Perversiju legalizācijas tehnoloģija („Overtona logs” sociālo izmaiņu modelis)

00310_Overtona_logs_modelis

Informācijas telpu lielajos medijos pārņēmušie streipi, cihanovičas, kažokas un citi perversiju atbalstītāji mums gandrīz vai ik dienas stāsta, ka visa progresīvā cilvēce pavisam dabiskā veidā esot pieņēmusi geju subkultūru, viņu tiesības stāties laulībā, adoptēt bērnus un izplatīt savas seksuālās orientācijas propagandu skolās un pat bērnudārzos. Mums stāsta, ka tas viss pieder pie lietu dabiskās gaitas. Mums melo.

Amerikāņu sociologs Džozefs Overtons (Joseph P. Overton (1960-2003)) aprakstīja tehnoloģiju, ar kuru soli pa solim var mainīt sabiedrības attieksmi pret tās pamatprincipiem [ t.s. „Overtona logs” – vairāku pakāpju sociālo izmaiņu modelis sabiedrībā kategoriski nepieņemamu parādību normalizācijai un praktiskai ieviešanai]. Viņš atklāj kā pilnīgi nepieņemamas idejas tiek izvilktas no visnicināmākās kloākas, nomazgātas un tad iestrādātas tiesību aktos.

Tā ir nevis vienkārša smadzeņu skalošana, bet izsmalcinātāka tehnoloģija. Efektīvu un iedarbīgu to padara konsekventā un sistemātiskā tās piemērošana, ļaužu vairumam to pat nepamanot. Bet cilvēku sabiedrību iznīcināšanā šādas tehnoloģijas var būt efektīvākas par kodollādiņu.

Overtons rāda, ka sabiedrībā katrai idejai vai problēmai ir tā sauktais iespēju logs. Tas ietver sevī tādu politisko ideju loku, kurā tās uzskatāmas par pieņemamām, pamatojoties uz pašreizējo sabiedrības viedokli un attieksmi, kas politiķiem stingri jāievēro, lai tos nevainotu pārmērīgā radikālismā un ekstrēmismā. Loga pārbīde notiek, nevis mainoties politiķu idejām, bet gan tad, kad idejas jau mainījušas sabiedrību, kura balso par šiem politiķiem.

Pirmais posms – “No neiedomājamā uz radikālo”

Mērķis: noņemt parādībai apspriešanas tabu, paust parādību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, diskusijas par parādību pārvērst par parastu lietu, tad piešķirt šīm diskusijām svarīgumu. Ar šo nolūku parādību ieved informācijas laukā kā izaicinoši radikālu. Tas piesaista uzmanību. Diskusijas par tēmu kļūst organizētas – kā vērā ņemama problēma sabiedriskos un akadēmiskos forumos.

Otrais posms – “No radikālā uz pieņemamo”

Mērķis: jēdzienu aizstāšana, nomainot emocionāli nepieņemamus terminus uz emocionāli neitrāliem. Šajā posmā tiek ieviesti jauni jēdzieni, kuri apzīmē parādības tādas citas puses, kuras sabiedrības apziņā vairs neraisa sašutuma uzplūdus.

Trešais posms – “No pieņemamā uz saprātīgo”

Mērķis: ieviest ideju par apskatāmās parādības dabiskumu. Tiek izmantoti gan zinātniski, gan pseidozinātniski fakti un skaidrojumi, kas parādībai klātpiezīmē it kā dabisku raksturu. Šis ir lūzuma posms, kad absolūti margināla parādība kļūst sabiedrībai saprotama. Parādības adepti parasti ir tie, kas savai pašrealizācijai meklē oriģinālas formas.

Ceturtais posms – “No saprātīgā uz populāro”

Mērķis: masu apziņā ieviest domu par parādības it kā esošu izplatību sabiedrībā. Asociēt parādību ar konkrētām populārām personām, kuras izraisa patīkamu iespaidu.

Piektais posms – “No populārā uz politisko”

Mērķis: parādība kļūst par politiski svarīgu jautājumu. Parādības noraidījums nu ir cilvēktiesību pārkāpums. Tiek ieviesta negatīva attieksme pret jebkādu parādības nosodījumu. Nepaklausīgo savaldīšanai tiek izveidoti jauni krimināllikuma panti.

Tādējādi, īstenojot pēc kārtas piecus informācijas tehnoloģijas ziņā visai vienkāršus soļus, kāda sociāli bīstama parādība var tikt sabiedrības acīs pārveidota par normālu, būtiski nepieciešamu un ar likumu aizsargājamu.

Šādā veidā Rietumos tika legalizēts homoseksuālisms un viendzimuma laulības. Uzskatamības pēc šajā shēmā varētu modulēt arī ko citu. Ņemsim ko pilnīgi neiedomājamu – kanibālismu un ideju legalizēt „cilvēku tiesības” apēst vienam otru. Pietiekami šaušalīgs piemērs.

Protams, tagad – 2014. gadā nebūtu ne mazākās iespējas propagandēt kanibālismu – sabiedrības sašutums būtu neizmērojams. Šī situācija nozīmē, ka pašlaik iespēju logā jautājums par kanibālisma legalizāciju ir nulles stadijā, ko saskaņā ar Overtona teoriju sauc par “Neiespējamo” [neiedomājamo]. Tagad modelēsim, kā “Neiespējamais” tiktu īstenots, izejot caur visām iespēju loga stadijām.

Kanibālisma tēma sabiedrībā joprojām ir bezgala pretīga un absolūti nepieņemama. Šo tēmu pagaidām neapspriež presē, tā ir neiedomājama, absurda un pilnīgi tabuizēta. Tātad – pirmā Overtona loga kustībai jābūt kanibālisma tēmas pārvietošanai no neiedomājamas  uz radikālu.

Mums taču ir vārda brīvība. Nu, kāpēc tad neparunāt par kanibālismu? Zinātnieki var runāt par visu – zinātniekiem nekas nav tabu, tie pēta visu. Un, ja tā, tad var, piemēram, sasaukt etnoloģijas simpoziju par tēmu “Polinēzijas cilšu eksotiskie rituāli”. Apspriest tēmas vēsturi, iegūt faktus un autoritatīvus zinātniskus ziņojumus par kanibālismu.

Lūk, par kanibālismu, izrādās, var parunāt un nepārkāpt zinātniskā loka robežas.

Vienlaicīgi ar zinātnisko diskusiju uzrodas radikālie kanibāli, kurus noteikti pamana plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos. Tie tad ir “sliktie kanibāli”, kuriem pretnostāda citu biedu – galēji neiecietīgos, „kuri aicina sadedzināt sārtos tos, kas nav tādi kā viņi”.

Overtona logs ir pārvietots. Nodrošināta pāreja no bezkompromisa negatīvas attieksmes pret jau nedaudz pozitīvāku. Raisās sarunas – ko par cilvēka gaļas ēšanu domā britu zinātnieki, ko pagaidām vēl par deģenerātiem dēvētie radikāļi.

Pirmā etapa mērķi – noņemt tabu un piesaistīt plašāku auditoriju – ir sasniegti.

Nākamais Overtona loga solis virza kanibālisma tēmu no radikālās jomas uz iespējamības zonu.

Šajā posmā turpinās zinātnieku sacītā citēšana. Nedrīkst taču novērsties no zinībām. Tie, kuri atsakās apspriest šo parādību, tiek nodēvēti par fanātiķiem un liekuļiem.

Un, nosodot fanātismu, šai parādībai jāpiešķir elegants un zinātnisks nosaukums – antropofagija. Kanibālisms nu vairs nepastāv.

Bet arī šo terminu drīz atzīs par aizvainojošu un nomainīs.

Jaunu nosaukumu konstruēšanas mērķis ir nošķirt problēmas būtību no tās nosaukuma, atraut vārda formu no satura, nogriezt ideoloģiskajiem pretiniekiem mēli. Kanibālisms vispirms tiek pārsaukts par antropofāgiju, tad par antropofīliju. Līdzīgi kā noziedznieki nomaina uzvārdus un pases.

Līdztekus spēlei ar nosaukumiem notiek precedentu – vēsturisku, mitoloģisku, aktuālu vai vienkārši izdomātu meklēšana:

– “Atcerieties leģendu par sevi ziedojošo māti, kura dzirdīja savus izslāpušos bērnus ar savām asinīm?”
– “Seno dievu vēsture, kur visi ēda visus – tāda romiešu uztverē bija lietu kārtība.”
– “Nu, bet mums tuvāk esošajiem kristiešiem ar antropofiliju viss ok, tie joprojām rituāli dzer sava Dieva asinis un ēd tā miesu.”
– “Pirms spāņu konkistoru iebrukuma Amerikā pastāvēja veselas antropofilu civilizācijas ar bagātu kultūru.”

Galvenais mērķis šajā posmā – vismaz daļēji pasargāt cilvēkēdājus no kriminālvajāšanas. Vismaz attiecībā uz kādu vēsturisku posmu.

Pēc tam, kad radies kāds leģitimizācijas precedents, ir iespējams pārvietot Overtona logu no pieņemamā uz saprātīgo:

– “Vēlme ēst cilvēkus ir ģenētiski noteikta cilvēka dabā”;
– “Dažreiz nākas cilvēku apēst, ja ir pārliecinoši iemesli”;
– “Ir cilvēki, kuri vēlas, lai tos apēd”;
– “Aizliegtais auglis vienmēr ir salds”;
– “Brīvam cilvēkam ir tiesības izlemt, ko viņš ēd”;
– “Neslēpiet informāciju un ļaujiet katram saprast, kas viņš ir – antropofils vai antropofobs”;
– “Vai tad antropofilija nodara kādu kaitējumu?”

Sabiedrības apziņā tiek mākslīgi radīts “cīņas lauks” par šo problēmu. Abās pusēs parādās biedējoši tēli – kanibālisma radikālie atbalstītāji un radikālie pretinieki.

Reālos pretiniekus – normālos cilvēkus, kuri nevēlas būt vienaldzīgi pret šo problēmu, mēģina identificēt kā radikālus nīdējus. Tos iztēlo par radikāliem psihopātiem, agresīviem fašistiem, kanibālu nīdējiem, kas aicina likvidēt visus antropofilus, ebrejus, komunistus un nēģerus.

Šādā scenārijā tie, kas sauc sevi par antropofiliem, paliek it kā pa vidu, “prāta teritorijā”, kur ar lielu patosu, ar “veselo saprātu un cilvēcību” nosoda visu veidu radikālos ekstrēmistus.

“Zinātnieki” un žurnālisti šajā posmā pauž, ka cilvēki visā to vēsturē reizēm ēdot viens otru, un tas esot jauki. Tagad antropofili tēmu var pārnest “No saprātīgā uz populāro”. Overtona logs virzās tālāk.

Antropofilija iekļūst masu medijos, ziņās un tolkšovos. Cilvēkus ēd filmās un dziesmās.

– “Vai jūs zināt, ka slavenais komponists X ir antropofils?”
– “Un tas labi pazīstamais rakstnieks Y visu mūžu bijis antropofils un par to pat ticis vajāts”;
– „Starp citu, kā jums patīk Lady Gagas klips «Eat me, baby”?”;
– “Tie ir radoši cilvēki. Nu, apēda savu sievu, nu un tad?”;
– “Viņi patiesi mīl savus upurus. Apēst – tas nozīmē mīlestību!”
– “Antropofiliem ir paaugstināts IQ un viņi ievēro stingru morāli”;
– “Antropofili ir paši cietuši, viņus dzīve ir piespiedusi”;
– “ Antropofili  ir tik izglītoti”;
– “Atpakaļrāpulīgajiem antropofilu nīdējiem nav nekādas tiesības ložņāt pa svešām ēdienkartēm”;
– “Mēs jums pastāstīsim traģisku mīlas stāstu! Viņš gribēja viņu apēst! Un viņa gribēja tikt apēsta! Kas gan mēs esam, lai viņus nosodītu? Varbūt tā ir mīlestība? Kas jūs tādi esat, lai stātos ceļā mīlestībai?!”

Overtona loga piektais posms. Sākas likumdošanas aktus sagatavošana. Lobiju grupas konsolidējas un iznāk gaismā. Tiek publicētas viltotas aptaujas, kas rāda, ka liela tautas daļa it kā atbalsta kanibālisma legalizāciju. Sabiedrības apziņā ieviesta jauna dogma: “Aizliegts aizliegt ēst cilvēku gaļu.” Nepakļāvīgajiem draud kriminālatbildība par “naida runu” un citiem “naida noziegumiem”.

Sabiedrība ir salauzta. Tās dzīvīgākā daļa vēl kaut kā pretosies. Bet kopumā sabiedrība jau samierinājusies ar savu sakāvi. Likumi ir pieņemti, cilvēciskas esamības normas sagrautas un pārveidotas.

Tā mēs Overtona logos varam iemodelēt jebkādu riebeklību un preteklību. Tas nebūs daudz sarežģītāk, kā paspēlēties ar grāmatu „Izkrāso pats”. Vispār lietderīga nodarbe, kas rosina pārskatīt t.s. „tolerances” dehumanizējošās dogmas, stiprināt imunitāti, iepazīt ienaidnieku un laikus sagatavoties uzbrukumiem. Tēmu izvēle ir milzīga – pedofilija, zoofilija, incests, nekrofilija, bērnu eitanāzija utt. Erotiski orientēto deviaciju jeb parafiliju saīsinātu uzskaiti var apskatīt Vikipēdijā:  http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_paraphilias

Bet kur tad vēl neskaitāmais daudzums cita veida briesmu! Pastāv taču grupas, kas uzskata, ka pilnībā jāiznīcina baltā rase. Radikālu feministu kopas kliedz par vīriešu iznīcināšanu. Radikālu environmentālistu grupējumi aicina iznīcināt visu cilvēci kā “planētas parazītu”. Radikālie zoocentristi brēc pēc cilvēktiesībām dzīvniekiem. Un tā tālāk. Būtu tikai pietiekoši daudz līdzekļu un tās lietas sāktos [un viņas noteikti sāksies, ja šos nenormālos slimniekus kāds neapturēs; pēc homoseksuālisma normalizācijas sekos citu perversiju legalizācija, kam savukārt sekos slepkavību un visdažādāko sadisma formu legalizācija].

Šķiet, ka šobrīd vistuvāk esam gaidāmajam pedofilijas uzbrukumam, kas jau ir iemājojis Overtona pirmajā logā. Lūk, materiāli no kādas konferences:

– “Pedofilus sabiedrība negodīgi stigmatizē un demonizē”.
– “Mums nav nepieciešams iejaukties vai kavēt mūsu bērna seksualitāti.”
– “Bērni ir spējīgi piekrist seksam ar pieaugušo.”
– “Pieaugušo vēlme nodarboties ar seksu ar bērniem ir normatīva.”
– “Sabiedrībā ir jāpalielina individuālā brīvība. … Mums ir ļoti morālistiska sabiedrība, tas nav savienojams ar brīvību.”
– “Pedofiliem ir mīlestības un romantikas jūtas pret bērniem, tāpat kā pieaugušiemheteroseksuāļiem un homoseksuāļiem ir romantiskas jūtas vienam pret otru.”
– “Pedofilu vairums ir maigi un racionāli.”
(Avots: http://www.dakotavoice.com/2011/08/time-to-normalize-pedophilia-firsthand-report-on-b4u-act-conference/  )

Cilvēki, esiet modri! [Un gatavojieties bezkompromisa  cīņai uz dzīvību un nāvi ar šiem perversantiem, jo šādā sabiedrībā neizdzīvos neviens kaut cik normāls cilvēks un šādu pretekļu pārņemta sabiedrība gala beigās iznīcinās pati sevi. Ļoti rūgti maldās tie, kuri domā, ka šīs parādības uz viņiem neattiecas, un ka viņi personiski varēs „maliņā” „atsēdēsies” un ka šis modernais sociālais mēris viņus neskars. Tas jau skar visus strauji pieaugošu ekonomisko krīžu, sociālās nevienlīdzības, pārvaldes institūtu un ierēdņu savu funkciju nepildīšanas, korupcijas, cinisma un patvaļas izskatā (jo sabiedrību jau tagad pārvalda šāda tipa morālie kropļi)  un, pieņemoties sabiedrības perversiācijai spēkā, tas skars katru ar jo lielāku spēku un ar jo mazskaitliskākiem izņēmumiem. Nelīdzēs te vairs ne katra personīgie līdzekļi, prestižs, sakari, dienesta stāvoklis, elitārums – šie slimie un amorālie pretekļi, iegūstot drošu teikšanu, aizslaucīs un iznīcinās visu normālo.]

„Nikomēds”
/20.01.2014/
http://www.pietiek.com/raksti/izkraso_pats
http://www.nebruks.lv/?p=1701
http://glurl.co/dwv

Šis ieraksts tika publicēts Homoseksuālisms, pedofīlija, Kat.: Politika, Reģ.: Vispasaules, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

19 Responses to Perversiju legalizācijas tehnoloģija („Overtona logs” sociālo izmaiņu modelis)

  1. Mārtiņš saka:

    “..Un gatavojieties bezkompromisa cīņai uz dzīvību un nāvi ar šiem perversantiem, jo šādā sabiedrībā neizdzīvos neviens kaut cik normāls cilvēks.. ..– šie slimie un amorālie pretekļi, iegūstot drošu teikšanu, aizslaucīs un iznīcinās visu normālo.”

    Satraucošs raksts, bail pat iedomāties par tādu nākotni. Šito tak tā atstāt nedrīkst, cik saprotu ir jācīnas, bet man tik jautājums autoram – par ko pret ko un uz kuru pusi vedīsim šo “bezkompromisa cīņu”? Kur ir tās “normas robeža”, kad var teikt – jā, nu šitas ir labi, šitā drīkst un ir pieņemami darīt, rakstīt, izteikties un uzvesties.

    Labprāt vēlētos dzirdēt to “normālības” mērauklu un standartu pēc kura “ir jādzīvo”, lai būtu “normāls normālis”.
    🙂

    • Safirs saka:

      Sirdsapziņa ir mēraukla, ja tāda ir, bet ja nav vēl, tad nekas nespēs atturēt racionāli domājošo. Jo ar racionālo intelektu, filosofiju, pseidozinātni var attaisnot da jebko… ! 🙂
      Cilvēks var virzīties dzivnieciskās dabas virzienā- instinktos, vai emociju gandarījumos, jeb arī veselā saprāta virzienā, kas nosaka jaunradi, iedvesmu, mīlestību Cilvēcīgumu
      ( nejaukt ar iekāri)…

  2. Roberts saka:

    Neticu, ka Mārtiņš nav dzirdējis ““normālības” mērauklu un standartu” pēc kura ir jādzīvo – tas ir Dekalogs – 10 Dieva baušļi : http://lv.wikipedia.org/wiki/Dekalogs

    • bullitur09 saka:

      Hm, jā ir dzirdēts gan. Bet man tā kā tādam Nezinītim jau atkal nākamais jautājums prāta iešaujas…

      A pēc kura varianta būtu jāseko, lai būtu tā pilnīgi pareizi? Tak dosimies bezkompromisa cīņā un tad būtu galīgi muļķīgi sadot pa krāgu neīstajiem.

      Man tāds apjukums drsuku, jo redz, reiz viens katoļu vīrs teica, ka luterāņi degšot elles ugunīs, jo nēesot daļa no īstās katoļu baznīcas. Savukārt viens krievu vīrs saka, ka īstā patīesība tik pareizticīgo baznīcā sastopama uz ko mans kaimiņš atejists nošņāca – muļķi jūs visi esiet…

      1. Latvijas Ev. Luteriskās Baznīcas versija?
      2. Romas Katoļu Baznīcas Latviskā versija?
      3. Krievijas Pareizticīgo Baznīcas versija?
      4. Baznīcslāvu valodā?
      5. Septītās dienas Adventistu Baznīcas versija?

      • iga saka:

        “”A pēc kura varianta būtu jāseko, “”
        2Mošē grāmatā 20.nodaļa piemēram.

      • elita saka:

        Dieva Vārda versija Bībelē.

        pronebo.info, saits, kur simtiem cilvēku,kuri piedzīvojuši klīnisko nāvi,stāsta par elles un debess eksistenci, pie tam sīki tās aprakstot….viss sakrīt ar Bībeli.

        Meklē dzīvo Dievu, nemeklē reliģiju….reliģiskie farizeji piesita Dievu krustā….
        Lasi Bībeli un esi draudzē,kur dzīvo pēc Dieva Vārda pilnībā! Tādas ir daudz!

      • Mārtiņš saka:

        Jūsu minētais saits vairāk gan atgādina Disnejlenda parodiju par paradīzi, kur mazi elfiņi trenkā princesītes. Bet runājot par klīnisko nāvi tad tā nav tas pats, kas nomiršana. Apstājas sirds, elpošana, bet tas nebūt nenoozīmē, ka cilvēks ir miris. Skābekļa trūkuma rezultātā rodas halucinācijas, kuras tad arī vēlāk tiek atstāstītas kā sastapšanās ar paradīzī un elli. Tas, ka tas sakrīt ar bībelē aprakstīto nav nekāds rādītājs, jo to var jebkurš izlaīt bībelē nemaz nepiedzīvojot klīnisko nāvi!

        Un atļaušos aizrādīt, ka ir mazliet nesmuki apvainot “reliģiskos farizejus”, ka viņi “piesita Dievu krustā”. Vai tik tie nebija Jūsu un mūsu grēki, kas to izdarīja? 😉
        “Mūsu grēkus Viņš aiznesa savā miesā pie krusta, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai (I Pēt. 2, 24).

    • rakar saka:

      pietiekami daudz kur run;ā, ka reli;ģias ir varas instruments. nav vajadžigi nekādi baušļi (ka sierobežo uz rīcību), bet ir vajadzīga sirdsapziņa. diemžēl ne visiem tā sirdsapziņa ir un ne visiem tā ir pietiekami ‘tīra’.

  3. Jā, tas ir ļoti aktuāli… Šīs metodes būtību varētu raksturot kā “step by step” – “soli pa solim”. Līdzīgs princips tiek pielietots, lai uzspiestu starptautiskajai sabiedrībai melīgo priekšstatu par “krievvalodīgo apspiešanu”‘ Latvijā, lai revidētu vēsturisko patiesību par Latvijas okupāciju 1940. gadā…
    Derdzīgi, ja šī demagoģijas evolūcija tiek vērsta pret normālas ģimenes principu, kas īpaši bīstami ir skaistliski nelielai nācijai.
    Šī agresīvā demagoģija uzskatāmi apliecina Satversmes preambulas aktualitāti – kristīgo vērtību un latviskās dzīvesziņas prioritātes juridisku nostiprināšanu mūsu valstī!

  4. wombats saka:

    Sheit tik viens jautaajums nav iztirzaats ….
    …. priekshkam tas viss vajadziigs ?

    Kam vajag ieviest tos murgus ?

    Tak aiz shiis degradaacijas sekos izniiciiba
    visai sugai kaa taadai ….

  5. bimpl saka:

    “Bet cilvēku sabiedrību iznīcināšanā šādas tehnoloģijas var būt efektīvākas par kodollādiņu ” – Pasaki to cilvēkiem Nagasaki.

  6. andriskaja saka:

    Ļoti labs un saturošs blogs! Prieks lasīt! Tā tik turpināt!

  7. dainavs saka:

    Reblogged this on dainavs.

  8. soho saka:

    Latvijā ar homo tas 100% ir noticis, ja paskatamies no 90-tajiem. Būtu interesanti redzēt raksta turpinājumu par pedofīlijas normalizāciju Francijā, Skandināvijā un Austrālijā. Pēdējā bija precedents, kad tiesnesim tas likās ok, bet viņš tika par to atstādināts, bet kā diskusijas paplašināšanas veids tas tika izmantots pat Latvijā.

  9. Atpakaļ ziņojums: Stambulas konvencija – homoseksuālistu – pedofīlu aprindu kārtējais sabiedrības maitāšanas mēģinājums | Informācijas aģentūra

  10. Atpakaļ ziņojums: Portāls Apollo.tvnet sāk Latvijā propagandēt kanibālismu | Informācijas aģentūra

  11. Atpakaļ ziņojums: Kanibālisma propaganda: CNN pārraida kā tās reportieris apēd cilvēka smadzenes | Informācijas aģentūra

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s