu stereotipiem”, tos neatšifrējot. “Lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nepieciešamas tālejošas izmaiņas visas sabiedrības attieksmē, atteikšanās no dzimumu stereotipiem un izpratnes veidošana.[11.panta skaidrojums]” … “minēto pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecība par to, ka pašreizējos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļus bieži vien ietekmē aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminējošas paražas vai tradīcijas. Tāpēc Konvencijas dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu izmaiņas domāšanā un attieksmē.[ 12.panta skaidrojums]”

Kā liecina Labklājības ministrijas skaidrojošajā vārdnīca [http://www.lm.gov.lv/text/220 ] dzimumu līdztiesības jomā, dzimumsociālās / dzimumu lomas ir tradicionāli pieņemtas lomas, kas izveidojušās socializācijas (audzināšanas, mediju, citu faktoru ietekmēs) rezultātā, bet kurām nav rodams objektīvs pamatojums, tomēr rezultātā tās ierobežo cilvēku uzvedību un arī viņu labklājību un labsajūtu. Dzimumu lomu piemēri ir vīrietis – ģimenes apgādnieks vai sieviete – mājsaimniece.

Ņemot vērā, ka tieši bērna piedzimšanas un zīdaiņa periodā izteikti ir vērojama minēto dzimuma lomu realizācija, var secināt, ka Konvencija savā būtībā vēršas pret mātišķības un tēvišķības izpausmēm, kas šajā periodā ir tik nozīmīgas bērna pilnvērtīgai psihoemocionālai attīstībai, nodarot potenciālo kaitējumu bērnu psihei.

2. Konvencija paredz sociālā dzimuma jeb gender jēdziena ieviešanu

p.: “ar terminu „sociālais dzimums” (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem;”

Konvencija no vienas puses atzīst, ka dzimumiem piemīt specifiskas dzimuma izpausmes jeb dzimumsocialitāte, taču tai pat laikā vēršas pret to kā pret izskaužamiem stereotipiem.

Sociālā dzimuma jeb gender terminoloģijas ieviešana ir radikālā feminisma un LGBT lobija darbība – gender neitrāla politika, izvairīšanās no jēdzienu “māte” un “tēvs” lietošanas, genderneitrālu ģērbtuvju, dušu un tualešu ieviešana, izglītības programmās ar dzimumu robežu nojaukšanu u.c.

3. Konvencija palielina administratīvo slogu un mazina valstu pašnoteikšanos

Katrai dalībvalstij būs jāatskaitās par Konvencijas ieviešanu neatkarīgai ekspertu grupai GREVIO [http://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/members], kas sastāv no dzimtes (gender) studiju un cilvēktiesību aktīvistēm (šobrīd tajā ir 10 sievietes, trīs no kurām piedalījās Konvencijas izstrādes ad-hoc grupā). Kā arī tiks veidota dalībvalstu komiteja.

Papildus valstu gatavotajiem ziņojumiem, GREVIO pieprasīs informāciju arī no NVO. Ja saņemtā informācija būs nepietiekama vai ja būs nepieciešama tūlītēja uzmanība kādam jautājumam, GREVIO brauks uz minēto valsti klātienes vizītē. Tas nozīmē, ka šāda kontrole līdzināsies oficiāli pieļautam mobingam.

GREVIO locekļiem, pildot savus pienākumus, tiek piešķirtas īpašas privilēģijas un imunitāte: imunitāte pret aizturēšanu vai apcietināšanu, personiskās bagāžas konfiscēšanu, pret jebkādiem tiesas procesiem, t.sk., pret tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši, rakstījuši vai darījuši, pildot savus pienākumus, pat ja minētās personas šos pienākumus vairs nepilda. Attiecībā uz muitas un valūtas kontroli piešķir tādus pašus atvieglojumus kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas īslaicīgi pilda dienesta pienākumus.

4. Konvencija nosaka, ka pilnīga dzimumu līdztiesība ir galvenais stūrakmens, lai risinātu vardarbības problēmas

Pēc 2014.gadā Eiropas Pamattiesību aģentūras veiktā pētījuma [http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey] datiem ir skaidri redzams, ka valstis, kurās ir visaugstākie vardarbības rādītāji ir tieši tās valstis, kurās ilgtermiņā ir realizētas dzimumu līdztiesības programmas – Dānija (52%), Somija (47%), Zviedrija (46%), Nīderlande (45%), Francija (44%), Lielbritānija (44%), Latvija (39%).

Pēc pētījuma datiem, nevis ziņojumu policijā datiem, piemēram, Dānijā no vardarbības ir cietušas 52% sieviešu.

Šie dati apstrīd Konvencijas pamatapgalvojumu, ka, dzimumu līdztiesības ieviešana būtiski samazinās vardarbības pret sievietēm rādītājus. Pretējā gadījumā pētījuma dati par vardarbības pret sievietēm līmeni Ziemeļvalstīs būtu viszemākie.

5. Konvencija padara vīriešus par vainīgiem

Preambula: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.”

Lai teiktu, ka tieši sievietes visvairāk cieš no vardarbības, ir jābūt veiktiem pētījumiem par vardarbību ģimenē pret abiem dzimumiem, lai dati būtu salīdzināmi. Konvencijas pieņemšanas ES līmenī diskursā tiek izmantots Eiropas Pamattiesību aģentūras 2014.gadā veiktais pētījums, kas analizē vardarbību tikai sieviešu vidū. [http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey ] Pētījums neanalizē vardarbības izplatību vīriešu vidū.

Savukārt, Lielbritānijā veiktais pētījums parāda, ka 40% no visiem vardarbības gadījumiem upuris ir vīrietis [http://www.parity-uk.org/briefing.php ].

Satversmes 92.pants nosaka, ka “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu”. Konvencija neievēro elementāras procesuālas garantijas, kas demokrātiskā tiesiskā valstī piemīt aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem.

6. Konvencija definē “neaizsargātās personas”, kurām ir lielākas priekšrocības attiecībā pret, piemēram, sievieti, kura nav grūtniece un kurai nav mazu bērnu

p. skaidrojums: “Šajā Konvencijā par neaizsargātām tiek atzītas šādas personas: sievietes grūtniecības stāvoklī un sievietes, kam ir mazi bērni, personas ar invaliditāti, tostarp personas ar garīgiem vai kognitīviem traucējumiem, personas no laukiem vai attāliem rajoniem, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji, prostitūtas, personas, kuras pieder nacionālajām vai etniskajām minoritātēm, migranti, tostarp nereģistrēti migranti un bēgļi, geji, lesbietes, biseksuālas personas un transpersonas, kā arī personas, kas inficētas ar HIV, bezpajumtnieki, bērni un gados veci cilvēki.”

Sievietei, kurai nav mazu bērnu, kura nav stāvoklī, kura nav lezbiete un kura nav prostitūta, Konvencijas izpratnē ir paredzams zemāks aizsardzības līmenis.

7. Konvencija neparedz kompleksus pasākumus vardarbības ģimenē samazināšanai

Konvencijas izpratnē aizsargājamas ir tikai sievietes un meitenes, taču vardarbība skar arī vīriešus un zēnus. Konvencija atzīst, ka vīrieši un zēni ir pakļauti vardarbībai, taču nepiedāvā kompleksus risinājumus, kas palīdzētu mazināt vai novērst vardarbības rašanos un sekas.

Vardarbība ģimenē ir kompleksa problēma, kas jārisina ar visiem ģimenes locekļiem pēc faktiskā problēmas stāvokļa, nevis prezumējot, ka galvenais varmāka ir vīrietis.

8. Konvencija paredz nopietnu ilgtermiņa iejaukšanos izglītības saturā

14 pants: “Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās (gender) lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.”

“…izglītojošiem pasākumiem, kas notiek ārpus formālās izglītības sistēmas, un šādas vietas ir, piemēram, kopienas vai reliģiskās izglītības iestādes, pasākumi, projekti un institūcijas, kuru pamatā ir sociālā pedagoģija, un citi izglītojoši pasākumi, ko piedāvā kopienas grupas un citas organizācijas (piemēram, skauti un gaidas, vasaras nometnes, ārpusskolas nodarbības c.).” [14.panta skaidrojums]

ANO “Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 26.pants 3.daļa nosaka “Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni.” Konvencijas izstrādes gaitā nav notikušas diskusijas dalībvalstu iekšienē, īpaši attiecībā uz vecāku viedokļa noskaidrošanu.

Jau šobrīd zēnu augstākās izglītības apguves rādītāji salīdzinot ar meitenēm ir ārkārtīgi zemi. Tieši zēni ir tie, kuri visvairāk priekšlaicīgi pamet skolu. [http://www.economist.com/news/international/21645759-boys-are-being-outclassed-girls-both-school-and-university-and-gap ] Ja pret zēniem tiks vērsts radikālā feminisma mobings, liekot viņiem justies vainīgiem par potenciāli iespējamo vadarbību, tas atstās negatīvas un neizdzēšanas sekas zēnu psihē un mazinās viņu pašvērtību.

***

Lūk, juridisko zinātņu doktores Baibas Rudevskas LR Tieslietu Ministrijai sagatavotā Stambulas konvencijas juridiskā analīze: https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9UTWluZl8yNTA0MTZfU3RhbWJ1bGtvbnZfZG9rLnBkZg/2016/TMinf_250416_Stambulkonv_dok.pdf

Un, lūk, Baibas Rudevskas raksts par viendzimuma pāru kopdzīves regulējumu: https://infoagentura.wordpress.com/2015/03/06/viendzimuma-paru-kopdzives-regulejuma-tiesibpolitiska-problematika/

Vēl jāpiebilst, ka pievienošanās konvencijai nav obligāta un realizēt pasākumus vardarbības pret sievietēm vai pret cilvēkiem novēršanai var arī nepievienojoties tai.

Par homoseksuālistu – pedofīlu aprindām

12.02.2016 raidījumā “Aktuāla diskusija” “Nacionālās apvienības” biedrs un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks nosauca šo konvenciju par vājprātu. Norobežojoties no Iesalnieka kunga nacionālistiska tipa izteikumiem, ir jāatzīst, ka šī ir viena no situācijai adekvātākajām nostājām, bet arī tā ir par maigu un nedod pilnu priekšstatu ar ko tad patiesībā cilvēkiem ir darīšana. Un darīšana mums ir ar ietekmīgu, ļoti rafinētu, agresīvu, ļaunu un galēji necilvēcīgu sociālo grupu, kuru visprecīzāk var raksturot ar terminu “homoseksuālistu – pedofīlu aprindas”.

Homoseksuālistu – pedofīlu aprindu kodols un galvenais virzošais spēks ir homoseksuālisti – pedofīli un tajā ietilpst arī homoseksuālisti, visu veidu izvirtuļi (gan pataloģiskie, gan normālorientētie) un cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ apzināti atbalsta homosseksuālistu – pedofīlu centienus (gan tie, kuriem tā ir “brīvības” izpausme, gan tie, kuriem tas ir tikai bizness, darbs vai karjera, gan tie, kuriem tā šķiet politiski noderīga parādība (piemēram, kā viens no pasākumiem cilvēku skaita uz Zemes samazināšanai un/vai nepilnvērtīgu tautu iznīcināšanas instruments un/vai instruments cīņā pret ienaidniekiem vai par savu/savas grupas kundzību). Un runa te neiet par cilvēkiem, kurus izmanto “uz tumšo”, bet gan par tiem indivīdiem, kuri pietiekami labi apzinās savu darbību destruktīvo un nāvējošo dabu un kuriem tas ir vai nu vienalga vai arī kuru apzinātais mērķis ir kaitēt un iznīcināt.

Neapskatot sīkāk homoseksuālistu – pedofīlu lielās ietekmes vēsturiskos iemeslus, kas ir ļoti plašs temats, ir jākonstatē, ka homoseksuālistu – pedofīlu psiholoģiskais portrets (aprakstīts specializētajā literatūrā) ļoti līdzinās daudzu mūsdienu politiķu psiholoģiskajam portretam (nav pilnīgi nekā svēta, viegli un pārliecinoši melo, nekautrējoties pat uzstājīgi noliegt acīmredzamas lietas, un ir nelīdzsvaroti).

Tāpat ir jākonstatē, ka homoseksuālisti – pedofīli dēļ normālas sabiedrības galējā nosodījuma ir pieraduši pie dziļas konspirācijas savu pataloģisko iegribu realizēšanā, kas rada papildus labvēlīgus apstākļus šādiem indivīdiem attiecīgās darbības jomās (tai skaitā arī politikā).

To, ka Rietumvalstu (un ne tikai) pārvaldes institūcijās pietiekami liela teikšana ir homoseksuālistiem – pedofīliem liecina gan daudzie pedofīlijas skandāli, kuros ir iesaistītas prominentas personas, kuras paliek nesodītas, gan fakts, ka sabiedrībā tiek plaši izplatītas un legalizētas visdažādākās perversijas, gan arī pārvaldes institūciju realizētā politika. Ļoti labi un plaši homoseksuālistus – pedofīlus un to pārvaldītu valsti grāmatā “Troļļu zemes princis” aprakstīja latviešu žurnāliste Rita Broka, kura pati personiski saskārās ar šo parādību (https://infoagentura.wordpress.com/2014/11/27/par-norvegijas-pedofilijas-tradicijam-cietusas-latvietes-stasts/ ).

Grāmatas pēcvārdā klīniskā psiholoģe un tiesu psiholoģijas eksperte Ilzes Veitnere raksta: “Ar spožām aktiera dotībām apveltīts pieaugušais panāk apkārtējo cilvēku uzticību, nodrošina sev neviena netraucētu pieeju mazajam bērnam. Precīzi izskaitļojot riska faktorus, pedofils uzbrūk ar pārmetumiem sievai, kaimiņiem, kuriem varētu rasties aizdomas (uzbrukums – labākā aizsardzība). Pamazām pedofils nonāk pat līdz acīmredzamu faktu noliegumam, apvainojot apkārtējos cilvēkus samaitātībā, sliktās domās utt. Kad vairs nav ko zaudēt, tad pedofils uzliesmo dusmās, kļūst agresīvs, neaprēķināms, sāk atklāti draudēt, šantažēt, nonāk pat līdz slepkavības mēģinājumam. Visbeidzot pedofils liek lietā savus ģimenes locekļus, savus domubiedrus, sabiedrībā ietekmīgus cilvēkus, kuri spēj ietekmēt pat tiesu varu.”

Ko grib homoseksuālisti – pedofīli? Labi dzīvot, droši apmierināt savas pataloģiskās vēlmes un būt atdzītiem. Tā kā neviens normāls cilvēks un neviena normāla sabiedrība to nepieļaus un kā minimums uz ilgu laiku “iesēdinās” katru pieķerto homoseksuālistu – pedofīlu, tad vienīgais, kas atliek, ir iznīcināt normālo sabiedrību jeb transformēt to, pārveidojot par amorālu indivīdu kopumu. Ar to tad jau labu laiku pietiekami aktīvi arī nodarbojas homoseksuālistu – pedofīlu aprindas.

Tā kā pedofīlija ir viens no galējākajiem un necilvēcīgākajiem noziegumiem pret cilvēku un cilvēcību, tad cilvēku un sabiedrības maitāšana tika sākta ar “mazākiem grēkiem” (laulību pārkāpumu attaisnošana, partneru maiņa, gadījuma sakari utt.). Pēc tam sākās homoseksuālisma attaisnošana, veicināšana un normalizēšana, paralēli samazinot t.s. “piekrišanas vecumu”. Nu Rietumvalstu deģenerācija ir sasniegusi tādus apmērus, ka ir sācies pedofīlijas attaisnošanas process, kura viena no būtiskām sastāvdaļām ir t.s. “genderisma” uzspiešana sabiedrībai.

Galvenie homoseksuālistu – pedofīlu sabiedrotie un atbalstītāji ir homoseksuālisti (cilvēki, kuri piekopj homoseksuālu dzīvesveidu). Ne visi homoseksuālisti ir pedofīli, bet homoseksuālismam un pedofīlijai ir līdzīgs psiholoģiskais cēlonis, līdzcēlonis vai efekts (spēcīga psiholoģiska trauma (bieži vien bērnībā piedzīvota seksuālā vardarbība), kas cilvēku atstāj bez orientieriem un morāli – ētiskās “koordinātu sistēmas”). Citiem vārdiem sakot, homoseksuālisms un pedofīlija var būt vienas un tās pašas psihiskas saslimšanas dažādi simptomi, kuri var izpausties atsevišķi (tikai homoseksuāls dzīvesveids), secīgi (homoseksuālisms, kurš progresē arī pedofīlijā) vai arī abi kopā.

Dēļ homoseksuālistu un pedofīlu psiholoģiskās tuvības un līdzīgām vērtībām (hedonisms, “dzīves baudīšana”, pataloģisku vēlmju apmierināšana) pat tie homoseksuālisti, kuri nav pedofīli ir tendēti “saprast” savus slimības brāļus un ir pret tiem iecietīgi.

Tāpat homoseksuālisms ir viena no pietiekami drošām pedofīlu pazīmēm (pēc principa ne visi homoseksuālisti ir pedofīli, bet gandrīz visi pedofīli ir arī homoseksuālisti).

Savukārt starp homoseksuālistu galvenajiem sabiedrotajiem ir minami arī normālorientētie izvirtuļi (vispirmām kārtām ļoti vieglas uzvedības dāmītes), kurus ar homoseksuālistiem (un caur tiem arī ar homoseksuālistiem – pedofīliem) saista hedonisma un “dzīves baudīšanas” kopējās vērtības, izmantojot kuras normālorientētie izvirtuļi tiek iesaistīti kopējās organizatoriskās struktūrās.

Homoseksuālistu – pedofīlu aprindu realizētā politika

Homoseksuālistu – pedofīlu aprindas nav lokāls, bet gan globāls spēks. Mūsdienās ārēji noteicošā homoseksuālistu – pedofīlu aprindu organizācija ir ASV Demokrātu partija, kura, izmantojot ASV valsts resursus, uzspiež savu ideoloģiju un vērtības visai pasaulei.

ASV Demokrātu partijas realizētais konceptuālais modelis ir aprakstīts Francisa Fukujamas 1992.gadā izdotajā grāmatā “Vēstures beigas” (Francis Fukuyama “The End of History and the Last Man”: http://www.social-sciences-and-humanities.com/PDF/The-End-of-History-and-the-Last-Man-.pdf ). Ideja sekojoša: lai panāktu, ka pasaulē vairs nav karu (tās arī ir “vēstures beigas”), nepieciešams radīt apstākļus, kad cilvēkiem nav par ko karot un viņi nav spējīgi karot, kas savukārt nozīmē, ka nepieciešams maksimāli nonivilēt pilnīgi visas vērtības (visu reliģiju, visu nāciju, visu sociālo grupu un visas cilvēciskās vērtības) un pašus cilvēkus pataisīt par vājiem un stulbiem divkājainiem lopiņiem, kuriem ir tikai prastas primitīvas vēlmītes (pierīties, pakaifot, paseksot utt.). Tādēļ arī ir nepieciešams iznīcināt visas sociālās saites, tai skaitā arī ģimenes saites, kuras ir vienas no spēcīgākajām. Un tādēļ šauru likuma rāmju ietvaros ir arī jālegalizē un jāatļauj pēc iespējas visas cilvēku vājības, kas tos spiež pretoties pārvaldes struktūrām.

Šādu atomizētu, stulbu un izvirtušu pūli tad ir iespējams pārvaldīt ar ļoti minimālu piepūli un līdzekļiem, jo tas nav spējīgs uz nekādu patstāvīgu konstruktīvu darbību un ir pilnībā atkarīga no saviem saimniekiem. Šī iemesla dēļ arī vajadzētu iestāties bezkaru laikmetam (kas pat šai teorētiskajā modelī, protams, nav iespējams), jo nebūs vairs nepieciešamība nevienu apspiest, tādēļ, ka visi būs tādā kondīcijā, ka tāpat vien paklausīs pat visabsurdākajām prasībām. Un pārvaldīs šo pūli homoseksuālistu – pedofīlu aprindas, kuras pilnīgi netraucēti un atklāti varēs nodoties arī savām pataloģiskajām iegribām.

Šīs koncepcijas ietvaros mēģina legalizēt arī t.s. “viendzimuma laulības”, maksimāli diskreditēt ģimeni, izņemt pēc iespējas vairāk bērnu no ģimenēm, attīstīt t.s. “audžuģimenes” (kas dod iespēju bērnu bez ierobežojumiem “mētāt” no vienas audžuģimenes uz citu), maksimāli atvieglot laulību šķiršanu, izņemt no mācību programmām materiālus, kuri veicina stipru ģimeni un ieviest tādus, kas to noliedz vai izkropļo, ieviest maksimāli agru (jau no bērnudārza) “seksuālo apmācību”, lai kropļotu bērnu psihi un padarītu tos par vieglākiem pedofīlu upuriem, utt.. Un šīs koncepcijas ietvaros tiek virzīta arī t.s. “gendera” jeb sociālā dzimuma juridiska nostiprināšana.

“Genderisma” realizācijas sekas

Tajā pašā raidījumā (12.02.2016 “Aktuāla diskusija”), runājot par “genderisma” realizācijas sekām, kuras jau var novērot, piemēram, Austrālijā, raidījuma dalībnieki nevarēja noturēt smieklus, runājot par sabiedriskajām tualetēm un dušām “genderizējamā” sabiedrībā. Tas tiešām var šķist smieklīgi, bet tas liecina, ka cilvēki patiesībā līdz galam neapzinās ar cik drausmīgu un necilvēcīgu parādību mums patiesībā ir darīšana.

Vispirms par “genderismu”. “Genders” jeb “sociālais dzimums” ir mākslīgs papildus termins, ar kuru no vienas puses “papildina” dzimumu, bet no otras puses de facto mēģina aizstāt to. “Genders” ir tas, “kā cilvēks jūtas” un to var mainīt. Iespējamie “genderi” joprojām precīzi nav noteikti, bet pēc Ņujorkas likumdevēkju definīcijas tādu ir 31 (bi-gendered, cross-dresser, drag king, drag queen (pie šī “gendera” piederēja t.s “Končita Vurts”), femme queen, female-to-male, ftm, gender bender, genderqueer, male-to-female, mtf, non-op, hijra, pangender, transexual/transsexual, trans person, woman, man, butch, two-spirit, trans, agender, third sex, gender fluid, non-binary transgender, androgyne, gender gifted, gender blender, femme, person of transgender experience, androgynos).

Ja fiziskais dzimums ir stingri noteikts un precīzi nosakāms, tad “genders” ir pilnībā virtuāla parādība, ko nekādi nevar objektīvi konstatēt un ko pie tam vēl var brīvi papildināt un mainīt. Šī iemesla dēļ visas juridiskās, kultūras, pedagoģiskās, sadzīves un citas normas, kurās figurē dzimums, tiek izjauktas un tās vai nu ievērojami zaudē savu racionāli – konstruktīvo nozīmi vai arī vispār tiek iznīcinātas. Pēc būtības “genderisma” realizācija ir esošās sabiedrības iznīcināšana vai ievērojama sakropļošana.

Piemēram, tās pašas sabiedriskās tualetes un dušas. Pēc “genderisma” juridiskas nostiprināšanas, piemēram, skolās meiteņu tualetēs droši varēs iet vīrieši, kuri būs reģistrējuši sevi kā sievišķīgu “genderu” (un otrādi). Un ne tikai tualetēs, arī ģērbtuvēs un dušās.

Ja, piemēram, vīrietis, kuram uzmācas kāds pidarasts, sadod viņam “pa purnu”, tad viņš var iedzīvoties nepatikšanās, ja izrādās, ka pidarastam ir sievišķīgs “genders”, jo tā juridiski būs vardarbība pret sievieti. Vīrieši ar sievišķīgajiem “genderiem” varēs pretendēt uz visām sieviešu priekšrocībām, kas visa cita starpā devalvēs tās un padarīs par bezjēdzīgām. Raugoties no šāda skatu punkta “genderisma” realizācija un attiecīgi arī “Konvencija par vardarbības pret sievietēm novēršanu” reāli mazinās sieviešu aizsargātību, kas labi ir redzams uz Skandināvu valstu piemēra, kur “genderisms” ir jau pietiekami lielā mērā iedzīvināts un kur vardarbības pret sievietēm rādītāji ir augstākie Eiropā.

Tā kā “genderi” gribēs, lai pret tiem izturas ar cieņu un lai pret viņiem izturas kā pret attiecīgajiem “genderiem” (vīrietis ar sievišķīgu “genderu” var, piemēram, pieprasīt, lai to uzrunā kā sievieti), tad līdz ar “genderizāciju” nāk arī represijas un sodi pret tiem, kuri negribēz atzīt šo ārprātīgo “tiesības”.

Visbeidzot “genderisma” realizācija radīs tādu sajukumu likumu interpretācijā, sadzīvē un cilvēku apziņā, ka ievērojami apgrūtinās vai padarīs par neiespējamu dzimumnoziegumu (pirmkārt pedofīlijas) konstatēšanu un vainīgo saukšanas pie atbildības, un, visdrīzāk, šī vispārējā sajukuma aizsegā tie kā tādi tiks atcelti (uz to lietas tiek virzītas caur t.s. “bērnu kompetences” koncepcijām, kuru galamērķi ir paziņot, ka bērns ir “kompetents” un ka ir pieļaujama pieaugušā seksuālas attiecības ar bērnu, ja bērns tam “piekrīt” (jo bērns esot “kompetents” “piekrist”)).

Tomēr visdrausmīgākās “genderisma” realizācijas sekas būs bērnu un jauniešu masveida psihes sakropļošana, jo tiks mainīta skolu un bērnudārzu programmas. Un tas neizpaudīsies tikai kā mācību materiālu un vielas pārveidošana, bet arī kā audzināšanas pamatprincipu maiņa un valstiski atbalstīta propaganda. Piemēram, ja kāds puika bērnudārzā teiks, ka viņš ir puika, vai meitene, ka viņa ir meitene (vai arī vienkārši bērni uzvedīsies atbilstoši savam dzimumam), pedagogs – “genderizētājs” var sākt to apšaubīt vai pat mēģināt pārliecināt par pretējo. Attiecīgi “genderizācijas” pieļaušana ir nekas cits kā savu bērnu un mazbērnu nodošana homoseksuālistu – pedofīlu pārziņā un audzināšanā, kuri tos “audzinās” saskaņā ar savām pataloģiskajām “vērtībām”. Tā visa sekas būs psihiski slimu un nelīdzsvarotu cilvēku krass pieaugums.

Tādējādi “genderisms” pilnībā iznīcinās vai sakropļos visas gadu tūkstošu gaitā izstrādātās morāles un uzvedības normas, kuras pašreiz regulē cilvēku darbību daudz lielākā mērā nekā rakstītie likumi. Lai apjēgtu šādas katastrofas sekas, vajag iedomāties situāciju, kad dzīvi (tai skaitā visas cilvēku savstarpējās attiecības līdz vissīkākajām detaļām) regulē tikai un vienīgi rakstītie likumi un līgumi un ka ārpus tiem cilvēks nezin, ko darīt, un neprot uzvesties.

Visbeidzot genderisma realizācija ir sabiedrības ārprāta rādītājs. Ja genderisms ir realizēts vai sabiedrība ir gatava pieļaut tā realizāciju, tas nozīmē, ka sabiedrības ārprāta līmenis ir sasniedzis tādu kondīciju, ka tajā var ieviest vēl ārprātīgākas un absurdākas lietas, starp kurām zoofīlija un nekrofilija ir tās nevainīgākās.

Stambulas konvencijas atbalstītāji Latvijā

Inga Sprinģe (Re: Baltica)

Mēģinājumu pievienot Latviju “Stambulas konvencijai” ietvaros 2015.gada otrajā pusē sākās ar primitīviem un intensīviem informatīviem uzbrukumiem cilvēkiem, kuri aizstāv tikumību, un caur tiem arī pašai tikumībai. To veica  Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re: Baltica, kuru finansē Sorosa Fonds Latvija, ASV vēstniecība Rīgā, Nīderlandes Karaliste, Norvēģijas vēstniecība, Polijas Republikas vēstniecība Rīgā. Konkrētais izpildītājs – ASV mācījusies žurnāliste Inga Sprinģe, kura nepakautrējās savos rakstos radīt iespaidu, ka Norvēģijā plaši izplatītās pedofīlās tradīcijas esot mīts un tikumības aizstāvjus saistīja ar Krieviju (“Putina bērni”, “Tikumības sardze”, “Mīts nr. 1: PVO māca bērnudārzniekus masturbēt”, “Mīts nr. 2: Norvēģi – pedofili”, “Mīta anatomija: Kā rodas un izplatās mīti”). Kopā ar Sprinģes publikācijām internetā tika izplatīts mems “tikumisti – putinisti” (https://uzhosnah.wordpress.com/2015/12/11/vai-tikumisti-ir-putinisti/ ), kam stulblatviešu prātos vajadzēja pilnībā neitralizēt jebkādus tikumības aizstāvības mēģinājumus, tai skaitā arī pretošanos Stambulas konvencijas pieņemšanai. Šo sagatavoto propagandisko fonu un “argumentus”, virzot Stambulas konvencijas apstiprināšanu, izmantoja Labklājības Ministrs Jānis Reirs (Vienotība), paziņojot, ka Stambulas konvencijas pretinieku argumenti ir “Krievijas propaganda”.

Atis Lejiņš (“Vienotība”)

Kā īpaši bīstams un nelietīgs Stambulas konvencijas un visa veidu izvirtību atbalstītājs un attaisnotājs ir jāmin Vienotības deputāts Atis Lejiņš. Lūk, viņa pārdomas par tēmu: http://www.vienotiba.lv/jaunumi/blogi/klusais-arprats-ar-socialo-dzimumu/ . Savukārt partija “Vienotība”, spriežot pēc tās biedru sastāva, balsojumiem, izteikumiem un realizētās politikas ir saucama nekā savādāk kā par “pidarastu partija”. Pēc būtības “Vienotība” ir ASV Demokrātu partijas filiāle Latvijā.

Stambulas konvenciju atbalstīja šādi indivīdi: Jānis Reirs (Labklājības ministrs, Vienotība), Agnese Gaile (LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte), Viktorija Boļšakova (LM referente), Iļja Marija Boļšakovs (Viktorijas Boļšakovas vīrs, http://www.satori.lv publicists), Ilze Viņķele (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Dace Kavasa (European Gender Equality Institute), Kristaps Petermanis (“profesionāli veicinu dzimumu līdztiesību ES kandidātvalstīs”), Klāvs Sedlenieks (lektors Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju nodaļā), Aivita Putniņa (sociālatropoloģe LU), Roberts Ķīlis (sociālantropologs), Ivars Neiders (Rīgas Stradiņa universitātes docents, lasa lekcijas par bioētikas un pētniecības ētikas problēmām), Ivars Austers (LU Profesors, Psiholoģijas nodaļas vadītājs, doktora grādu ieguvis 2001.gadā Stokholmas Universitātē), Vents Sīlis (Rīgas Stradiņa universitātes docents, pēta cilvēku uzvedību un attiecības medicīnas un humanitāro zinātņu krustcelēs, http://www.satori.lv publicists), Juris Pūce (partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs), Jana Simanovska (dr.sc.ing., Ekodizaina kompetences centrs, “Vecāku forums” un “Cenzūrai NĒ!” izveidotāja), Kārlis Streips (latviešu izcelsmes amerikānis), Juris Kaža, Linda Curika (“Providus”, NATO Stratēģiskās komunikācijas centra eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos), Sandra Veinberga (latviešu izcelsmes zviedriete), Kristīne Dupate (SIA “Kvalitātes un projektu vadība” pētniece, Mozaīkas valdes locekle), Gundars Rēders (LTV žurnālists), Aivars Ozoliņš (“Ir” un http://www.tvnet.lv publicists), Māris Zanders (“Diena” un http://www.satori.lv publicists), Pauls Bankovskis, (“Rīgas laiks” un http://www.satori.lv publicists), Anda Burve – Rozīte (“Mythology, Ancient Greek philosophy, Frankfurt School, Post-structuralism, classics of Russian Literature, Proto-Renaissance painting”), Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku Savienības frakcijas vadītājs), Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku Savienība, bijušais “Tautas partijas” frakcijas vadītājs, kurš tika uzskatīts par pieķertā prominentā pedofīla “labo roku”), Solvita Āboltiņa (Vienotība), Iveta Ķelle („Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja), Juris Cālītis, Iluta Lāce (Resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja), Edīte Kalniņa (Eiropas Sieviešu lobija Valdes locekle), Ilmārs Šlāpins (“Rīgas laiks” un http://www.satori.lv galvenais redaktors), Dace Rezeberga (Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste), Kristīne Krūma (Juridisko zinātņu doktore), Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”, LR Ārlietu ministrs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs), Artis Pabriks (“Vienotība”, agrāk “Tautas partija”).

Un, lūk, pseidokristieši, kuri nepakautrējās publiski atbalstīt Stambulas konvenciju: Dace Balode (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne), Varis Bitenieks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā), Klāvs Bērziņš (Rīgas Evaņģēliskās draudzes mācītājs), Laima Geikina (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore), Ieva Graufelde (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas Eiropas prāveste), Ilze Jansone (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece),  Jāna Jēruma-Grīnberga (Rīgas Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes mācītāja), Irma Kalniņa (Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes Aizgādne), Rudīte Losāne (Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente), Guntars Rēboks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā), Markus Šohs (Schoch) (Vācu evaņġeliski-luteriskā baznīca Latvijā), Valdis Tēraudkalns (Latvijas Bībeles biedrība), Mārtiņš Urdze (Latvijas ev.lut. baznīcas mācītājs), Kārlis Žols (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas prāvesta vietas izpildītājs Latvijā).

Un tālāk var aplūkot augstāk minēto indivīdu fotogrāfijas – daudzos gadījumos tās runā pašas par sevi.

Jānis Reirs (Labklājības ministrs, „Vienotība”)

Agnese Gaile (LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte)

Viktorija Boļšakova (LM referente)

Iļja Marija Boļšakovs (Viktorijas Boļšakovas vīrs, http://www.satori.lv publicists)

Ilze Viņķele (“Vienotība”)

Lolita Čigāne (“Vienotība”)

Dace Kavasa (European Gender Equality Institute)

Kristaps Petermanis (“profesionāli veicinu dzimumu līdztiesību ES kandidātvalstīs”)

Klāvs Sedlenieks (lektors Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju nodaļā)

Aivita Putniņa (sociālatropoloģe LU)

Roberts Ķīlis (sociālantropologs)

Ivars Neiders (Rīgas Stradiņa universitātes docents, lasa lekcijas par bioētikas un pētniecības ētikas problēmām)

Ivars Austers (LU Profesors, Psiholoģijas nodaļas vadītājs, doktora grādu ieguvis 2001.gadā Stokholmas Universitātē)

Vents Sīlis (Rīgas Stradiņa universitātes docents, pēta cilvēku uzvedību un attiecības medicīnas un humanitāro zinātņu krustcelēs, http://www.satori.lv publicists)

Juris Pūce (partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs)

Jana Simanovska (dr.sc.ing., Ekodizaina kompetences centrs, “Vecāku forums” un “Cenzūrai NĒ!” izveidotāja)

Kārlis Streips (latviešu izcelsmes amerikānis)

Juris Kaža

Linda Curika (“Providus”, NATO Stratēģiskās komunikācijas centra eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos)

Sandra Veinberga (latviešu izcelsmes zviedriete)

Kristīne Dupate (SIA “Kvalitātes un projektu vadība” pētniece, Mozaīkas valdes locekle)

Gundars Rēders (LTV žurnālists)

Aivars Ozoliņš (“Ir” un http://www.tvnet.lv publicists)

Māris Zanders (“Diena” un http://www.satori.lv publicists)

Pauls Bankovskis, (“Rīgas laiks” un http://www.satori.lv publicists)

), Anda Burve – Rozīte (“Mythology, Ancient Greek philosophy, Frankfurt School, Post-structuralism, classics of Russian Literature, Proto-Renaissance painting”)

Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku Savienības frakcijas vadītājs)

Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku Savienība, bijušais “Tautas partijas” frakcijas vadītājs, kurš tika uzskatīts par pieķertā prominentā pedofīla “labo roku”)

Solvita Āboltiņa (Vienotība)

Iveta Ķelle („Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja)

Juris Cālītis

Iluta Lāce (Resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja)

Edīte Kalniņa (Eiropas Sieviešu lobija Valdes locekle)

Ilmārs Šlāpins (“Rīgas laiks” un http://www.satori.lv galvenais redaktors)

Dace Rezeberga (Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste) un Kristīne Krūma (Juridisko zinātņu doktore)

Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”, LR Ārlietu ministrs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs)

Artis Pabriks (“Vienotība”, agrāk “Tautas partija”)

Dace Balode (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne)

Varis Bitenieks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā)

Klāvs Bērziņš (Rīgas Evaņģēliskās draudzes mācītājs)

Laima Geikina (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore)

Ieva Graufelde (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas Eiropas prāveste)

Ilze Jansone (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece)

Jāna Jēruma-Grīnberga (Rīgas Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes mācītāja)

Irma Kalniņa (Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes Aizgādne)

Irma Kalniņa un Hilarija Klintone

Rudīte Losāne (Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente)

Guntars Rēboks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā)

Markus Šohs (Schoch) (Vācu evaņġeliski-luteriskā baznīca Latvijā)

Valdis Tēraudkalns (Latvijas Bībeles biedrība)

Mārtiņš Urdze (Latvijas ev.lut. baznīcas mācītājs)

Kārlis Žols (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas prāvesta vietas izpildītājs Latvijā)

Tāpat jāpiemin, ka Stambulas konvenciju pēc būtības atbalstīja arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuram ir konservatīva un prokrieviski orientēta cilvēka slava. Ņemot vērā, ka Lembergs pilnīgi noteikti nav muļķis, ka viņš ir Padomju kaluma (tātad augstas klases) propogandas speciālists, tas ka Stambulas konvencijas sakarā Lembergs prasti izsakoties “tēlo muļķi” un lavierē, tomēr pēc būtības atbalstot šo ārprātu, ir nopietns pamats gana drūmām pārdomām.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece

Līdzīgi kā Lembergs, neveikli lavierējot, Stambulas konvenciju atbalstīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas nav nekāds brīnums, redzot tās antilatvisko un pilnībā proamerikānisko darbošanos Latvijas politikā (ieskaitot sunisko pieglaimošanos amerikāņiem, tai skaitā arī runājot ar tiem angliski, kas šāda līmeņa amatpersonai normālā valstī ir kauns un negods).

Par tikumību un Krievijas propagandu

Viens no galvenajiem dažādu izvirtību ieviesēju un popularizētāju argumentiem, ar kuru tie mēģina neitralizēt tos, kuri viņiem iebilst, ir “Krievijas ietekmes” un “Krievijas propagandas” arguments. Šāda pieeja ir absurda un stulba, bet tā par daudz ko liecina. Pirmkārt, tā liecina par izvirtības atbalstošu indivīdu vērtībām, tāpēc ir vērts apskatīt sīkāk kāpēc izvirtuļiem nepatīk “Putina Krievija”. Otrkārt, tas liecina par izvirtības veicinošo struktūru metodēm, kuras savā būtībā ir primitīvas. Treškārt, tas liecina par daudzu Latvijas iedzīvotāju apziņas stāvokli, veselo saprātu un rīcībspēju. Visbeidzot, tas daudz ko liecina arī par izvirtību pretinieku apziņas stāvokli, veselo saprātu un rīcībspēju. Citiem vārdiem sakot, ja izvirtību pretinieki savā vairumā nebūtu tik “cietpauraini” un aprobežoti, tad izvirtību ieviesējiem nekas nesanāktu un netiktu runāts ne par Stambulas konvenciju, ne par “viendzimuma laulībām” ne par daudziem citiem absurdiem un ārprātiem, un tad, patiesībā, dzīve Latvijā būtu pavisam cita – tad Latvija nebūtu zaudējusi trašdaļu iedzīvotāju un valsts nebūtu tādos apmēros izlaupīta.

Kāpēc tad ir absurdi saistīt tikumību un tikumības aizstāvjus ar Krieviju? Tāpēc, ka tikumība ir vērtība pati par sevi, pie tam, pati lielākā no vērtībām. Tas nozīmē, ka nav tik būtiski, kura cita valsts ir tikumīga, kura cita valsts izmanto tikumību kaut kādu savu mērķu sasniegšanai, jo tas nekādi nemaina faktu, ka tikumība ir vērtība un ka pašu valstij ir jābūt tikumīgai. Patiesībā neviena sociāla grupa (un arī valsts) nevar pastāvēt bez tikumības, izņemot parazītiskas laupītāju sociālās grupas, kuras dzīvo uz citu rēķina. Bet parazīti spēj izdzīvot tik ilgi, kamēr ir uz kā rēķina dzīvot. Kad parazīti nobeidz savu “donoru”, viņi arī mirst, ja neatrod citu.

Attiecīgi, ko nozīmē tikumības un tikumības aizstāvju saistīšana ar Krieviju? Ar to pēc būtības tiek paziņots, ka Krievija ir vai nu laba (jo tikumīga), vai nu cenšas būt laba (cenšas uzturēt tikumisku kārtību) vai arī dara vismaz kaut ko labu (vismaz kaut kādu iemeslu dēļ aizstāv tikumību). Tā kā šādas asociācijas rada cilvēki, daudzi no kuriem ir saucami nekā savādāk kā par rusafobiem un antikrieviem, tad tas pēc būtības ir absurds. Un tad ir jautājums, kāpēc viņi tā dara, uz ko viņi cer un vai viņi patiešām ir tik stulbi? Diemžēl viņi nav tik stulbi, vienkārši viņi savus oponentus (patiesībā visu sabiedrību) uzskata ne tikai par stulbiem, bet par pilnīgiem, galīgiem un nelabojamiem idiotiem, kurus var vazāt aiz deguna ar pietiekami primitīvām propagandiskām konstrukcijām. Un, lai kā gribētos pret šādu uzskatu iebilst, bet diemžēl realitāte pēc fakta rāda, ka vismaz kaut kur un kaut kādā mērā tā tas ir.

Ko vajadzētu darīt saprātīgam cilvēkam, kurš iestājas pret izvirtībām, un pret kuru izmanto šādu pieeju? Viņam ir jāpieņem šī asociācija un jāizmanto tā savā labā. “Ak, tad es esmu “tikumists – putinists”?! Vispār jau man nav nekāda saistība ar Krieviju un Putinu, un par Krieviju man ir tāds un tāds viedoklis, bet, ja “Putina Krievija” ir tikumīga, tad man nav nekas pret “Putina Krieviju”, un, ja “Putina Krievija” vienalga kādu iemeslu dēļ atbalsta tikumību, tad es šajā konkrētajā lietā atbalstu “Putina Krieviju”.” Viss. Tā un nekā savādāk, pretējā gadījumā, ja cilvēki sāk taisnoties, norobežojoties no “Putina Krievijas, kura atbalsta tikumību”, viņi norobežojas arī no pašas tikumības un parāda visiem, ka ir aprobežoti stulbeņi.

Jā, var būt cilvēki, kuriem nepatīk PSRS, krievi un  Krievija, var būt cilvēki, kuri sevi uzskata par nacionālistiem, Latvijas patriotiem un kuri Krievijā saskata draudus, bet, ja šie cilvēki rīkojas pēc principa “ka tik ne tā kā Krievijā”, “viss kā ir Krievijā, viss, kas ir saistīts ar Krieviju, ir slikti”, “ka tik kaitēt Krievijai”, tad šādi cilvēki ir vai nu stulbeņi vai nelieši vai arī abi kopā. Citu variantu nav.

Nav iespējams saprātīgs Latvijas patriots ar cilvēcīgu morālo stāju, kurš neatzīst, ka pašreizējā Krievijā ir vismaz kaut kas labs, ko no tās varētu pamācīties arī Latvija, ka Putins ir labs savas valsts prezidents un ka ir iespējama situācija, ka tiem, kuri tev nepatīk, var būt kaut kādos jautājumos arī taisnība. Nav iespējams saprātīgs Latvijas patriots ar cilvēcīgu morālo stāju, kurš neatzīst, ka tikumība ir pamatīpašība, kura nepieciešama spēcīgas sabiedrības izveidošanai un attiecīgi arī spēcīgas valsts izveidošanai. Nav iespējams saprātīgs Latvijas patriots ar cilvēcīgu morālo stāju, kurš neatzīs, ka pašreiz Latvijas sabiedrību visvairāk apdraud no Rietumvalstīm nākošas parādības – izvirtību propaganda, Rietumvalstu korporāciju plēsonīgā daba, Rietumvalstu juridiskās normas u.c. . Pie tam, šo un citu acīmredzamu lietu atzīšana nekādā mērā neprasa atteikties no patriotisma un Latvijas neatkarības idejas, un pat ne no dažādiem vēsturiskajiem mītiem (“okupācijas”, “mežonīgās Krievijas”, “civilizētās Anglijas”, “civilizētās ASV” utt.).

Un kā vispār normāls un saprātīgs cilvēks var atbalstīt valsti (ASV), kuras prezidents publiski nepārtraukti apliecina, ka viens no viņa galvenajiem prezidentūras uzdevumiem ir viendzimuma “laulību” legalizācija (kas tika izdarīts; ASV nu ir legalizētas viendzimuma “laulības”), tai pat laikā neatbalstīt un klaji noliegt valsti (Krieviju), kuras vadītājs publiski apliecina, ka viņš iestājas par tikumiskām vērtībām. Pat, ja šķiet, ka tie ir tikai deklaratīvie viedokļi, kuri atšķiras no realitātes, pat tad nevar kaut vai deklaratīvi nepievienoties šādai nostājai un nekritizēt pretēju deklaratīvo nostāju.

Tāpēc, piemēram, cilvēki, kuri pēdējā laikā ir izdevuši manifestu, kurā nav ne vārda par ASV nelietīgo politiku, ko tā realizē arī Latvijā, bet ir teksts “šobrīd un tuvākajā nākotnē nav steidzamāku uzdevumu kā (…) stiprināt savu gatavību aizstāvēties pret augošo Krievijas agresiju”, ir vai nu pilnīgi stulbi vai arī bezprincipāli nelieši. (http://www.nacionalisti.lv/raksts/1256/militarisms-drosiba/tevijas-sargu-manifests/
)

Homoseksuālistu – pedofīlu aprindas – visniknākie Krievijas ienaidnieki

Tiem, kuriem ir dārga Latvija un kuri kaut kādu iemeslu dēļ nemīl krievus un Krieviju, vajadzētu saprast vienu ļoti vienkāršu un acīmredzamu lietu: visniknākie un vishistēriskākie Krievijas ienaidnieki ir homoseksuālistu – pedofīlu aprindu pārstāvji un tam ir savi objektīvi iemesli.

Pirmkārt, tā ir dēļ esošās Krievijas sabiedrības nospiedošā vairākuma nepārprotamas un pārliecinātas tradicionalitātes. Otrkārt, dēļ krievu mesiāniskās mentalitātes, kuras galvenā sastāvdaļa ir cīņa pret ļaunumu. Treškārt, dēļ krievu tieksmes “neķeckāties” ar acīmredzamiem neliešiem (Krievijā pieķerts pedofīls var arī nenodzīvot līdz tiesai). Šo iemeslu dēļ homoseksuālistiem – pedofīliem un citiem izvirtuļiem dzīve Krievijā ir vairāk kā nekomfortabla. Un tāpēc lielākā daļa t.s.”Krievijas opozīcijas” ir homoseksuālistu – pedofīlu aprindu pārstāvji. Un tieši tāpēc izteikts antikrieviskums ir viena no homoseksuālistu – pedofīlu aprindu pazīmēm pēc kā tos var pazīt (ne visi antikrievi ir homoseksuālistu – pedofīlu aprindu pārstāvji, bet visi homoseksuālistu – pedofīlu aprindu pārstāvji ir antikrievi).

Saprotot to, vajadzētu uzdot sev jautājumu: “Vai es dēļ Latvijas un dēļ savas tādas un tādes nepatikas pret krieviem/Krieviju, esmu gatavs cīnīties pret krieviem/Krieviju plecu pie pleca arī ar homoseksuālistiem – pedofīliem?” Tas nav triviāls jautājums, jo homoseksuālistu – pedofīlu aprindas pašreiz ir viens no nozīmīgākajiem spēkiem Rietumvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Tātad, krievus nemīlošie konservatīvie latvieši (arī zemessargi, NBS karavīri un citi), vai jūs esat gatavi cīnīties (un mirt) par homoseksuālistu – pedofīlu vērtībām un homoseksuālistu – pedofīlu vadībā? Un ja atbilde ir jā un cilvēks iekšēji ir gatavs kaut kādā jautājumā sadarboties ar homoseksuālistu – pedofīlu, tad kas viņš patiesībā ir?!

Žoržs Dantess un viņa “audžutēvs” un piegulētājs barons Lui Jakobs Teodors van Gekerns (Nīderlandes vēstnieks Krievijā)

Krievijā, atšķirībā no Latvijas, lielākā daļa cilvēku kategoriski tam nav gatavi, un tas neskatoties uz to, ka homoseksuālistu – pedofīlu aprindu mēģinājumiem iekarot vai pakļaut Krieviju ir gana sena vēsture. Visuzskatāmāk to raksturo fakts, ka izcilo krievu dzejnieku Aleksandru Puškinu, kurš bija uzticīgs imperatoram Nikolajam I un kurš publiski un asi kritizēja Krievijas ierēdņus par klaji pretvalstisku darbību, 1837.gadā nogalināja homoseksuālists Žoržs Dantess (1812 – 1892) – Nīderlandes vēstnieka Krievijā, barona Lui Jakoba Teodora van Gekerna (1792 – 1884) “audžudēls” un piegulētājs. Uz to brīdi Krievijas impērija bija pasaules varenākā valsts, bet jau 1853.gadā sākās Krimas karš, ar kura zaudējumu sākās impērijas noriets. Gan pats Krimas karš, gan zaudējums tajā, gan pēcākās katastrofālās sekas bija saistītas arī ar homoseksuālistu – pedofīlu destruktīvo un pretvalstisko darbību.

Uz XX gadsimta sākumu Krievijas impērija bija jau pietiekami nolaistā stāvoklī un liela daļa Krievijas aristokrātu bija galēji izvirtusi. Šī iemesla dēļ Lielbritānijai un citiem ārējiem spēkiem 1917.gada februārī pietiekami viegli izdevās gāzt imperatoru Nikolaju II, kuru nodeva visi, tai skaitā arī nākamie “baltās” pretboļševiku kustības dalībnieki. Savukārt Ļeņina sociālistisko revolūciju (1917.gada oktobrī) atbalstīja patriotiskā Krievijas aristokrātu daļa, kura iekļāvās Sarkanajā armijā un lielā mērā noteica tās panākumus. “Balto” pusē pret “sarkanajiem” karoja izvirtuļi un nelieši, kuri pēc zaudējuma tika vai nu iznīcināti vai arī bija spiesti emigrēt (daļa no baltemigrantiem pēc tam aktīvi atbalstīja Hitlera iebrukumu PSRS).

Liene Liepiņa

Šī “sarkano” uzvara ir ļoti būtiska, jo tās rezultātā Krievijas teritorijā izveidojās spēcīgs tradicionālās un tikumiskās vērtībās balstīts režīms, kurš lielā mērā bija attīrīts no izvirtuļiem un neliešiem (ne pilnībā, protams). Šis režīms un šī valstiskā iekārta arī radīja tos cilvēkus, tradicionālo vērtību cilvēkus, kurus tik ļoti stipri neieredz homoseksuālistu – pedofīlu aprindas un, pie kuriem, starp citu, tiek pieskaitīti arī lielākā daļa latviešu. Piemēram, latviešu izcelsmes vāciete, caurkritusī Saeimas deputāte no “Vienotības” Liene Liepiņa (Paula Kļaviņa meita, dzimusi un uzaugusi Rietumvācijā, Zviedrijas pilsone) nekautrējas atklāti stāstīt, ka ir labi, ja Padomju Latvijā uzaugušie cilvēki (tas ir – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji) nevairojas. Artis Pabriks twiterī izteicās politkorektāk: “Jandāliņš ap Stambulas konvenciju norāda cik daudz Latvijā vēl padomisku cilvēku ar padomiski autoritāru domāšanu”.

Tieši šie cilvēki, kuri Krievijā joprojām ir vairāk kā 90%, arī ir galvenais “Putina režīma” balsts, tieši dēļ šiem cilvēkiem Krievijā nav iespējama nekāda atklāta politika, kura ir pretrunā tradicionālām un tikumiskām vērtībām un tieši šos cilvēkus gatavojas iznīcināt Rietumsvalstu homoseksuālistu – pedofīlu aprindas, kuru instruments ir NATO militārais bloks. Tāpēc latviešiem, jo īpaši konservatīvajiem latviešiem, kuri lamā Krieviju un darbojas NATO struktūrās, būtu pēdējais laiks saprast, ka viņi kalpo homoseksuālistu – pedofīlu aprindām, ka ar vārdu salikumu “Rietumu vērtības” tiek saprastas homoseksuālistu – pedofīlu vērtības un ka viņus pašus (dēļ pašu tradicionalitātes) un viņu bērnus sagaida visai bēdīgs liktenis.

Latvija ir totāli izlaupīta, Latvija ir zaudējusi trešdaļu savus iedzīvotājus, latvieši masveidā emigrē, Latvijas lauki ir izmiruši, Latvijas meži ir izcirsti, Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība ir iznīcināta, nozīmīgākie Latvijas resursi pieder ārvalstniekiem, tiek iepludināti imigranti, plaši tiek propagandētas visādas izvirtības, alkohols, cigaretes, narkotikas, ir krasi kritusies pārtikas kvalitāte un tās standarti arvien tiek pazemināti, gan informatīvi, gan juridiski tiek grauts ģimenes sabiedriskais institūts, ir ievērojami pazemināti reālās izglītības standarti ar tendenci tos pazemināt vēl un vēl, no ģimenēm tiek nepamatoti izņemti bērni, Latvijas bāreņi un vecākiem atņemtie bērni caur adopcijas procedūrām tiek pārdoti uz ārzemēm un var tikai minēt kādas šausmas piedzīvo daudzi no tiem, kuri paliek Latvijā, pedofīlijā pieķertās augstākās amatpersonas palika nesodītas, … un tagad tiek likti pamati Latvijas “genderizācijai”. Tad nu ir jautājums, ko vēl ir jāizdara homoseksuālistu – pedofīlu aprindām, lai latviešu vīrieši, policisti, zemessargi, karavīri, tēvijas sargi un citi pagaidām vēl normālorientētie cilvēki beidzot ķertos pie ieročiem (vai nu vismaz sāktu kaut cik nopietnu pretestību)?!

P.S.
Pret Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeimā portālā “Mana balss” var parakstīties te: http://manabalss.lv/par-stambulas-konvencijas-neratificesanu-latvija-republikas-12-saeima/show
P.S.2
Lūk, raksts par arī homoseksuālistu – pedofīlu aprindu izmantotajām propagandas metodēm: https://infoagentura.wordpress.com/par-propagandu/  ;  https://infoagentura.wordpress.com/2014/01/29/perversiju-legalizacijas-tehnologija-overtona-logs-socialo-izmainu-modelis/
P.S.3
Cits homoseksuālistu – pedofīlu aprindas raksturojošs saraksts: https://infoagentura.wordpress.com/2013/09/18/par-zanetas-jaunzemes-grendes-atlaisanu/

Avoti:

STAMBULAS KONVENCIJAS PROBLĒMJAUTĀJUMI

https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/juridiska-analize-par-stambulas-konvencijas-iespejamo-ietekmi-uz-latvijas-tiesibu-sistemu

Click to access TMinf_250416_Stambulkonv_dok.pdf

Par Norvēģijas pedofilijas tradīcijām (cietušas latvietes stāsts)

Par Tuvajiem Austrumiem, islāma pasauli, Turciju un nepieciešamību (necilvēcības draudu iespaidā) visiem cilvēkiem apvienoties

Click to access GenderID_Card2015.pdf

Informācijas aģentūra
/31.05.2016/